Pēc panākumiem vēlēšanās līdzšinējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) intervijā laikrakstam Diena atzīst, ka arī turpmāk labprāt strādātu valdībā, atbildot par kādu saimniecisko jomu - ekonomiku vai satiksmi.
Jūs noteikti sajutāt, ka jūsu reputācija pasliktinās brīdī, kad centāties ielikt Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku lidostas Rīga valdē. Kaut gan mediju un sabiedrības sašutums bija liels, jūs to neņēmāt vērā.
Es nekad neesmu pakļāvies dažādām politiskām spekulācijām. Godīgi varu teikt, ka Olitas Augustovskas iecelšana amatā bija 100% mana iniciatīva. Man lidostā bija vajadzīgs savs cilvēks, kuru es pazīstu un kuram uzticos, lai es spētu koordinēt tos jautājumus, kas ir saistīti ar lidostas attīstību un modernizāciju. Sabiedrība to uztvēra citādi. Bet es vēlreiz saku - Vienotībai uz šo lēmumu nebija nekādas ietekmes.
Tolaik jūs sacījāt, ka Augustovska ir vajadzīga, lai beidzot tiktu skaidrībā ar sarunu noklausīšanās skandālu lidostā. Vai Augustovska ir attaisnojusi uz viņu liktās cerības?
Grūti pateikt. Saikne starp ministriju un lidostu ir uzlabojusies. Jautājums ir, vai viens cilvēks var izmainīt visas lidostas darbu.
Vai viņas iecelšana amatā ir kaut kā uzlabojusi lidostas pārvaldību?
Jāatzīst, ka pilnībā nav gan. Tomēr viens cilvēks to nevar izdarīt. Tur tāpat nepārtraukti parādās dažāda veida negācijas un skandāli.
Neveiksmīgie vilcienu iepirkumi. Vai jūs apzināties, ka tie rada milzu risku, ka starptautiskajā arēnā Latviju vairs neuztvers nopietni?
Protams. Diemžēl mūsu puses izpildījums negatīvo iespaidu par Latviju palielina. CAF ir milzīgs koncerns, kas patiešām ir spējīgs saražot vilcienus, bet sarunas par līgumu noslēgšanu tika organizētas tik nemākulīgi un neprofesionāli, ka rezultāts diemžēl ir likumsakarīgs. CAF gadījumā mēs bijām vistuvāk vilcienu piegādei. Bija nepieciešams mainīt dažus līguma punktus, bet tas nesaprotamu iemeslu dēļ netika izdarīts.
Kas pie tā ir vainīgs?
Šeit nevar vainot tikai Pasažieru vilciena valdi, kas bija sarunu vadītāja. Aizbraukt uz Spāniju, parakstīt tādu līgumu, kas nekvalificējas naudas saņemšanai, tā ir noziedzīga pieeja. Tas būtiski grauj valsts reputāciju. Protams, ir jāskatās uz visu šo sadarbības modeli kopumā. Lai arī tas nav populāri, bet ar to atalgojuma un kompetences līmeni, kāds ir daudziem valsts uzņēmuma vadītājiem, mēs nevaram vēlēties labu pārvaldību. Piemēram, ja lidostas vadība saņem 20 reižu mazāk nekā jebkuras aviokompānijas vadība, kas darbojas Rīgas lidostā, ko mēs varam gaidīt? Es nesaku, ka tā nav kompetenta, bet mums ir vajadzīgi cilvēki, kas būtu profesionāli lidostas menedžeri ar starptautisku pieredzi.
Un tomēr, turpinot par vilcieniem, - cik lielu redzat pats savu atbildību par neveiksmīgajiem iepirkumiem?
Vilcienu sāga sākās 2009. gadā. Kopš tā laika ir nomainījušies četri ministri, bet visu šo laiku ir bijušas kaut kādas problēmas. Stadler gadījumā Pasažieru vilciens bija novests tādā situācijā, ka, ja mēs šo līgumu noslēgtu, tas būtu otrs Liepājas metalurgs un valstij vajadzētu maksāt naudu Stadler, jo pats Pasažieru vilciens to nevarētu izdarīt.
Jaunā Pasažieru vilciena valde strādā kopš vasaras. Vai bija jēga to mainīt? Ko jaunā valde ir izdarījusi?
Pasažieru vilciena valde ir izstrādājusi četrus tālākās darbības scenārijus saistībā ar jaunu vilcienu piegādi. Tā ir izpētījusi ārvalstu pieredzi, kā pasažieru vilcieni darbojas. Mums ir visas iespējas veiksmīgi strādāt. Piemēram, Helsinku piepilsētas satiksmi veido apmēram 20 000 pasažieru, tas ir tikpat, cik Latvijā. Kāpēc tur cilvēki var braukt jaunos un ērtos vilcienos un neviens nerunā par uzņēmuma bankrotu?
Un kāpēc nerunā?
Tas ir jautājums par pārvaldību un infrastruktūras finansēšanu. Mums, piemēram, ir ļoti neefektīva biļešu tirdzniecības sistēma. Ir jāatzīst, ka konduktori un kasieri ir vēsture, tur aiziet milzīgi resursi. Vispareizākā rīcība ir aizstāt tos ar biļešu automātiem un atrast šiem cilvēkiem piemērotu nodarbošanos. Iedomājieties kases Rīgas Dzelzceļa stacijā. Rudens dienas vidū pie kases pieiet viens vai divi cilvēki stundā, savukārt siltā vasaras rītā rindas nav iespējams izstāvēt. Tajā pašā laikā izmaksas biļešu kasu uzturēšanai ir nemainīgas. Kāpēc to vietā nevar būt automāti? Tas nemaksā lielu naudu.
Tātad ideja ir nomainīt kasierus ar biļešu tirdzniecības automātiem. Kā tas palīdzēs jaunu vilcienu jautājumā?
Tā ideja ir sakārtot uzņēmumu iekšienē, nodrošināt visu nelietderīgo tēriņu samazināšanu. Tad atbrīvosies finanšu resursi, kas ļaus vilcienus iegādāties pakāpeniski. Tāds ir izvēlētais modelis.
Visu interviju Vispirms domāt, kur pelnīt, tad tērēt. Nevis otrādi lasiet pirmdienas, 20. oktobra, laikrakstā Diena (4.-5.lpp.)!