Svētdien, 14. maijā plkst. 11:00 Piedzīvojumu parkā jau tradicionāli ar krāšņu velobraucienu tiks atklāta Ventspils vasaras tūrisma un velo sezona. Šogad velobrauciena moto ir “Ieripo vasarā!”

Atbilstoši moto velobrauciena dalībnieki ir aicināti padomāt par sava velosipēda un apģērba noformējumu. Kā jau ierasts, interesantākā noformējuma īpašnieki, saņems pārsteiguma balvas! Pavisam plānots apbalvot dalībniekus septiņās dažādās nominācijās.

Velobrauciens notiks divās trasēs: 2,1 km garajā bērnu trasē un 8,6 km garā trasē. Bērnu distance (2,1 km) – Starts Piedzīvojumu parkā – Saules iela – Pionieru iela – Ganību iela – Krustkalnu iela – finišs Piedzīvojumu parkā. Garā trase (8,6 km) – Starts Piedzīvojumu parkā – Saules iela – Lielais prospekts – Kroņu iela – Loču iela – K.Valdemāra iela – Ostas iela – Prāmju iela – Kuldīgas iela – Ganību iela – Krustkalnu iela – finišs Piedzīvojumu parkā.

Kafijas tirdzniecības vietas veidotāja – SIA Save My Day – vēlas mainīt rīdzinieku nepatiku pret tuneli

Austrālietis Enlajs Hoi (Enlai Hooi) kopā ar latviešu draugiem un domubiedriem Andri Strazdu, Sintiju Popenu, Līvu Kreisleri un Elzu Kaktiņu izveidojuši kafijas tirdzniecības vietu tunelī, kas ved no Vecrīgas uz Centrāltirgu. Save My Day koncepcija saistīta ar Enlaja jaunības dienu pieredzi Austrālijā. 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā Melburnā cilvēki atvēra gardēžu līmeņa ēstuves pilsētas sirdī – tuneļos un ieliņās ap Centrālo staciju. Pēc dažiem gadiem cilvēkos nostiprinājās pārliecība, ka arī ne pārāk prestižos rajonos var slēpties pērles – interesantu mūzikas ierakstu tirdzniecības vietas, dizaina veikali vai bāri ar pašbrūvētiem dzērieniem.

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēju dibinātā ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Indexo no pirmdienas, 3.jūlija piedāvā jaunu pensiju plānu Indexo Izaugsme, informē Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Salīdzinot ar līdzšinējo tirgus spēlētāju vidējo izmaksu līmeni, plāna Indexo Izaugsme pārvaldīšanas izmaksas ir uz pusi zemākas (viena, fiksēta komisija – 0,75 % gadā; mainīgā komisija netiks ieturēta), kas vidējam 2. pensiju līmeņa dalībniekam ļaus līdz pensijai ietaupīt vairākus tūkstošus eiro, norāda Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Ieguldījums tirgus indeksos nozīmē – tev pieder maza daļiņa no gandrīz visiem pasaules lielākajiem uzņēmumiem. Kad kundzīte Honkongā nopērk Apple datoru, austrālietis iedzer Pepsi vai amerikānis iegādājas džipu, daļa no peļņas tiek arī tev. Tas pasargā ieguldītāju no riska, kas saistīts ar ieguldījumu atsevišķos uzņēmumos, nozarēs vai reģionos. Tirgus var svārstīties, bet ilgtermiņā pasaules ekonomika vienmēr ir attīstījusies un tirgus indeksi ir kāpuši,» skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Lai piesaistītu finansējumu no ārzemju investoriem, nepieciešams izveidot kontaktu tīklu ārzemēs un iegūt uzticību

Tā intervijā DB norāda Austrālijas biznesa eņģelis Alekss Vaijats (Alex Wyatt), kurš kopā ar Imprimatur Capital investējis Latvijas uzņēmumā SIA Edurio, kas izstrādā izglītības kvalitātes vadības rīku. Līdz šim kompānija piesaistījusi vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, tostarp arī no Eiropas izglītības tehnoloģiju akseleratora Emerge Education un Rīgas domes un Swedbank grantu konkursa Atspēriens. DB bija iespēja tikties ar A. Vaijatu, lai uzzinātu vairāk par uzņēmēja lēmumu investēt Latvijas kompānijā.

Kāpēc izvēlējāties investēt Latvijas kompānijā Edurio?

Man bija startup Ķīnā, kas nodarbojās vides jomā – vēja parki un saules enerģija, un mums bija birojs Londonā. Tolaik, 2012. gadā, Ernests (Ernests Jenavs, SIA Edurio valdes priekšsēdētājs) pie manis strādāja. Cilvēki ir dažādi – ir labi darbinieki un ir labi darbinieki, kuri kādudien kļūs par lieliskiem uzņēmējiem. Es paredzēju, ka Ernests reiz kļūs par labu uzņēmēju, tāpēc es viņam teicu – ja tu kādreiz dari ko tādu, par ko man varētu būt interese, dod ziņu. Tā arī notika, pēc dažiem gadiem viņš sāka šo biznesu. Problēma, ko Edurio risina, man šķiet ļoti interesanta un aizraujoša. Ja mēģina risināt lielu problēmu, tad var veidot ilgtspējīgu biznesu. Edurio koncentrējas uz problēmām, kas ir aktuālas un es redzu iespēju panākumiem. Izvēloties investēt Edurio, saskārās divi faktori – dibinātājs, kura spējām es ticu, un nopietna problēma. Tam sekoja biznesa modelis, komanda, starptautiskas iespējas.

Ielīmētas lapas veikalu durvju stiklos, paziņojumi pie kasēm, plakāti, izdalāmas lapiņas un mājaslapu sadaļas internetā - veidi, kādos veikali cenšas piesaistīt trūkstošos darbiniekus, ir daudzveidīgi, tomēr vakanču skaits joprojām ir iespaidīgs, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pilsētās un novados pārdevēju nepietiek, par to liecina gan Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, gan pašu veikalu informācija mājaslapu vakanču sadaļā. Ir veikali, kuros no 16 kasēm strādā trīs, bet neapmierinātajiem rindās stāvētājiem bieži tiek paskaidrots, ka darbinieku trūkst.

Veikalu Maxima tīklā trūkst aptuveni 500 darbinieku, un līdzīga situācija bijusi arī pērn - šogad ir par 20 vakancēm mazāk. "Rudenī darbaspēku atrast ir vieglāk, jo cilvēki, kas dodas vasaras peļņā, atgriežas," skaidro SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. Visvairāk darbinieku vajag Rīgā, kur cilvēkiem ir plašākas iespējas atrast citu darbu. Līdzīgi situāciju raksturo Rimi Latvia personāla vadītāja Līga Stabulniece, kura Dienai stāsta, ka patlaban veikalos aktuālas ir apmēram 300 vakances, no tām 80% ir Rīgā. "Īpaši sarežģīta situācija ir dažos Rīgas veikalos, kur trūkst pat 10% no darbiniekiem. Ja pēta pēdējo triju gadu statistiku, vakanču skaits pašreiz ir apmēram tāds pats kā 2013. un 2014. gadā. Kopumā mums trūkst 6% no kopējā darbaspēka," skaidro Stabulniece. Augusts un septembris, kā arī maijs un jūnijs regulāri ir laiks, kad vakanču skaits ik gadu pieaug, attiecīgi ziemas mēnešos tiek prognozēta brīvo vietu samazināšanās. Neliels vakanču skaita pieaugums parasti ir vērojams arī decembrī, kas veikaliem ir īpaši darbīgs laiks svētku dēļ.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari, informē Ekonomikas ministrija.

Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm.

FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%.

Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī 100gades ietvaros plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtiskais fakts – arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas un biznesa plāni var sagrūt.

Ceļojums, kas veda cauri trim Centrālāzijas valstīm – Kirgizstānai, Tadžikistānai un Uzbekistānai – sākās interesanta, nejauša iegansta dēļ.

Man piezvanīja paziņa no Lielbritānijas un teica, ka Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā mums ir pieejama mašīna. To tur atstājis kāds cits ceļotājs, kurš no Londonas bija aizbraucis ar auto līdz Biškekai un pēc ceļojuma to novietojis ielas malā, un tuvējā viesnīcā atstājis atslēgas. Tas nozīmēja, ka jebkurš no paziņu loka varēja šo mašīnu izmantot. Nodomāju, ka šis ir labs iegansts, lai apceļotu Centrālāziju pašu spēkiem, jo izīrēt mašīnu šajā reģionā nav tik vienkārši. Tā sākās trīs nedēļu ceļojums, kurā devos kopā ar vēl vienu latvieti un diviem britiem.

Kad turp labāk braukt?

Arī 30. jubilejas gadā mūzikas un mākslas festivāla BILDES 2015 akustisko priekšnesumu programmu papildinās Jauno dziesminieku koncerts, informē BILŽU BIROJS.

Romantiskais dziesminieks Kārlis Kazāks (BILDĒS kopš 2011. gada) norāda, ka Jauno dziesminieku koncertu allaž izceļ pārsteiguma brīdis, jo «šajā pasākumā vienmēr dzirdami jauni, mazpazīstami mūziķi, un viņu sastapšana ir interesants piedzīvojums». K. Kazāks cer, ka ar savu vārdu spēj piesaistīt mūzikas mīļotājus atnākt un pievērst uzmanību jaunajiem mūziķiem, kuri ikdienā, iespējams, pagaidām vēl nav starmešu apspīdēti. Arī K. Kazāks trešdienas vakara gaitā ar klausītājiem sarunāsies muzikāli.

Iepriekš pieminētais pārsteiguma brīdis Jauno dziesminieku koncertā slēpjas arī zem apvienības nosaukuma Riga Reggae Acoustic, kurā kopā ar domubiedriem uzstāsies mūziķis, dīdžejs un niršanas instruktors Horens Stalbe. Apvienība muzicē latviešu, angļu un krievu valodā, septiņu cilvēku sastāvā, jau gadu izpildot ideoloģisko regeju.

SIA Bro creation ražo A klases bungas un orientējas uz eksportu

Raitis Aukšmuksts, pats būdams bundzinieks, savulaik palūdza brālim Reinim, kurš ir galdnieks, izgatavot viņam bungu komplektu. «Kā jau visiem bundziniekiem, man ir bijuši ļoti dažādi bungu komplekti. Faktiski esmu izgājis cauri visam sortimentam. Aptuveni pirms sešiem gadiem ieminējos brālim, vai viņš man varētu pagatavot komplektu. Tā arī tas viss sākās,» stāsta Raitis. Pašlaik uzņēmums regulāri saņem pasūtījumus no dažādām valstīm un lepojas, ka ar viņu ražotajām bungām muzicē Prāta vētra.

Kā daudziem jaunajiem uzņēmējiem pirmo bungu prototipu izgatavošana notika garāžā. «Uztaisījām pirmos prototipus, bet sapratām, ka esam uztaisījuši tādas bungas, kādas jau ir pieejamas tirgū,» stāsta uzņēmējs. Pēc pirmajiem mēģinājumiem radusies pārliecība, ka nepieciešams radīt ko atšķirīgu, proti, dabūt no bungām ārā pēc iespējas dabiskāku koka skaņu, pēc kā tiecoties visi bungu ražotāji.

«Jāsaka, ka interese par kompaktdiskiem nav zudusi – vislielāko interesi jūtam reizēs, kad iznāk jauns albums iepriekšpādošanā, kas sniedz ekskluzivitāti kā pirmajam tā saņēmējam. Tāpat liela daļa disku tiek pārdota koncertos, īpaši reģionos. Tas skaidrojams ar atrašanos un nodošanos pilnībā mirklim un mūzikai, un rodas vēlme to klausīties atkārtoti,» biznesa portālam db.lv stāsta grupas Astro’n’out soliste Māra Upmane-Holšteine.

«Tāpat cilvēkiem ir vēlme iegūt personalizētu kopiju savā īpašumā vai dāvanai, jo kompaktdiska vāciņš kalpo arī kā autogrāfu glabātājs. Interesanti, ka nereti ir gadījumi, kad cilvēki ir ieinteresēti iegādāties arī vecākus albumus. Tas gan lielākoties ir īpašām kolekcijām,» stāsta mūziķe.

Vienlaikus viņa atzīst: «Protams, komaktdisku apjomi, salīdzinot ar to, kādi tie bija pirms pieciem gadiem, ir samazinājušies un ievērojami palielinās interese par digitāla formāta ierakstiem, bet vēl arvien pārdoto albumu skaits un interese ir tik liela, lai no šī formāta neatteiktos.»

Digitālo formātu lielākoties izvēloties jauni cilvēki ap gadiem trīsdesmit, taču arī viņu vidū esot tādi, kuriem īsts kompaktdisks ar tekstu grāmatiņu un pārdomāto dizainu ir tikpat vērtīgs kā paņemt rokās īstu grāmatu.

Vērojot, kā jaunā paaudze lieto tehnoloģijas, mūzikas skolotājai Laumai Kazakai radās doma par mobilo lietotni, kas ļauj mūzikas nodarbībās iesaistīties visai klasei

Bērni skolā klausās mūziku telefonā, dalās ar savām iecienītākajām dziesmām un to vārdiem Facebook, bet klasē mūzikas nodarbībās interesanti ir vien kādiem 10% bērnu, kuri saprot, par ko tiek runāts. Tāpēc skolotāji sastopas ar izaicinājumu īstenot mūzikas priekšmetu tā, lai tas šķistu interesants visiem. «Ar komandu sapratām, ka vajadzīgs tāds mācību līdzeklis, kas jaunajai paaudzei ir saprotams, vizuāli uzrunājošs un intuitīvs. Svarīgi bija arī izmantot populāras dziesmas, kas jaunajai paaudzei ir emocionāli saistošas,» atklāj Lauma. Aplikācijā solfeg.io ir dažādi skaņu celiņi – balss, instrumenti, ritms, kā arī tiek rādīti dziesmu vārdi, notis, akordi un metronoms. Iespēja praktiski līdzdarboties un pēc vajadzības pievienot vai izslēgt kādu no skaņu celiņiem rada interesi, patiku un vienlaikus labi attīta tehniku. «Klasē vispirms padziedam līdzi dziesmai. Tā kā tas nav solo, to var visi. Izmantojam tādas dziesmas, kam ir vienkārši akordi, ko var ātri iemācīties. Sadalām klasi pēc spējām un vēlmēm – daļa dzied, citi sit ritmu vai spēlē akordus. Beigās rezultāts ir tāds, ka muzicē visa klase,» viņa skaidro. Laumas acīs ideālā mūzikas stunda ir tā, kur katram skolēnam ir ko darīt atbilstoši spējām.

Latvijā radīto mūzikas mācību lietotni «Solfeg.io», kas palīdz apgūt mūziku vispārizglītojošās skolās, izmēģina vairāk nekā 1500 skolotāji 96 pasaules valstīs, lielāko popularitāti iemantojot ASV un Zviedrijā

Digitālo tehnoloģiju priekšrocības mūzikas teorijas sasaistē ar praktisko muzicēšanu divu mēnešu laikā pārbaudījuši arī 225 skolēni un 18 pedagogi no 19 Cēsu pilsētas un tuvējo novadu skolām. Mūzikas mācību lietotnes «Solfeg.io» idejas autore Lauma Kazaka stāsta, ka pilotprojekta dalībnieki atzinīgi novērtējuši lietotnes sniegto iespēju praktiski līdzdarboties mūzikas stundās – skolēni ar lielu aizrautību iesaistās dziesmu un instrumentu izvēlē, kā arī labprāt muzicē starpbrīžos. Kā atzīst pedagogi, Solfeg.io radītā mācību forma ļauj ne vien strādāt grupā un pilnībā iesaistīt visu klasi, bet arī realizēt mācību mērķus – mēneša laikā apgūstot pat desmit jaunas dziesmas. Tāpat projekta rezultāti rādot, ka 86% gadījumu klasē esot uzlabojusies disciplīna, turklāt jaunā pieeja pozitīvi ietekmējusi skolēnu muzikālās un sadarbības prasmes.

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Šoruden mūzikas un mākslas festivāla BILDES 2015 Sevi jau pieteikušo grupu un radošo personību koncerts būs konceptuāli daudzveidīgs.

Šis koncerts būs klausāms 28. novembrī plkst. 19:00 Rīgas Kongresu nama Lielajā zālē, informē festivāla rīkotājs BILŽU BIROJS.

«Es pēdējoreiz spēlēju bungas pirms 32 gadiem – 1983. gadā, tāpēc varam droši teikt, ka šī BILDĒS būs gan īsta atgriešanās, gan debija, jo festivālā kā mūziķis uzstājies līdz šim neesmu,» smejoties saka režisors Igors Linga. 28. novembra vakarā viņš sēdīsies jaunās mūziķu grupas Flame & The Rolltones bungu tronī. Viņaprāt, BILDES ir ļoti būtisks Latvijas kultūras, īpaši mūzikas dzīves notikums, kas kalpo kā atspēriena punkts jaunajiem un pozitīvi ambiciozajiem mūziķiem – tradīcija, kas ir noturīga, pārlaicīga un sirsnīga.

Saulkrastos sācies ikgadējais Baltijā vērienīgākais brīvdabas džeza mūzikas festivāls Saulkrasti Jazz 2016.

Pirmdien bezmaksas koncertā Saules laukumā Saulkrastos skatītājus priecēja Māris Pūris un viņa stepa studiju audzēkņi, ko muzikāli pavadīja koklētāju ansamblis, bet vakara koncertā festivāla lielo skatuvi Minhauzena undā ieskandināja vokālā grupa Framest un ansamblis Pieneņu vīns. Vairākiem no abu grupu mūziķiem šī bija saviļņojoša atkalsatikšanās ar Saulkrastu džeza festivāla gaisotni, jo viņi ir vieni no daudzajiem, kas savas vasaras pavadījuši izglītojoties festivāla meistarklašu nometnēs.

Otrajā festivāla dienā Saules laukuma koncertā uzstāsies Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļas labākie audzēkņi, ar kuri savu aizrautību un prasmi atrādīja Rīgas publikai festivāla ieskaņas koncertā Origo Summer Stage.

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši "PrivatBank" - 13,633 miljonu eiro, kas ir par 95,2% vairāk nekā 2019.gadā.

Ar zaudējumiem pērn strādāja arī banka "Citadele", "Industra Bank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

Bankas "Citadele" zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,761 miljons eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Industra Bank" zaudējumi veidoja 3,621 miljonu eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,463 miljoni eiro, bet "Expobank" zaudējumi veidoja 964 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 75,325 miljoni eiro, kas ir par 23,3% mazāk nekā 2019.gadā.

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ieņēmumi 2020. gadā bija 147 milj. eiro (2019. gadā – 185 milj. eiro), bet peļņa – 10 milj. eiro (2019. gadā – 7 milj. eiro), informē uzņēmumā.

Augstsprieguma tīkls koncerna (AST koncerns) ieņēmumi bija 145 milj. eiro, bet pārskata gada pelņa – 65 milj. eiro, liecina AST akcionāru pilnsapulces apstiprinātais AST koncerna 2020. gada pārskats. AST peļņas pieaugums galvenokārt saistāms ar pārvades sistēmas aktīvu pārņemšanu AST īpašumā, un no peļņas 8 milj. eiro tiks izmaksāti valstij dividendēs, savukārt AST koncerna konsolidētā peļņa dividendēs netiek sadalīta.

"Koncerna augstā peļņa attiecībā pret ieņēmumiem skaidrojama ar to, ka pērn AST ieguva izšķirošu ietekmi gāzes pārvades sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus), par valstij izdevīgu cenu iegādājoties 68,46% uzņēmuma akciju. Lielāko daļu koncerna pelņas veido starpība starp akciju iegādes cenu un aktīvu bilances vērtību, kas bija jāatspoguļo AST koncerna grāmatvedībā. Tāpat koncerna rādītājus iespaidoja apstāklis, ka 2020. jūnijā AST savā īpašumā pārņēma pārvades sistēmas aktīvus, pievienojot sev to īpašnieku - AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Tas AST ļaus dividendēs valstij par pērno gadu izmaksāt 8 milj. EUR, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā sākotnēji valsts budžetā bija plānots iemaksāt. Savukārt ieņēmumi no elektroenerģijas pārvades, ko reglamentē apstiprinātais pārvades tarifs, 2020. gadā nav būtiski mainījušies un tie ir atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai kapitāla atdeves likmei", norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.