Rīgas mērs Jānis Birks savus divus gadus amatā salīdzina ar uzkāpšanu uz ledlauža, kas bijis iesalis ledū, bet tagad atbrīvots no ledus gūsta.

Preses konferencē, kas veltīta J.Birka nozīmīgākajiem sasniegumiem Rīgas mēra amatā, viņš pauda uzskatu, ka nozīmīgākie panākumi bijuši darbība pretkorupcijas jomā un sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Viņš apgalvoja, ka izdevies būtiski mainīt Rīgas domes darba stilu. Jau ziņots, ka tieši J.Birka vadības laikā par koruptīviem darījumiem tika apcietinātas vairākas Rīgas domes amatpersonas, tai skaitā Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis, bijušais direktors Vilnis Štrams un administrācijas vadītājs Raimonds Janita. Savukārt nevalstisko organizāciju aktīvās pretdarbības dēļ Satversmes tiesa apturēja Rīgas attīstības plāna darbību Rīgas Brīvostas teritorijā. Vairākas nevalstiskās organizācijas aktīvi kritizē arī jaunos attīstības plāna grozījumus, kas ir labvēlīgi Brīvostas attīstībai.

Rīgas mērs Jānis Birks ir pārliecināts, ka bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nekad nekļūs par galvaspilsētas galvu: "Šlesers drīzāk var būt Romas pāvests, nevis Rīgas mērs."

«Skaidri un gaiši vēlos pateikt, ka Šlesers nekad nebūs mērs. Tas ir biznesa projekts, nevis politisks aprēķins [..] To ko Šlesers izdarījis būdams satiksmes ministra amatā ir tiešs kaitējums Rīgas pilsētai,» ziņu raidījumā 900 sekundes pauda J. Birks.

Savukārt A. Šlesers ir pārliecināts, ka šobrīd gandrīz katrs politiķis labprāt paziņos, ka nestrādās komandā, ja viņš kļūs par mēru. «Bet viņi strādās,» teica A. Šlesers, piesaukdams demokrātijas pamatprincipus.

J. Birks bijušajam satiksmes ministram arī pārmeta populismu, kuru saskatījis A. Šlesera solījumos piesaistīt kravas no Krievijas un citām austrumu valstīm, kā arī palielināt darba vietu skaitu Rīgas ostā.

Sudānas grupējums, kas bija nolaupījis trīs Latvijas pilsoņus, vairāk nekā mēnesi ilgušajā periodā, kurā ķīlnieki atradās pie viņiem, izpirkuma maksu nav prasījis.

Konkrētas prasības vai izpirkuma maksu par Latvijas pilsoņu atbrīvošanu ķīlnieku krīzē iesaistītais grupējums Latvijas varas iestādēm vai nolaupīto ģimenes locekļiem neizvirzīja. Taču, ņemot vērā, ka Sudānas varas iestādes, ANO Pasaules pārtikas programma un Drošības policijas Pretterorisma centrs joprojām veic šī gadījuma izpēti, izmeklēšanas interesēs detalizētāka informācija par nolaupīšanā iesaistīto grupējumu, kā arī ķīlnieku krīzes atrisinājumu netiks sniegta,» teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka 4.novembrī Njalas pilsētā Sudānā tika nolaupīti trīs Latvijas pilsoņi, firmas GM Helicopters helikoptera ekipāžas locekļi - 2 piloti un mehāniķis -, kas strādāja ANO Pasaules pārtikas programmas ietvaros.

Ja Valsts kontrolei izrādīsies taisnība un Dienvidu tilta būvniecības laikā ir pieļauti smagi pārkāpumi, tad Rīgas domes deputāti lēmumu pieņemšanas procesā ir tikuši maldināti.

To paziņojis Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš arī pavēstījis, ka augstu vērtē Valsts kontroles līdz šim padarīto un ir ieinteresēts, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izvērtēti gan Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, gan Valsts kontroles izteiktie savstarpējie argumenti Dienvidu tilta revīzijas jautājumā.

„Dienvidu tilts ir „locīts un šķobīts” jau pietiekami ilgu laiku, tādēļ beidzot šim jautājumam ir jāpieliek punkts. Tas faktiski bija politisks lēmums – uzsākt Dienvidu tilta būvniecību, ar ko bijuši saistīti vairāki domes sasaukumi jau kopš 2002. gada. Visi turpmākie lēmumi jau bija saistīti ar to – būt vai nebūt jaunam tiltam Rīgā. Pa šo laiku daudzi savus amatus jau ir atstājuši, tomēr skaidrs ir viens – ikvienam dokumentam, ikvienai tāmei un ikvienam rēķinam apakšā ir atbildīgo cilvēku paraksti, kas ar savu galvu atbild par katru sperto soli, par katru pieņemto lēmumu,” uzskata J.Birks.

Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes šorīt bija vērojama abu Rīgas mēra amata kandidātu Jāņa Birka un Aināra Šlesera diskusiju, ko kā raksta tvnet, varēja salīdzināt ar gaiļu cīņu.

Rīgas mēra amata kandidāti Jānis Birks (pa kreisi) un Ainārs Šlesers"Tirgū bez nodokļu nomaksas tiekot tirgotas Ķīnas preces, bet vietējie zemnieki bez starpniekiem tur nevarot nokļūt, līdz ar to piens arī maksājot tik, cik maksājot. Tirgi jāatdod zemniekiem, ārzemju precēm ir citas tirdzniecības vietas - piemēram, lielveikali," uzsvēra A. Šlesers.

Uz šo A. Šlesera paziņojumu J. Birks atbildēja, ka šis ir kārtējais A. Šlesera populisma kalngals, un uz to pat atbildēt nevēloties. J. Birks uzsvēra, ka Valsts ieņēmumu dienests kontrolējot nodokļu nomaksu tirgū. Rīgas mērs A. Šleseram atbildēja ar pretjautājumu: "Kas tad jādara - jāaizliedz tirgū pārdot banānus, apelsīnus un arbūzus? Mērs arī A. Šleseram jautāja, vai šeit gadījumā neparādoties Rimi lobisms. "Nevajag pārvērst pilsētu par prastu bodīti," paziņoja J. Birks.

Rīgas mērs pēc tikšanās ar pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu uzdevis Uzņēmējdarbības nodrošināšanas pārvaldei sagatavot dokumentus, lai no amata atbrīvotu Rīgas satiksmes valdes locekli Igoru Volkinšteinu.

J.Birks izteicis L.Bemhenam arī neapmierinātību ar elektroniskās norēķinu sistēmas jeb e-talona ieviešanas gaitu. 14. maijā RS dalībnieku sapulces dienas kārtībā iekļauts punkts par e-talona ieviešanu, un J.Birks tad detalizēti iepazīsies ar situāciju. «Mērs visvairāk neapmierināts ir ar to, kā par jauno sistēmu tiek informēta sabiedrība un par RS darbinieku attieksmi pret klientiem,» norādīja K.Liepa.

Rīgas mēra Jāņa Birka dēls esot bijis iesaistīts RSK apdrošināšana skandālā, kad atklājās, ka izšķērdēts teju pusmiljons latu, raksta Neatkarīgā.

Atgādinām, ka 2006. gadā starp diviem Rīgas domes uzņēmumiem – Rīgas satiksmi un RSK apdrošināšanas AS – tika noslēgts līgums par satiksmes darbinieku apdrošināšanu. Darījuma rezultātā 485 000 latu no pašvaldības budžeta tika pārskaitīti starpniekam – brokeru firmai. Tāpēc Finanšu un kapitāla tirgus komisija izteikusi aizdomas par iespējamu naudas izšķērdēšanu.

Jāņa Birka preses sekretāre Kristīne Liepa, atbildot uz laikraksta jautājumu, kā J. Birks vērtē faktu, ka, tieši vai netieši, viņa dēls iesaistīts šajā darījumā, viņa atbildējusi: "Ir smieklīgi šos gadījumus saistīt un jūsu jautājums ir nenopietns."

Savukārt M. Birks laikrakstam atbildējis, ka viņš nezinu, par kādu līgumu ir runa un viņam joprojām patīkot darbs Rīgas autostāvvietās.

Rīgai ir vitāli svarīgi, lai pilsētā un arī valstī kopumā attīstās uzņēmējdarbība, pretējā gadījumā pilsētai draudētu sociālais krahs, norādījis Rīgas mērs Jānis Birks.

Viņš 29. janvārī piedalīsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā diskusijā ar Latvijas Republikas ministru prezidentu Ivaru Godmani, lai runātu par valsts un pašvaldības lomu ekonomikas stimulēšanā. "Valdības noteiktie 2009. gada Rīgas budžeta veidošanas pamatnosacījumi ne tikai apgrūtina visu pilsētnieku sociālo vajadzību nodrošināšanu, tie faktiski paralizē jebkuru pilsētas iespēju attīstīties un sadarboties ar Rīgas uzņēmējiem," norādīts J.Birka preses sekretāres Kristīnes Liepas izplatītajā paziņojumā. Rīgas pilsētas 2009. gada budžeta veidošanas pamatnosacījumi šobrīd balstās uz valsts budžeta likumu un valdības noteiktajiem ierobežojumiem. Pilsētai ir jāievēro Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos kritērijus un pamatprincipus – bezdeficīta budžets, atalgojuma samazinājums par 15 %, pilsētai nav iespēju uzņemties kredītsaistības, nav dota iespēja uzņemties ilgtermiņa saistības un arī piesaistīt finanšu līdzekļus valsts un privātās partnerības modeļa ietvaros, kā arī Rīgai nav dota iespēja virknē jomu pretendēt uz ES fondu līdzekļiem.

Rīgas mērs Jānis Birks nolēmis 6. jūnijā pašvaldību vēlēšanu rezultātus sagaidīt, sēžot zālienā.

Lai pašvaldības policija nevarētu mēru sodīt, viņš uzdevis SIA Rīgas dārzi un parki direktoram Agnim Kalnkaziņam līdz 7. aprīlim izvēlēties vietas, kur sēdēt zālienā būs atļauts. „Tagad atliek izsludināt pilotprojektu, atļaujot zālienos arī cept desiņas un dzert alu no pudelēm,” mēra nodomus atklāja kāda no viņa padomniecēm, kas lūdza savu vārdu neminēt.

Pēc viņas teiktā, pastāv bažas, ka A.Kalnkaziņš varētu sabotēt J.Birka ieceri, izraugoties sēdēšanai nomaļus zālienus, piemēram, Spilves pļavās vai Getliņos.

Apvienība Saskaņas centrs izvirzījusi ultimātu Rīgas mēram Jānim Birkam, solot „darīt visu”, lai panāktu viņa atbrīvošanu no amata.

"Vakar apvienība TB/LNNK izplatīja politisku video klipu, kas nomelno SC un lielu daļu rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi TB/LNNK ir pārkāpusi sarkano līniju, aiz kuras beidzas politiskā cīņa un sākas šovinisma propaganda un naida kurināšana," paziņojumā presei norādīja SC Rīgas domes frakcijas vadītājs Mihails Kameņeckis. Ņemot vērā to, ka Birks ir arī viens no apvienības TB/LNNK vadītājiem un bez viņa ziņas un piekrišanas šāda veida materiāli nevarētu tikt izplatīti, SC frakcija Rīgas domē izvirzījusi Rīgas mēram trīs nosacījumus, piedāvājot izvēlēties vienu. Pirmā iespēja ir TB/LNNK vārdā atsaukt video rullīti un atvainoties sabiedrības priekšā, otrā - nekavējoties izstāties no apvienības TB/LNNK, vai arī uzņemties politisko atbildību un atkāpties no amata.

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Tirdzniecības centrā Mols vērienīgās pretterorisma mācībās Hermejs 2017 izspēlēta ķīlnieku krīze un tajās piedalījušās valsts dienestu specvienības, šodien žurnālistiem pastāstīja Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkuss.

Fotoattēlus skatīt raksta galerijā!

Mācībās, kas noslēdzās šorīt piedalījās Drošības policijas (DP), Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts robežsardzes, Ģenerālprokuratūras, kā arī Mols pārstāvji. Atbalstu mācību norisei sniedza arī Rīgas Pašvaldības policija. Kopumā mācībās piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki un tās notika aptuveni septiņas stundas.

Tāpat mācībās piedalījās valstī esošās specvienības - Valsts policijas pretterorisma vienība Omega, Speciālo uzdevumu bataljons, Valsts robežsardzi pārstāvēja helikopters specvienība Sigma, savukārt NBS pārstāvēja Speciālo uzdevumu vienība.

Lai arī Rīgas mēru Jāni Birku šokējuši Valsts kontroles secinājumi par Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdētajiem 27 miljoniem latu, revīzijas rezultāti nekādi neietekmēs tilta otrās un trešās kārtas būvniecību.

J.Birks vairākkārt uzsvēris, ka augstu vērtē Valsts kontroles (VK) padarīto un esot runājis gan ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, gan Pilsētas attīstības departamenta vadītāju Gvido Princi. Tā kā abu pušu viedokļi atšķiras, J.Birks uzskata, ka situācija jāizvērtē tiesībsargājošajām iestādēm. Kā ziņots, VK nosūtīs revīzijas rezultātus Ģenerālprokuratūrai.

Nekādi netiks ietekmēta Dienvidu tilta otrās un trešās kārtas būvniecība, kuru veic tie paši būvnieki, kas būvēja pašu tiltu – AS Dienvidu tilts. „Ir bijuši precedenti, ka objektu apturēšana rada milzīgus zaudējumus,” izteicās mēra preses sekretāre Kristīne Liepa. Jau ziņots, ka kopā ar PVN un inflācijas sadārdzinājumu, kā arī banku aizdevuma procentiem Dienvidu tilta otrā kārta varētu izmaksāt pat līdz 313.4 miljoniem latu, bet trešās kārtas izmaksas lēš ap 28 miljoniem latu, no kuriem septiņi miljoni varētu būt finansējums no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.

Par Dienvidu tilta sadārdzināšanos atbildīgi ir bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks un pašreizējais pilsētas galva Jānis Birks, laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norādījis bijušais Rīgas vicemērs Aivars Guntis Kreituss.

A. G. Kreituss atgādinājis, ka 2006. gada septembrī, kad pilsētas galva bija Aivars Akesnoks, domē tika izveidota darba grupa, ko vadīja toreizējais vicemērs Jānis Birks. Tā lēma par finansējuma palielināšanu tilta celtniecībai. "Rezultātā 2006. gada novembrī ir domes lēmums par papildu līdzekļu piesaisti sakarā ar inflāciju – 51.9 miljoni latu. Otrās kārtas cipars, kas mums bija ierakstīts – 58.95 miljoni latu –, 2007. gada vasarā dažās dienās kļuva par 170.3 miljoniem lielāks. Tas notika jau Birka laikā. Es jums to izskaidrot nevaru – atrodiet, kurš to izdarīs! Šajā lietā atbildīgi ir divi konkrēti cilvēki – Birks un Aksenoks," paziņojis A. G. Kreituss.

Pat ja tiks atbalstīts opozīcijā esošā Jaunā laika piedāvājums samazināt to Rīgas pašvaldības uzņēmumu skaitu, kuriem būs padomes, neskartas paliks vairākas kompānijas, kuru padomēs šobrīd darbojas domes vadība un tai tuvu stāvošie, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tiesa, viņu maciņos nākamgad vajadzētu ieripot mazākas summas, jo, lai gan Rīgas dome lēmusi par 15 % samazināt atalgojumu tikai pilsētas vadībai un deputātiem, nevis tās uzņēmumu vadībai, nākamgad stājas spēkā vairāki likumi un likumu grozījumi, kuru mērķis ir «samazināt finansējuma apjoma atlīdzības izmaksai 15 % no kopējā institūcijai», kas attieksies uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, aģentūrām, uzņēmumiem. Tas gan automātiski nenozīmē algu samazināšanu, jo atlīdzību veido arī prēmijas, naudas balvas, piemaksas, pabalsti, dodoties atvaļinājumā utt. Vairāki neoficiāli avoti Db gan ir izteikuši aizdomas - nav izslēgts, ka nauda, kas tiks ietaupīta, samazinot atlīdzību, darbiniekiem varētu tikt kompensēta savādāk, piemēram, ar jaunu dienesta auto. Īpaši tas varētu attiekties uz iestādēm un uzņēmumiem, kas netiek tieši finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

Sastādot pašvaldības budžetu 2009. gadam, Rīgas domes rīcības brīvības iespējas ir maksimāli ierobežotas un likums liek pieņemt lēmumus, kuri ir pretrunā ar pilsētas interesēm, paziņoja Rīgas mērs Jānis Birks.

Rīgas pilsētas 2009. gada budžeta veidošanas pamatnosacījumi balstās uz valsts budžeta likumu un valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ko pilsēta spiesta ievērot, atzina J.Birks. «Pilsēta ir spiesta ievērot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos kritērijus un pamatprincipus – bezdeficīta budžets, atalgojuma samazinājums par 15 %, pilsētai nav iespēju uzņemties kredītsaistības, nav dota iespēja uzņemties ilgtermiņa saistības un arī piesaistīt finanšu līdzekļus (valsts un privātās partnerības modeļa ietvaros, kā arī Rīgai nav dota iespēja virknē jomu pretendēt uz ES fondu līdzekļiem,» ar savas preses sekretāres Kristīnes Liepas starpniecību norādīja J.Birks. «Rīgas domes budžetu faktiski veido valdības un Starptautiskā Valūtas fonda vienošanās un diemžēl šo procesu Rīgai nebija iespējas ietekmēt. Rīcības brīvības iespējas šajā situācijā ir maksimāli ierobežotas un likums liek pieņemt lēmumus, kuri mūsuprāt ir pretrunā ar pilsētas interesēm. Es neizslēdzu iespēju, ka pilsētai vēl nāksies meklēt kompromisus, lai valdības diktātu sabalansētu ar pilsētnieku interesēm un Rīgā netiktu paralizēta attīstība,» tā viņš. Rīgas pašvaldībā par galveno kritēriju, ievērojot visus normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, ir noteikts, ka prioritāte būs pašvaldības obligātajām funkcijām. Atteikties nāksies no lielākās daļas to funkciju un saistību, kuras pašvaldība ir uzņēmusies brīvprātīgi.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar pretterorisma vienību OMEGA martā Rīgā aizturējuši četrus Kazahstānas Republikas pilsoņus, kuri organizētā grupā par ķīlniekiem bija sagrābuši kazahu ģimeni. Noziedznieku mērķis bijis iegūt ķīlnieces tēvam Almati pilsētā piederošu nekustamo īpašumu 400 000 ASV dolāru vērtībā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Marta sākumā Valsts policija saņēma informāciju, ka vairākas personas ir sagrābušas par ķīlniekiem Kazahstānas Republikas pilsoņu ģimeni, kas jau ilgāku laiku dzīvoja Latvijā, – tēvu, māti, kā arī viņu astoņus un sešus gadus vecās meitas. Ķīlnieki turēti kādā dzīvoklī Rīgā, tomēr precīza viņu atrašanās vieta izmeklētājiem tobrīd vēl nebija zināma.

Par ķīlnieku atbrīvošanu nolaupītāji pieprasīja cietušās tēvam, Kazahstānas pilsonim, pārreģistrēt uz noziedznieku norādītās personas vārda viņam piederošo nekustamo īpašumu Kazahstānā, Almati pilsētā, kura kopējā vērtība ir ap 400 000 ASV dolāru. Paši ķīlnieki ar nolaupītājiem savstarpēji nav bijuši pazīstami.

Rīgas klusajā centrā svētdien, 18.septembrī norisinājās Valsts policijas (VP) pretterorisma vienības OMEGA mācības, kuru mērķis bija pilnveidot un paaugstināt taktikas efektivitāti krīzes situācijās, informē VP.

Mācības norisinājās Izraēlas vēstniecības telpās, kur divi noziedznieki iekļuva publiski pieejamās telpās. Esot vēstniecības telpās, noziedznieki sagrāba divus civiliedzīvotājus par ķīlniekiem.

Ierodoties notikuma vietā, VP darbinieki uzsāka teritorijas norobežošanu un pārrunas ar ķīlnieku sagrābējiem, vienlaikus izveidojot rīcības plānu ķīlnieku atbrīvošanai.

Mācības noslēdzās ar veiksmīgu ķīlnieku atbrīvošanu un viņu sagrābēju aizturēšanu.

Fotogrāfijas saktiet raksta galerijā!

Latvijas nacionālās tradīcijas ir svēta lieta, ko nedrīkst neievērot! Vismaz pagaidām šis postulāts tiek ievērots arī attiecībā uz Valsts kontroles (VK) atzinumu, ka Dienvidu tilta būvniecības rezultāta ir tikuši izšķiesti 27 miljoni latu.

Nu tika izšķiesti, nu tika tas atklāts… UN kas?!

Nav neviena vainīgā vai vismaz kāda, no kā varētu piedzīt attiecīgo summu. Tas jau nekas, ka uz katra no dokumentiem, kas tikuši uzrakstīti šā tilta sakarā, ir kādas konkrētas amatpersonas paraksts. Tāpat acīmredzot pilnīgs sīkums ir tas, ka Dienvidu tilta būvniecības laikā Rīgā viens pēc otra valdīja veseli trīs mēri — Gundars Bojārs, Aivars Aksenoks un Jānis Birks. Šobrīd pirmais no pieminētajiem trīs vīriem gremdējas apcerīgās atmiņās par kāmīšiem, citiem grauzējiem un viņu sabiedrisko attiecību tēlu, otrs — par politiskiem lēmumiem nemīlēt Rīgu, bet trešais vispār atskārtis, ka nupat esot kļuvis par situācijas ķīlnieku.

2009./2010. mācību gadu Rīgas izglītības iestādes un arī bērnu vecāki uzsāks ar daudz mazāku finansiālo nodrošinājumu nekā šajā mācību gadā.

Rīgas domes Finanšu komitejā, apspriežot budžeta projektu, ko paredzēts pieņemt 17. februārī, opozīcijas deputāte Baiba Brigmane (JL) izteica satraukumu, ka ļoti daudzām piemaksām un kompensācijām nauda paredzēta tikai līdz augusta beigām. „Pedagogi no septembra nesaņems arī samazinātās piemaksas, nebūs līdzfinansējuma brīvpusdienām pirmklasniekiem, nebūs līdzfinansējuma privātajiem bērnudārziem un nebūs kompensāciju vecākiem, kuru bērni neapmeklē bērnudārzus. Finansējuma samazinājums ir arī sporta pedagogiem, un arī mācību grāmatām dome naudu nedos visu gadu. Pirmsskolas iestādēm vispār nebūs brīvo līdzekļu, ar ko nodrošināt iestāžu funkcionēšanu,” norādīja B.Brigmane. Rīgas mērs Jānis Birks atzina, ka pašvaldība atteikusies no tām funkcijām, kas tai nav obligātas, tomēr izdevies nodrošināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu uz visu gadu. „Ja kādai pozīcijai gribat paaugstināt finansējumu, norādiet, kam to samazināt. Šis ir izdzīvošanas budžets,” norādīja J.Birks. Viņš arī uzsvēra, ka domes iestāžu reorganizācija nedotu vēlamo ietaupījumu. „Nemānīsim sevi ar ātrajiem ekonomiskajiem efektiem. 20. februārī mums jātiekas ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem un jāatskaitās par 15 % finansējuma samazinājumu atalgojumam. Pieļauju, ka šīs sarunas būs ļoti smagas, un var gadīties, ka budžets būs jākoriģē uz leju,” tā J.Birks.

Rīgas mērs Jānis Birks, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un valdības pārstāvjiem, piedāvājis trīs soļus Rīgas ekonomikas attīstības veicināšanai.

Ņemot vērā galvaspilsētas īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā – Rīga veido 60 % no visas Latvijas iekšējā kopprodukta, ekonomiskā krīze valstī vissmagāk skar tieši Rīgu – bezprecedenta ekonomiskās aktivitātes samazināšanās pilsētā būtiski samazina pašvaldības ieņēmumus un, šādam procesam turpinoties, tiks apdraudēta pilsētas spēja nodrošināt pašvaldības funkcijas, informēja mēra preses sekretāre Kristīne Liepa.

J.Birks norādīja, ka jāļauj pašvaldībām uzņemties ilgtermiņa saistības gan pilsētai nepieciešamās infrastruktūras, gan sociālo jautājumu risināšanai. Pašvaldības pasūtījumi ļautu atdzīvināt un sildīt Rīgas ekonomiku. Valstij ir jārada pašvaldībām tādi apstākļi, lai tās varētu turpināt īstenot uzlabojumus pilsētas infrastruktūrā, aktivizēt sociālo mājokļu programmu, tādējādi nodrošinot ar dzīvojamo platību sociāli neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Ievērojamu darba apjomu uzņēmējiem sniegtu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu realizēšana Rīgā. Otrais Rīgas mēra priekšlikums ir pārdalīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus, lai arī Rīgai būtu iespēja, izsludinot konkursus uzņēmējiem, attīstīt uzņēmējdarbībai nepieciešamo infrastruktūru. Rīgai ir gatavi infrastruktūras projekti, taču Rīgai nav tiesību pretendēt uz ES finansējumu. Treškārt, krīzes apstākļos jānosaka moratorijs vairākām valsts noteiktām birokrātiskām procedūrām. Ne tikai uzņēmēji, bet arī pašvaldības ir ieraktas valsts normatīvajos dokumentos un izvirzītajās prasībās. Tās ir būtiski jārevidē, uzskata J.Birks.

Sastādot Rīgas domes budžetu 2009. gadam, Rīgas domes noteiktās prioritātes tiks saglabātas, un tās ir sociālā joma, izglītība, drošība un sabiedriskais transports.

Rīgas mērs Jānis Birks, tiekoties ar žurnālistiem, apliecināja, ka sociālo pabalstu apmērs būs tieši tāds pats kā 2008. gadā, tiks saglabātas arī piemaksas skolotājiem, tikai līdzšinējo 20 latu vietā mēnesī maksās 17 latus. Atrasta arī nauda brīvpusdienām pirmklasniekiem, kuriem no pašvaldības budžeta maksā 20 santīmus dienā par bērnu. Komentējot izskanējušo informāciju, ka par bērnudārzu varētu nākties maksāt divreiz vairāk nekā līdz šim, J.Birks paziņoja: „Divkāršu maksu uzlikt neviens likums neatļauj, būs jāmaksā 28 lati mēnesī par ēdināšanu kā līdz šim.”

Pašvaldības policijai algu samazinājumu prasa valdība, taču kopējais finansējuma samazinājums nebūs tik liels kā sākotnēji plānots – būtu jāsamazina 1.2 miljoni latu, bet finansējumu samazinās par 600 tūkstošiem. Finansējumu nesamazinās arī aģentūrai Rīgas gaisma, tādējādi netiks izslēgts ielu apgaismojums naktīs.

Rīgas pašvaldības 2009. gada budžetu pieņems 24. februārī, līdz tam panākot samazinājumu izdevumu daļā par 120 miljoniem latu.

Tiekoties ar žurnālistiem, Rīgas mērs Jānis Birks atzina, ka sākotnēji paredzēto 113 miljonu latu investīciju programmas vietā jaunajā budžeta variantā investīcijām būs paredzēti 43 miljoni latu, bet arī par tiem nāksies cīnīties ar valdību, jo tās uzstādījums ir pašvaldībās investīcijas atļaut tikai tad, ja tās īsteno par Eiropas Savienības struktūrfondu vai valsts finansējuma līdzekļiem. «Rīga no 1.15 miljardu ES struktūrfondu līdzekļiem nesaņems praktiski neko, tādēļ mēs pieprasīsim tiesības īstenot pašiem savu investīciju programmu, lai saglabātu darbavietas rīdziniekiem un neapturētu pilsētas attīstību,» norādīja J.Birks. Viņš kopā ar trim vicemēriem parakstījis aicinājumu premjerministram Ivaram Godmanim, kurā aicina valdību uzsākt darbu pie kompleksa plāna izstrādes Rīgas ekonomikas atveseļošanai. «Nav pieļaujama iesākto un plānoto pašvaldības investīciju projektu apturēšana,» teikts aicinājumā.