Jāņa Uzara biznesa atspēriena punkts ir apbrīnas vērts, jo ne katram savu laimīgo lozi izdodas izvilkt no jūras pudelē, kas nopeldējusi 1400 km
Tieši tā sākās SIA Uzars, SIA Uzars celtniecība, SIA Uzars bruģēšana un SIA Iecavkrasti īpašnieka virzība uz panākumiem. J. Uzara rokās nonāca vācieša Heinca Bērena vēstule, ko viņš bija ielicis pudelē un iemetis Baltijas jūrā pie Dānijas. J. Uzars bija apguvis vācu valodu un drauga mudināts uzrakstīja atbildi. Pateicoties turpmākajai sadraudzībai, viņam radās izdevība strādāt Vācijā, dārzu, ainavu un sporta laukumu būvniecības firmā Maschman. Tur savu roku pielika arī tēvs, kurš pirms dēla došanās uz Vāciju piekodināja mēģināt tikt kādā skolā vai arodu iemācīties. «Tēvs jāklausa,» smaida J. Uzars, kurš pēc vienas sezonas darba Vācijā sāka nodarboties ar betona bruģa ieklāšanu Latvijā. «Vispirms pieņēmu darbā švāģeri un strādājām kopā. Lēnām izaugām līdz divām brigādēm, jo darba netrūka. Tas, ko iemācījos Vācijā, te bija svešs. Tur bija atšķirīgs darba ražīgums, labāka kvalitāte un cita tehnoloģija,» viņš stāsta.
Taču radās problēma, jo ziemā nav, ko darīt – viss sasalst, bruģi likt nevar. Tā sākās Uzars celtniecība stāsts.
Visu rakstu Bruģē ceļu ilgtermiņa biznesam lasiet 4. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.