Bizness reģionos: Valmierā biznesa attīstībai vajag jaunas teritorijas

Valmieras dome biznesa attīstībai var piedāvāt samērā nelielas teritorijas, plašāku industriālo zonu izveidei nepieciešama sadarbība ar apkārtējiem novadiem.

Ja Valmiera, kas sevi pozicionē kā rūpniecības pilsētu, grib attīstīties, tai nepieciešamas jaunas platības ražošanai. Pašvaldībai pašai pieder pieci hektāri pie bijušā gaļas kombināta Rūpniecības ielas apkārtnē, ko iegādājies krievu investors, un vēl pa diviem hektāriem citās divās vietās pilsētā.

Ir potenciālie investori, kas, meklējot vietu ražotnēm, atzinuši, ka zemes ir par maz, neslēpj ilggadējais Valmieras mērs Inesis Boķis. «Uzņēmēji grib nākt tur, kur kaut kas ir. Skatās, vai ir darbaspēks, vai tas ir kvalificēts, bet galvenais – izvietojums. Valmierai vajag papildu rūpniecisku zonu, pie tā strādājam, tā varētu atrasties apkārtējo novadu teritorijās, bet tas ir divu pašvaldību dialogs, kādā veidā to īstenot,» stāsta I. Boķis. Jautāts, vai nepastāv iespēja atpirkt privātiem īpašniekiem piederošus zemes gabalus rūpniecības attīstībai, viņš atbild noliedzoši – pašvaldībai šādu līdzekļu nav. Tai jāsedz gan pašas tēriņi, gan jāfinansē par pienākumu uzliktās funkcijas, gan jāveic iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kas šogad ir 656 tūkst. eiro. I. Boķis domā, ka ir virkne lietu, ko par šo naudu varētu uzlabot turpat Valmierā.

Vajag izdevīgumu

«Nedalīt robežas un neskatīties, cik kurš kuram patīk vai nepatīk. Tā ir Valmieras un apkārtnes nākotne,» tā par sadarbību rūpniecības attīstībā domā Valmieras mērs. Viņš raugās līdzās esošā Beverīnas novada virzienā, taču neizslēdz, ka sadarbība iespējama arī citur. Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale, apliecinot, ka sadarbībā ir ieinteresēta, vienlaikus stingri norāda – tas iespējams tikai uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, kādu pagaidām nav. Viņa tuvākajā laikā gaida ierodamies Valmieras kolēģus, kuri izrādījuši interesi satikties, un pieļauj, ka sarunas būs tieši par teritorijām ražošanai. C.Purgale gan piekrīt: ja uzņēmums grib sākt darbību šajā apkārtnē, tad tam ir jāpiedāvā teritorija, «jo kāda starpība, kurā pašvaldībā būs reģistrēta adrese».

Valmierai trūkst teritoriju, kur attīstīt ražošanu, savukārt ir attīstīta infrastruktūra, kas ir būtisks priekšnosacījums investoru piesaistei, piekrīt Beverīnas novada vadītāja. Savukārt novadam vēl ir teritorijas, lai gan lielas platības atrodas īpašnieku rokās, taču trūkst infrastruktūras – pieslēgumu, ceļu, reizēm arī atbilstoši kvalificēta darbaspēka –, kas ir galvenais iemesls, kādēļ lielie uzņēmumi uz laukiem nenāk. «Laukos bizness var balstīties uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, savukārt tiem bankas nedod naudu attīstībai,» teic C.Purgale. Viņa arī skumji norāda – valstsvīru runas par biznesa attīstību ir tikai tukši saukļi, par to liecina arī lauku pašvaldību grūtības piesaistīt ES finansējumu infrastruktūras attīstībai. Jaunajās industriālajās teritorijās varētu attīstīties Vidzemē tradicionālās tautsaimniecības nozares – kokrūpniecība, stikla šķiedra un lauksaimniecības produktu pārstrāde. I. Boķis piebilst – cerības uz attīstību ir arī metālapstrādei.

Trūkst arī mazajiem

To, ka trūkst ražošanai piemērotu telpu un vietu, DB apliecina Valmieras biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) vadītāja Elīna Leimane. Jāpiebilst, ka biznesa uzsācējiem parasti nav nepieciešamas tik plašas telpas un teritorijas, kā jau sevi apliecinājušiem komersantiem.

Inkubatora vadība aicina jaunos ražotājus jau savas darbības sākumā meklēt piemērotas telpas, jo nav saimnieciski prātīgi dažus gadus pastrādāt inkubatora telpās un tad pārcelt iestrādes uz citām telpām, stāsta E. Leimane. Taču «nemaz nav tik viegli atrast piemērotas telpas ar nepieciešamajām komunikācijām», viņa secina. Par to liecina arī fakts, ka divi inkubatora uzņēmumi izmantojuši Lauku atbalsta dienesta atbalstu ražotnes būvniecībai vai uzlabošanai. «Nav bijis, ka kāds uzņēmums vispār paliek bez telpām, kaut ko atrod, taču tas apgrūtina arī uzņēmumu pievilināšanu inkubatoram – ko tad liksim pretī?» norāda Vidzemes biznesa inkubatora vadītāja.

Kopš 2007. gada VBII inkubēts 121 uzņēmums, no tiem šobrīd – 42. Tikai četri uzņēmumi ir pārtraukuši saimniecisko darbību. DB rakstījis par daudziem inkubatora uzņēmumiem, arī par SIA Wunderkraut Latvia, ko VBII vadība uzskata par vienu no veiksmes stāstiem. Šis IT uzņēmums no dažiem Vidzemes augstskolas studentiem izaudzis līdz nopietnai pasaules grupas uzņēmuma sastāvdaļai.

Lielākā interese biznesa sācējiem ir par uzņēmumu veidošanu IT, radošo industriju un tūrisma nozarē, tomēr ir arī ražojoši uzņēmumi.

Būvēs ielas

Lai situāciju uzlabotu, pašvaldība jau ilgāku laiku lolo plānus par ceļa infrastruktūras sakārtošanu industriālās teritorijās Rūpniecības ielas apkārtnē. «Lai arī mums pieder 5 ha aiz gaļas kombināta, ceļu tur nav, par saviem līdzekļiem potenciālie investori to negrib darīt,» saka I. Boķis. Toties īpašumam līdzās ir dzelzceļš, ir gāze un elektrība, tādēļ būtu grēks neizmantot tā iespējas rūpniecisko teritoriju paplašināšanā.DB jau ziņojis – industriālās zonas attīstībai pašvaldība iecerējusi rekonstruēt trīs ielas – Rūpniecības, Dzelzceļa un Kauguru ielu – un vienu (Dzelzceļa ielas turpinājums) izbūvēt no jauna. Minēto darbu provizoriskās izmaksas varētu būt 5,5 milj. eiro. Pašvaldība šim mērķim centusies piesaistīt ES līdzekļus, taču neveik- smīgi. Kā saka I. Boķis – palikuši otrie aiz svītras. Taču cerības tikt pie ES naudas nav atmestas, iespējams, līdzekļus kaut vai daļēja projekta īstenošanai vēl būs iespējams piesaistīt no līdzšinējā plānošanas periodā neizmantotajām naudām, ja ne – jaunajā plānošanas periodā. Rūpniecisko zonu attīstīšana, sakārtojot pieved- ceļus, ir viens no Valmieras domes lielākajiem plāniem ES naudas izmantošanai jaunajā plānošanas periodā. Tas attiektos arī uz īpašumu pie a/s Valmieras tikla šķiedra Cempu ielā. Šīs ielas rekonstrukcijas provizoriskās izmaksas tiek lēstas ap 4 milj. eiro.

Piecu budžetu vērtībā

Līdz šim Valmiera ES līdzekļu apguvē orientējusies uz projektiem, kas vairāk vērsti uz saimniecisko attīstību – būvētas ielas, attīrīšanas iekārtas, sakārtota ūdens saimniecība, tapis biznesa inkubators. Tā uzrādījusi labus rādītājus siltināšanas projektos, pabeigta sākumskolas būvniecība, rekonstruējot vēsturisku ēku Gaujas krastā, rasta vieta mūzikas skolai. Par to I. Boķim ir atsevišķs stāsts – mūzikas skolas ēku izdevās rekonstruēt, jo tilta būvniecības izmaksas pār Gauju bija mazākas, nekā plānots.

Kopumā no dažādiem ES fondiem Valmieras dome piesaistījusi 80,9 milj. eiro. Ņemot vērā, ka pašvaldības budžeta pašu ieņēmumi lēšami ap 15 milj. eiro, tie ir pieci gada budžeti.

Lauvas tiesa no šīs summas apgūta līdzšinējā plānošanas perioda laikā. Arī jaunajā plānošanas periodā plānots turpināt siltināšanas projektus, ūdenssaimniecības sakārtošanu, kā arī citas būves dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Dzīvokļu problēma

Valmierā ir gandrīz mazākais iedzīvotāju skaits starp republikas pilsētām. Gada sākumā Valmierā dzīvesvietu bija deklarējuši 25,7 tūkst. iedzīvotāju, domē gan lēš, ka reāli pilsētā dzīvo vismaz 30 tūkst. iedzīvotāju. Darbaspēka trūkums ir vēl viena problēma lielu uzņēmumu piesaistē. Lai noturētu un piesaistītu iedzīvotājus, nopietns ir dzīvesvietas nodrošināšanas jautājums – trūkstot dzīvokļu par saprātīgām cenām. To atzīst gan I. Boķis, gan novada uzņēmēji. Trīs kafejnīcu un slavenā Multikluba īpašniece Sandra Zīrāpe stāsta, ka saviem darbiniekiem cenšas izlīdzēt ar dzīvokļiem. Viņas vīram pieder nekustamo īpašumu bizness Valmierā.

I.Boķis stāsta, ka arī citi uzņēmumi, ja ļoti nepieciešams speciālists, paši mēģina nodrošināt viņu ar mitekli. Šobrīd tiek cerēts uz divām kopmītņu tipa ēkām Ausekļa ielā, kuras nākamgad varētu atbrīvoties un tapt izmantotas pašvaldības īres dzīvokļu izveidošanai. Jaunu īres dzīvokļu namu būvniecībai pašvaldībai līdzekļu nav. Tiek cerēts uz uzņēmēju aktivitāti, jo vietas būvniecībai esot, pašvaldība rīko arī savas izsoles. Interese gan nav ļoti liela.

Novērots arī, ka cilvēki nav gatavi dzīvot ārpus Valmieras, kur brīvu dzīvokļu ir vairāk, piemēram, kolhozu centros, kas lielā mērā saistāms ar pilsētā pieejamajiem pakalpojumiem.

Reaģējot uz pilsētas vajadzību pēc izglītota darbaspēka, arī Vidzemes augstskola stiprina inženierzinātņu virzienu. Šobrīd notiek augstskolas jaunā inženierzinātņu studiju un pētniecības kompleksa būvdarbi. Ieguldot vairāk nekā 2,6 milj. eiro, galvenokārt no ERAF līdzekļiem, tiek rekonstruēta ēka Tērbatas ielā, izveidojot vienotu studiju kompleksu IKT studiju programmu realizācijai un jaunu programmu uzsākšanai prioritārajās nozarēs, iegādāts aprīkojums, tehnoloģijas un piederumi laboratoriju un datorauditoriju aprīkošanai, kā arī bibliotēkas modernizēšanai.