Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien oficiāli atkāpās no uzņēmuma vadītāja amata, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

Džasijs 1997.gadā sāka strādāt "Amazon" kā mārketinga menedžeris, bet 2003.gadā nodibināja "Amazon Web Services".

Bezoss 1994.gada 5.jūlijā savā garāžā nodibināja "Amazon" kā grāmatu interneta tirdzniecības kompāniju. 27 gadu laikā viņš to attīstīja par 1,77 triljonu dolāru vērtu tehnoloģiju milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā, kā arī iesaistījies mūzikas un televīzijas straumēšanā, mākoņdatošanā, robotikā, mākslīgā intelekta izstrādē un citās operācijās.

"Amazon" tagad ir viens no ASV pieciem lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem līdz ar "Google", "Apple", "Microsoft" un "Facebook".

Bezoss februārī paziņoja, ka ir nolēmis gada trešajā ceturksnī atstāt uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Džasijam, un pāriet uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss otrdien paziņoja, ka viņš šī gada trešajā ceturksnī atstās uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

57 gadus vecais Bezoss sacīja, ka viņš pāries uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Ziņa par gaidāmo Bezosa demisiju izskanējusi pēc "Amazon" ziņojuma, ka uzņēmuma peļņa pēdējā ceturksnī vairāk nekā divkāršojusies līdz 7,2 miljardiem ASV dolāru, bet ieņēmumi pieauguši par 44% līdz 125,6 miljardiem dolāru. To veicināja jaunā koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ ievērojami pieaudzis interneta tirdzniecības apjoms visā pasaulē.

Bezoss vēstulē "Amazon" darbiniekiem rakstīja, ka viņš turpinās "iesaistīties svarīgās "Amazon" iniciatīvās", bet turpmāk vairāk orientēsies uz filantropiju, tai skaitā savu Pirmās dienas fondu (Day One Fund) un Bezosa Zemes fondu (Bezos Earth Fund), kā arī citiem biznesa pasākumiem kosmosā un žurnālistikā.

"Amazon" dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss pārdevis ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma akcijas aptuveni divu miljardu dolāru apmērā, liecina nesen publiskotā fondu biržas regulatoru informācija.

Bezoss pārdevis aptuveni 12 miljonus "Amazon" akciju. Iepriekš publiskota informācija liecināja, ka Bezoss nākamā gada jūlijā plāno pārdot 50 miljonus uzņēmumu akciju.

Žurnāla "Forbes" aplēses liecina, ka Bezoss ir trešais turīgākais cilvēks pasaulē ar 195,5 miljardu dolāru bagātību. Otrajā vietā šajā sarakstā ir Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, bet pasaulē turīgākā cilvēka statuss pieder ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" īpašniekam un vadītājam Īlonam Maskam.

Jau vēstīts, ka "Amazon" peļņa pērn ceturtajā ceturksnī pieauga līdz 10,6 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 278 miljoniem dolāru attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Tīmekļa tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien pavēstīja, ka nākammēnes kopā ar brāli dosies lidojumā kosmosā, un tas būs pirmais lidojums, kad Bezosa raķešu firma "Blue Origin" sūta izplatījumā cilvēkus.

"Kopš es biju piecus gadus vecs, es sapņoju par ceļošanu kosmosā. 20.jūlijā es došos šādā ceļojumā kopā ar brāli," sociālajā tīklā "Instagram" pavēstīja Bezoss.

Uzņēmums "Blue Origin" pavēstīja, ka Džefs Bezoss un viņa brālis Marks lidos uzņēmuma jaunajā kosmosa kuģī "New Shepard".

Uzņēmums šobrīd izsola trešo vietu. Izsolē piedalās teju 6000 dalībnieku no 143 valstīm, un par iespēju doties lidojumā jau šobrīd tiek solīti teju 2,8 miljoni dolāru.

Izsole noslēgsies 12.jūnijā, tviterī pavēstīja "Blue Origin".

Ceļojums kopumā ilgs desmit minūtes un četras no tām ceļotāji pavadīs virs Kārmāna līnijas - robežas starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu.

ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien atguvis pasaulē turīgākā cilvēka statusu, ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" īpašnieku un vadītāju Īlonu Masku pasaules bagātāko cilvēku sarakstā "Bloomberg Billionaires Index" (""Bloomberg" miljardieru indekss") nobīdot uz otro vietu.

"Bloomberg" norāda, ka Bezosa bagātība veido 200 miljardus dolāru, pārsniedzot Maska bagātību 198 miljardu dolāru apmērā.

Maska bagātība pēdējos mēnešos samazinājusies par vairāk nekā 30 miljardiem dolāru, ņemot vērā "Tesla" akcijas cenas kritumu par 25%.

Turklāt tiesa janvārī apstiprināja, ka tiek anulēts viņa vērienīgais "Tesla" atlīdzības līgums 55,8 miljardu dolāru vērtībā, kas sākotnēji tika noslēgts 2018.gadā.

Savukārt Bezoss savu bagātību palielinājis, pateicoties "Amazon" akcijas cenas pieaugumam. Bezoss februārī pārdeva "Amazon" akcijas aptuveni divu miljardu dolāru apmērā, taču joprojām ir uzņēmuma lielākais akcionārs.

Tikmēr "Bloomberg Billionaires Index" sarakstā trešo vietu ar 197 miljardu dolāru bagātību ieņem Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno.

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Tehnoloģiju uzņēmuma "Amazon" īpašnieks Džefs Bezoss pagājušajā nedēļā pārdevis "Amazon" akcijas vairāk nekā 3,1 miljarda ASV dolāru vērtībā, raksta "CNBC".

Jau iepriekš šajā gadā viņš pārdeva akcijas 4,1 miljarda dolāru vērtībā, tādējādi kopumā šajā gadā viņš par akciju pārdošanu saņēmis vairāk nekā 7,2 miljardus dolāru. Tiesa, aizvien "Amazon" vadītāja īpašumā ir vairāk nekā 54 miljoni akciju 170 miljardu dolāru vērtībā, padarot viņu par bagātāko cilvēku pasaulē.

Aizvadītajā gadā Dž. Bezoss pārdeva akcijas 2,8 miljardu dolāru vērtībā, un iepriekš viņš ir izteicies, ka gadā pārdod akcijas vidēji viena miljarda dolāru vērtībā, lai finansētu savu kosmosa izpētes kompāniju "Blue Origin".

"Amazon" pārstāvji pagaidām nav snieguši komentāru par šo darījumu.

Pagājušajā nedēļā "Amazon" publicēja savus otrā ceturkšņa rezultātus, kas pārspēja analītiķu prognozes. Uzņēmuma akcijas cena kopš gada sākuma ir pieaugusi par 73%.

“Microsoft” līdzdibinātājs Bils Geitss (Bill Gates) atkal kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecina "Bloomberg Billionaires Index".

Pirms tam šī titula īpašnieks bija “Amazon” dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss (Jeff Bezoss). 64 gadus vecā Bila Geitsa šī brīža bagātība lēšama 110 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pasaules bagātāko cilvēku topa pirmo vietu Bilam Geitsam izdevies atgūt, kad “Microsoft” saņēma apjomīgu mākoņdatošanas pakalpojuma (cloud-computing) pasūtījumu no Pentagona 10 miljardu ASV dolāru apjomā, ziņo "Business Insider".

Interesanti, ka cīņā par šī pakalpojuma sniegšanu “Microsoft” sīvākais konkurents bija tieši “Amazon,” kura vadītājs nu zaudējis turīgākās personas statusu un atrodas topa otrajā vietā. Šī darījuma rezultātā “Microsoft” akciju vērtība piedzīvoja kāpumu, taču “Amazon”- kritumu.

Uzņēmuma "Amazon" dibinātājs amerikāņu miljardieris Džefs Bezoss otrdien veicis lidojumu izplatījumā ar kosmosa kuģi "New Shepard", kas ražots viņa uzņēmumā "Blue Origin".

Kopā ar Džefu Bezosu devās viņa brālis Marks Bezoss, 82 gadus vecā amerikāņu astronaute Volija Fanka un 18 gadus vecais Olivers Demēns.

Raķete ar kapsulu veiksmīgi startēja plkst.9.12 pēc vietējā laika (16.12 pēc Latvijas laika) no privātā kosmodroma Teksasas štatā netālu no Vanhornas.

Pēc divām minūtēm kapsula atdalījās no nesējraķetes un turpināja lidot Kārmāna līnijas virzienā, kas atrodas 100 kilometru augstumā un tiek uzskatīta par kosmosa robežu.

Pasažieri bezsvara stāvoklī pavadīja četras minūtes.

Kad kapsula bija sasniegusi aptuveni 106 kilometru atzīmi, tā sāka augstumu samazināt un ar izpletņiem veica nosēšanos tuksnesī.

Lidojums ilga desmit minūtes un desmit sekundes.

Nīderlandes ostas pilsēta Roterdama nav saņēmusi lūgumu atļaut uz laiku demontēt vēsturisku tiltu, lai cauri varētu izbraukt interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātāja Džefa Bezosa jaunā superjahta.

Pilsētas mērs noliedzis, ka ir pieņemts lēmums par tilta pagaidu demontāžu, lai gan iepriekšējā dienā pašvaldības preses pārstāve ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka ir apmierināts kuģubūves uzņēmuma lūgums demontēt pazīstamā Koningshuvena tilta centrālo daļu.

Tāds lēmums izraisīja sašutumu un kritiku sociālajos medijos.

Tomēr Nīderlandes laikraksts "Algemeen Dagblad" citē Roterdamas mēru Ahmedu Abutalebu sakām, ka, viņaprāt, "ažiotāža ir diezgan savāda. Nekas vēl nav nolemts, nav pat pieteikuma atļaujai".

Viņš informējis, ka pašvaldība jautājumu izskatīs, kad būs saņemts pieteikums atļaujai un būs izvērtēta demontāžas ietekme, tostarp, vai to iespējams veikt, nebojājot vēsturisko tiltu, kā arī tas, vai Bezoss apmaksās ar to saistītos izdevumus.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Moduļu māju ražotājs “MyCabin” nākamgad plāno izstrādāt 40 brīvdienu māju projektus, kas ir divas reizes vairāk nekā 2021.gadā, kā arī, investējot 500 000 eiro, uzsākt māju ciemata būvniecību Rīgas rajonā, informē uzņēmumā.

MyCabin savu darbību uzsāka 2020.gadā, piedāvājot brīvdienu māju modeļus trīs dažādos izmēros. Pirmais darbības gads apstiprinājis lielo interesi par ilgtspējīgu moduļu māju produktiem, un šogad uzņēmums plāno sasniegt pusmiljona apgrozījumu.

Palielinot ražošanas jaudu, “MyCabin” nākamgad paplašinās piedāvājumu ar moduļu dzīvojamajām mājām - 60 m2 un 100 m2 platībā.

Kā norāda uzņēmuma vadītājs Ģirts Draugs, pieprasījums pēc ilgtspējīgiem moduļu māju produktiem ir liels un sasniedzis šī brīža ražošanas jaudas kapacitāti. Uzņēmums plāno nākamgad palielināt ražošanas jaudu un nodrošināt arī dzīvojamās mājas, kas kalpotu kā alternatīva dzīvokļa iegādei.

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no šā gada 20. novembra līdz 18. decembrim aicināja iesniegt papildu pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Nepilna mēneša laikā papildus iesniegts 101 projekts ar renovācijas darbu plānoto summu 43 miljoni eiro.

Projekti iesniegti no Olaines, Ogres, Rīgas, Salaspils, Liepājas, Gulbenes, Siguldas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas, Viesītes, Valmieras, Jūrmalas, Madonas, Dobeles, Suntažiem, Ādažiem, Saldus, Valkas, Jelgavas, Rēzeknes, Valkas.

Visvairāk projektu – 46% no kopējā skaita jeb 46 projektus iesnieguši Pierīgas reģiona daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, 20% papildu pieteikumu (20 projekti) saņemti no Rīgas, 18% jeb 18 projekti – no Vidzemes reģiona, 7% jeb 7 projekti – no Zemgales, 6% jeb 6 projekti – no Kurzemes, savukārt 4% projektu – no Latgales.

“Latvijā vairāk kā 80 % daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācija ir uzsākta vēl pirms 1980.gada, kas nozīmē, ka tajās nepieciešami ieguldījumi gan energoefektivitātes uzlabošanā, gan tehniskā stāvokļa sakārtošanā. Kopumā daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā ir gandrīz 39,5 tūkstoši. Ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas atbalstu kopš tās uzsākšanas vēl iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā atbalstu kopumā būs saņēmuši aptuveni 4,5% no visām daudzdzīvokļu mājām. Ir nepieciešams turpināt un būtiski kāpināt pieejamo siltināšanas programmu apguvi. Šim mērķim nākamajiem 7 gadiem ir paredzēti vairāk nekā 160 miljoni eiro, lai esošais dzīvojamais fonds atbilstu augstiem energoefektivitātes un drošības standartiem. Paralēli tiek strādāts pie programmas pilnveidojumiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan pieteicējiem, gan administrētājiem un padarītu šo programmu efektīvāku,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Vērienīgus attīstības plānus Ķīpsalas apkaimei būvniecības skicēs uzzīmējuši Igaunijas uzņēmums “Hauser grupp”, ar mērķi mazāk apbūvētā, zaļas vides un ūdens ieskautā vietā Pārdaugavā radīt jaunu kvartālu dzīvošanai.

Jaunās dzīvojamās mājas Zunda kanāla krastā spilgti raksturos ne tikai interesantā vietas izvēle, bet arī Latvijas tirgum netipiska un neredzēta arhitektūra.

Zunda kanāla apkārtnei piemīt līdz šim neatklāts potenciāls un nepavisam nav sarežģīti nosaukt iemeslus, kāpēc topošajiem projekta iedzīvotājiem nebūs jānožēlo tieši šādas lokācijas izvēle, plānojot savu ideālo pilsētas mājokli. “Zund City Garden” - tas nav stāsts par to, kā jau sablīvētā mikrorajonā “iespiest” kārtējo dzīvojamo māju. Tas ir stāsts par to, kā drosmīgu ideju rezultātā līdz šim nepopulāru apkaimi pārvērst par pieprasītu un mūsdienīgu vidi dzīvošanai, kas sniegtu iespēju izbaudīt pilsētas dzīves priekšrocības jaunā kvalitātē.

Ministru kabinets apstiprinājis jaunu Ekonomikas ministrijas izstrādātu atbalsta programmu daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārt esošo teritoriju labiekārtošanai.

Programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, t.sk. mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 miljons eiro. Plānots, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai iedzīvotāji varēs sākt iesniegt tuvāko divu mēnešu laikā.

"Ievērojamākā daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju Latvijā nav atjaunotas kopš to pirmreizējās būvniecības, līdz ar to tās ir nolietojušās un neatbilst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, autostāvvietu skaits nav atbilstošs šā brīža automašīnu skaitam, bērnu laukumi ir nolietoti un neatbilstoši drošības prasībām, liela daļa gājēju celiņu nav lietojami, iekšpagalmu asfalta segumi ir nobrukuši, nav izveidotas mūsdienīgas atkritumu tvertņu novietnes, teritorijas nav atbilstošas vides pieejamības prasībām, piemēram, iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Tādēļ vienlaikus ar daudzdzīvokļu māju atjaunošanu vai nepieciešamajiem remontdarbiem, ir nepieciešams veicināt arī straujāku māju iekšpagalmu sakārtošanu," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

97 dzīvokļu ēkas renovācijas projekta īstenošana Daugavpilī, gatavojoties apkures sezonai, sola līdz pat 65% siltumenerģijas ietaupījumu. Ēkas atjaunošanas darbiem piešķirts Swedbank aizdevums, kā arī saņemts ALTUM grants ES fondu līdzfinansētās energoefektivitātes programmas ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 1,3 miljonu eiro, Swedbank finansējums šajā atjaunošanas projektā ir 50% no izmaksām jeb nepilni 700 tūkstoši eiro.

1980. gadā Šaurā ielā celtās 5 stāvu 97 dzīvokļu ēkas renovāciju koordinēs SIA “DMP”, kura darbības joma ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana. Būvdarbus veiks SIA “Builder Industry”.

Projekta ietvaros ir plānota fasādes un cokola siltināšana, jumta kapitālais remonts un bēniņu pārseguma siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, logu un durvju nomaiņa, ieeju durvju nomaiņa, lodžiju aizstiklošana, apkures sistēmas pārbūve, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atjaunošana, ventilācijas sistēmas atjaunošana, zibensaizsardzības ierīkošana u.c. darbi.

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Viens no moduļu māju ražotājiem, starptautisks uzņēmums European Modular Homes pirms gada savu galveno ražotni no Krievijas pārcēla uz Rīgas brīvostas teritoriju, šādu soli pamatojot ar konkurētspējas priekšrocībām un iespējām apgūt plašākus eksporta tirgu.

"Globālā tirgus konjunktūra moduļu māju biznesam šobrīd ir ļoti labvēlīga. Atrašanās ostā dod iespēju sasniegt jebkuru tirgu pietiekami ātri un bez liekiem tēriņiem. Mūsu ražotie māju moduļi ir salīdzinoši lieli un šādu lielgabarīta kravu transportēšana pa sauszemi - dārga. Tādēļ iespēja moduļus tieši no ražotnes nogādāt uz kuģa ir stratēģiski svarīgi. Tas ir konkurētspējas jautājums," uzskata European Modular Homes direktors Konstantinos Filippidis.

Uzņēmums ar moduļu māju ražošanu nodarbojas jau septiņus gadus, piegādājot savu produkciju klientiem visā Eiropā. "Mūsu galvenais eksporta tirgus ir Skandināvija, tādēļ ražošanas pārcelšana uz Rīgas ostu krietni samazināja uzņēmuma loģistikas izmaksas. Turklāt Rīgā mums bija iespēja uzsākt ražošanu tieši ostā," skaidro uzņēmuma vadītājs.