Šī gada jūlijā Rīgā, tirdzniecības centra “Galleria Riga” 5. stāvā durvis vērs lielākais kopstrādes biroju centrs “Workland Galleria Riga”. Šis ir jau trešais starptautiskās grupas “Workland Group” kopstrādes telpu projekts Latvijas galvaspilsētā un pirmais kopstrādes biroju centrs, kas izvietots kādā no tirdzniecības centriem Rīgā.

Kopstrādes telpu ierīkošana tirdzniecības centros ir jauna tendence, kas kļūst arvien populārāka. Tas ļauj optimizēt darba grafiku un ietaupīt laiku, jo zem viena jumta atrodas gan darba vieta, gan ikdienā nepieciešamie pakalpojumi - pārtikas veikals, sporta zāle utml.

“Workland Galleria Riga” platība pārsniegs 3000 kvadrātmetrus, piedāvājot aptuveni 350 pilnībā aprīkotas darba vietas multifunkcionālā vidē, kas ļaus apvienot darbu un ērtu piekļuvi restorāniem, veikaliem, sporta zālei un citiem pakalpojumiem. Investīciju apjoms jaunajās kopstrādes telpās sasniedz 3 miljonus eiro.

"Iepriekšējo gadu ekonomiskie satricinājumi un nenoteiktība ir mudinājuši uzņēmumus pārskatīt savu ierasto darbību un izdevumus. Mainīgajā un nepastāvīgajā situācijā par vienu no svarīgākajiem izvēles kritērijiem kļūst elastīga pieeja B2B pakalpojumu jomā. Attālinātā un klātienes darba apvienošana ir palielinājusi pieprasījumu pēc pilna servisa biroju centriem ar elastīgiem nosacījumiem, tas ir koncepts, kādu piedāvā kopstrādes telpu veidotāji. Ne tikai jaunuzņēmumi, bet arī lieli starptautiski uzņēmumi, piemēram, „Nasdaq” vai “VISA”, izvēlas šādus birojus, jo tie spēj ātri pielāgoties mainīgajām vajadzībām, piedāvājot elastīgus biroju nomas noteikumus un papildu pakalpojumus, piemēram, sanāksmju telpas. Šī elastība ne tikai apmierina tūlītējas vajadzības, bet arī palīdz optimizēt biroju nomas izmaksas. „Workland” rūpīgi seko līdzi pieaugošajam pieprasījumam pēc kopstrādes un pilna servisa birojiem. Mūsu Rīgas kopstrādes biroju centru – „Workland Telepgraph” un „Workland Verde” – vidējais aizpildījums ir 90%, tādēļ mēs ar prieku paziņojam par mūsu trešā centra atvēršanu Rīgas centrā šī gada jūlijā, kas tapis ar „East Capital Real Estate” atbalstu. Turklāt mēs paplašinām savu klātbūtni visā Baltijas reģionā, šoruden atverot jaunus kopstrādes centrus arī Tallinā un Viļņā, tādējādi palielinot „Workland” piedāvāto darba vietu skaitu par 30%," komentē Indreks Hāls (Indrek Hääl), „Workland Group” dibinātājs un izpilddirektors.

Pandēmijas ietekmē mainījies ne tikai cilvēku dzīvesveids, bet arī darba vide. Tā kā attālinātais darbs vairs nav retums, un cilvēki var izvēlēties, no kurienes strādāt, ar Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotāja Ikea palīdzību tirdzniecības centrā “Spice” iekārtota bezmaksas kopstrādes telpa.

Tajā apmeklētājiem pieejamas 28 pilnībā aprīkotas darba vietas un vairāk nekā 20 sēdvietas atpūtas zonā ar mīkstajām mēbelēm. Kopstrādes telpa iekārtota pēc jaunākajām biroju interjeru tendencēm – mājīgi, zaļi un ilgtspējīgi.

"Atverot kopstrādes telpu tirdzniecības centrā “Spice”, Rīgā būs vēl viena vieta, kur strādāt, tikties ar sadarbības partneriem un klientiem un radīt jaunas idejas,” teic Ikea Latvija vadītājs Pēteris Grīnbergs.

Vairāk nekā 200 kvadrātmetru plašā telpa atrodas tirdzniecības centra 2. stāvā un tajā vienlaicīgi var strādāt līdz 48 cilvēkiem. Viesiem pieejams bezvadu internets, un visas darba vietas aprīkotas ar elektrības rozetēm un USB pieslēgvietām.

Spīķeru kvartālā 1.februārī darbu sāk inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs "Startup House Riga", kuru varēs izmantot Latvijas jaunuzņēmumu kopiena, informēja centra pārstāvji.

Bezpeļņas centru izveidojuši Jānis Berdigans un Andra Bērziņa vadītais nodibinājums "TechHub Riga".

Bērziņš norāda, ka "Startup House Riga" ir apliecinājums apņēmībai veicināt dinamisku jaunuzņēmumu kultūru Latvijā. Vienlaikus viņš uzsver, ka līdzīgas mājas ir arī citās Eiropas pilsētās, piemēram, "Lift99" Tallinā un "Maria01" Helsinkos.

"Startup House Riga" pirmajā stāvā būs telpa, kurā notiks "TechHub Riga Meetup" pasākumi, kā arī citi ekosistēmas sarīkojumi, kurus organizē "Startin.LV", "TechChill" un citi dalībnieki.

Pārējie stāvi domāti kopstrādes un biroju telpām jaunuzņēmumiem, investoriem un ekosistēmas organizācijām. Otrajā un ceturtajā stāvā būs pieejamas privātās biroju telpas, trešajā stāvā - kopstrādes telpa. Tāpat ēkā ir arī vairākas sanāksmju telpas, kā arī 19 individuālo zvanu kabīnes.

Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc kopstrādes biroju telpām, 2023. gada sākumā Rīgā, jaunajā biznesa centrā Verde tiks atvērts otrais Workland Group kopstrādes birojs Workland Verde.

Jau ir uzsākta biroju rezervācija un vērojama liela interese gan par privātiem birojiem, gan kopstrādes telpu risinājumiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Workland Verde izveidē Rīgā investēs vairāk nekā miljonu eiro.

Workland Verde izveidē Rīgā investēs vairāk nekā miljonu eiro 

Elelastīgu biroju telpu risinājumu uzņēmums “Workland” paplašinās savu tīklu Baltijā, vienojoties...

"Izvēloties jaunus projektus, Workland Group tīkla paplašināšanai, viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir ilgtspējība. Workland Verde ir mūsdienīgs kopstrādes koncepts - zaļākā un pieejamākā biroja telpa, ko mēs varējām piedāvāt Rīgā," atzīst Workland Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Biroja centrs Verde ir A klases biroju ēka, kas atrodas Rīgas Skanstes rajonā, tikai nelielas pastaigas attālumā no centra. Koprades birojs Workland Verde aizņems visu jaunuzceltās ēkas otro stāvu. Centrā būs pieejamas aptuveni 180 darba vietas, kas paredzētas kopienas veidošanai, izmantojot elastīgus telpu nomas risinājumus.

"Hibrīddarbs kļūst par dominējošo stilu daudzos uzņēmumos, un Workland centros ir viegli palielināt vai samazināt darba vietu skaitu atkarībā no tā, kā mainās komanda un tās vajadzības," secina I. Hāls.

"Jau sen esam pārvarējuši novecojušos stereotipus, ka darba vieta ir tikai telpa ar rakstāmgaldiem, krēsliem un ilgtermiņa līgumiem. Tā kā darba ražīgumu lielā mērā ietekmē apkārtējā vide, vēlamies, lai tā būtu iedvesmojoša un atbalstoša. Tāpēc jaunās „Workland Verde” biroja telpas ir veidotas tā, lai iedvesmotu un atbalstītu jebkuru darba stilu," norāda Workland biroju centru vadītāja Latvijā Agnese Pidrika.

"Visiem Workland birojiem ir raksturīga brīva atmosfēra, kuru mēs ņēmām vērā, projektējot Workland Verde telpas. Izvēloties apdares materiālus, mēbeles un apgaismojumu, sekojām jaunākajām tendencēm, tādējādi radot patiesi inovatīvu un ilgtspējīgu biroja telpu," teic arhitektu biroja Lauder Architects arhitekte Rita Laudere.

"Tā kā Workland Verde biroju telpas ir pielāgotas mūsdienu uzņēmēju vajadzībām - gan mazām komandām, gan lielākām korporācijām, pirmie telpu nomnieki jau ir izvēlējušies savus "stūra birojus" un ir gatavi ievākties, tiklīdz jaunas biroju centrs vērs savas durvis," papildina A. Pidrika.

Kopumā Workland kopstrādes biroju telpās visās trijās Baltijas valstīs būs pieejamas aptuveni 750 darba vietas. Workland Group kopstrādes biroju tīklā Baltijā ir 13 biroju centri, no kuriem divi ir Rīgā – Workland Telegraph un Workland Verde, pieci Tallinā, pieci Viļņā un viens Kauņā. Workland Group lielākais akcionārs ir privātā kapitāla investors BaltCap.

Pēdējo divu gadu laikā attālinātais darbs ir kļuvis par lielas sabiedrības ikdienu, neatgriezeniski mainot mūsu izpratni par laiku plānošanu un nepieciešamību izmantot biroja telpas darba uzdevumu veikšanai. Tāpēc, lai gūtu iespēju strādāt ārpus mājām, nebraucot uz biroja telpām pilsētās, iedzīvotāji arvien vairāk sāk izmantot vietējās koprades telpas, nošķirot privāto un darba dzīvi.

Kas ir koprades telpa?

Koprades jeb kopstrādes telpas apvieno vietējos iedzīvotājus – uzņēmējus, profesionāļus, nevalstiskā sektora pārstāvjus, individuālos komersantus, algotus darbiniekus, radošo industriju pārstāvjus, studentus un jauniešus -, kuriem ir nepieciešama vieta, lai strādātu, organizētu pasākumus/nodarbības, dalītos savās idejās un veicinātu savstarpējo sadarbību!

Telpas ir aprīkotas ar birojam nepieciešamajām lietām (internets, printeris, kafijas automāts, autostāvvieta, mantu uzglabāšanas plauktiem u.c.), taču, apvienojot dažādas vietējo iedzīvotāju grupas, telpā galvenokārt notiek savstarpējā dalīšanās ar zināšanām jeb koprade, dodot iespēju ikvienam veidot personīgos kontaktus

"Skanstes City" atklāta kopstrādes telpa "SPARK Coworking", piedāvājot privātos birojus, dedicated desk un hot desk iespējas, kā arī sapulču telpas un privātās telpas telefonsarunām.

"SPARK Coworking" kopējā platība ir vairāk nekā 500 kvadrātmetri un tas vienlaicīgi varēs uzņemt līdz 90 personām. Jaunais "SPARK Coworking" atrodas biroju kvartāla "Skanstes City" teritorijā, Skanstes ielā, 1.stāvā ar pieejamību no Skanstes ielas. Kopstrādes telpas interjera dizains tapis sadarbībā ar interjera studiju "Lolot design".

"Investējot vairāk nekā 370 tūkstošus eiro, esam papildinājuši mūsu biroju kvartālu ar kopstrādes telpām, ko varēs izmantot mūsu nomnieki, dažādojot savu darbinieku ikdienu, tā arī visi citi interesanti. Līdz šim "Skanstes City" kvartālā popularitāti ieguvuši "Mazie biroji", piedāvājot kabinetus ar 1-4 darba vietām. "SPARK Coworking" paplašinās iespējas gan maziem uzņēmumiem, gan tiem, kas ikdienā novērtē fleksibilitāti, iedvesmojošu darba vidi un komunikāciju ar dažādu nozaru profesionāļiem," stāsta "Skanstes City" valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Ekspluatācijā nodota jaunā A klases biroja ēka New Hanza teritorijā, Mihaila Tāla ielā 1. Potenciālajiem nomniekiem jau šobrīd ēkā rezervēti vairāk nekā 50% no kopējās 12 680 m2 iznomājamās platības, turpinoties sarunām par darījumu nosacījumiem un telpu pielāgošanu katram nomniekam.

New Hanza birojs būs viena no energoefektīvākajām ēkām Rīgā. Par savu jauno biroju mājvietu to jau izvēlējušies tādi uzņēmumi kā nekustamo īpašumu aģentūra AVER Brokerage, zvērinātu revidentu komercsabiedrība Nexia Audit Advice, finanšu tehnoloģiju uzņēmums ECNG un citi.

Nomnieku vidū īpaši pieprasītas ir telpas līdz 250 m2. Pateicoties New Hanza biroju ēkas formai, katrs telpas kvadrātmetrs ir racionāli izmantojams un dod iespēju nomniekiem piedāvāt telpas sākot pat no 150m2.

Biroju ēkas nomniekiem būs pieejamas plašas un mūsdienu prasībām atbilstošas kopstrādes un socializēšanās telpas kopumā 500m2 platībā, kuras atradīsies koplietošanas virtuve, plaša atpūtas istaba, telpa nelielām konferencēm, vairākas dažāda izmēra tikšanās telpas, atsevišķas darba stacijas, bērnu stūrītis, telpa īsām spēka diendusām, kā arī āra terase. Šādu telpu esamība ļaus nomniekiem efektīvāk plānot nepieciešamā biroja platību un noslodzi, kā arī uzņēmumiem ar nelielu darbinieku skaitu, kuriem ir nepieciešami kompakti biroji, dos iespēju baudīt mūsdienu moderno biroju priekšrocības.

Ar svinīgu ceremoniju klātienē un virtuālajā realitātē 28.oktobrītiks atklāts jaunais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs, kurā studenti, uzņēmēji, zinātnieki un pētnieki varēs radīt inovatīvus produktus un attīstīt zinātņietilpīgas idejas, izmantojot jauno plaša spektra aprīkojumu atvērtā tipa darbnīcās, kā arī kopstrādes un citas telpas.

RTU Zinātnes un inovāciju centrs attīsta inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vidi, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Centrs līdzdarbojas arī inovāciju politikas veidošanā Latvijā un Eiropā.

Vairāk nekā 1000 kvadrātmetru plašajās telpās RTU Būvniecību inženierzinātņu fakultātes, Ķīpsalas ielā 6A, 2. stāvā izvietota tīrā un netīrā prototipēšanas darbnīca, kurā pieejamas lāzergriešanas, vakuumformēšanas iekārtas, dažādas 3D drukas iekārtas, kas papildinātas arī ar konveijera lentu neierobežota garuma detaļu drukāšanai, nosūces galds, kas ļaus veikt plašāka mēroga apstrādes procesus, CNC frēze un citas iekārtas prototipēšanai, kas ir vitāli nepieciešamas mūsdienu ražošanas vai produktu izstrādes procesos.

Līdz 31. maijam ir atvērta pieteikšanās uz mobilitātes inkubatora programmu “Urban Mobility Incubator”, kurā dalībniekiem būs iespēja attīstīt savu ideju, prototipēt to reālā pilsētvidē, satikt investorus, kā arī saņemt atbalstu €6000 vērtībā.

Inkubatoru piedāvā inovāciju kustība “Vefresh” sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas domi, kopstrādes telpu “Teikums” un ar EIT Urban Mobility Reģionālās inovāciju shēmas atbalstu. Programmai pieteikties tiek aicinātas komandas ar dažādās attīstības pakāpēs esošām idejām klimatneitrālas mobilitātes nodrošināšanai.

Dalībnieki tiek aicināti pieteikt idejas, kas risina kādu no pilsētas definētajiem klimatneitrālas mobilitātes izaicinājumiem. Piemēram, elektromobilitātes un satiksmes mierināšanas zonu veicināšana vai jaunās paaudzes sabiedriskā transporta pieturvietas vai vienotas lietotnes izstrāde.

“Inkubatora programma ir paredzēta risinājumiem, kas uzlabo pilsētas mobilitātes iespējas. Gaidām komandas ar jau nopietnākām iestrādnēm, kā arī jaunas komandas ar pilsētai noderīgām idejām un entuziasmu attīstīt savus prototipus. Kopā plānots uzņemt līdz 8 komandām, kas no jūlija līdz septembrim strādās pie sava risinājuma prototipa izveides un testēšanas VEF apkaimē. Dalībnieki, saskaņā ar epidemioloģisko situāciju valstī, darbosies kopstrādes telpā “Teikums” Jaunajā Teikā vai tiešsaistē,” uzsver Vefresh vadītājs Viesturs Celmiņš.

Strauji mainās tirdzniecības objektu funkcijas, turklāt tā, kā to iepriekš bija grūti prognozēt. Ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem ir jādomā nestandarta veidā, meklējot risinājumus neaizpildītām platībām, neatmetot ar roku jau pie pirmās neveiksmes.

Pārmaiņas iezīmējās jau iepriekš, šķita loģiski, ka daļa no tirdzniecības centru (TC) telpām turpmāk kalpos citiem nolūkiem, ka tajos būs sporta, medicīnas centri, vairāk atpūtas un izklaides iespēju. Covid-19 pandēmijas rezultātā pakalpojumu klāsts vēl paplašinājās un dažādojās, piemēram, TC “Galleria Riga” tiek veidots kopstrādes birojs “Workland”, bet TC “Galerijā Centrs” šogad atklāta garšu un notikumu telpa “Burzma”.

Kad standarta risinājumi nedarbojas

Šādu funkciju maiņu varējām paredzēt. Taču biežāk nākas domāt ārpus rāmjiem, standarta pieeja, kā turpmāk, pēc Covid-19, varētu attīstīties iepirkšanās centri, vienā mirklī var sabrukt. Tā, piemēram, notika, kad TC “Sāga” nolēma pamest viens no lielajiem nomniekiem – dārza centrs “Hortes”. Tas aizņēma gandrīz 5000 kvadrātmetru lielas telpas, turklāt izmantoja ēku, kas būtībā bija liela siltumnīca. Sākumā līdz galam Colliers komanda nespēja noticēt šim “Hortes” lēmumam, pieļāvām, ka šāda paziņojuma mērķis, iespējams, ir iegūt labākus nosacījumus. Taču, saskaroties ar realitāti, ka uzņēmums patiešām pamet Latvijas tirgu, nācās strauji domāt jaunu risinājumu, stratēģiju.

"Vastint Latvia" attīstītajā projektā – biroju kompleksā "Business Garden Rīga" – drīzumā plānots uzsākt otrās kārtas būvniecību, un šobrīd konkursa kārtā tiek izvēlēti partneri būvniecības darbu veikšanai.

Līdz ar otrās kārtas pabeigšanu, biroju kompleksā būs pieejamas piecas biroju ēkas ar aptuveni 40 000 m2 iznomājamo platību.

"Vastint" uzņēmumu grupas korporatīvā politika paredz publiski neizpaust individuālu projektu investīcijas, taču kopumā "Vastint Latvia" investīcijas nekustamo īpašumu projektos Latvijā līdz šā gada beigām būs sasniegušas 128 miljonus eiro, liecina biznesa portālam db.lv sniegtā informācija.

"Business Garden Rīga", kas atrodas blakus Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumam, pērnā gada vasarā ekspluatācijā tika nodotas biroju kompleksa pirmās kārtas būves – divas ēkas Malduguņu ielā 1 un 2 – ar kopējo iznomājamo platību apmēram 14 000m2. Šobrīd ēkās darbojas privātais bērnudārzs, ir izveidots mobilitātes punkts un drīzumā durvis vērs gan jauna koncepta dienas restorāns, gan lounge tipa multifunkcionāla koplietošanas telpa. Savukārt biroju kompleksā esošajiem uzņēmumiem tuvāko mēnešu laikā pievienosies auto nomas un līzinga kompānija "SIXT", kā arī uzņēmumi "Aaro Systems AB" un "Weissenrieder & Co".

"SEB bankas" īstenotajā uzņēmumu Izaugsmes programmā šogad saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, no kuriem izvēlēti 14 Latvijas uzņēmumi, kuri ekspertu vadībā strādās pie inovatīvu produktu vai pakalpojumu izveides, lai veicinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi.

Programma šogad norisināsies attālināti un noslēgsies janvārī. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas, un "SEB banka" programmas īstenošanā šogad ieguldīs 40 tūkstošus eiro.

Šis būs jau piektais programmas cikls, un tās mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei, izmantojot uz digitālajām tehnoloģijām un inovācijām balstītus risinājumus. Saņemtie pieteikumi tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmējdarbības pieredze, pārstāvētā nozare, apgrozījums, izvirzītie mērķi un ambīcijas.

Izaugsmes programmā šogad piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm un reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu: SIA "City Playgrounds" (skeitparku un ekstrēmo sporta veidu infrastruktūras projektēšana un būvniecība), SIA "Dabas burka" (nefasētu pārtikas produktu un videi draudzīgu sadzīves preču tirdzniecība), SIA "XTM" (monolītā betonēšana, industriālo grīdu un parketa ieklāšana), SIA "TESLA" (elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība un elektroinstalāciju ierīkošana), kā arī SIA "ZAAO", kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu 27 Vidzemes un Malienas reģiona pašvaldībās.

Sekojot tendencei, ka arvien vairāk cilvēku strādā attālināti, Vecrīgā, tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” atvērta kopstrādes telpa.

Tajā vienlaikus, ievērojot valstī noteikto 2 m distanci, var strādāt 18 - 20 cilvēki un telpas izmantošana ir bez maksas.

Interesentiem pieejamas dažāda tipa darba vietas – brīvas atmosfēras iekārtojumā ar dīvāniem un atpūtas krēsliem, kā ar standarta darba vietas ar koka galdiem un krēsliem.

“Mūsdienās arvien vairāk cilvēku vēlas strādāt ārpus biroja, arī mācīties var attālināti, daudziem ikdienas gaitās ir līdzi datori un citas mobilās ierīces, kas ļauj strādāt, neatrodoties vienā konkrētā vietā. Tādējādi strādāt un mācīties iespējams no jebkuras vietas pasaulē, kas ļauj cilvēkiem plānot savu darba laiku atbilstoši savām vēlmēm un būt mobilākiem. Sekojot šīm tendencēm un ņemot vērā “Galerijā Centrs” apmeklētāju plūsmu, nolēmām piedāvāt ērti pieejamu telpu darbam mūsu klientiem bez maksas,” komentē “Galerija Centrs” pārstāve Ilona Skuja.

Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Rīgas biroju tirgū iznomātās platības 2021. gada pirmajā pusgadā sasniegušas pirmspandēmijas līmeni. Redzot tirgus potenciālu, investori turpina īstenot biroju attīstības projektus, bet nomnieki pakāpeniski maina paradumus un sāk slēgt nomas priekšlīgumus, novērojuši starptautiskā nekustamā īpašuma (NĪ) konsultāciju uzņēmuma Newsec analītiķi.

2021. gadā Rīgā tiks piedāvātas jaunas biroju telpas, kuru platība ir apmēram deviņi tūkstoši kvadrātmetru, bet 2022. gadā šis skaitlis būs desmit reizes lielāks. Tiek prognozēts, ka nākamajos divos gados Rīgas nekustamā īpašuma tirgu papildinās modernas biroju telpas, kuru platība sasniegs 240 tūkstošus kvadrātmetru, teikts jaunajā 2021. gada 1. pusgada Rīgas biroju tirgus apskatā Riga Office Outlook.

"Attīstītāji no standarta projektiem pāriet pie radošākiem risinājumiem, kas būs aktuāli moderniem, mūsdienīgiem uzņēmumiem, – tā ir ekoloģiska vide, biroju pilsētiņas, kur nodrošinātas gan darba, gan brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī konversijas projekti, kas saglabā saikni ar pagātnes Rīgu," stāsta Newsec analītiķe Inita Nitiša.

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Šā gada aprīlī globālais IT pakalpojumu un konsultāciju uzņēmums, vadošais digitālo risinājumu nodrošinātājs uzņēmumiem dažādās industrijās “Tech Mahindra” noslēdza līgumu par 3635 kvadrātmetrus plaša biroja nomu kompleksā “Jaunā Teika”, kur 2. jūlijā tika atklāts uzņēmuma biznesa procesu pakalpojumu centrs.

Tas ir 2024. gada lielākais biroja telpu nomas darījums Baltijā, kas veikts, iznomājot jau pašlaik pieejamās komerctelpas.

Jaunu tirgu apgūšana ir nozīmīga daļa no “Tech Mahindra” pašreizējās stratēģijas, lai nodrošinātu inovatīvus tehnoloģiju risinājumus visā pasaulē. Jaunās biroja telpas Latvijā palīdzēs nostiprināt “Tech Mahindra” biznesa procesu pakalpojumu klātbūtni Eiropā, nodrošinot vietējiem un reģionālajiem klientiem tiešu piekļuvi visaptverošam pakalpojumu klāstam, tostarp 5G, Metaverse, Blockchain, kvantu skaitļošanai, kiberdrošībai un mākslīgajam intelektam. Centrā tiks nodarbināti aptuveni 500 profesionāļu, tādējādi paplašinot “Tech Mahindra” globālo komandu, kurā ir vairāk nekā 145 000 darbinieku 90 valstīs. “Tech Mahindra” ar saviem piedāvātajiem biznesa procesu pakalpojumiem ir vadošais eksperts nākotnes tehnoloģiju jomā ar vairāk nekā 55 piegādes centriem 15 valstīs, sniedzot pakalpojumus vairāk nekā 50 valodās 270 pasaules klientiem.