Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Valsts kase pārskaitījusi 67,465 miljonus eiro (47,4 miljonus latu) bankai UniCredit S.p.A., kas ir valsts galvotā kredīta a/s Liepājas metalurgs pamatsummas atlikums.

Līdz ar to valsts kļūst par par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā. Vēstule ar atmaksas pieprasījumu no UniCredit S.p.A. Valsts kasē tika saņemta šodien, 25.jūlijā, un samaksa tika veikta nekavējoties. Iepriekš šādu vēstuli ar lūgumu atmaksāt izsniegto kredītu saņēma a/s Liepājas metalurgs, kas atbildēja kreditoriem, ka nav spējīga šo maksājumu veikt.

Dienā, kad aizņēmējs, par kura aizņēmumu sniegts valsts galvojums aizdevējam, nespēj izpildīt savas saistības pret aizdevēju attiecīgajā līgumā noteiktajā kārtībā, valstij Finanšu ministrijas personā iestājas saistības pret aizdevēju un prasības pret aizņēmēju nenokārtota maksājuma apmērā, norāda Valsts kase.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Šī gada februārī aizdevumu apjoms, kuru atmaksa kavējas ilgāk par 90 dienām, Latvijā veidoja 17,7% no kopējiem banku aizdevumiem, kas ir par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā šogad janvārī.

Tā liecina Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) provizoriskie aprēķini.

2008. gada februārī aizdevumi, kuru atmaksa kavējas vairāk nekā 90 dienas, veidoja 3,8% no kopējiem aizdevumiem.

Kopējais aizdevumu apjoms, kuru atmaksa aizkavējusies, šī gada februārī veidoja 28,8% no kopējiem banku aizdevumiem. Tas ir par 1,1 procenta punktu vairāk nekā šogad janvārī.

Jau ziņots, ka Latvijas ekonomika pērn pēdējā ceturksnī saruka par 16,9%.

AS Capitalia un banka Citadele uz trīs gadiem pagarinājusi abu pušu sadarbības līgumu, informē Capitalia pārstāve Laura Komisāre.

Tādējādi Capitalia var nodrošināt saviem klientiem Latvijā iespēju saņemt aizdevumu ar automātisku atmaksu.

Aizdevumus ar automātisku atmaksu iespējams nodrošināt uzņēmumiem, kas vismaz daļu no klientu maksājumiem saņem ar banku norēķinu kartēm jeb izmantojot POS terminālu. Uzņēmuma kredīta atmaksa tiek piesaistīta POS termināla apgrozījumam un ieturēta automātiski. Šādu risinājumu līdz šim nav piedāvājuši citi kreditētāji Baltijas valstīs, taču citur pasaulē tas ir plaši pieejams un īpaši iecienīts tieši tirgotāju vidū.

Kredīta atmaksas automatizēšana sniedz iespēju uzņēmumam izvēlēties fiksētu procentu no apgrozījuma, ko novirzīt aizdevuma segšanai. Tādējādi kredīta atmaksa notiek atbilstoši uzņēmuma ienākumiem – jo labāk iet bizness, jo ātrāk atmaksā kredītu. Ja gadās klusāks mēnesis, kredīta maksājums nesagādā uzņēmumam finansiālas grūtības. Šāds risinājums ir drošāks arī no finansētāja puses, tāpēc kredīts ar automātisku atmaksu pieejams bez papildu aktīvu ķīlas.

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Pensiju pārvaldītājs Indexo ir veicis Latvijas uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgus analīzi un atklājis sistemātiskas problēmas. Indexo piedāvā grozīt likumu «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli», lai ierobežotu UDA izmaksu līmeni un paplašinātu konkurenci tirgū.

Grozījumi ierobežotu komisiju līmeni produktiem, par kuriem iespējams saņemt IIN atmaksu līdz 0,5% gadā līgumiem ar garantēto ienesīgumu un 1,5% gadā līgumiem ar piesaisti finanšu tirgiem. Grozījumi arī paplašina produktu klāstu, kuriem piemērojami šie nodokļu atvieglojumi, iekļaujot tajā ieguldījumu fondus, kuros tiek veikts ieguldījums vismaz 10 gadu garumā.

Visi analīzē apskatītie UDA produkti ar garantēto ienesīgumu klientam standarta situācijā rada zaudējumus un tie var sasniegt līdz pat 10% no iemaksu summas, apgalvo Indexo.

«Mums ir vajadzīgs šis produkts, jo latviešiem ir jākrāj. Sistēmu sagraut nevajag, bet vajag uzlabot. Problēmas būtība ir tāda, ka mums ir tirgus ar augstām ieejas barjerām, kas viss ir vajadzīgs, lai mēs varētu uzticēties šim apdrošinātājam un šim tirgum tiek dota valsts subsīdija. Tagad, kad ir barjeras, jūties ērti un nāk subsīdijas, tad motivācija konkurēt ir mazāka,» situāciju skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Jau vairākkārt esam stāstījuši par pieaugošo interesi pūļa finansējuma nozarē. Lai arī vēsturiski nozare attīstījusies dodot iespēju jebkuram interesentam finansēt dažādas unikālas un praktiskas biznesa idejas vairumā gadījumu investorus atalgojot ar jaunradīto produktu, arvien biežāk cilvēki kā pasaulē, tā arī Latvijā izvēlas veidot savus uzkrājumus un spert soli tuvāk finansiālajai brīvībai ieguldot nodrošinātos aizdevumos, tieši par tiem arī runāsim raksta turpinājumā.

Līdz ar pārmaiņām pasaules ekonomikā kā uzņēmēji tā arī mājsaimniecības pārskata sava budžeta iespējas un vēlme veidot vai palielināt pasīvo ienākumu plūsmu mijas ar nedrošību, ko rada ar ieguldījumiem saistītie riski. Kā izvēlēties, kur ieguldīt, kādi ir nosacījumi un izmaksas, ar ko es riskēju? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko katrs sev uzdodam, pirms veicam pirmo ieguldījumu. Drosmīgākie un iespējams pat asu izjūtu cienītāji noteikti jau ir izmēģinājuši spēkus akciju tirgus svārstīgajā vidē, taču pavisam pieejama ieguldījumu pasaule ir arī tiem, kas joprojām vēlas investēt droši, ērti un bez lieka satraukuma. Tas iespējams pateicoties nodrošinātiem aizdevumiem, ko piedāvā pūļa finansējuma platformas. Arī platformu biznesa modeļi atškiras, tāpēc jāatrod sev piemērotākā no tām, turpinājumā apskatīsim 4 galvenos iemeslus, kāpēc jau vairāk kā 80 000 investoru no visas pasaules ik dienu izvēlas veikt ieguldījumus ar EstateGuru.

Latvijai nākamgad starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros Eiropas Komisijai (EK) būs jāatdod 1,2 miljardi eiro, aģentūru BNS informēja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.

Saskaņā ar aizņēmumu atmaksas grafiku Latvijai 2015.gada 16.janvārī ir jāveic aizdevuma atmaksa EK – 1,2 miljardi eiro.

Tāpat 2015.gadā tiks uzsākta arī starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemtā Pasaules Bankas aizdevuma atmaksa – 2015.gadā jāatmaksā 60 miljoni eiro. Dzelme pavēstīja, ka janvārī un jūlijā PB tiks pārskaitīti 20 miljoni eiro, bet aprīlī un oktobrī 10 miljoni eiro.

Valsts kases pārstāve norādīja, ka EK aizdevums 1,2 miljardu eiro apmērā, kura atmaksa jāveic 2015.gada janvārī, jau ir pārfinansēts ar 2014.gadā veiktiem aizņēmumiem starptautiskajos finanšu tirgos.

«Valsts aizņēmumu vadībā līdz šim īstenotā aizņemšanās stratēģija ir nodrošinājusi elastību attiecībā uz aizņemšanās laiku, aizņēmumu valūtu, termiņiem un apjomu, un ir vērsta uz investoru bāzes diversifikāciju un turpmāku paplašināšanu. Šādu pieeju aizņemšanās pasākumu īstenošanā plānots saglabāt arī turpmāk un lēmumi tiks pieņemti balstoties uz finanšu tirgus situācijas novērtējumu,» par nākamgad plānoto iespējamo aizņemšanos starptautiskajos tirgus, minēja Dzelme.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn atteicis deklarēto nodokļu pārmaksu atmaksu kopumā 29,073 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,177 miljoniem eiro jeb 46,1% vairāk nekā 2013.gadā, liecina VID apkopotā informācija.

Tostarp 29,042 miljonu eiro apmērā atteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksa, 31,7 tūkstošu eiro apmērā atteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļa nodokļa pārmaksas atmaksa, bet 160 eiro apmērā - akcīzes nodokļa atmaksa.

VID pagājušajā gadā pieņēmis 2424 lēmumus atteikt apstiprināt pārmaksāto nodokļu summu, kas ir par 522 lēmumiem jeb 17,7% mazāk nekā 2013.gadā.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar nodokļu administrēšanu, īsteno muitas politiku, nodrošina valsts fiskālo interešu un sabiedrības aizsardzību un attīsta godīgai komercdarbībai labvēlīgu vidi. VID darbu sāka 1993.gadā.

Latvijas iedzīvotāji, kuri veido uzkrājumus privātajai pensijai, kā arī veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, arvien aktīvāk izmanto valsts sniegto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu. Tā pērn minēto nodokļa atmaksas iespēju izmantoja jau 41% iedzīvotāju, salīdzinājumā ar 33% gadu iepriekš. Taču vairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju nav informēti par gaidāmajām izmaiņām IIN atgūšanas kārtībā, kas stājas spēkā jau no nākamā gadā, atklāj «Swedbank» veiktais pētījums.

Aptaujas dati rāda, ka iespēju saņemt IIN atmaksu arvien vairāk izmanto tieši privātās pensijas krājēji, kas kopumā ir piektdaļa no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam - pērn šādu iespēju izmantoja vien 15% privātās pensijas krājēju. Tāpat IIN atmaksa aktuāla arī piektdaļai iedzīvotāju, kas veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Tikai 6% iedzīvotāju, kas veic uzkrājumu savai nākotnei kādā no abiem minētajiem uzkrājumu veidiem, IIN atmaksas iespēju nav izmantojuši.

Zīmīgi, ka visbiežāk iespēju saņemt IIN atmaksu, ko tālāk novirzīt uzkrājumiem vai izmantot citām vajadzībām, izmanto krājēji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (47%), savukārt visretāk šo iespēju izmanto iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (33%), lai gan tieši nekrājēji šajā vecuma grupā ir arī visinformētākie par IIN atmaksas iespējām par iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Interesanti arī, ka visinformētākie par IIN atmaksu ir iedzīvotāji ar ikmēneša ienākumiem no 500 līdz 700 eiro (88%).

Jebkuru LR paņemtu kredītu iespējams atmaksāt ātrāk. Šādā gadījumā varat atmaksāt procentus un citus maksājumus tikai par to laiku, kurā esat izmantojis kredītu. Gadījumā, ja līgumā paredzēti ikmēneša maksājumi, pēdējo maksājumu veicot citā dienā, nekā noteikts kredītlīgumā, par dienu, kurā kredīts atmaksāts, tiek uzskatīta tā mēneša diena, kurā paredzēts veikt maksājumus (tas ir, procentus aprēķina par pēdējo mēnesi, kurā atmaksājat kredītu). Arī ātros kredītus drīkst atmaksāt pirms termiņa un daudzos gadījumos tas ļauj ietaupīt uz procentu maksājumiem.

Ko darīt, ja vēlos atmaksāt kredītu pirms termiņa?

Ja vēlaties atmaksāt kredītu pirms līgumā noteiktā laika, jums nepieciešams informēt kredītdevēju rakstiskā veidā. Kredītdevējs nedrīkst prasīt papildus maksu par šo pakalpojumu, izņemot gadījumā, kad pārkreditējaties, prasīt pieņemamu maksu par izdevumiem, kas saistās ar līgumu pārformēšanu u.c. lietām. Savukārt , ja līgumā nav norādīta gada procentu likme vai citas izmaksas, kas obligāti jānorāda līgumā un ir ietekmējušas patērētāja lēmumu par labu kredīta ņemšanai tieši pie šī kredītdevēja, patērētājs drīkst veikt maksājumus tikai par likumiskajiem procentiem.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

DB šonedēļ vēstīja (30.08.), ka pērn gandrīz 8000 uzņēmumiem uzrādītā nodokļu pārmaksa ir vairāk nekā 160 milj. eiro, turklāt katrs ceturtais no šiem uzņēmumiem nodokļu atmaksā saņēmis vairāk, nekā pats samaksājis nodokļos, turklāt jau vismaz trīs gadus pēc kārtas.

Kā liecina Lursoft veiktā pētījuma rezultāti, situācija, kad valsts atskaites periodā atmaksā lielākas nodokļu summas uzņēmumiem, nekā tie tajā pašā gadā samaksājuši nodokļos, ir ierasta. Iespējams, tas gadu no gada turpinās, pateicoties likumdošanas robiem, jeb, kā drīzāk varētu teikt šajā gadījumā, likumdošanas savdabībai. Uzņēmumi daļu nodokļu maksā avansā, ievērojamu sadaļu veido arī pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtība.

Atgriežoties pie šiem aptuveni 20% uzņēmumu no visu to uzņēmumu skaita, kam nodokļi tiek kompensēti, tie stabili pārstāvēti šai savādajā topā jau vairākus gadus pēc kārtas, tomēr mulsina vēl viens fakts. Proti, no visu tā saucamo negatīvo nodokļu summas lauvas tiesu – 60% – saņem tieši šī uzņēmumu saujiņa, precīzāk, tikai 1797 uzņēmumi. To kopējais neto apgrozījums pērn pārsniedza divus miljardus eiro, bet kopējie maksājumi valsts makā allaž ir negatīvi – pēdējo trīs gadu laikā tie svārstījušies no 140 līdz 97 milj. nodokļu maksātājiem atņemtiem eiro. Šiem uzņēmumiem vismaz trīs gadus – tik tālu sniedzas publiski pieejamie dati – nepārtraukti tiek uzrādīta nodokļu pārmaksa daudzu miljonu eiro apmērā, un pēc DB izvaicāto ekspertu domām šo uzņēmumu gadījumā nodokļu atmaksu pamatā veido tieši PVN maksājumi. Turklāt interesanti, ka vairāk nekā trešdaļa no tiem ir ārvalstu kapitāla uzņēmumi. Vēl viens fakts – gadu no gada tie palielina zaudējumu apjomu. Tajā pašā laikā nodarbina vidēji astoņus darbiniekus katrs. Arī šo uzņēmumu pārstāvētās nozares ir interesantas – pamatmasa darbojas kravu un pasažieru pārvadājumos un pārtikas vairumtirdzniecībā. Par eksportējošiem nozarēm ir mazāk neskaidrību, bet citas liek saraukt pieti, atzīst arī Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis. Kā viņš iepriekš norādīja DB, daļa šo uzņēmumu nešaubīgi ir godājami un pelnījuši saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokļu daļu. Tomēr, uz šīs dīvainās statistikas fona, kas rada iespaidu par to, ka šis tas tur «nelīmējas kopā», ir arī otra – negodprātīgo uzņēmumu daļa. Sanāk, ka starp šīs īpatnējās grupas uzņēmumiem ir arī tādi, kas spēj manipulēt ar nodokļu sistēmu tik augstā līmenī, ka vienus nodokļus, piemēram, par darbiniekiem, var segt uz atmaksāto nodokļu rēķina. Citiem vārdiem sakot – uz nodokļu maksātāju rēķina. Acīmredzot iemesls ir sistēmas nepilnības, kļūdas, kas jāizķer kā ērces no sēņotāja biksēm, lai iztiktu bez nelāgām sekām, kas, kā jau var noģist, izdara zināmu spiedienu uz valsts maku. Budžeta veidošanas kontekstā, kur ministrijas cīnās par miljoniem un atsevišķas nozares gaužas par mūžīgo nabadzību un lobija vārdā gatavas pašas pasludināt savu pastaro dienu, tā liekas īpaši liela greznība – regulāri dāvināt veikliem zēniem daudzus miljonus eiro. Tā vairs nav nodokļu atmaksa, bet nepelnīta dāvana no valsts, publiskās naudas prēmija par izdomu, spējot apvest sistēmu ap stūri, iespējams, nevis tikai trīs, bet jau daudzu gadu garumā.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic, kas pēc tās kreditētāju «Latvijas krājbankas» un Lietuvas «Snoras bankas» kraha 2011. gadā nonāca valsts rokās, turpina norēķināties par pagātnes saistībām - no 200 miljoniem eiro, kas iegūti šogad pārdodot obligācijas, «airBaltic» atmaksājis abām bankām skandāliem apvītos aptuveni 49 miljonu eiro kredītus, pirmdien vēstīja LNT ziņas.

Valsts rokās nonākušais «airBaltic pirms pieciem gadiem atpirka tās iepriekšējo privāto akcionāru savulaik ņemot kredītus un vienojās ar šobrīd jau likvidējamās «Latvijas Krājbankas» administratoru KPMG šo parādu atmaksāt 15 gadu laikā. Pirmos piecus gadus maksāti tikai procenti, un šogad tika sākta pamatsummas atmaksa.

Tomēr «airBaltic» šogad lēma emitēt 200 miljonu eiro obligācijas, lai tādējādi piesaistītu papildu naudu. Tam bija jāsaņem arī kreditoru piekrišana - KPMG deva zaļo gaismu ar nosacījumu pirms termiņa atmaksāt visu aizdevumu – līdz ar to «airBaltic» atmaksājis «Krājbankai» nepilnus 28 miljonus eiro, bet «Snoras bankai» - vairāk nekā 18 miljonus eiro. «Mūsu līgumos paredzēts saskaņojums par to, ka pie noteiktas jaunu saistību uzņemšanās ir jāsaņem «Krājbankas» saskaņojums, izvērtējot visus nosacījumus. Tāda atļauja tika dota, nosacījums, ka ir šī te pirmstermiņa atmaksa,» LNT skaidroja KPMG pārstāve Una Petravska.

Pirms gada dibinātā kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" gatavojas pārsūdzēt tiesā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu neatmaksāt samaksāto priekšnodokli 11 000 eiro apmērā par medus eksportu, aģentūru LETA informēja "Kurland Honey" pārstāvji.

Kooperatīvā pauda viedokli, ka, atsakot atmaksāt jaundibinātam biškopības kooperatīvam "Kurland Honey" kopumā 11 00 eiro samaksātu priekšnodokli par eksportētajiem 22 419 kilogramiem medus, VID nolēmis iznīcībai kooperāciju biškopībā un darbojas pret ES Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, kā arī Latvijas lauksaimniecības politikas prioritātēm, kas tostarp nosaka stiprināt zemnieku lomu kopējā pārtikas ķēdē, veicinot kooperāciju.

"Kurland Honey" pārstāvji norādīja, ka pērnā gada jūlija vidū trīs kooperatīvā esošās biškopības saimniecības sagatavoja kopīgu kravu eksportam uz Lietuvu, par sadarbības partneri izvēloties uzņēmumu "Lithuanian Bee". Kopsummā darījumā, kas tika veikts 22.jūlijā, tika nosūtīti 21 590 kilogrami medus. Darījuma summa bija 53 975 eiro apmērā. Savukārt, ņemot vērā, ka kooperatīvam līdzekļu priekšnodokļa samaksai nebija, katra saimniecība to nomaksāja pati, atbilstoši pārdotajam medus daudzumam, minēja kooperatīvā.

Trešdien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Honkongas Valsts kases un finanšu pakalpojumu sekretārs, profesors Sīadžers Kakeuns Čans (Ceajer Ka-keung Chan) parakstīja Latvijas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Kā informē Finanšu ministrija, tas veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaistīšanu, kā arī atvieglos abu pušu investoru darbību Latvijā un Honkongā.

«Šis līgums ir ļoti būtisks kā Latvijai, tā arī Honkongai, jo pavērs plašākas iespējas abu pušu investoriem. Plānojot investīcijas konkrētā valstī, ikvienam ir būtiski paredzēt to atmaksāšanos un peļņu. Stabils nodokļu maksāšanas režīms, ko neietekmē otras puses nodokļu normatīvo aktu grozījumi, sniegs nepieciešamo prognozējamību un stimulu investoru piesaistei. Tāpat svarīgi, ka līgums rada likumīgu pamatu informācijas apmaiņai starp Latvijas un Honkongas nodokļu administrācijām par abu pušu nodokļu maksātāju gūtajiem ienākumiem, samazinot iespējas izvairīties no to nomaksas,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar tās biedriem un atbilstoši Eiropas banku iestādes vadlīnijām, kā arī ievērojot to, ka globālās ekonomikas izaugsme kavējas, līdz šī gada 30.septembrim pagarinājusi privātpersonu un juridisko personu moratoriju piemērošanas termiņu.

Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre uzsver: "Bankas turpina sniegt atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Līdz šim brīdim Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 12 664 līgumiem par kopējo summu – 920 miljoni eiro. Atgādinām, ka moratorijam var pievienoties ikviena finanšu iestāde vai tās meitas sabiedrība, un to var individuāli ievērot Latvijas kreditēšanas tirgus dalībnieki. Jāuzsver, ka finanšu iestādēm pēc šī gada 30.jūnija ir tiesības neturpināt moratorija piemērošanu pilnībā vai kādā tā daļā un izvēlēties piemērot individuālus risinājumus, par to informējot arī asociāciju."

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, precizēs patērētāju tiesības aizsardzības regulējumu, ieviešot jaunas prasības kredīta devējiem, kā arī šo jomu uzraugošajām iestādēm.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 12.aprīlī, grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, informē Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumi paredz pienākumu hipotekārajā kreditēšanā iesaistītajiem kredīta devējiem un starpniekiem izstrādāt personāla kompetences nodrošināšanas politiku. Tās būtu minimālās zināšanu prasības personālam, kas tiek iesaistīts kreditēšanas procesā. Šāds pienākums nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, kā arī samazinās paša pakalpojuma sniedzēja biznesa risku, teikts likumprojekta anotācijā. Kreditēšanas procesā iesaistītās personas ir kredītu inspektori, analītiķi, projektu vadītāji, kredītportfeļa un aizdevuma administratori, juriskonsulti, piedziņas speciālisti, nekustamā īpašuma vērtētāji, mākleri, kā arī uzraugošais personāls.

Sākotnējās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka Šrilankas terorakti, kuros tika nogalināti vairāk nekā 320 cilvēki, bijusi atmaksa par martā Kraistčērčā, Jaunzēlandē, divās mošejās sarīkoto slaktiņu, otrdien pavēstīja Šrilankas aizsardzības ministra vietnieks Ruvans Vidževardene.

«Sākotnējā izmeklēšanā atklāts, ka tas, kas [svētdien] notika Šrilankā, bija atmaksa par uzbrukumu musulmaņiem Kraistčērčā,» parlamentā sacīja amatpersona.

Uzbrukumos divām Kraistčērčas mošejām 15.martā tika nogalināti 50 cilvēki.

Teroraktus svētdien Šrilankā sarīkojis vietējais grupējums «National Thowheeth Jama'ath» (NTJ), kuram ir saites ar mazpazīstamu Indijas islāmistu grupējumu, norādīja Vidževardene.

«Kā tagad ir noskaidrojies, šim grupējumam NTJ, kas pastrādāja šos uzbrukumus, ir ciešas saites ar JMI,» sacīja amatpersona, pēc visa spriežot, norādot uz saistību ar grupējumu «Jamaat-ul-Mujahideen India».

Par grupējumu JMI ir zināms maz. Tas tika dibināts pērn, un tam ir saites ar Bangladešas grupējumu, kuram ir līdzīgs nosaukums.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

Iedzīvotājiem neiesniedzot gada ienākumu deklarācijas, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas izveidojies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu, valstij var tikt «uzdāvināti» pat astoņi miljoni eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

2016. gadā Latvijā tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Viena no galvenajām domām bija šādā veidā atbalstīt mazāk turīgos Latvijas iedzīvotājus. Lai šie mērķi realizētos pilnībā, šiem iedzīvotājiem ir no šā gada Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada deklarācijas un jālūdz atmaksāt pārmaksāto IIN. Deklarācijas būtu jāiesniedz katram, kura alga uz papīra pagājušā gadā nepārsniedz 1000 eiro, tātad aptuveni pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. Tajā skaitā tas būtu jo īpaši svarīgi mazo algu saņēmējiem – līdz 380 eiro algas gadījumā no valsts pienākas 69 eiro.

Tomēr vairāki raidījuma uzrunātie strādājošie, gan ar minimālo algu, gan 700 eiro algu, neko nav zinājuši par diferencēto neapliekamo minimumu. Nesen skolu pabeigušais Eduards pērn vēl tikai nedaudz piestrādāja, tāpēc par deklarāciju viņam vispār nav ne jausmas. «Es vispār nezināju par tādām iespējām no valsts naudu dabū, tā teikt. Es nezinu, kā es varētu uzzināt. Manuprāt, ja valsts uzskata, ka kādam pienākas, tad viņam būtu attiecīgi jānotur kontakts ar katru personu un jāsaka, ka līdz ko esat strādājis, jums pienākas šāda summa. Tas, manuprāt, būtu korektākais variants,» saka Jaunatnes iniciatīvu centra jaunatnes darbinieks Eduards.