Eiropas pacientu tiesību pārstāvju grupas un akadēmiķi apsveic Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) lēmumu par gaidāmo atklātumu farmācijas industrijā, kamēr zāļu ražotāju viedokļi par paredzamo jauno kārtību mēdz būt visai atšķirīgi.
Sākums iniciatīvai, kas solās pamatīgi pārmainīt farmācijas pētniecības jomu, ir divu Kopenhāgenas universitātes zinātnieku prasība 2007. gadā EZA atklāt klīniskās izpētes detaļas par divām notievēšanas zālēm, pamatojoties uz bažām, ka tas lietotājiem izraisa pašnāvnieciskas noslieces. Aģentūra to noraidīja informācijas komerciālā jūtīguma dēļ. Tad abi dāņu pētnieki vērsās pie ES tiesībsarga, kas 2010. gadā lēma prasītājiem par labu, notikumu gaitu atstāsta Financial Times.
Tā vietā lai apstrīdētu tiesībsarga lēmumu, EZA 2011. gada sākumā atklāja pirms gadiem prasītos datus. Šim lēmumam bija domino efekta daba, un aģentūra kopš tā laika ir publiskojusi vēl vairākus iepriekš par konfidenciāliem uzskatītus datus. Kad
gada beigās EZA vadībā stājās itāļu imunologs Gvido Rasi, viņa uzstādījums jau bija ieviest jauna līmeņa caurskatāmību medikamentu tirgū.
«Mēs nemēģinām izlemt, vai publicēsim klīnisko izmēģinājumu datus, bet vienīgi kā to darīt,» viņu citē FT. EZA plāns ir publiskot farmaceitisko pētījumu datus, tiklīdz kādam medikamentam tiek vai nu dota vai noraidīta licence ES tirgū. Lēmums stāsies spēkā ar nākamo gadu. Caurskatāmību atbalstošie pētnieki un pacientu organizācijas apelē pie lielākas drošības un iespējama izmaksu krituma jaunām turpmāk attīstāmajām zālēm. Kritiķi iebilst, ka publisks datu «ūdenskritums» kompromitēs zāļu izstrādes pētījumos iesaistītos pacientus, radīs priekšrocības jau tā bezkaunīgajiem ģenērisko zāļu ražotājiem un kādēļ tad vispār vajadzīgo oficiāli industrijas regulatori, ja ar šo darbu tagad tiks galā pilsoniskā sabiedrība pati?
Bet britu GlaxoSmithKline atbalsta pilnīgu datu atklātību un uzskata, ka bailes no informācijas atklātības, kas varētu apdraudēt farmācijas biznesa modeļa pamatus, ir aizspriedumi. Arī kontroversē iesaistīties abi dāņu akadēmiķi uzskata, ka plašāka dalīšanās informācijā uzlabos kompāniju efektivitāti un darīs lētāku jaunu zāļu izstrādi.