ASV centrālā banka samazinājusi savu ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam, norādot uz vājāku nekā gaidīts izaugsmi šā gada pirmajos trīs mēnešos, ziņo BBC.

Priekšsēdētājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) paziņojis, ka 2011.gadā valsts ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,1% - 3,3%. Iepriekš tika paredzēts pieaugums par 3,4% - 3,9%.

Viņš arī devis mājienu, ka centrālā banka pēc jūnija «nepumpēs» papildus naudu ekonomikā.

Bernanke arī aicinājis valdību risināt valsts «ļoti nopietnās» parāda problēmas.

Savā pirmajā preses konferencē pasaulē ietekmīgākais centrālais baņķieris arī pazeminājis centrālās bankas bezdarba līmeņa prognozi šim gadam līdz 8,4% - 8,7%. Iepriekšējā prognoze bija 8,8% - 9%. Taču ievērojami palielināta inflācijas prognoze līdz 2,1% - 2,8% no 1,3% - 1,7%.

Saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, atskaitē ASV Kongresam sacījis FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komisijas lēmumi attiecībā uz aktīvu iepirkšanas programmu būs atkarīgi no turpmākās centrālās bankas ekonomiskās perspektīvas vērtējuma un progresa attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, uzsver B. Bernanke. Ja ekonomiskā situācija uzlabotos ātrāk nekā gaidīts un inflācija pieaugtu līdz centrālās bankas noteiktajam 2% līmenim, aktīvu atpirkšanas programma varētu tikt bremzēta straujāk, sacījis B. Bernanke, piebilstot, ka FRS arī ir gatavs paātrināt iepirkumus uz laiku, lai veicinātu nodarbinātību.

B. Bernanke uzsver, ka likmes ir tuvu nullei kopš 2008. gada un tās īsti nav kur samazināt. Tādēļ ASV centrālā banka izmanto citus instrumentus ekonomikas stimulēšanai. Tomēr viņš uzsvēris, ka likmes ārkārtīgi zemā līmenī kādu laiku vēl turpinās saglabāties.

Vai iespējams, griežot izdevumus, gala rezultātā vairāk tērēt? Īsa atbildē ir – jā, un to varētu saukt par sava veida paradoksu. Ir iespējams stimulēt ekonomiku un tērēt vairāk, agresīvāk samazinot izdevumus. Mehānisms, kā tas notiek, ir sekojošs:

Pēdējos gados mums ir samērā būtiski audzis valsts parāds (neto ārējais parāds pašlaik ir ap 4 miljardiem latu, kopējais ir tuvāk 5 miljardiem), kā rezultātā ir kāpušas arī ārējā parāda apkalpošanas izmaksas (parāda apkalpošanas izmaksas pārsniedz 300 milj. latu gadā – gandrīz tikpat, cik šogad «jākonsolidē»). No kā tad ir atkarīgas šīs izmaksas? Izmaksas nosaka tas, uz kādiem procentiem valsts ir aizņēmusies no saviem aizdevējiem. Aizdevumu procentu likmes ārvalstu valūtā savukārt nosaka 2 galvenie faktori:

- Procentu likmju līmenis pasaulē (Eiropas gadījumā - eiro);

- Latvijas defolta risks.

Eksperti apgalvo, ka šāds solis bija gaidāms, ja dati par ASV ekonomiku izrādīsies sliktāki par iepriekš prognozētajiem.

ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs (FRS) Bens Bernanke trešdien paziņojis par 267 miljardu dolāru (147,9 miljardi latu) iepludināšanu ASV ekonomikā. Šāds solis sperts, jo ASV ekonomikas trauslā atkopšanās ir sākusi palēnināties.

FRS ir samazinājusi tās prognozi par ASV ekonomikas pieaugumu 2012 gadā no 2,9% uz 2,4%.

Šis solis ir kā papildinājums plānam ar nosaukumu Operation Twist, kura mērķis ir samazināt ilgtermiņa procentu likmes un veicināt kredītu ņemšanu. Paziņojums sekoja FRS sniegtajam ASV ekonomikas novērtējumam, kurā tika paredzēta lēnāka tās izaugsme. FRS norāda, ka tā ir sagatavojusies veikt arī citus pasākumus, ja tas būs nepieciešams.

Jūlijā inflācija ASV palielinājusies jau trešo mēnesi pēc kārtas – par 0,2%, liecina jaunākie Darbaspēka departamenta dati.

Jūnijā cenas pieauga par 0,5%.

Kopējais patēriņa cenu līmenis gada laikā audzis par 2%.

Pagājušajā mēnesī patēriņa cenu pieaugumu veicināja augošās apģērbu, medicīnas aprūpes, tabakas un jaunu automašīnu cenas . Savukārt kāpumu bremzēja mēbeļu, aviobiļešu cenu un lietotu automašīnu cenu kritums.

Db.lv jau rakstīja, ka, saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, jūlija atskaitē ASV Kongresam sacīja FRS vadītājs Bens Bernanke.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā pieauga pēc dažādu Eiropas ekonomikas datu publicēšanas, bet sarunu turpināšanās par ASV parāda defolta novēršanu neļāva akciju cenu kāpumam būt nozīmīgākam.

Āzijas akciju tirgi nedēļu iesāka ar kāpumu, "augot cerībām, ka [ASV] demokrāti un republikāņi panāks vienošanos, lai novērstu katastrofālo valdības defolta scenāriju" pasaules lielākajā ekonomikā, sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena paziņoja, ka jauni ekonomikas dati pastiprina viņas iepriekšējo brīdinājumu par ASV parāda defolta iespējamību 1.jūnijā, ja Kongress nepacels parāda griestus.

Eiropas gāzes cenas sasniedza zemāko līmeni gandrīz divu gadu laikā, pirms vasaras sākuma turpinot mazināties bažām par tās piegādēm.

Eiropas Komisijas (EK) pavasara ekonomikas prognozēs tika lēsts, ka šogad Eiropas Savienības (ES) ekonomikā gaidāms kāpums par 2%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 1,7%. Eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos attiecīgi 1,1% un 1,6%.

Tas, kas pašlaik notiek Amerikā, par laimi ir politiskais cirks un nevis parāda krīze. ASV valdības defolta iespējamība ir tuva nullei, uzskata bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis.

Viņš norāda, ka ASV valdības maksātspēja netiek apšaubīta. ASV parāds ir denominēts dolāros, bet dolāru drukāšanas mašīna atrodas Amerikas vienpersoniskā valdījumā. Atšķirībā no, piemēram, Grieķijas vai Spānijas, ASV nevienam ārpusē nav jālūdz atļauja dolāru papildus drukāšanai, ja tāda vajadzība rastos. Tajā pat laikā ir zināmas iekšējās procedūras, kas saistītas ar ASV budžeta un valdības parāda apkalpošanu.

«Pirms dažām nedēļām divas vadošās ASV partijas nopietni salecās par tā saucamo Obamacare jaunā budžeta kontekstā. Šīs nesaskaņas diemžēl sakrita ar tehniskas dabas nepieciešamību kārtējo reizi nobalsot par ASV parāda griestu pacelšanu. Un, tāpat kā pirms diviem gadiem, arī šoreiz parāda griestu jautājums tiek izmantots kā svira politiskajās batālijās,» norāda eksperts.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panākuši galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas.

Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Baidens žurnālistiem Baltajā namā norādīja, ka vienošanās atbrīvo no "katastrofiska defolta draudiem, aizsargā mūsu grūti nopelnīto un vēsturisko ekonomikas atlabšanu un (..) ir kompromiss, kas nozīmē, ka neviens nav saņēmis visu, ko gribējis".

Plānots, ka Kongresa Pārstāvju palāta balsos par likumprojektu balsos trešdien, bet pēc tam to izskatīs Senāts.

Ja mums ir jāmaksā par Grieķija, Itālijas, Spānijas un citu ekonomiku neadekvātām darbībām, mums visdrīzāk vēl nebūtu jāstājas eirozonā, tā intervijā žurnālam Lietišķā Diena pauž kompānijas Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents Juris Binde.

«Ja mēs piedalāmies eiro projektā, mums no tā ir jāgūst maksimāls labums, nevis jābūt par lielgabalu gaļu,» uzskata uzņēmējs.

Viņš norāda, ka eiro kā motivējošs faktors Māstrihtas kritēriju ievērošanai, lai nepieļautu kārtējās fiskālās disciplīnas pārmērības, vērtējams pozitīvi. «Vai šajā brīdī būtu nepieciešams reāli ieviest eiro, ņemot vērā eirozonas situāciju – uz to es nevaru viennozīmīgi atbildēt. Iespējams, jā! Tomēr tad ir krietni daudz «bet»... Latvija, būdama krīzē, saņēma starptautisko palīdzību, lai izvairītos no defolta, bet mums visi aizdevumi ir jāatmaksā pēc pilnas programmas. Tikmēr vairākas Dienvidu valstis, it īpaši Grieķija, spēlē diezgan divkosīgu spēli,» tā LMT šefs.

Sistēma, kas Japānā brīdināja par zemestrīces draudiem, iespējams, drīzumā tiks ieviesta arī Kalifornijā, vēsta NBC.

Neskatoties uz to, ka Kalifornija ir pakļauta zemestrīču draudiem, pašlaik tai nav mūsdienīgas sistēmas, kas brīdinātu par dabas katastrofas tuvošanos.

Modernas seismisko svārstību noteikšanas tehnoloģijas izmanto Mehiko, Taivānā un Rumānijā, vēsta NBC. Šādas ierīces brīdina par zemestrīci, vēl pirms cilvēki to sajūt, jo sistēma uztver vieglākos un ātrākos zemestrīces izraisītos viļņus, ko cilvēki neuztver.

Galvenais iemesls, kas līdz šim atturēja Kaliforniju no zemestrīces noteikšanas sistēmas ieviešanas ir tās izmaksas – sistēma varētu maksāt aptuveni 80 miljonus ASV dolāru, un tās uzstādīšanai nepieciešami aptuveni pieci gadi.

«Rīgā ielidoju trešdien, bet ceturtdien jau biju aculiecinieks lielam notikumam – Valsts prezidenta vēlēšanām. Cītīgi sekoju līdzi un biju ne pa jokam satraucies, uzzinot, ka Saeimas deputāti par valstij tik nozīmīgu personu balso aizklāti. Neņemot vērā, ka tauta viņus ievēlējusi,» laikrakstam Latvijas Avīze stāsta ģimenes ārsts Ēriks Niedrītis, kurš strādā Ņujorkā.

«Amerikā visam ir jābūt caurspīdīgam, lai mēs, kas ievēlējām kongresmeņus, zinātu, kā viņi balsojuši. Tad varam arī novērtēt, vai mēs gribam vai negribam par viņiem nobalsot atkārtoti. Bet Latvijā neviens nezina, par ko katrs deputāts ir balsojis šajā kritiskajā momentā. Man šķiet, ka tas ir netīri un nedemokrātiski. Es nekad to nebūtu sapratis, ja nebūtu redzējis,» stāstījis ārsts.

Viņš arī atklāj: «Amerikā tāpat kā Latvijā arī ir problēmas ar naudu, un tas prezidentu Obamu kavē veikt veselības reformas. No 350 miljoniem amerikāņu 40 miljoniem nav apdrošināta veselība, un tagad Obama grib, lai mēs, ārsti, tos cilvēkus, kam nav apdrošināšanas, pieņemam un izmeklējam par astoņiem deviņiem dolāriem. Šī Obamas ideja mums nav pieņemama, jo maksa par vizīti būs tik maza, ka mēs nevarēsim atļauties šos cilvēkus apkalpot. Es jau tāpat nereti tos, kas nav apdrošināti un ir trūcīgi, ārstēju par velti. Tie pārsvarā ir ļaudis, kas strādā nelegāli un nemaksā nodokļus.»

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) otrdien Transatlantiskās enerģētiskās drošības forumā, uzrunājot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) nozares pārstāvošos uzņēmējus, kongresmeņus un ASV administrācijas pārstāvjus, apliecinājis Latvijas vēlmi pēc iespējas strauji atteikties no Krievijas gāzes importa, informēja ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Vineta Vilistere-Lāce.

Ministrs savā uzrunā norādīja, ka Latvija ir pieņēmusi skaidru lēmumu atteikties no Krievijas gāzes importa, tāpēc valsts saredz LNG piegādes no ASV kā ļoti perspektīvu alternatīvu Krievijas gāzei.

Latvijas gāze: Krievijas prasība maksāt rubļos ir iespējama 

AS "Latvijas gāze" analizē Krievijas paziņotās norēķinu metodes par gāzi maiņu no...

"Ar savu komandu šobrīd esmu šeit, lai personīgi uzrunātu LNG kompānijas un infrastruktūras attīstītājus sadarboties ar Latviju, gan vienojoties par ilgtermiņa sašķidrinātās gāzes piegādēm, gan sadarbojoties LNG termināļa būvniecībā Latvijā, stiprinot Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību," uzvēra ekonomikas ministrs.

Jau ziņots, ka Vitenbergs pagājušajā nedēļā devās darba vizītē uz ASV.

Vizītes mērķis ir tikšanās ar vairākām ASV amatpersonām un uzņēmējiem, lai pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā, tostarp par inovatīviem atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jautājumiem, energoefektivitātes risinājumiem, mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas iespējamo ieviešanu Latvijā un LNG piegāžu jautājumiem, stiprinātu sadarbību Trīs Jūru iniciatīvas ietvaros, kā arī runātu par investīciju piesaisti Latvijai.

Izejvielu tirgu dalībnieki, gaidot ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) prezidenta Bena Bernankes uzrunu ASV Kongresam, ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas, ziņo Reuters.

Tiek gaidīts, ka B. Bernanke dos skaidrākus mājienus par to, kad tieši ASV centrālā banka ir gatava pārtraukt savu īstenoto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Noskaņojuma pasliktināšanos zināmā mērā kultivē arī paši fondu tirgus dalībnieki, reaģējot uz mediju virsrakstiem par ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas potenciālajām beigām, kuras ietvaros ik mēnesi ASV centrālā banka, izpērkot parāda vērtspapīrus, tērē 85 miljardus ASV dolāru. Beigu sākums gan šķiet nedaudz pārspīlēts, jo ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke pēc šis institūcijas pēdējās atklātās tirgus komitejas sēdes paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja monetāro mīkstināšanu piebremzēt jau šogad, taču tas viss būs atkarīgs no ekonomiskajiem rādītājiem un stimulēšanas pasākumi nebeigsies ātrāk par nākamā gada vidu. Pēdējie dati par cenu izmaiņām ASV mājokļu tirgū gan liecina par ātrāku stimulēšanas izbeigšanu, taču šī informācija nozīmē ekonomikas atlabšanu, tādējādi tirgum ir nosacīti labvēlīga. FRS vadītāja sacītais, visticamāk, ievērojami ietekmēs arī ASV dolāra cenu, kura pēdējo dienu laikā jūtami sarukusi, jo pieaugušas spekulācijas, ka ASV galvenie baņķieri tomēr ilgāk nodarbosies ar ASV dolāru drukāšanas pasākumiem.

Ceturtdien Eiropas akciju tirgi piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo desmit mēnešu laikā, kas bija investoru atbildes reakcija uz ASV Federālo Rezervju paziņojumu par monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu un sliktajiem Ķīnas ražošanas datiem.

Tā, Eiropas akciju tirgus indekss Stoxx Europe 600 Index saruka par 2,2% līdz 303,7 punktiem, pretstatā iepriekšējās dienas pieaugumam līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada jūnija.

Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 samazinājās par 2,5%, kas ir lielākais kritums kopē pērnā gada jūlija, savukārt Francijas CAC 40 un Vācijas DAX saruka par 2,7% katrs.

Sākoties tirdzniecības sesijai ASV akciju tirgos, kritumu piedzīvoja arī S&P 500 indekss – par 0,77% līdz 1642,53 punktiem, bet Dow Jones Industrial Average samazinājās par 0,4% līdz 15245,55 punktu atzīmei.

«Pamatfaktori tirgū pēdējās diennakts laikā nav mainījušies, tomēr noskaņojums un emocijas tirgū ir kļuvuši nedaudz negatīvi,» aģentūrai Bloomberg saka Wilmington Trust Investment Advisors eksperti, piebilstot, ka tirgum triecienu devusi vairāku faktoru kombinācija. «Komentāri no B. Bernankes veicināja neizpratni tirgū par tālāko, savukārt rezultāti no Āzijas bija neglīti,» uzsver eksperti.

Ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu, Japānas indeksam Nikkei 225 nogāžoties straujākos tempos nekā pēc traģiskā cunami 2011. gada pavasarī.

Par to ka, naudas iepludināšanas apjomu mazināšana finanšu sektorā varētu būt tuvāko sapulču jautājums akciju tirgus nopratis no ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes teiktā. Tiesa, ASV monetārās sistēmas uzrauga vadītājs arī pieminēja, ka lēmumu pieņemšanai par tādu vai citādu rīcību nepieciešami papildu signāli ekonomikā.

Uzstājoties ASV Kongresā B. Bernanke sacīja, ka tuvākajās valsts centrālās bankas pārstāvju sapulcēs varētu tikt pieņemts lēmums samazināt parādzīmju pirkšanas apmērus, ja valsts ekonomika uzrādīs labus rezultātus. Patlaban Federālā rezervju sistēma šai programmai katru mēnesi tērē 85 miljardus dolāru mēnesī.

Nedēļā, kad pēc vairāku būtisku datu un paziņojumu nākšanas klajā dažos pasaules vadošo valūtu pāros kursu savstarpējās attiecības bija visai dažādas, pasaules tirgos kopumā bija vērojama kāpuma tendence. Eirozonā krīze turpinās un parādās dažāda veida ziņas par Spānijas iespējamo glābšanu un to, kā noris Grieķijas glābšana, «troikas» amatpersonām uzstājot uz izdevumu vēl stingrāku ierobežošanu.

Austrālijas dolārs, kas līdz šim bija kā drošības saliņa, vairs cerēto drošību nesniedz, jo ārējās tirdzniecības saldo jaunākie dati nav patīkami – pieprasījums ir krities, un iemesls tam, bez šaubām, ir ieilgusī krīze eirozonā. Tajā pat laikā ASV ekonomika ar politisku lēmumu ielikta brīvākā «braukšanas režīmā», jo Bens Bernanke (Ben Bernanke) nesen izziņoto ķeršanos pie «kvantitatīvās atvieglināšanas» trešā posma jeb QE3 pamatoja ar to, ka galvenais rosinātājs esot nestabilais darba tirgus. Taču šonedēļ publicētie dati par atalgojumu ar lauksaimniecību nesaistītos sektoros, kā arī būtiskais bezdarba sarukums norāda, ka tuvākajā laikā sagaidāma uzlabošanās.

ASV Federālo rezervju sistēma varētu realizēt vēl vienu (nu jau pēc kārtas trešo) kvantitatīvās mīkstināšanas (Quantitative easing 3 jeb QE3) kārtu. Tas, vai tas notiks, atkarīgs no tā, kādu tendenci uzrādīs ASV ekonomikas dati. Tiesa gan, pirms tam vajadzētu saņemt pierādījumus, ka inflācijas spiediens ASV mazinās, paziņojis Sentluisas Federālo rezervju bankas prezidents Džeimss Bullards.

Jāpiebilst, ka ASV Federālo rezervju vadītājs Bens Bernanke pagaidām nav devis konkrētus signālus, ka varētu tikt realizēta tā saucamā QE3. Tiesa gan, augstā amatpersona ziņojusi, ka ASV Federālo rezervju sistēmas sanāksme septembra otrajā pusē tiks pagarināta par vienu dienu un tiks papildu spriests par to, kā palīdzēt ekonomikai.

Šobrīd turpina pieaugt spekulācijas, ka ASV FRS galu galā tomēr būs spiesta ekonomikas atveseļošanas vārā iepludināt tirgū papildu likviditāti. Šāda situācija ir iespējama, jo citi paņēmieni, kā ASV varētu palīdzēt savai ekonomikai, faktiski ir jau izsmelti. Pagaidām B. Bernanke par trešo kvantitatīvās mīkstināšanas kārtu gan runā nelabprāt un konkrētus mājienus nav devis.

Jēlnaftas cena maija piegādēm Ņujorkas preču biržā 28. aprīļa rītā bija 113,18 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,42 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas palielināšanos veicinājusi vājāka ASV dolāra vērtība, kas naftu padara par pievilcīgāku investīciju mērķi citu valūtu turētājiem, raksta Associated Press.

Dolāra vērtība pazeminājusies pēc tam, kad ASV Centrālās bankas vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) paziņoja, ka viņa vadītā iestāde turpinās balstīt finanšu sektoru un saglabās procentu likmes starpbanku aizdevumiem zemā līmenī.

Pēc šī paziņojuma eiro vērtība pieauga līdz 1,486 ASV dolāriem no iepriekšējiem 1,4773 dolāriem. Tajā pat laikā ASV dolāra vērtība pret jēnu samazinājās no 82,26 līdz 81,72 jēnām.

Londonā Brent naftas cena palielinājusies par 0,54 ASV dolāriem līdz 125,67 dolāriem par barelu.

ASV prezidents Baraks Obama trešdien nāks klajā ar paziņojumu, ka par Federālo rezervju nākamo vadītāju tiks virzīta Dženeta Jelena (Janet Yellen), citējot Baltā nama pārstāvja, kura vārds netiek nosaukts, pausto, raksta pasaules mediji.

Tiek pieņemts, ka Dž. Jelena amatā tiks apstiprināta un tādējādi viņa kļūst par visu laiku ietekmīgāko sievieti ASV.

Patlaban Dž. Jelena ieņem Federālo rezervju sistēmas vadītāja vietnieces amatu. Viņa «mantos» Bena Bernankes (Ben Bernanke) krēslu. B. Bernanke vadīja Federālās rezerves astoņus gadus.

Ziņas par Federālo rezervju jauno vadītāju izskan laikā, kad ASV valdības aģentūras daļēji nedarbojas jau otro nedēļu, kā arī strauji tuvojas 17. oktobris, kad ASV Kongresam jāpaaugstina parāda griesti vai tās riskē bankrotēt. Iepriekšējās lielākās diskusijas par parāda griestiem 2011. gada augustā noslēdzās ar pēc 11 stundām panāktu vienošanos, ko veicināja spiediens no svārstīgajiem finanšu tirgiem un brīdinājumiem par katastrofu ekonomikā, ja valstij atļaus bankrotēt. Šoreiz arī pastāv iespēja, ka vienošanās tiks panākta pēdējā minūtē.

Eiropas akciju tirgi dienu sāka ar pieaugumu, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes ziņojumu, kas varētu ļaut spriest par centrālās bankas monetārās stimulēšanas plāniem.

Jāpiebilst, ka otrdienu tirgi noslēdza ar lielāko kritumu pēdējās nedēļas laikā.

Trešdien B. Bernanke uzsāks savu divu dienu pusgada monetārās politikas pārskata ziņojumu Kongresam, kur viņam likumdevēji varētu uzdot jautājumu, cik ātri centrālā banka varētu samazināt savu monetārās stimulēšanas programmu, raksta Bloomberg.

Tā Stoxx Europe 600 tirdzniecības sesijas sākumā pakāpās par 0,12%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,21%, Vācijas DAX 30 – par 0,13%, bet Francijas CAC – par 0,31%.

Jāatgādina, ka iepriekš B. Bernanke izteicies, ka FRS apsver iespēju bremzēt kvantitatīvās stimulēšanas programmu, tomēr tirgus dalībnieki uzskata, ka pašreizējie ekonomikas dati liecina, ka tas nenotiks uzreiz.

Ceturtdien akciju tirgi pasaulē piedzīvo kāpumu, jo ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes teiktais trešdien uzlabojis tirgus dalībnieku noskaņojumu.

Rezultātā tirdzniecības sesijas sākumā EuroStoxx 600 pieuaga par 0,86%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 1,08%, Francijas CAC 40 – par 1,15%, bet Vācijas DAX 30 – par 1,3%.

Trešdien B. Bernanke komentēja nākotnes plānus pēc tam, kad centrālā banka publiskoja jūnija tikšanās sīkāku izklāstu, skaidrojot, ka aptuveni puse no 19 ASV Federālās Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) dalībniekiem vēlējās apturēt ikmēneša 85 miljardu dolāru parāda vērtspapīru iepirkumus. Tajā pašā laikā sanāksmes izklāsts liecina, ka daudzi no FRS pārstāvjiem vēlējās redzēt vairāk pazīmes, ka nodarbinātība uzlabojas, pirms bremzēt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Pretēji prognozēm, ASV Federālo Rezervju sistēma savā divu dienu sanāksmē, kas noslēdzas trešdien, nolēma nemainīt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Tādējādi ikmēneša parādzīmju iepirkumi tiek saglabāti 85 miljardu ASV dolāru apmērā. Lielākā daļa tirgus eksperti prognozēja programmas samazināšanu 5-15 miljardu dolāru apjomā.

Federālā Atvērtā tirgus komiteja nolēmusi pagaidīt, kamēr vairāk faktoru liecinās, ka ekonomikas izaugsmes progress ir ilgtspējīgs, uzsvērts komitejas paziņojumā. Kaut arī ir samazinājušies lejupslīdes riski, pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz pasliktinājušies finansiālie nosacījumi, kas var palēnināt izaugsmes tempu.

Centrālā banka arī atstāja nemainītas bāzes procentu likmes, un norādīja, ka visdrīzāk tās turēs esošajā līmenī, kamēr vien bezdarba līmenis pārsniegs 6,5%. Lielākā daļa FRS pārstāvju paredz, ka pirmā procentu likmes paaugstināšana notiks 2015. gadā.

Kamēr Eiropas Centrālās bankas prezidenta alga 2009. gadā kopumā bija 482,8 tūkstoši ASV dolāru (256,3 tūkst. latu), viņa ASV kolēģis nopelnījis krietni mazāk, proti, vien 196,7 tūkstošus dolāru (104,5 tūkst. latu). Tajā pat laikā Honkongas bankas prezidents pērn saņēmis 774,2 tūkstošus dolāru (411,1 tūkst. latu) lielu atalgojumu, vēsta Business Week.

ASV Centrālā bankas prezidents Bens Bernanke (Ben Bernanke), vadot savu iestādi valstī, kas veido 20,42% no globālā iekšzemes kopprodukta pelna gandrīz tikpat daudz, cik Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, lai ar Latvijas daļa globālajā ekonomikā ir nesalīdzināmi mazāka. I. Rimšēvičš pērn nopelnījis 97,68 tūkstošus latu.

Secinot no pieejamajiem datiem, 2009. gadā visvairāk nopelnījis Honkongas baņķieris Normens Čans (Norman Chan), kura alga bijusi 774,2 tūkstoši dolāru (411,1 tūkst. latu). Reģiona daļa globālajā ekonomikā ir vien 0,43%.

Vismazākā alga bijusi Brazīlijas Centrālās bankas vadītājam, proti, Henriks De Kamposs Mirelle (Henrique De Canpos Meirelles) pērn par saņēmis 83,2 tūkstošus dolāru (44,2 tūkst. latu). Brazīlija veido 2,88%no globālā iekšzemes kopprodukta.

General Motors (GM) un Chrysler, ASV autoražotāji, kurus no «sabrukuma» izglāba valdība, paziņojuši, ka katrs plāno pieņemt darbā aptuveni 1000 jaunus darbiniekus, ziņo BBC.

Šie lēmumi liecina, ka kompāniju finansiālā situācija ir uzlabojusies, un dod signālu, ka situācija ASV ražošanas nozarē iet uz labo pusi.

Vienlaikus ASV centrālās bankas priekšsēdētājs Bens Bernanke brīdinājis, ka augstais bezdarba līmenis valstī nostiprinās.

Darba vietu radīšana iespējams, ir svarīgākais ekonomiskais jautājums, ar ko šodien saskaras Amerika, viņš teicis.

GM informējis, ka inženieru un pētnieku pieņemšana darbā sāksies nekavējoties. Jaunie darbinieki nepieciešami darbam pie jaunās paaudzes elektriskajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt saskaņā ar Chrysler sniegto informāciju papildu inženieri nepieciešami, lai piemērotos globālajai izaugsmei un paplašinātu mazo un vidējo transportlīdzekļu ražošanu.

ASV tuvojas finanšu krīzei, kas būs briesmīgāka nekā 2008.gadā, brīdinājis Rogers Holdings vadītājs, investors Džims Rodžers (Jim Rogers), vēsta CNBC.

«Parādi, kas ir šajā valstī, strauji pieaug,» viņš teicis, piebilstot: «Pēdējos trīs gados valdība ir iztērējusi satriecošas naudas summas un centrālā banka uzņemas satriecošus parādu apjomus.»

«Kad problēmas radīsies nākamajā reizē... ko viņi darīs? Viņi nevar atkal četrkāršot parādu. Viņi nevar sadrukāt tik daudz papildus naudas. Nākamreiz būs sliktāk.»

Labi zināmais investors uzskata, ka ir nepieciešama «drakoniska» nodokļu un izdevumu, jo īpaši militāro izdevumu, samazināšana.

«Mums ir karavīri 150 valstīs visā pasaulē. Viņi mums nedod nekādu labumu, viņi rada ienaidniekus,» teicis Rodžers.