ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas izaugsmi un šaubas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas atšķirīgiem signāliem par tirdzniecības karu ar Ķīnu.
Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.
«Vai ASV un Ķīna tiešām var atrisināt savas domstarpības 90 dienu laikā?» jautāja «National Australia Bank» vecākais stratēģis Rodrigo Katrils.
«Šķiet, ka vajadzēs vairāk progresa detaļu un pazīmju, lai uzturētu sākotnējo patīkamo sajūtu par tirdzniecības pamieru.»
ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.
ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins gan sacīja, ka ASV jāredz «kaut kas konkrēts» tirdzniecības jomā no Ķīnas puses tuvāko 90 dienu laikā, lai būtu reāla vienošanās. Problemātiski vēl arvien ir tādi jautājumi kā intelektuālā īpašuma aizsardzība.
Tramps otrdien tviterī ierakstīja, ka viņš labprāt noteiks tarifus, ja neīstenosies «godīga» vienošanās ar Ķīnu.
«Es esmu Tarifu Vīrs. Kad cilvēki vai valstis ienāk izlaupīt mūsu Nācijas dižo bagātību, es gribu, lai tie samaksātu par privilēģiju to darīt .. Mēs tieši tagad iegūstam miljardiem dolāru no Tarifiem. PADARIET AMERIKU ATKAL BAGĀTU,» tvītoja Tramps.
Tramps otrdien arī tikās ar Vācijas autobūvniekiem Baltajā namā, ASV un Eiropas Savienībai (ES) mēģinot atrisināt ASV sūdzības par tirdzniecības deficītu starp abām ekonomikām.
Tramps mēnešiem ilgi bija draudējis noteikt tarifus automašīnu importam, kuri galvenokārt skartu Vāciju, bet jūlijā viņš solīja nespert soļus pret ES, kamēr tiek mēģināts rast risinājumu.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.
Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 0,30 dolāriem līdz 53,25 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,39 dolāriem līdz 62,08 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien kritās par 3,1% līdz 25 027,07 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» saruka par 3,2% līdz 2700,06 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 3,8% līdz 7158,43 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,6% līdz 7022,76 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,1% līdz 11 335,32 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,8% līdz 5012,66 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1354 līdz 1,1342 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2725 līdz 1,2713 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 113,66 līdz 112,78 jenām par dolāru.