Likvidēta zeķu ražotāja SIA "Aurora Baltika", kuras pamatražotne bija izvietota Daugavpilī, liecina "Firmas.lv" informācija.

Jau ziņots, ka ar Rīgas pilsētas tiesas lēmumu 4.novembrī tika pabeigts kompānijas maksātnespējas process, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Rīgas pilsētas tiesa kompānijai maksātnespēju pasludināja 2023.gada 7.februārī. Par maksātnespējas procesa administratoru tika iecelts Jānis Kumsārs.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Aurora Baltika" apgrozījums bija 838 622 eiro, kas bija par 5,7% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga par 37,6% un sasniedza 71 157 eiro. Kompānijas finanšu pārskati par 2022. un 2023.gadu netika iesniegti.

Uzņēmuma 2021.gada pārskata vadības ziņojumā bija teikts, ka Covid-19 pandēmija ietekmēja "Aurora Baltika", tomēr, neskatoties uz sarežģīto situāciju tirgū, kompānija nebija apturējusi ražošanu un turpināja sadarboties ar visiem lielākajiem tirdzniecības tīkliem valstī, konkurējot ar lētajām precēm no Āzijas.

Trikotāžas zeķu ražotāja SIA «Aurora Baltika» apgrozījums 2018. gadā turpināja pazemināties un bija 1,201 miljons eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi nedaudz samazinājušies, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, SIA «Aurora Baltika» neto apgrozījums samazinājies par 8,9%. Uzņēmuma apgrozījumam ir tendence samazināties jau piecus gadus, liecina «Lursoft» izziņa.

Gan energoresursu, gan darbaspēka un nodokļu apmēra pieauguma rezultātā SIA «Aurora Baltika» konkurētspēja ir pasliktinājusies. «Sakarā ar ražošanas izmaksu palielinājumu, konkurēt vietējā tirgū ar eksporta precēm no Āzijas valstīm, kuru piegādi nodrošina lielākie Latvijas tirdzniecības tīkli, ir kļuvis daudz grūtāk,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Tādēļ uzņēmums daudz uzmanības pagājušajā gadā veltījis ražošanas izmaksu samazināšanai. Neskatoties uz to, uzņēmums pērn strādāja ar zaudējumiem 116 tūkstošu eiro apmērā, kas gan bija par 40% mazāki nekā gadu iepriekš.

Zeķu izstrādājumu ražotāja Latvijā SIA Aurora Baltika apgrozījums pērn sasniedzis 4,114 miljonus eiro, kas ir par 29,3% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gada rādītājiem, pērn palielinājusies uzņēmuma eksporta daļa, kura augusi līdz 67%.

Pagājušajā gadā uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 256 cilvēkus, teikts uzņēmuma iesniegtajā vadības ziņojumā. Tāpat arī iesniegtajā gada pārskatā norādīts, ka 2013.gadā uzņēmumā saražoti 15,043 tūkstoši zeķu pāru, kas ir par 8,518 tūkstošiem pāru vairāk nekā gadu iepriekš.

Savu saražoto produkciju SIA Aurora Baltika pagājušajā gadā eksportējusi uz 13 valstīm, tostarp Vāciju (35%), Igauniju (11,4%). Līdz ar apgrozījuma kāpumu samazinājušies arī ražotāja zaudējumi, kuri pēc nodokļu nomaksas pērn veidojuši 52,776 tūkstošus eiro.

Krievijas tirgus zaudēšana lielākajiem Latvijas zeķu ražotājiem bijis nopietns trieciens, taču ne visi steidz pilnībā pārorientēt biznesu, kaimiņu lielvalsts vilina joprojām, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Februārī SIA Pingons atsāks zeķu eksportu uz Krieviju. Uzņēmums plāno attīstīt nišas produktu – zeķes ar sudraba diegu, šim nolūkam šogad plānots iepirkt papildu iekārtas. Savukārt SIA Aurora Baltika fokusējas uz Skandināvijas valstīm un plāno nozīmīgas investīcijas jaunu ražošanas tehnoloģiju iegādē.

2016. gads SIA Aurora Baltika ir bijis pārmaiņu gads. Savulaik uzņēmumam ļoti nozīmīgs bija Krievijas tirgus. Šobrīd no astoņiem šīs valsts klientiem ir palicis tikai viens, informē SIA Aurora Baltika valdes loceklis Armands Lapiņš. Kādreiz šie astoņi klienti veica pasūtījumus katru mēnesi, bet šobrīd vienīgā Krievijas sadarbības partnera pasūtījums labākajā gadījumā ir reizi ceturksnī.

Palielinājies zeķu ražotāja SIA «Aurora Baltika» nodokļu parāda apmērs, un uz šā gada 7.novembri tas, balstoties uz Valsts ieņēmuma dienesta sniegto informāciju, sasniedzis 52,56 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumam jau kopš 2015.gada VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi nodrošinājumu, aizliedzot samazināt pamatkapitālu, savukārt kopš 2017.gada piemērots vēl viens nodrošinājums, kas liedz reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt.

2018.gadā SIA «Aurora Baltika» produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms samazinājās par 116,73 tūkst.EUR jeb 9%, salīdzinot ar 2017.gadu. Kā norāda uzņēmuma vadība, galvenais realizācijas apjoma samazināšanās iemesls pērn bijuši nelabvēlīgie apstākļi vietējā tirgus konkurencē, kā arī, saistībā ar energoresursu izmaksu, nodokļu un algu pieaugumu palielinājušās produkcijas ražošanas izmaksas.

No savulaik slavenās zeķu rūpnīcas Aurora Pārdaugavā atlicis vien pēdējais korpuss, kura nojaušana tika uzsākta šopavasar, taču patlaban darbi apturēti.

Rīgas pilsētas būvvalde pieprasījusi bijušās rūpnīcas īpašniekam - SEB bankas nekustamo īpašumu uzņēmumam SIA Latectus (īpašumu izsolē iegādājās 2011.gadā) - līdz 21.aprīlim iesniegt ēkas tehniskās apsekošanas slēdzienu, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kā arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atzinumu, vēstīja Leta.

VKPAI jau pērn rudenī saņēma lūgumu sniegt atzinumu par apbūves teritorijā, kurā kādreiz atradās zeķu fabrika Aurora, Rīgā, Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību. Šī apbūve nav iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tādēļ Inspekcija par būvju nojaukšanu lēmumu nepieņem, tomēr tā atrodas Rīgas pašvaldības noteiktā apbūves aizsardzības teritorijā Āgenskalns, kur nosacījumus apbūves aizsardzībai kontrolē pašvaldība.

Pēc tam, kad pavasarī Rīgas būvvalde apturēja uzsāktos vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora pēdējā korpusa nojaukšanas darbus, pašlaik tie atkal atsākušies, novēroja portāls Db.lv.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja pārstāvis Edgars Butāns Db.lv informē, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir izvērtējis Būvvaldes izsniegtās būvatļaujas ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā tiesiskumu un atcēlis būvatļaujā ietverto punktu par tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI). Tieši jautājums par VKPAI atzinuma nepieciešamību bija iemesls, kādēļ Būvvalde 31.03.2017. lēma par nojaukšanas darbu apturēšanu.

Pamatojoties uz departamenta lēmumu un iesniegto tehnisko atzinumu, kurā norādīts, ka ēka ir potenciāli bīstama un atzīstama par graustu, Būvvalde ir atļāvusi atsākt nojaukšanas darbus.

Trikotāžas apģērbu ražotāja SIA Ogres trikotāža un zeķu izstrādājumu ražotāja SIA Aurora Baltika produkcijas izplatītāja SIA OT Stils apgrozījums gada laikā samazinājies par 26,53%, līdz 1,046 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Pieauguši arī uzņēmuma zaudējumi - līdz 428,665 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas.

Plānojot turpmāko attīstību, SIA OT Stils vadība paredz pilnveidot un attīstīt uzņēmuma darbību, palielinot preču pārdošanas apjomus. Iecertēts arī attīstīt iesākto OT Outlet konceptu, kas dod iespēju pircējiem iegādāties preces par zemākām cenām, kā arī meklēt iespējas preču pārdošanai ārpus Latvijas robežām.

SIA OT Stils reģistrēts 2003.gada vasarā un pieder SIA Monald un SIA Teks .LV. Abiem uzņēmumiem kopīgi vēl bez SIA OT Stils pieder arī SIA Ogres Trikotāža D, SIA Rodex Pro un SIA Aurora Baltika.

Daugavpilī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) 29. aprīlī rīkos Vakanču gadatirgu, kuram pieteikušies 40 darba devēji, kas kopumā piedāvās 300 vakances.

Darbiniekus šajā pasākumā meklēs tādi uzņēmumi kā a/s Ditton pievadķēžu rūpnīca, a/s Latvijas maiznieks, SIA Rimi Latvija, SIA Aurora Baltika, SIA Šafrans, SIA Kover, SIA Antaris, SIA Lattex D, SIA Axon cable, ARD Būvserviss, SIA VAV textile group, SIA Latgales sakaru serviss, biedrība Integrum Plus, SIA Sadzīves pakalpojumi, SIA Modes formula, SIA Latgales priede M., biedrība Asmu Latgalīts un citi. Tādējādi strādājošie tiek meklēti darbam tirdzniecībā, būvniecībā, metālapstrādē, kokapstrādē, šūšanā, mārketingā, ēdināšanā, signalizācijas un sakaru sistēmu projektēšanā, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, elektromontāžā, lauksaimniecībā, automobiļu remonta un citās jomās.

Latvijas trikotāžas apģērbu tirgotājas SIA OT Stils zaudējumi ievērojami palielinājušies, sasniedzot 374 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

OT Stils izplata SIA Ogres trikotāža un SIA Aurora Baltika produkciju.

Salīdzinot ar 2012. gadu, zaudējumu apmērs audzis par vairāk nekā 129 tūkstošiem eiro. Gada laikā sarucis arī uzņēmuma apgrozījums – tas samazinājies par 7,2% līdz 1,42 miljoniem eiro.

Pērn OT Stils iegādājies jaunus pamatlīdzekļus tirdzniecības vietu iekārtošanai un uzlabošanau, kā arī atvēris vaļā jaunu veikalu tirdzniecības centrā Bowlero. Tāpat pērn ieviests jauns tirdzniecības koncepts OT Outlet – ar šo preču zīmi 2013. gadā uzņēmums vēris vaļā trīs jaunus veikalus.

Konceptu OT Outlet uzņēmums plāno attīstīt arī turpmākos gadus. OT Outlet preces tiek tirgotas par zemākām cenām, un šāds koncepts attīstīts, ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju un pirktspējas krišanos, norādījusi OT Stils vadība. Tāpat arī uzņēmums iecerējis paplašināt preču pārdošanas apjomus ārpus Latvijas robežām, proti, Austrumeiropas un NVS valstīs.

Šī gada pirmajā pusē Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 351 794 eiro 21 maksātnespējīgo uzņēmumu 190 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 1829 eiro.

Pērn pirmajā pusgadā MKD no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 944 273 eiro 36 maksātnespējīgo uzņēmumu 518 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Togad vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 1823 eiro.

Kopā šogad pieņemti 219 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā lēmumu labojumi un par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieka prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no fonda līdzekļiem 2024.gada pirmajā pusgadā izmaksātas SIA "Aurora Baltika" 49 darbinieku prasījumu apmierināšanai 89 809 eiro apmērā, kā arī "Double Coffee" tīkla pārvaldītāja SIA "DC restorāni" 27 darbinieku prasījumu apmierināšanai 66 403 eiro apmērā.

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.