Liepājā pēdējo mēnešu laikā reģistrēti vairāki ugunsgrēki mazajos veļas šūšanas uzņēmumos. Tiek pieļauta ļaunprātīga dedzināšana.

Naktī uz 27.martu ugunsgrēks bija izcēlies SIA Lokis šūšanas darbnīcā Liepājā, Krūmu ielā, kur dega pirmais stāvs. Aizvadītajā naktī degušas vēl viena šūšanas uzņēmuma administratīvās telpas pirmajā stāvā, bet aptuveni pirms pāris mēnešiem bijis vēl kāds ugunsgrēks citā veļas šūšanas uzņēmumā. Latvijas veļas ražotāju asociācija (LATVERA), tāpat kā Db.lv aptaujātie uzņēmēji, pagaidām komentēt situāciju atsakās. Taču to, ka tā ir mērķtiecīga rīcība, apliecina policijas pieļautā versija par ļaunprātīgu dedzināšanu. Lai apspriestu radušos situāciju un lemtu par profilaktisku rīcību, šodien uz kopēju apspriedi pulcēsies LATVERA dalībnieki, aicināti arī pašvaldības un Valsts policijas pārstāvji, liecina Db.lv rīcībā esošā informācija. Neoficiāli tiek pieļauts, ka degšana saistīta ar negodīgu konkurenci, kā arī ar iespējamām nodokļu shēmām.

Par veļas ražotņu degšanas faktu, pieļaujot ļaunprātīgi dedzināšanu, Liepājā sākts kriminālprocess.

«Apstiprinām, ka Kurzemes reģionā, policijā, konkrēti Liepājā, reģistrēti trīs gadījumi par šūšanas firmu darbnīcu degšanu marta mēneša laikā,» Db.lv informēja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze

Jolanta Knīse. Pēc notikuma vietu apskates secināts, ka, iespējams, notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Policija veiks izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros.

Neoficiāla informācija liecina, ka divas no cietušajām firmām ir SIA Novella un SIA Lokis, turklāt SIA Lokis bijis ugunsgrēks arī pirms policijas minētā perioda.

Db.lv rakstīja, ka biežie ugunsgrēki mazajās šūšanas ražotnēs izsaukuši satraukumu gan Latvijas veļas ražotāju asociācijā (LATVERA), gan pašvaldībā. Par pastiprinātu ēku apsardzi vienojušies vairāki lielie veļas ražotāji. Ne uzņēmēji, ne LATVERA pārstāvji notikušo nekomentē, tomēr uzņēmumu darbinieki pieļauj, ka dedzināšanai ir kāds sakars ar nodokļu shēmām un skaidras naudas darījumiem.

Tekstilrūpniecības eksperti 2013.gadā paredz nelielu apjoma kāpumu, taču būtisku kvalitatīvu izaugsmi.

Kopējais nozares apgrozījuma pieaugums nepārsniegs 3-4%, lēš eksperti.

Apjomu audzēt nav iespējams darbaroku trūkuma dēļ, atzīst Latvijas Vieglās rūpniecības asociācijas (VRUA) vadītājs Guntis Strazds. Viņam piekrīt vairāki lielo tekstilražošanas uzņēmumu vadītāji. Vienlaikus nozarē īstenotie attīstības projekti ir vērsti uz inovatīvu produktu ražošanu un izmaksu minimizēšanu.

Veļas materiālu un veļas šūšanas apgrozījums paliks 2012.gada līmenī, jo sasniegti jaudas griesti, uzskata G. Strazds. «Esam gatavi arī tam, ka kopējais apjoms varētu nedaudz kristies,» skeptiskāk prognozē Latvijas Veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vdītājs Jurijs Hadarovičs. Tirgu ietekmēs eiro un dolāra stabilitāte, kā arī ekonomiskā situācija lielākajās noieta valstīs – galvenokārt austrumu virzienā, norāda J.Hadarovičs. Savukārt darbaspēka problēmu Liepājā, kur koncentrēti veļas šūšanas uzņēmumi, daļēji atrisinājis bezdarbnieku pārkvalifikācijas projekts. No 60 vakancēm 36 jau ir aizpildītas, liecina LATVERA dati. «Nākamgad plānojam apgrozījuma pieaugumu vien 5% robežās, jo tirgū ir ļoti sīva konkurence ar Turcijas, Ķīnas un citu valstu tekstilražotājiem, kas nozīmē, ka cenas celt nevaram,» informē SIA Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš. Ap 10% lielu apgrozījuma pieaugumu nākošajā gadā plāno veļas šūšanas SIA V.O.V.A., taču galvenokārt paplašinot ražošanu Krievijas filiālē un attīstot firmas veikalu tīklu Baltijas valstīs un NVS. Labi attīstās arī uzņēmuma Daugavpils filiāle, apgalvo SIA V.O.V.A. finanšu direktore Viktorija Zozuļa. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, janvāri nolemts veltīt jauna produkta ieviešanai ražošanā. «Gada sākumā tirgus ir mazaktīvs, tāpēc varēsim koncentrēties produkcijas dažādošanai – sāksim šūt peldkostīmus,» stāsta V. Zozuļa. Funkcionālās veļas virzienā strādā a/s Lauma Lingerie, atklāj valdes priekšsēdētāja Linda Matisone. Tāpat uzņēmums izvērš firmas veikalu tīklu. 42 veikaliem septiņās valstīs 2013.gadā pievienosies jauni veikali, tostarp jaunos tirgos, piemēram, Saūda Arābijā.

Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes atvēršana sniegusi iespēju ievērojami palielināt lapsu, lāču un zaķu ražošanas jaudas; eksporta starmeši pavērsti Beniluksa valstu virzienā

Kopš 2017. gada maija astoņus gadus vecais uzņēmums Wooly Organic apdzīvo savdabīgu ēku ar tumšu fasādi Strautu ielā, Liepājā. Ēka spēcīgi kontrastē ar ielā un apkārtējos kvartālos dominējošo apbūvi, ko vairāk raksturo veci koka nami apsūbējuma tonalitātē vai Kurzemes sarkano ķieģeļu mūrējums. Līdzīgi citviet skatītie šūšanas cehi parasti līdzinās vecām noliktavām ar izdilušām grīdām un līdz kliņķim nolaistām telpām. Wooly Organic ražotne ir pretstats. No UPB koncerna īrētajā namā bērnu rotaļlietu ražotne iekārtojusies ļoti organiski, pirmajā stāvā pirms gadumijas darbojās pop-up veikaliņš, stāvu augstāk gaišā un mājīgā atmosfērā šujmašīnas rimti darbina šuvējas un dažkārt arī šuvēji. Izteiktajā sieviešu kolektīvā pa laikam ienākot kāds vīrietis, bet pie šūšanas pašlaik atkal strādā tikai dāmas. Iepriekš produkcija tapusi, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču savas ražotnes atvēršana un iestrādāšanās Liepājā nu pavērusi plašākas iespējas biznesa idejas lidojumam. Ražotnes iekārtošanai lieti noderējis pašvaldības grants. «Bija nepieciešams laiks, lai jaunā ražotne «ieskrietos», bet pašlaik jau cenšamies palielināt ražošanas apjomus,» stāsta ražošanas vadītāja Beāte Fišmeistere.

Šodien, 16. aprīlī, akciju sabiedrība Lauma Lingerie Jūrmalā iepircējiem un tirgotājiem no visas pasaules prezentē jauno – 2020. gada pavasara, vasaras – kolekciju. Liepājas veļas ražotāju galvenais eksporta tirgus joprojām atrodas austrumos.

Lai gan pirms tam tos smagi ietekmēja rubļa krīze, divos gados uzņēmumi atguvušies un atkal sasnieguši iepriekšējos rādītājus.

Ap pussimt uzņēmumu

Liepāja izsenis ir zināma kā Latvijas veļas ražotāju galvaspilsēta. Pašvaldības informācija rāda, ka pilsētā apģērbu ražošanas nozarē pēdējos četros gados darbojas vidēji 85 uzņēmumi. Lielākā daļa ir apakšveļas šuvēji un ar to saistītās firmas, piemēram, Lauma Fabrics, kas ražo tekstila materiālu, informē domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Pēc Latvijas Veļas ražošanas asociācijas datiem, Liepājā koncentrējušies vairāk nekā 50 veļas ražotāju. Galvenie nopelni tajā ir 70. gadu sākumā atvērtajam galantērijas kombinātam Lauma un tā dzīvotspējai cauri gadu desmitiem. Daudzu uzņēmumu vadītāji, īpašnieki savulaik strādājuši tieši tur, līdz nolēmuši sākt savu biznesu.

Zīmola Imperial Lace radītāji Olga un Normunds Bērziņi sākuši ražot mežģīņu audumu, kuru savām kolekcijām ir izvēlējušies arī ārvalstu tērpu dizaineri.

Bērziņu ģimenes impēriju veido veikals Tērbatas ielā un tērpu šūšanas ateljē Imperial Couture House, kura lielākais veikums ir Zviedrijas princesei Madlēnai darinātā 18 kilogramu smagā kleita no 15 tūkstošiem zīda auduma ziedu, kurā viņa apmeklējusi Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju. Ģimene lepojas ar to, ka ir iekāpusi nākamajā attīstības līmenī, mežģīņu auduma tirgošanu papildinot ar šī greznā materiāla ražošanu pēc pašu radīta dizaina.

Arī lācis slido

O. Bērziņa ir absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti un desmit gadus pēc augstskolas beigšanas ir vadījusi dažādus IT projektus, līdz noticis «klikšķis» – viņa ir sākusi domāt par kleitām un pāris dienu laikā nolēmusi mesties iekšā tērpu salonu biznesā. 2004. gadā Rīgā, Brīvības ielā atvērts Latvijas mērogiem paliels kāzu salons Four Seasons, kura darbībai 2008. gadā punktu pielikusi ekonomiskā krīze valstī. Pēc ilgāka pārtraukuma – 2013. gadā – izdevies īstenot sapni par specializētu mežģīņu veikalu un Avotu ielā atvērta mežģīņu valstība Chantelle Dentelle (no franču val. – smalkas mežģīnes). Vēlāk zīmols pārtapis par Imperial Lace, šajā rūpalā jau ir iesaistījušies arī pārējie ģimenes locekļi – vīrs Normunds un meita Kortnija. «Mežģīņu pirmsākumi meklējami impēriju laikos. Pateicoties to laiku cilvēku kaprīzēm, tika veidoti unikāli izstrādājumi. Turklāt impērija var būt arī ģimene,» spriež Olga Bērziņa.

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" 2019. gadā apgrozījis 116 miljonus ASV dolāru, kas ir par 49,6% vairāk nekā gadu iepriekš, kad apgrozījums bija 77,4 miljoni ASV dolāru, informē uzņēmumā.

"Printful Latvia" apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 23 miljonus eiro un guvis 8 miljonus eiro lielu peļņu, kas ir 90% pieaugums salīdzinot ar 2018. gadu. 2019. gadā uzņēmums samaksājis nodokļus 3 miljonu eiro apmērā.

"Printful" komandā visā pasaulē ir vairāk nekā 800 cilvēku, 350 no tiem - Latvijā. Uzņēmumā strādā ražošanas, pārdošanas, mārketinga un klientu atbalsta speciālisti, programmētāji, jauno produktu izstrādātāji, ražošanas iekārtu operatori, dizaineri, šuvēji un citu profesiju pārstāvji.

"Mēs esam sevi pierādījuši kā ilgstspējīgu uzņēmumu, kas attīstītās, sekojot līdzi pasaules e-komercijas tendencēm. Ar mums kopā izauguši vairāki veiksmīgi e-komercijas veikali, un ražot produktus ar savu zīmolu mums uzticējušas lielas, starptautiskas kompānijas. Aicinu arī Latvijas iedzīvotājus padomāt par to, vai "Printful" varētu kļūt par viņu biznesa partneri. Latvijā ir cilvēki, kuriem izdevies iekarot pasaules tirgus," komentē uzņēmuma līdzdibinātājs un izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Ar Liepājas domes 25.jūlija sēdes lēmumu Ministru kabinetam ieteikts nomainīt SEZ valdē līdz šim esošo a/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētāju Valēriju Terentjevu ar Juriju Hadaroviču (SC).

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likuma 9.pantu un izskatot Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa Valērija Terentjeva iesniegumu, kā arī izskatot Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka tūrisma un investīciju jautājumos Jurija Hadaroviča iesniegumu.

Liepājas SEZ valdi veido pašvaldības, uzņēmēju un valsts pārstāvji. Jurijs Hadarovičs pārstāv gan pašvaldību, kur ievēlēts no Saskaņas centra, gan uzņēmējus, jo pārstāv Latvijas Veļas ražotāju asociāciju (LATVERA).

V.Terentjevs Liepājas SEZ valdē 2012.gada janvārī nomainīja Liepājas metalurga akcionāru Kirovu Lipmanu.

Vairāki ražotāji ne vien eksportē produkciju, bet iegādājušies radniecīgus uzņēmumus ārvalstīs, veido tur veikalu tīklus un pārstāvniecības. Augsta konkurētspēja panākta, ieguldot produktu un tehnoloģiju attīstībā, ar radošu mārketingu un drosmi integrēt ražošanā zinātnes sasniegumus. Raksturīga tendence – sadarbība ar dizaineriem, sezonālu kolekciju veidošana. Ierobežota darbaspēka pieejamība veicina mazu, taču eksportspējīgu uzņēmumu attīstību reģionos.

Līderis ir «zirgā»

Tekstilrūpniecība viena no pirmajām Latvijā mainīja priekšstatu par nozaru robežām, integrējot tekstilražošanu, ķīmisko rūpniecību un zinātni. A/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) ir simbols šai «žanru» saplūšanai. Nākotnes mērķis valmieriešiem ir ambiciozs – kļūt par Eiropas ietekmīgāko stikla šķiedras produktu un izstrādājumu ražotāju un piegādātāju, atklāj VSŠ valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. VSŠ šā gada deviņu mēnešu neto apgrozījums ir sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma pastāvēšanas laikā – 46,97 milj. lati, kas ir 21% liels pieaugums pret attiecīgo laika posmu 2012.gadā. VSŠ aplēses rāda, ka 2013.gada neto peļņa sasniegs 3,65 milj. latu, par 28% pārsniedzot 2012.gada auditēto neto peļņu. Neto apgrozījums varētu sasniegt 61,13 milj. latu. «Lai noturētu izaugsmi, jābūt aktīviem, jāinvestē jaunās tehnoloģijās un attīstībā. 2013.gadā esam paplašinājuši darbību un palielinājuši konkurētspēju starptautiskajos tirgos ne tikai ar trešās stikla kausēšanas krāsns darbību, bet arī ar kompānijas, tagad Valmiera Glass UK Ltd., iegādi Anglijā,» atklāj A.O.Brutāns.

Tekstila nozarei gada sākumā izteiktās drūmās prognozes sāk lēnām skaidroties, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī problemātiskākais tekstila rūpniecības segments – veļas šūšana – pamazām atjauno ražošanas jaudu, tomēr paredz šogad aptuveni par 20% mazāku kopējo apgrozījumu nekā pērn. Vairākos nozares uzņēmumos tiek ieviestas modernākas tehnoloģijas un zinātnes sasniegumi gan ražošanas procesā, gan sortimenta dažādošanā. Arvien lielāka nozīme ir radošajam potenciālam uzņēmumā, kas ļauj veiksmīgi strādāt arī nelieliem ražotājiem.

Lēnām mostas

Veļas nozares situācijas indikators ir materiālu ražotāja SIA Lauma Fabrics. Tās atkarība no mazaktīvajiem NVS tirgiem ir aptuveni 65%. Krievijas rubļa vērtības kritums un Krievijas ekonomikas straujā pasliktināšanās Lauma Fabrics realizāciju šā gada pirmajā ceturksnī samazināja gandrīz uz pusi. Visu pirmo ceturksni uzņēmums strādāja vien trīs dienas nedēļā, taču no aprīļa tās ir jau četras dienas. Samazināts arī darbinieku skaits (no 525 līdz 445), taču tālākas personāla izmaiņas nav plānotas. Vienlaikus ļoti stabila ir realizācija Polijā un Rietumeiropā, lai arī tā nespēj kompensēt Krievijas kritumu. Situācija, sākot ar otro ceturksni, varētu lēnām uzlaboties, tomēr gads kopumā draud ar 25–30% kritumu pret pagājušo gadu, lēš Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš. 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar 38,2 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 4% zemāks nekā 2013. gadā, un kritums notika tieši gada beigās kā Krievijas krīzes sekas. Lielas cerības ražotājs saista ar pabeigto ERAF projektu, par pieciem milj. eiro rekonstruējot apdares cehu un uzstādot modernas krāsošanas iekārtas. Daudziem uzņēmumiem gada sākums bija kritisks, taču neviens nav apturējis ražošanu pilnībā, zina teikt Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vadītājs Jurijs Hadarovičs.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.