Atsākti darbi, lai attīrītu no padomju militārā mantojuma ostas akvatoriju Karostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Darbus veic Pašvaldības aģentūra „Nodarbinātības projekti” sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi, izmantojot pagājušā gadā Liepājas pašvaldības iegādāto tehniku “Watermaster“. Kā liecina iepriekšējās izpētes ostas akvatorijā Karostā joprojām atrodami dažādi metāla priekšmeti, kas straumju un vēju ietekmē pārvietojas un var radīt dažādus apdraudējumus.

Darbus veic pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” tad, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav spēcīgs vējš un viļņošanās un tehnika nav nepieciešama citu darbu veikšanai Liepājas ezerā. Jau aprīlī vairākas dienas Karostā Katedrāles ielas galā ostas akvatorijā strādā multifunkcionālais amfībijas tipa ekskavators “Watermaster IV”, vācot no ūdens laukā militāristu atstāto mantojumu - troses, enkurķēdes, sarūsējušas bojas utt. Tagad darbi atsākti.

Februāra beigās Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) darbinieki starptautiskā operācijā notvēra divus vīriešus no Latvijas. Vīrieši tiek turēti aizdomās par bruņotām laupīšanām, kas pēdējo mēnešu laikā izdarītas juvelierizstrādājumu veikalos Čehijas, Polijas un Igaunijas galvaspilsētās.

Pagājušā gada novembra vidū VP KIP darbinieki caur Eiropas policijas biroja (Eiropols) nacionālo nodaļu saņēma informāciju no Čehijas policistiem, ka Prāgā kādā juvelierizstrādājumu veikalā notikusi bruņota laupīšana. Čehijas kolēģi lūdza Latvijas Valsts policijas palīdzību ļaundaru atpazīšanā, jo viņu rīcībā esošā informācija liecināja, ka laupītāji noziegumā izmantojuši Latvijā reģistrētu automašīnu.

VP KIP izmeklētāji turpināja informācijas apmaiņu ar Čehijas kolēģiem, līdz tika iegūti visi nepieciešamie dati, kas varēja palīdzēt identificēt abus laupītājus. Izmantojot Čehijas policistu sniegto informāciju, Latvijas likumsargi izskaitļoja abu laupītāju identitāti. Izrādījās tie bija Liepājas un Daugavpils iedzīvotāji, kuri iepriekš sodīti par sevišķi smagiem noziegumiem. Noskaidrots, ka abi vīrieši no ieslodzījuma vietas izlaisti pagājušā gada sākumā.

Liepājas Karostas industriālā parka teritorija sastāv no 28 atsevišķiem zemes gabaliem, kas ir aprīkoti ar apbūvei nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Plānots, ka vieta, pa kuru savulaik soļoja karavīri un kur saimniekoja militāristi, tuvāko gadu laikā kļūs par vidi, kur strādā moderni ražošanas uzņēmumi.

Karostas Industriālais parks ir teritorija Karostā, ko pašvaldība sadarbībā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi attīstījusi projekta «Uzņēmējdarbības teritoriju un tām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Liepājā» ietvaros. Projekta teritorija aptver Beverīnas ielu, Burtnieku ielu, Līgas ielu, Manēžas ielu, Trimpus ielu, Vidus ielu, Virssardzes ielu un Zemgales ielu.

Projekts realizēts no vairākiem finansējuma avotiem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 84,57% jeb 6 021 678 eiro, valsts budžeta dotācija – 3,75% jeb 267 013 eiro. Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības finansējums veido 11,68% jeb 831 656 eiro no kopējām projekta izmaksām.

A/S «Jensen Metal Holding» meitas uzņēmums LSEZ SIA «JM Properties» saistītā uzņēmuma LSEZ SIA «Jensen Metal» vajadzībām uzsāk jaunas metālapstrādes ražotnes būvniecību Karostas Industriālā parka teritorijā, Virssardzes ielā 11, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

«2016. gadā LSEZ SIA «Jensen Metal» paplašināja nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražošanu un daļu no tās izvietoja blakus jaunuzceltajā ražošanas ēkā. Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus,» skaidro A/S «Jensen Metal Holding» biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

Pirmajā posmā LSEZ SIA «JM Properties» plāno izbūvēt ražošanas telpas aptuveni 11 000 kvadrātmetru platībā. Būvniecību ir plānots pabeigt 2019.gada maijā.

Noslēdzies starptautisks konkurss Ghost Town Challenge, kurā savu vīziju par to, kā nākotnē varētu izskatīties Karosta Liepājā, iesniedza arhitekti no vairākām pasaules valstīm. Par uzvarētāju ir pasludināta komanda no Francijas.

Tāpat paziņoti rezultāti konkursā Brutalist Facelift, kurā arhitektiem bija jāsniedz sava vīzija par to, kā pārveidot pamestu padomju laiku dzīvojamo ēku.

Arhitektūras vīziju konkurss ar nosaukumu Ghost Town Challenge ir pirmais SIA Dessert un Liepājas pašvaldības sadarbības eksperiments. Interesi izrādījuši arhitekti no ASV, Krievijas, Eiropas, Brazīlijas, Kanādas, Austrālijas un citām valstīm.

Lai gan konkurss tika izsludināts kā teorētisks, akadēmisks uzdevums un organizētāji neuzņemas pienākumu vīzijas īstenot, pilsēta tomēr cer iegūt izmantojamas idejas, jau iepriekš ziņoja DB.

Konkursā tika dots konkrēts uzdevums – radīt arhitektūras vīziju daudzfunkcionālam kultūras centram, kas ietvertu izstāžu zāli, bibliotēku un konferenču centru ar potenciālām izklaides zonām, piemēram, restorāniem, mazumtirdzniecības punktiem. Kontekstā ar šo objektu jāsakārto arī piegulošo teritoriju pilsētplānošanas risinājumi – transporta un gājēju plūsma, infrastruktūra.

Šobrīd noslēgumam tuvojas viens no vērienīgākajiem Liepājas pilsētā realizētajiem projektiem investoru piesaistei. Karostā kvartāls, kuru ierobežo Zemgales un Lazaretes iela, tiek pielāgots ražotāju vajadzībām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektam, kas norit vairākās kārtās un kura daļa ir Karostas kvartāla izbūve, veido vairāk nekā sešus miljonus eiro. Vairāk nekā 800 tūkstošus eiro dod Liepājas pilsētas pašvaldība, ir arī valsts dotācija. Projekts paredz vairāku Liepājas teritoriju sakārtošanu un pielāgošanu uzņēmējdarbības veikšanai.

Liepājas pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldē ikdienā nodarbojas ar investīciju piesaisti pilsētai. «Nebūs tā, ka pēkšņi sāksim meklēt uzņēmējus, kuri vēlētos būvēt ražotnes Karostā. Investorus cenšamies piesaistīt visu laiku, bet realizētais padara Liepāju konkurētspējīgāku un mūsu pilsētas piedāvājumu uzņēmējiem simpātiskāku. Karostā zemes kadastrālā vērtība ir zemāka, līdz ar to mazāks ir nekustamā īpašuma nodoklis. Sakopjamais kvartāls atrodas Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) teritorijā, un uzņēmēji varēs pretendēt uz visām tām iespējām, ko LSEZ piedāvā,» Kursas Laikam skaidrojis Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols.

"Jensen Metal" Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) par 8,6 miljoniem eiro uzbūvējis jaunu nerūsejošā tērauda ražotni, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai "Jensen Metal" metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13 500 kvadrātmetri.

Būvdarbus veica SIA "Bukoteks" pēc SIA "LVCT" projekta, bet pasūtītājs bija ar "Jensen Metal" saistītais uzņēmums - SIA "JM Properties". Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties.

Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro. Abas rūpnīcas kopā nodarbina turpat 430 darbinieku.

Ideja par Karostas Industriālā parka izveidi radās jau 1999. gadā, lai veicinātu jaunu darbavietu veidošanos, palielinātu pilsētas un valsts budžetā ienākošo nodokļu summu un būtu iespēju papildus līdzekļus novirzīt izglītībai, kultūrai un sportam un citiem projektiem, vienlaikus Karostu veidojot par pievilcīgu vietu darbam, dzīvošanai un atpūtai. Jaunu rūpnīcu būvniecība Karostā nebija iespējama vai investoriem nešķita pievilcīga līdz pat 2015.gadam, kad pašvaldība sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi uzņēmējdarbības vajadzībām sakārtoja teritoriju Karostā turpat 20 ha platībā.

Šā gada oktobrī Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) darbinieki aizdomās par kāda gados jauna uzņēmēja nolaupīšanu aizturējuši četrus vīriešus. Pašlaik visi četri ļaundari atrodas apcietinājumā, liecina policijas sniegtā informācija.

Šā gada oktobrī Valsts policijā vērsās kāds 26 gadus vecs uzņēmējs, kurš bija uzsācis neveiksmīgu biznesa projektu. Vīrietis ziņoja, ka pēc neveiksmīga biznesa uzsākšanas investori pieprasījuši ieguldīto naudas summu atpakaļ ar prettiesiskiem līdzekļiem – jaunais vīrietis ticis nolaupīts, piekauts, kā arī viņam izteikti draudi un ar atpakaļejošu datumu likts parakstīt līgumu.

Ņemot vērā noziegumu raksturu, izmeklēšana tika uzticēta VP KIP darbiniekiem, kuri izmeklēšanas laikā guva apstiprinājumu cietušā stāstītajam. Izrādījās, ka pēc tam, kad atklājies, ka biznesa projekts ir komerciāli neizdevīgs, investori jauno uzņēmēju uzaicinājuši uz tikšanos, taču tās laikā nav paredzētas mierīgas pārrunas. Tikšanās laikā uzņēmējs ar spēku izrauts ārā no viņa automašīnas un iesēdināts citā automašīnā, kur saslēgts rokudzelžos. Nolaupītāji uzņēmēju piekāvuši un atņēmuši naudu, bet pēc tam vairākas stundas vadājuši apkārt pa pilsētu ar mērķi izspiest no viņa internetbankas kodu kalkulatora datus. Tā kā uzbrucējiem iecerēto neizdevās iegūt, uzņēmējs tika atbrīvots.

Februāra beigās Vecmīlgrāvī noziedznieku grupa par ķīlnieku bija sagrābusi kādu jaunu vīrieti nolūkā izspiest 30 000 eiro. Ķīlnieks vairākas dienas ticis turēts dzīvoklī un regulāri fiziski iespaidots, ziņo Valsts policija (VP).

Pēc iespaidīgas operācijas VP darbinieki ķīlnieku atbrīvojuši un aizturējuši trīs iespējamos vainīgos, tostarp MMA cīkstoni. Vēl vienu personu policija meklē un lūdz iedzīvotāju palīdzību.

Iesniegumu par pretlikumīgu brīvības atņemšanu Valsts policija saņēma 18. februārī, taču sākotnējā informācija bija skopa – bija zināms, ka, iespējams 1987. gadā dzimis jaunietis tiek turēts kādā dzīvoklī Rīgā, bet nebija zināma precīza dzīvokļa atrašanās vieta, pat mikrorajons nebija zināms, tāpat sākumā nebija zināma ļaundaru identitāte. Sākotnējā informācija liecināja, ka gūstā esošais cietušais tiek regulāri sists un ļaundari no viņa mēģina iegūt naudu.

Valsts policija (VP) atklājusi brangāko liellopu izkrāpšanas shēmu Latvijas vēsturē – cietušas 25 fiziskas un 24 juridiskas personas, izkrāpti 305 mājlopi, zaudējumi pārsniedz 200 000 eiro. Aizdomās tiek turēts kāds Turcijas pilsonis un Latvijas pilsone, pret kuriem policija lūdz prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pirmos iesniegumus par iespējamo krāpšanu Valsts policijas darbinieki saņēma jau 2012.gada beigās, bet drīz pēc šo iesniegumu saņemšanas, policijā vērsās aizvien vairāk un vairāk lopkopju – kopā par cietušajiem tika atzītas 25 fiziskās un 24 juridiskās personas. Ņemot vērā šīs sērijveida krāpšanas apmērus, izmeklēšanu pārņēma VP Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) darbinieki.

Izmeklēšanā atklāts, ka krāpnieki uzdarbojušies īsu laika sprīdi – 2012.gadā no 12.oktobra līdz 1.novembrim. Nepilnās trijās nedēļās no lopkopjiem izkrāpti 305 ragaiņi, nodarot zaudējumus 202 211 eiro apmērā. Noskaidrots, ka krāpšanās iesaistīts kāds uzņēmums, kas ar reklāmas un starpnieku palīdzību izplatījis informāciju, ka tiek iepirkti liellopi eksportam uz ārvalstīm. Solītā samaksa bijusi augstāka par vidējo tirgus cenu, tādēļ lopkopji atsaukušies, taču pēc liellopu nodošanas solīto naudu lopkopji tā arī nav saņēmuši.

NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Atbilstoši projektam tikšot būvētas jaunas piestātnes, izveidota atbalsta infrastruktūra un veikti gultnes padziļināšanas darbi. Šis projekts būtiski uzlabos mūsu spējas ātri uzņemt NATO spēkus, vērtējis Sprūds.

Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām sīkāku informāciju par tviterī izziņoto projektu nav izplatījusi.

Liepāju piektdien apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba un Jūras spēku amatpersonām pārrunājusi militārās ostas attīstības plānus, aģentūru LETA informēja premjeres birojs.

"Tikko pieņemtais lēmums par 160 miljonu eiro NATO finansējumu Liepājas Karostas militārās ostas attīstībai nostiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas un būs arī būtisks pienesums Liepājas ekonomikai," izteikusies Ministru prezidente.

Liepājas SEZ uzņēmums Jensen Metal būvēs jaunu ražotni un attīstīsies Liepājā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mājokļu trūkums speciālistiem un reti avioreisi – šādus divus būtiskus papildu mīnusus no investora skatu punkta Liepājai min SIA Jensen Metal prokūriste Ieva Līmeža.

Uzņēmums bijis dažu soļu attālumā no lēmuma par jaunas ražotnes būvniecību valstī, kur investēt būtu izdevīgāk. Pašvaldībai tā būtu garām palaista iespēja, taču Liepājas SEZ un Jensen Metal izdevās vienoties par sadarbību.

Jūnijā Karostas industriālajā parkā tiks uzsākti celtniecības darbi. Dāņu uzņēmums jau pašlaik metālapstrādes ražotnē Liepājā nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus un 2016. gadu noslēdza ar 2,577 miljonu eiro lielu peļņu, sasniedzot 22 219 507 eiro lielu apgrozījumu. Šāda investora pārvilināšana uz citu valsti būtu daudzu kaimiņvalstu interesēs, tomēr šoreiz tas nav izdevies.

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde lauzusi nomas līgumu ar SIA Piemare Vestman projekts, kas Liepājā, Karostā, plānoja būvēt dzīvojamo māju ciematu.

Kapitālsabiedrība no projekta atteikusies tirgus situācijas izmaiņu dēļ. Līgumu par zemes rezervāciju projektam LSEZ valde noslēdza jau 2008.gadā, bet 2009.gada februārī rezervāciju pagarināja, jo attīstītājs projektu atlika no 2010.gada sākuma līdz 2012.gada sākumam, taču tagad no ieceres atteicies pavisam. Kapitālsabiedrība iepriekš plānoja, ka Karostā ieguldīs ap 30 miljoniem eiro, uzbūvējot daudzdzīvokļu namu ar 228 dzīvokļiem un 85 individuālās mājas, paredzot ciematā izvietot ap 700 iedzīvotāju. Šim nolūkam tā nomāja Karostas ziemeļu daļā 37 hektārus pārmežojušos gruvešu un pļavu. SIA Piemare Vestman projekts tika dibināta speciāli šim projektam. 50% kapitāldaļu pieder SIA Siblats un 50% Vestman grupai Igaunijā.

Otrdien, 6. janvārī, Liepājā, Karostā, Pulkveža Brieža ielā 10a, notika modernizētā bērnudārza Pienenīte svinīgais atklāšanas pasākums, vēsta ReKurZeme.lv

Kā atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, atjaunotais bērnudārzs ir viens no skaistākajiem objektiem, kas pēdējā laikā uzbūvēts pilsētā, reizē saglabājot arī vēsturisko mantojumu. «Priecē, ka arī dzimstība Liepājā pagājušajā gadā pieaugusi, tāpēc 96 jaunas vietas bērnudārzā būs vajadzīgas,» teica U. Sesks.

Darbus objektā veica SIA UPTK. Savukārt projektēšanu un autoruzraudzību veica SIA Būvprojektu vadība no Rīgas. Telpu dizainu izstrādāja Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas absolvente Beatrise Dzērve.

Iestādē darbosies divas grupiņas bērniem no 1,5-3 gadiem un piecas grupas bērniem no 3-7 gadiem - pavisam 156 vietas, kas ir par 96 vietām vairāk nekā pirms rekonstrukcijas uzsākšanas. Izveidotas arī deviņas jaunas darba vietas.

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā jauno ražošanas LSEZ Jensen Metal SIA ēku Karostas Industriālajā parkā, Liepājā.

Jaunā nerūsējošā tērauda ražotne ir izbūvēta blakus jau esošai Jensen Metal metāla un furnitūras ražotnei ar kopējo platību 13,5 tūkst. m2. Būvdarbus veica SIA Bukoteks pēc SIA LVCT projekta, pasūtītājs – ar LSEZ Jensen Metal SIA saistītais uzņēmums LSEZ SIA JM Properties. Tiešās būvniecības darbu izmaksas ir 8,6 miljoni eiro, bet aprīkojumā un iekārtās papildus ieguldīti 4 miljoni eiro.

Jaunās ražotnes būvniecību uzsāka 2021. gada februārī, tā paša gada augustā tika svinēti spāru svētki, bet saskaņā ar būvdarbu laika grafiku ekspluatācijā nodota 2022. gada 4. janvārī. Kā apliecina LSEZ Jensen Metal SIA, tuvāko nedēļu laikā norisināsies ēkas iekārtošanas un aprīkošanas darbi, lai vēl janvārī jaunā ražotne varētu uzsākt ražošanas procesu.

Karostas cietums ir viens no Liepājas tūrisma līderiem. Pērn to apmeklēja vairāk nekā 18 tūkstoši tūristu, tostarp tālu zemju un populāru organizāciju pārstāvji.

Muzeja naktī apmeklētāju rinda drūzmējās tālu aiz vārtiem. Biedrības KGB (Karostas glābšanas biedrība) vadītāja Monta Krafte pieļauj - ja sākumā viņa ar šo ideju vērstos pašvaldībā, lūdzot finansēt cietuma renovāciju tūrisma vajadzībām, viņu nosauktu par traku. Lai gan arī tagad nekādu lielo atbalstu viņa negaida. Karosta vietējiem vispār šķiet nedaudz biedējoša, tāda kā nolādēta.

Tai pat laikā iebraucējus tā fascinē ar mežonīgo jūras krastu, fortiem, sarkano ķieģeļu arhitektūru un ķēmīgu blokmāju ieskautu, zeltītu Pareizticīgo katedrāli. Spilgtākus kontrastus pat Indijā neatradīsi, reiz sacījis kāds ārzemju tūrists.

Karostas industriālā parka teritorijā pašlaik top AS Jensen Metal Holding meitas uzņēmuma LSEZ SIA JM Properties saistītā uzņēmuma SIA LSEZ Jensen Metal rūpnīca, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde.

Pirmajā posmā LSEZ SIA «JM Properties» plāno izbūvēt ražošanas telpas aptuveni 11 000 kvadrātmetru platībā un plānots, ka ražošanas ēkas tehniskais aprīkojums izmaksās 695 000 eiro. Būvniecību ir plānots pabeigt 2019.gada maijā.

«Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus,» jaunas rūpnīcas nepieciešamību iepriekš skaidroja A/S «Jensen Metal Holding» biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

Kā biznesa portālam db.lv norāda LSEZ pārvalde, tad pastāv vēl vairāki rezervācijas līgumi un uzņēmēji šobrīd izstrādā būvprojektus - divi strādā ļoti aktīvi. LSEZ skaidro, ka šobrīd precīzi nevar pateikt, kad šie uzņēmumi varētu uzsākt būvniecību, bet domājams, ka tas varētu būt 2019. gada pavasarī.

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Ar pūļa finansējuma palīdzību Karostas cietumā iecerēts izveidot jaunu tūrisma produktu – slēgto istabu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau no februāra sākuma pūļa finansēšanas (crowd funding) interneta vietnē sākusies līdzekļu vākšanas kampaņa jauna tūrisma piedāvājuma Escape Room Karosta jeb Karostas slēgtā istaba izveidošanai. Tā ilgs 33 dienas – līdz 6. martam. Vietnē var apskatīt Escape Room Karosta video, uzzināt par šā piedāvājuma veidotājiem un ziedot savu artavu. Idejas autori cer, ka jau šajā tūrisma sezonā – maijā – pirmie tūristi Karostas cietumā varēs izmēģināt šo ekstrēmo atrakciju.

Izspēlēs «izdzīvošanu»

Slēgtās istabas ideja paredz spēles dalībniekus ieslēgt telpā, un viņu uzdevums ir izkļūt no tās 60 minūšu laikā. Lai to varētu izdarīt, jāveic dažādi uzdevumi, jāatrod kodētas ziņas un slepenas norādes. Optimālais grupas lielums ir divi līdz pieci cilvēki, stāsta viens no idejas autoriem Kristers Krafts. «Grūti pateikt, kā jūs tur nonācāt un kā jūtaties. Tās varētu būt 40. gadu beigas līdz 80. gadu vidum,» teikts spēles izklāstā. Pie sienām ir ekrāni, kuru uzdevums ir ne tikai sniegt norādes, bet arī radīt sajūtu, ka kāds to visu vēro un kontrolē ieslēgto cilvēku likteni. «Varbūt kāds totalitārs režīms?» retoriski jautā spēles organizētāji, nenoliedzot, ka ideju iedvesmojusi Liepājas teātra izrāde pēc Orvela romāna «84». «Nav tā, ka kopēsim Orvelu, bet noskaņu gan gribam aizgūt,» atzīst K. Krafts, norādot, ka šādas slēgtās istabas ir guvušas milzu popularitāti daudzās pasaules metropolēs, jo dod iespēju apmeklētājiem pārbaudīt savu atjautību un loģisko domāšanu, gūt neaizmirstamas emocijas, sajust adrenalīnu, kā arī novērtēt kolektīva saliedētību.

Valsts vides dienesta (VVD) reģionālā vides pārvalde (RVP) izsniegusi B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju SIA «Karosta LP». Uzņēmums Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā plāno veikt akmeņogļu, koksnes šķeldas un alternatīvā kurināmā pārkraušanas darbus, izveidojot jaunas darba vietas.

Iecerētās darbības izraisīja satraukumu sabiedrībā, un VVD Liepājas RVP saņēma vēstuli ar 1862 liepājnieku parakstiem, kurā paustas bažas par uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi un Liepājas iedzīvotāju veselību. Ziņots, ka uzņēmums paredz pārkraut 800 000 tonnu ogļu gadā, kas tiks uzglabātas līdz 12 metriem augstās kaudzēs zem klajas debess. Iedzīvotāji baidās, ka, pūšot vējam, ogļu putekļi nokļūs ārpus uzņēmuma teritorijas. Darbību plānots veikt nepilna kilometra attālumā no dzīvojamajām ēkām Turaidas ielā, Liepājā.

Izsniegtajā piesārņojošās darbības atļaujā ir iekļauti visi likumā «Par piesārņojumu» un ar to saistītajos Ministru kabineta noteikumos paredzētie nosacījumi, kas uzņēmumam jāievēro, īstenojot savu saimniecisko darbību. VVD Liepājas RVP tajā ir iestrādājusi arī iedzīvotāju priekšlikumus: piemēram, uzņēmumam pirms darbības uzsākšanas ir jāsaskaņo rīcības plāns darbam nelabvēlīgos meteoroloģiskos laikapstākļos. Šāds nosacījums izvirzīts, lai līdz minimumam samazinātu piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi un apkārtējiem iedzīvotājiem.

Bijušā Karostas kultūras centra K@2 dibinātājs Karls Bjoršmarks uzskata, ka centra aktivitātes iznīdētas mērķtiecīgi, kā arī apgalvo, ka pēc pasūtījuma dedzināts viņa īpašums.

«[..] konkrēti tas izpaudās tā, ka tika iedarbināts administratīvais aparāts, un pēkšņi uzradās pašvaldības policija: te zāle nav nopļauta, tur kaut kādi gruži, žogi cauri... Līdz tam Karosta nevienu neinteresēja. Mēs iztikām bez Rožu ielas (tur atrodas Liepājas dome), viņi – bez mums. Kontaktējāmies pa tiešo ar ministriem, ar vēstniekiem, viņi brauca pie mums. Bet pēkšņi viss mainījās – nekas vairs nedrīkstēja notikt bez Rožu ielas ziņas,» intervijā jaundibinātajam portālam irliepaja.lv stāsta K. Bjoršmarks. Spiediens uz K@2 sācies piecus gadus pēc tā izveidošanas, kad bija jau paspēts paglābt vairākus Karostas graustus no sabrukšanas. «Vispirms zālīte un gruži, tad jau nopietnāk. Mums bija vasaras kafejnīca Pie apaļā galda. Nekā sevišķa, bet iecienīta. Visu laiku bijām tirgojuši alu, bet tad mainījās likumi, un vairs nebija atsevišķas licences alum un atsevišķas – stiprajiem dzērieniem, bet viena kopīga. Lai to dabūtu, vajadzēja īpašnieka atļauju, bet īpašnieks bija dome. Sākās visādas pārbaudes: VID, sanitārie dienesti. Licenci mēs nedabūjām,» tā K. Bjoršmarks.

Salaspils novadā par automašīnu zādzībām Valsts policija (VP) decembrī aizturējusi personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automobiļu zādzībām, informē VP.

Aizturētie zaguši automašīnas, kas nebija aprīkotas ar papildu signalizāciju. Zagtie automobiļi tika vesti uz Lietuvu tālākai realizācijai.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) 2. nodaļas policisti, veicot vērienīgu izmeklēšanu, noskaidrojuši personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automašīnu zādzībām Rīgā un tās apkārtnē. Izmeklēšanas laikā policisti uzzināja, ka autozagļi uzdarbojušies nakts laikā un pārsvarā zaguši BMW markas automašīnas, kurām nav uzstādīta papildu signalizācija.

Policistu rīcībā esošā informācija liecināja, ka zagtie spēkrati turēti īrētās garāžās dažādās Rīgas reģiona nomalēs, zagtajām automašīnām nomainītas valsts numura zīmes un tās paredzētas tālākai realizācijai Lietuvā. Proti, zagtie transportlīdzekļi nogādāti automašīnu uzpircējiem Šauļu apgabalā, kuri piegādātās automašīnas aptuveni trīs stundu laikā izjaukuši pa detaļām un šīs detaļas dienas laikā nogādājuši jau citās noliktavās.

Valsts policija ir pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par automašīnas zādzību lielā apmērā, kuru izdarījusi organizēta grupa, un lieta nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, informē policija.

Likumsargiem trīs zagļu grupu izdevās notvert brīdī, kad viņi Rīgā bija nozaguši kārtējo automašīnu un bija ceļā uz Lietuvu, lai to pārdotu. Arī iepriekš aizdomās turētie vīrieši nonākuši policijas redzeslokā par automašīnu zādzībām kā Latvijā, tā citās valstīs.

Šā gada 22. februārī Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) darbinieki operatīvo pasākumu laikā saņēma informāciju, ka Ķengaragā ir nozagta automašīna Honda Accord. Likumsargi noskaidroja, ka zagļi ar jauniegūto auto ir ceļā uz Jelgavu. Sadarbībā ar Zemgales reģiona pārvaldes policistiem, Jelgavā uz ceļa izdevās aizturēt trīs aizdomās turētos vīriešus. Tobrīd divi no viņiem atradās pavadošajā automašīnā, lai maskētu zagto spēkratu un brīdinātu par iespējamiem policijas posteņiem, savukārt trešais aizdomās turētais sekoja ar zagto automašīnu.

Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki pabeiguši izmeklēšanu apjomīgā ātro kredītu izkrāpšanas lietā un lūdz uzsākt kriminālvajāšanu pret piecām personām. Lietas materiāli liecina, ka personas divu gadu laikā izkrāpušas 126 ātros kredītus, informē VP pārstāvis Toms Sadovskis.

Aptuveni divu gadu garumā Valsts policija saņēma iesniegumus no iedzīvotājiem visā Latvijā. Cietušie ziņoja, ka pie viņiem vērsušās nebanku kredītdevēju iestādes, pieprasot atmaksāt parādus, taču cietušie bija pārliecināti, ka šo iestāžu pakalpojumus nekad nav saņēmuši.

Izmeklējot šos gadījumos, atklājās, ka iepriekš pie cietušajiem vērsušās personas, kas it kā piedāvājušas darbu – piedāvātais darbs bijis vienkāršs (piemēram, malkas krāmēšana maisos), taču darba piedāvātāji teikuši, ka obligāti nepieciešams bankas konts, lai saņemtu samaksu. Maldinot darba meklētājus, krāpnieki pierunāja viņus atvērt kontus dažādās bankās un visus kontu datus, tostarp paroles un internetbankas piekļuves kodus, nodot krāpniekiem. Vēlāk krāpnieki šo personu datus izmantoja, lai cietušo vārdā paņemtu ātros kredītus.