Pensiju pārvaldītājs Indexo ir veicis Latvijas uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgus analīzi un atklājis sistemātiskas problēmas. Indexo piedāvā grozīt likumu «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli», lai ierobežotu UDA izmaksu līmeni un paplašinātu konkurenci tirgū.
Grozījumi ierobežotu komisiju līmeni produktiem, par kuriem iespējams saņemt IIN atmaksu līdz 0,5% gadā līgumiem ar garantēto ienesīgumu un 1,5% gadā līgumiem ar piesaisti finanšu tirgiem. Grozījumi arī paplašina produktu klāstu, kuriem piemērojami šie nodokļu atvieglojumi, iekļaujot tajā ieguldījumu fondus, kuros tiek veikts ieguldījums vismaz 10 gadu garumā.
Visi analīzē apskatītie UDA produkti ar garantēto ienesīgumu klientam standarta situācijā rada zaudējumus un tie var sasniegt līdz pat 10% no iemaksu summas, apgalvo Indexo.
«Mums ir vajadzīgs šis produkts, jo latviešiem ir jākrāj. Sistēmu sagraut nevajag, bet vajag uzlabot. Problēmas būtība ir tāda, ka mums ir tirgus ar augstām ieejas barjerām, kas viss ir vajadzīgs, lai mēs varētu uzticēties šim apdrošinātājam un šim tirgum tiek dota valsts subsīdija. Tagad, kad ir barjeras, jūties ērti un nāk subsīdijas, tad motivācija konkurēt ir mazāka,» situāciju skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.
Būtiskākais ir tas, ka subsīdiju vidē, kurās ir milzīgas barjeras ieejai, rada oligopolu un uzņēmumiem ir ļoti izdevīgi sēdēt uz ļoti augstām komisijām. «Es individuāli tos cilvēkus nevaru nosodīt, jo akcionāri vai kādi citi neļauj griezt uz leju komisijas maksu. Pastāv arī administratīvā sarežģītība, tāpēc mēs piedāvājām, ka nodokļu atmaksu vajadzētu piedāvāt par ieguldījumiem fondos.»
Pēc T.Kreicberga domām, augstās komisijas maksas nav pamatotas. Viņš uzskata, ka nākotnē ir divi faktori, kas varētu palīdzēt tām kristies - ja sabiedrība patiešām par to sāks runāt un būs spiediens no klientu puses. Otrs, ja būs spiediens no valsts puses un būs šīs izmaiņas. «Es nešaubos, ka komisiju līmenis kritīsies. Kad cilvēkiem piedāvā ieguldīt, tad viņiem ir jājautā, kādas ir komisijas, nevis akli jāparakstās.» Viņaprāt, būtu nepieciešama centralizēta mājas lapa, kurā ir piedāvātie produkti un klients tos var salīdzināt. Salīdzinājums ar Baltijas valstīm un Ziemeļeiropu nav veikts, bet eksperts šaubās, ka kādā no šiem tirgiem klienti maksā 3-5% gadā.
Eksperts uzskata, ka problēma ir arī tajā, ko lai cilvēkiem iesaka. Viņaprāt, klasika būtu ieguldījumu fondi, kuri Latvijā ir ļoti dārgi. Var ieteikt ārzemju fondus, bet tas ir pārāk sarežģīti. Būtu jāiegulda divos produktos - trešais pensiju līmenis un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, ko valsts atbalsta ar nodokļu atmaksu. «Trešais pensiju līmenis, kā norādījis OECD, ir dārgākais attīstītajās valstīs, bet tiek saņemta nodokļu atmaksa un finālā kaut kas veidojas. Diemžēl UDA ir vēl daudz dārgāka par trešo pensijas līmeni,» norāda eksperts.
Pētījumā novērots, ka praktiski visi produkti ar garantēto ienesīgumu standarta situācijā klientam rada zaudējumus. Tie pasaules kontekstā ir vai nu ļoti dārgi vai ārkārtīgi dārgi. «Tie var pastāvēt tikai tāpēc, ka valsts subsidē šo nodokļu atmaksu, tāpēc cilvēki izmanto, lai dabūtu atpakaļ nodokļus. Pat neapzinoties, ka ar nodokļu atmaksu daudzos gadījumos sanāk diezgan neizdevīgi.»
UDA cilvēki lieto dažādiem mērķiem – uzkrāt naudu bērnu studijām, lai aizsargātu ģimeni nelaimes gadījumā, lai veidotu ilgtermiņa uzkrājumus. Pētījumā atklāts, ka bieži tiek uzsvērts – ieguldījums bērnu nākotnei.
Indexo izpilddirektors uzskata, ka aptuveni 10-20% no ikmēneša algas vajadzētu novirzīt iekrājumiem. «Protams, var sākt arī ar mazāku procentu, lai pakāpeniski to palielinātu. Uz to mērķi vajadzētu tiekties.»
«Jāsecina, ka iedzīvotāju nodokļu atmaksa kļūst par netiešu subsīdiju apdrošinātājiem, līdzekļu pārvaldītājiem un komercbankām, kas ļauj piedāvāt šos ārkārtīgi neizdevīgos produktus, kurus veselā prātā cilvēks citādāk neņemtu. Nodokļu atmaksa ir nepieciešama, bet ne šādā veidā. Mēs stāvam uz aizas malas. Demogrāfiskā krīze, kas mums nāk virsū, ir briesmīga un mums ir jākrāj.»
