Galvenā lieta, pie kā šogad ir jāstrādā, ir administratīvā sloga mazināšana lauksaimniekiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešams sakārtot datu uzskaiti, lai lauksaimniekiem nevajadzētu katru mēnesi informāciju sniegt dažādām datu bāzēm.

Kā prioritāti viņš atzīmēja arī konkurētspējas celšanu lauksaimniekiem, kā arī darbu pie investīcijām un atbalsta mehānismiem, jo patlaban gada pirmajos mēnešos tiek pārskatīti atbalsta pasākumi nākošajam periodam. Tāpat viņš uzsvēra, ka tiks nemainīgi strādāts pie patērētāju informēšanas un dažādām aktivitātēm, kā arī lauksaimnieku izglītības.

Norkārklis gan piebilda, ka darbs notiks arī pie Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plāna 2023.-2030.gada piecām prioritātēm. Tostarp bioloģisko produktu pieprasījuma veicināšanas un patērētāju uzticamības palielināšanas, sabalansētiem bioloģiskās lauksaimniecības nozaru virzieniem un stiprinātas ražošanas sistēmas vērtību ķēdes, zināšanu radīšanas un pārneses sistēmas, nozares regulējuma prasību ieviešanas, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības devuma klimata mērķu sasniegšanā.

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Latvijas eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" turpmāk vadīs Kaspars Rožkalns, informēja asociācijā.

Iepriekš "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Tiknuss, kurš asociāciju vadīja kopš tās dibināšanas 2019.gadā.

Vienlaikus asociācijas valdē no jauna iecelts Jānis Palkavnieks, Arnis Ozols un Liene Gaspažiņa, savukārt darbu valdē turpinās Kristīne Grapmane un Jānis Ošlejs.

Tādējādi darbu "The Red Jackets" valdē neturpinās Linda Riekstiņa-Šnore, Egils Grasmans un Jānis Bergs.

“Mana motivācija vadīt Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” ir ļoti skaidra, šobrīd pārstāvot industriālo grupu UPB, kas ir viens no lielākajiem eksportētājiem uz Skandināvijas valstīm, redzu ka eksports ir vienīgais ceļš valsts labklājības virzienā. Uzskatu, ka mana iepriekšējā pieredze vadot LIAA palīdzēs valdes darbā, jo pārzinu valsts pārvaldes struktūru un darbības veidu, attiecīgi varu pievienot vērtību identificējot iespējas eksportētāju atbalstam,” norāda Kaspars Rožkalns.

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar jauno EK sastāvu nākamajiem pieciem gadiem, un jaunajai EK darbu paredzēts sākt 1.novembrī.

Kā norāda Leiena, viņas ierosinātajā jaunajā EK sastāvā ir 11 sievietes, kas ir 40%. Pirmajā kandidātu un kandidātu sarakstā bija aptuveni 22% sieviešu un 78% vīriešu, kas, pēc Leienas teiktā, bija nepieņemami. Tāpēc sadarbībā ar dalībvalstīm izdevās uzlabot līdzsvaru līdz 40% sieviešu un 60% vīriešu, teikts EK paziņojumā.

"Un tas liecina, ka, lai gan mēs esam daudz sasnieguši, vēl ir daudz darāmā. Ņemot to vērā, es iecēlu sešus priekšsēdētājas izpildvietniekus," pavēstīja Leiena. "Seši izpildpriekšsēdētāju vietnieki: četras sievietes un divi vīrieši. Trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pirms dzelzs priekškara krišanas. Un trīs no dalībvalstīm, kas pievienojās pēc Eiropas atkalapvienošanās. No Baltijas, Ziemeļvalstīm un Austrumeiropas. Ministri un premjerministri. Dažāda pieredze. Bet visiem ir viens kopīgs mērķis - padarīt Eiropu stiprāku."

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu aizliegums palielinās krāpniecības risku no atsevišķu komersantu puses, gan norādot lauksaimniecības produktu izcelsmes valsti, gan piegādes ķēdes, sacīja valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvji.

VID norādīja, ka muitas pārvaldes amatpersonas uz ārējās robežas pastāvīgi veic muitas kontroli, tostarp, lai identificētu preces, kas pakļautas aizliegumiem, sankcijām vai citāda veida ierobežojumiem, bet pagājušajā nedēļā pieņemtie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paplašinās to preču klāstu, kuru imports Latvijā būs aizliegts.

Muitas kontroles ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus. Aizliedzot noformēt ievešanas muitas procedūras laišanai brīvā apgrozībā, ievešanai pārstrādei un galapatēriņam, noteiktiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktiem netiks akceptēta šo muitas procedūru noformēšana muitas informācijas sistēmā, skaidroja VID.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, aizliedzot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu.

Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam likums aizliedz lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, tajā skaitā, ja šo valstu produkti tiek ievesti Latvijā no citām trešajām valstīm.

Likums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents.

Pagaidām aizliegums būs spēkā līdz 2025.gada 1.jūlijam, bet nākotnē tas nepieciešamības gadījumā var tikt pagarināts. Likuma anotācijā nav plaši skaidrota aizlieguma termiņa noteikšana, taču, visticamāk, konkrēts datums ir minēts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskanēja ZM informācija, ka attiecībā uz graudiem pēc pieejamajām bilancēm aptuveni secināts, ka no Krievijas importētajiem graudiem 1,4% paliek Latvijā, bet pārējais apjoms tiek aizvests prom no Latvijas. Savukārt attiecībā uz lopbarību nav pieejamas nepieciešamās bilances šādu aprēķinu veikšanai.

SEB banka piešķīrusi finansējumu 2,2 miljonu eiro apmērā vienam no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā – SIA “Uzvara-Lauks”. Finansējums paredzēts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas lauksaimniecības nozares uzņēmumam ir nozīmīgs atbalsts naudas plūsmas un finanšu vadībā.

“Lauksaimniecības uzņēmuma darbības specifika paredz vispirms veikt apjomīgus ieguldījumus un tikai pēc vairākiem mēnešiem, ienākoties jaunai ražai, uzņēmums saņem naudu atpakaļ. Tāpēc mums ir svarīgi savlaicīgi un pilnā apmērā finansēt ražošanai un ikdienas darbam nepieciešamās lietas, piemēram, degvielu, lauksaimniecības augu aizsardzības līdzekļus un citas, lai nodrošinātu darbības cikla nepārtrauktību un panāktu augstāku efektivitāti,” finansējuma pieejamību raksturo SIA “Uzvara-Lauks” valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš.

“SEB bankai ir sen veidojušās un noturīgas attiecības ar lauksaimniecības nozares uzņēmumiem. Esam lepni par iespēju sadarboties arī ar nozares līderiem, un SIA “Uzvara-Lauks” noteikti ir viens no tiem. Apgrozāmo līdzekļu finansējums sniedz iespēju uzņēmumam plānot savu darbību un rīkoties brīvāk, neatkarīgi no produkcijas pircējiem. Tas ļauj izlīdzināt kāpumus un kritumus naudas plūsmā, kas ir raksturīga iezīme lauksaimniecības nozarē – darbības sezonalitātes dēļ,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, 8.oktobrī valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka ir jāpaplašina aizliegto produktu saraksts un piebilda, ka ZM patlaban strādā pie pozīcijas paplašināšanas un to turpinās darīt.

Viņš pastāstīja, ka no 2022.gada maija līdz 2024.gada maijam no Krievijas un Baltkrievijas Eiropas Savienībā (ES) importēta pārtikas produkcija 3,1 miljarda eiro apmērā, tostarp no Krievijas - 2,9 miljardu eiro apmērā un no Baltkrievijas - 175 miljonu eiro apmērā. Savukārt lielākā no agresorvalstīm ievestās pārtikas produktu grupa bija zivju produkcija - 2,01 miljarda eiro apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka agresorvalstīm uzliktās sankcijas bieži apiet, ievedot spirta produkciju, piebilstot, ka spirts ar vairāk nekā 80% alkohola saturu ir ievietots sankciju sarakstā, bet ir atļauts ievest spirtu ar alkohola saturu zem 80%. Tāpēc daudzi uzņēmēji pievieno spirtam vairāk ūdeni un šādu produkciju sankcijas neietekmē.

Zemkopības ministrija (ZM) nodevusi saskaņošanai noteikumu projektu, kurā definēti konkrētie lauksaimniecības un lopbarības produkti, kurus turpmāk būs aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Paredzēts, ka Latvijā būs aizliegts importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes zirņus, kviešus, kviešu un rudzu maisījumu, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo, griķus, sāri, miežabrāļus, kā arī citus graudaugu produktus.

Tāpat būs aizliegts importēt sojas pupas, zemesriekstus, kopru, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, saulespuķu sēklas, citu eļļas augu sēklas un augļus, kā arī eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, miltus un rupja maluma miltus.

Būs aizliegts importēt arī Krievija un Baltkrievijas izcelsmes sēklas, augļus un sporas sējai, Apiņu rogas, augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus, kā arī citus galvenokārt pārtikā lietojamus augu produktus.

Sadarbojoties 15 spēcīgiem Eiropas pētniecības institūciju un industrijas partneriem no astoņām valstīm, tostarp tādiem pasaulslaveniem uzņēmumiem kā "Adidas" un akadēmiskiem partneriem kā Aalto universitāte, Eiropas Savienības (ES) programmas "Apvārsnis Eiropa" projektā CELLFIL tiks attīstīta ilgtspējīga liocela pavediena un no tā izgatavotu tekstilizstrādājumu ražošana, kā arī sekmēta daudzveidīga tā izmantošana.

Bioloģiskas izcelsmes un ekoloģiskā procesā ražots liocels ir videi draudzīga alternatīva sintētiskajiem fosilajiem pavedieniem, kas pašlaik dominē tekstilrūpniecībā.

Tekstilizstrādājumu patēriņš ir viens no galvenajiem slogiem dabas resursiem, samazina izejvielu pieejamību un rada siltumnīcefekta gāzu emisijas. Eiropas Komisija uzstāj uz nepieciešamību veicināt aprites ekonomiku, nodrošinot, ka visi tekstilizstrādājumi ES tirgū ir ilgmūžīgi, labojami un otrreizēji pārstrādājami, liela daļa izgatavoti no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem un nesatur bīstamas vielas. Lai Eiropā un pasaulē veicinātu aprites ekonomikas attīstību, tekstila un apģērbu rūpniecībā ir jāveic būtiskas pārmaiņas - ir vajadzīgas inovācijas visā ražošanas procesu ķēdē, kas pašlaik ir sadrumstalota un neefektīva. Projekta "Celulozes liocela šķiedras kā mērogojams risinājums apritīgu tekstilizstrādājumu ražošanai" (CELLulose Lyocell FILaments as a Scalable Solution for Circular Textile Production jeb CELLFIL) mērķis ir veicināt tekstilrūpniecības ilgtspējību un apritīgumu, nosakot jaunu standartu videi draudzīgām inovācijām Eiropā.

Šodien Satversmes tiesa skatīs Latvijas vides organizāciju ierosināto lietu par mazāka caurmēra koku ciršanu, informēja Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tiks vērtēts Satversmes tiesā. Lietas izskatīšana notiks vairākās sēdēs februārī un martā, bet lēmums sagaidāms līdz aprīļa sākumam.

Brizga-Kalniņa atgādina, ka Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115.pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Laikā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību palika nemainīga vai pat palielinājās 98,9% visu Latvijas novadu (izņemot Ķekavas un Varakļānu) sauszemes platības, tieši tāpēc nesaprotama ir ornitologu un citu nevalstisko organizāciju iesniegtā prasība Satversmes tiesā.

Februāra nogalē tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas visietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem - AS Latvijas Finieris - padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa izmisuma pilno viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari. Uldis Biķis : “Visticamāk likumdevēji, tiesu vara un izpildvara šogad pieņems lēmumus bez adekvātas kompensācijas zemes īpašniekiem būtībā nacionalizēt lielas privāto mežu teritorijas, kas savukārt krasi samazinās koksnes resursu pieejamību eksporta produktu ražošanai un novedīs pie bankrota daudzus mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus Latvijas laukos.”

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) Ģenerālajā asamblejā 27.martā nobalsoja pret izmaiņām statūtos un reorganizāciju, kas ļautu apvienoties ar Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP).

Tā kā LOK nobalsoja pret apvienošanās procesu, vēlāk paredzētajā LSFP kopsapulcē par to nemaz netiks lemts.

Lai LOK varētu pārņemt visas LSFP saistības, tās statūtos būtu nepieciešams apstiprināt izmaiņas ne tikai biedru sarakstā un statusos, bet arī to tiesībās. No 99 delegātiem par izmaiņām statūtos nobalsoja 39, bet pret bija 60.

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk 

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri...

Savukārt par reorganizāciju tika atdotas 35 balsis, pret - 60, bet viens biļetens bija nederīgs.

Lai juridiski iesāktu apvienošanās procesu, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam starp LOK un LSFP ir jānoslēdz rakstveida reorganizācijas līgums, kas pirms tam ar divām trešdaļām klātesošo biedru balsu jāapstiprina abu minēto organizāciju biedru sapulcēs.

Šobrīd izstrādātais plāns paredz, ka apvienošanās process ar pieteikumu Biedrību un nodibinājumu reģistrā par reorganizācijas līguma stāšanos spēkā noslēdzas 12.jūlijā. Reorganizācijas procesa rezultātā LSFP visas savas saistības un mantu nodod LOK un beidz pastāvēt.

Tiek uzsvērts, ka reorganizācija paredz atvērtākas, spēcīgākas un vienotākas organizācijas izveidi, kas sastāvētu no 101 biedra, tajā skaitā 26 asociētajiem biedriem. Vienotas organizācijas izveide palīdzētu risināt efektivitātes jautājumus, samazinot administratīvās izmaksas un veicinot laika resursu ekonomiju starp amatpersonām un biedriem, kā arī sadarbībā ar valsts institūcijām, kurām turpmāk komunikācija noritētu ar vienu sarunu partneri.

Ir paredzēts, ka turpmāk LOK prezidents būs LOK Izpildkomitejas priekšsēdētājs un vadīs tās darbu, savukārt ikdienas LOK darbību vadīs ģenerālsekretārs un divi valdes locekļi, kas visi kopā veidos LOK Valdi. LOK Izpildkomitejā turpmāk būs 20 locekļi - LOK prezidents, desmit olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvji, četri LOK biedru pārstāvji, Asociēto sporta veidu federāciju pārstāvis, Atlētu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis.

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanā.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās).

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 8200 samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 hektāriem palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020.gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.

Likumprojektam noteikta steidzamība un priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15 minūtes. Ja komisija un parlaments pagūs izskatīt priekšlikumus, Saeima šodien varētu lemt arī par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Grozījumus iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu komisija, virzot Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušo piedāvājumu.

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu  

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt...

ZM likumprojekts sagatavots kā juridiski atbilstošāki jeb kā alternatīvi grozījumi iepriekš Nacionālās apvienības (NA) virzītajām izmaiņām, kas līdzīgi paredzēja aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

Saeimai šodien noraidīja NA sagatavotos grozījumus, lai atbilstoši ierastajai kārtībai varētu strādāt ar ministriju sagatavoto tā dēvēto alternatīvo likumprojektu.

Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam plānots noteikt, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, vai kuras ieved Latvijā no citām trešajām valstīm, bet kuru izcelsme ir Krievijas vai Baltkrievija.

Anotācijā nav plaši skaidrota termiņa noteikšana aizliegumam. Aizlieguma ierobežojums laikā varētu būt piedāvāts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam. Visdrīzāk, nebūtu izslēgta iespēja pie nepieciešamības nākotnē lemt par aizlieguma pagarināšanu ilgāk par 2025.gada 1.jūliju.

Pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.martam izvērtētu un iesniegtu Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un pie nepieciešamības iesniegtu Saeimai kādus grozījumus.

Ministru kabinets 14 dienu laikā no šo aizlieguma spēkā stāšanās dienas izdotu noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā būs aizliegts.

Likumā tiktu definēts, ka šajos gadījumos ar ievešanu (importēšanu) Latvijā saprot produktu laišanu brīvā apgrozībā (izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tos saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa), kā arī ievešanu pārstrādei (izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi tos iznīcināt) vai galapatēriņam.

Likuma izmaiņas plānots pieņemt, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tajā skaitā tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu).

Virzīto izmaiņu pamatojumā norādīts, ka lauksaimniecības un lopbarības produkti šā likumprojekta izpratnē ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šādiem produktiem.

Likumprojekts ZM sagatavojusi sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Ārlietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Paredzēts, ka VID un PVD kontrolēs likuma izpildi. Importa ierobežojumi tiks noteikti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kopīgiem importa noteikumiem nosacījumiem.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvija kā Krievijas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Latvijas iniciatīva ir kā papildus elements kopējai ES sankciju politikai.

"Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju," akcentēts likumprojekta pamatojumā.

ZM sadarbībā ar vairākām citām ministrijām sagatavotās izmaiņas virzītas, lai nepieļautu, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanas iespējas Ukrainā.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.

Kā ziņots, Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā.

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Mazumtirgotāji joprojām izturas nevienlīdzīgi pret pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājiem un piegādātājiem, veicot tirgus uzraudzības atkārtotu novērtējumu, konstatējusi Konkurences padome (KP).

KP norāda, ka mazumtirgotāji tikai daļēji ir ņēmuši vērā KP ieteikumus, kas saistīti ar netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu piegādātājiem.

Ņemot vērā mazumtirgotāju un to piegādātāju nevienlīdzīgās attiecības, KP aicina politikas veidotājus paredzēt aizliegtas tirdzniecības prakses detalizētākus noteikumus, lai samazinātu Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumu riskus no iepircēju, tostarp mazumtirgotāju, puses.

KP norāda, ka 2022.gadā veiktajā tirgus uzraudzībā "Par mazumtirgotāju sankcijām pret piegādātājiem par līguma noteikumu pārkāpumiem" KP konstatēja astoņus riskus, aicinot mazumtirgotājus tos novērst ikdienas sadarbībā ar piegādātājiem. Lai pārliecinātos par atsevišķu mazumtirgotāju NTPAL noteikumu ievērošanu sankciju piemērošanā, KP veica atkārtotu tirgus uzraudzību.

Šveices vēlētāji svētdien notikušajos referendumos noraidījuši stingrāku bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, kā arī pensiju sistēmas reformu, liecina sākotnējās aplēses.

Tā dēvētā bioloģiskās daudzveidības iniciatīva, kuru iepriekš jau noraidījusi gan valdība, gan parlaments, paredzēja paplašināt tās zemes, kas lauksaimniekiem jāatstāj neapstrādātas.

Pret šo iniciatīvu nobalsoja vairāk nekā 60% referenduma dalībnieku.

Zaļie pauduši vilšanos par balsojuma rezultātiem, brīdinot, ka šobrīd Šveicē ir apdraudēta trešdaļa sugu un puse dzīvotņu.

"Šī problēma saglabāsies neatkarīgi no balsojuma iznākuma," Zaļā partija uzsvērusi savā paziņojumā.

Vēlētāji ar vairāk nekā divām trešdaļām balsu noraidījuši arī valdības ierosināto pensiju sistēmas reformēšanu.

Pensiju sistēma Šveicē balstīta trijos tā dēvētajos pīlāros - obligātajās iemaksās valsts pensiju fondā, ko veic strādājošie un darba devēji, un brīvprātīgajās iemaksās privātajos pensiju fondos.