Aviosabiedrības airBaltic pārstāvji šodien SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas izskatīšanā pārmeta pašām BAS un to maksātnespējas pieprasītājam SIA Veriko vēlēšanos, lai BAS tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvju skatījumā, Veriko nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

Veriko advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta airBaltic iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja airBaltic vēlas samaksāt BAS parādu Veriko pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 8.novembrī izbeigusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma pārstāvis zvērināts advokāts Uldis Šneibahs nav vēlējies konkretizēt, kāpēc process tika izbeigts, tādējādi neko plašāk nekomentējot.

Iepriekš tiesa apturēja tiesvedību BAS maksātnespējas procesa lietā, jo tiesā bija ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās SIA Mateks, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un Railtown Export Limited.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS Latvijas Krājbanka, bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un bankas meitasuzņēmumu Atlantijas biroji. Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa vakar, 5.decembrī, atkārtoti ir ierosinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesa lietu, liecina Maksātnespējas aģentūras mājaslapā esošā informācija.

Ar pieteikumu tiesā vēlreiz vērsās SIA "Finanšu restrukturizācijas risinājumi". Maksātnespējas procesa administratora kandidāts pagaidām ir Inese Rimdžus.

Lietu paredzēts izskatīt 19. decembrī plkst.11.30, liecina informācija tiesu portālā tiesas.lv.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa 15.jūnijā noraidīja trīs kompāniju pieteikumus atzīt par maksātnespējīgu uzņēmumu BAS. Uzņēmumu par maksātnespējīgu bija lūgušas atzīt Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt Junipro, kā arī SIA Mateks.

Eurobalt Junipro advokāts Zigurds Krastiņš iepriekš atzina, ka BAS maksātnespējas pieteikums iesniegts 36 000 latu parāda dēļ par juridiskajiem pakalpojumiem. Krastiņš lūdza tiesu ņemt vērā to, ka BAS vēl papildus ir saistības pret viņa pārstāvēto kompāniju 80 tūkst. eiro (56 tūkst. latu) apmērā, un arī šis jautājums būtu vērtējams, lemjot par BAS maksātnespēju.

Iespējams, tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu (TAP) iesnieguši jaunieceltie valdes locekļi. Tādu iespēju pieļauj SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvis, zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, kurš izrādīja pārsteigumu, uzzinot no DB par šādu iesniegumu.

Arī bijušais BAS līdzīpašnieks Bertolts Fliks DB sacīja, ka jaunā BAS valde pēc 24. februāra tiesas lēmuma nedrīkstēja šādu pieteikumu iesniegt un savu turpmāko rīcību sola izvērtēt. DB jau rakstīja, ka Latvijas krājbankas administrators KPMG Baltics šā gada 6. februārī pieņēma lēmumu par Krājbankā ieķīlāto BAS kapitāldaļu pārdošanu savai meitaskompānijai SIA Atlantijas biroji, kas BAS arī iecēla jaunu valdi Jāņa Bankova un Edija Ziediņa personā. B. Fliks uzskata, ka BAS daļas pārņemtas nelikumīgi ,tāpēc viņš vērsās Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kas viņa prasību līdz lietas galīgai izskatīšanai daļēji apmierināja, 24. februārī uzliekot vairākus darbības liegumus jaunajai BAS valdei. «BAS jaunieceltajiem valdes locekļiem tiesa ir aizliegusi pārstāvēt kompāniju. Es neko nezinu par to, ka ir iesniegts TAP pieteikums. Es domāju, ka atņem uzņēmumu, reģistrē reiderisma ceļā un dara visu iespējamo, lai noslēptu dziļāk,» atzīmē V. Tihonovs, piebilstot, ka neko sīkāk nevar komentēt.

Rīgas rajona tiesa noraidīja SIA Veriko maksātnespējas pieteikumu, un atzina par maksātspējīgu SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), kas pieder Bertoltam Flikam un Taurus Asset Management Fund Limited.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā bija vērsusies SIA Veriko, saistībā ar BAS parādu 3,6 tūkst. Ls apmērā. SIA Veriko ir Luksemburgas kompānijai Aerienne Services Group S.A. 100% piederošs uzņēmums.

Savukārt airBaltic pārstāvji iepriekš tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu. Jāmin arī, ka lidsabiedrības pārstāvji izteica gatavību samaksāt BAS parādu.

BAS pārstāvis Viktors Tihonovs savos paskaidrojumos tiesas sēdē iepriekš minēja, ka BAS faktiskā maksātnespēja radusies, jo valsts un Latvijas Krājbanka rupji pārkāpušas pagājušā gada oktobrī noslēgto vienošanos, kas paredz piedziņas darbības veikt ne ātrāk par 2012.gada 31.decembri, un jau pērn novembrī pārņēmusi bankā ieķīlātās airBaltic akcijas, rakstīja LETA. Tāpat pārņemti BAS debitoru parādi, un tādējādi atņemti visi lielākie BAS aktīvi, bez kuriem nav iespējams veikt nekādas darbības.

Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāk pārbaudi par darbībām, kas veiktas ar SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) kapitāla daļām un īpašumu.

Par to liecina DB rīcībā nonākušais LR Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes paziņojums. Tajā teikts, ka 8. novembrī uzsākta arī resoriskā pārbaude ar mērķi noskaidrot, vai netika pārkāptas tiesību normas, kuru izpildes kontroli un uzraudzību veic policijas darbinieki. Šis policijas paziņojums vismaz līdz galīgai pārbaudes pabeigšanai varētu būt signāls, ka darbības ar bijušā airBaltic privātā akcionāra BAS kapitāldaļām un īpašumu, iespējams, tiešām varētu būt nelikumīgas, uz ko jau iepriekš norādījis BAS līdzīpašnieks un bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Latvijas Krājbankas administrators palīdz valstij atbrīvoties no airBaltic bijušajiem līdzīpašniekiem SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Tas turklāt, iespējams, notiek pretēji Krājbankas kreditoru interesēm un apejot tiesas liegumus. Jo, neraugoties uz BAS, tās mantai un amatpersonām noteiktajiem juridiskajiem liegumiem, notikusi BAS vērtīgākās daļas - prasījumu tiesības pret airBaltic - īpašnieku maiņa un tā jau kā komercķīla ir reģistrēta uz cita vārda.

Proti, pagājušā nedēļā Krājbankas meitas uzņēmums Atlantijas biroji no airBaltic bijušā privātā akcionāra BAS pārņēma saistības pret Krājbanku un Snoras: ir reģistrēta ķīla, kuras devējs BAS vietā nu ir Atlantijas biroji, bet ņēmējs Krājbanka un Snoras. Ķīlas maksimālā summa minēti 26,04 miljoni latu, bet komercķīlas priekšmetā ietilpst arī visas Atlantijas biroju prasījuma tiesības, tajā skaitā pret airBaltic. DB jau iepriekš rakstīja, ka pērn pēc Krājbankas kraha banka pārņēma no BAS tai piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Atlantijas biroji pārņēma BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un Taurus Asset Management.

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

airBaltic glābšana var izgāzties. Privātajam akcionāram BAS solītās naudas varētu nebūt, bet valstij ieguldīt ko papildus kļūst juridiski sarežģīti, vēsta laikraksts Diena.

Lai arī iepriekš noliegts, ka Latvijas Krājbankas (LK) krahs varētu kā ietekmēt aviokompānijas airBaltic darbību, jo lielas naudas kompānijai šajā bankā nestāv, nopietns pavērsiens gaidāms no citas puses, norāda laikraksts. Proti, līdz 15. decembrim airBaltic akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) jāiegulda kompānijā 37 miljoni latu, ko paredz airBaltic glābšanas plāns, taču, tā kā galvenais BAS kreditētājs līdz šim bijusi tieši Krājbanka un tās mātesbanka Snoras, var daļēji paredzēt, ka naudas BAS pusei nebūs. Tajā pašā laikā valsts papildu līdzdalību kompāanijā varētu sarežģīt gaidāmie abu banku maksātnespējas pricesi, secinājusi Diena.

Rīgas rajona tiesa šodien nolēma apvienot abas Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) mazākuma akcionāra SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas, kas ierosinātas pēc SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt junipro pieteikumiem.

Lieta, kas atrodas Rīgas rajona tiesā, tiks pievienota lietai, kas atrodas Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā. Līdz ar to SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi pieteikumu par BAS atzīšanu par maksātnespējīgu Rīgas rajona tiesa šodien pēc būtības vēl nesāks skatīt.

Kā žurnālistiem pastāstīja Finanšu restrukturizācijas risinājumu īpašnieks un valdes loceklis Armands Strods, viņa uzņēmums pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā ir ieguvis divas cesijas no FLS un Avelat sargs par kopumā vairāk nekā 10 000 latu. «Finanšu restrukturizācijas risinājumi nodarbojas ar parādu uzpirkšanu un piedziņu,» skaidroja Strods.

Valdība sākusi sagatavošanās darbus, lai valsts nepieciešamības gadījumā pārņemtu lidsabiedrības airBaltic privātajam akcionāram piederošās kapitāla daļas un veiktu turpmākos ieguldījumus kompānijā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šāds solis jau pārrunāts ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, kas, visticamāk, konceptuāli atbalstījusi airBaltic akciju pārņemšanu un Satiksmes ministrijas (SM) šā gada budžeta apropriāciju jeb noteiktam mērķim atvēlamās naudas summas palielināšanu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pagaidām atturas plašāk komentēt valdības plānus attiecībā uz aviokompānijas nākotni, taujāts, cik nopietni valdība patlaban vērtē privātā akcionāra - SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) - kapitāldaļu pārņemšanu, Dombrovskis aģentūrai LETA vien spēja norādīt, ka šis jautājums tika skatīts valdības slēgtajā daļā un informācijas pieejamība ir klasificēta, tāpēc nekādi plašāki komentāri netiek sniegti.

Uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) pašreizējā situācijā nevar ieskaitīt jebkādus līdzekļus ne airBaltic, ne citos kontos, turklāt, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas Krājbankas un Satiksmes ministrijas rīcību, visticamāk, tiklīdz BAS, neievērojot aizliegumus, būtu apmaksājis airBaltic jaunās emisijas akcijas, tās tiktu atkal brutāli atņemtas.

Tā savā paziņojumā norāda, SIA Baltijas aviācijas sistēmas, atbildot uz izskanējušo informāciju, ka valdība aizdos lidsabiedrībai airBaltic 25 miljonus latu, jo pieteiktā airBaltic akciju emisija nav beigusies veiksmīgi.

BAS valdes locekle Inga Piterniece pauž neizpratni par to, ka uzņēmums tiek vainots tajā, ka nav nodrošināta airBaltic finansējuma daļa vairāk kā 40 miljonu latu apmērā.

Viņa atgādina, ka 2011.gada 30.novembrī Latvijas Krājbanka pārņēma valdījumā BAS debitoru parādus un noteica, ka jebkādi maksājumi, ko veic BAS, ir jāizdara tikai un vienīgi uz Krājbankas norādīto kontu. Tas, pēc BAS apgalvotā, ir labi zināms gan SM, gan airBaltic. «Līdz ar to, pat pie labākās gribas, BAS nevar ieskaitīt jebkādus līdzekļus ne airBaltic, ne citos kontos,» teikts BAS izplatītajā paziņojumā.

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Ja Latvijas nacionālā lidsabiedrība AirBaltic Corporation (airBaltic) nebūtu novilcinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesu Rīgas rajona tiesā, paužot gatavību samaksāt 3 600 latu parādu, kompānija būtu palikusi bez visiem gandrīz 250 pilotiem, atzina airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš norāda, ka BAS ir filiāle Kiprā, kas nodarbinājusi visus airBaltic pilotus. Iespējamā BAS maksātnespēja nozīmētu to, ka airBaltic nevarētu izmantot šos pilotus, jo kompānija nebija to tiešais darba devējs.

«Aizkavējot BAS maksātnespējas lietu, varam nodrošināties ar pilotiem, jo paguvām pārslēgt darba līgumus ar gandrīz 250 pilotiem. Šī pāreja bija brīvprātīga. Turklāt [maksātnespējas prasījuma - red.] summa bija 3600 latu - mazāka par viena ļoti īsa lidojuma izmaksām, piemēram, uz Viļņu vai Tallinu. Tas bija tā vērts, jo iespējamās sekas uz airBaltic būtu grūti paredzēt,» akcentē Gauss.

Pēc SIA Eurobalt Junipro pieteikuma tiesa ierosinājusi jaunu Baltijas aviācijas sistēmu maksātnespējas procesa lietu.

DB rīcībā esošais Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 27. februāra lēmums liecina, ka Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) maksātnespējas procesa pieteikums tiks izskatīts tiesas sēdē šā gada 12. martā.

BAS maksātnespējas process ierosināts saistībā ar kādu parādu, tomēr kam, cik un par ko BAS palicis parādā, Eurobalt Junipro īpašnieks un vadītājs Gunārs Silavs DB neatklāja. Proti, viņš atzina, ka Eurobalt Junipro nodarbojas ar parādu pārpirkšanu un arī šis BAS parāds cesijas kārtībā ir nopirkts, lai to piedzītu. Tomēr G. Silavs pagaidām neatklāja, no kā parāds (viens vai vairāki) nopirkts un cik liels tas ir. Eurobalt Junipro vēl pērnā gada sākumā figurēja tiesā kā prasītājs lietā pret savulaik zemēm bagāto Gati Saknīti par aizdevuma piedziņu. Savukārt vēl 2006. gadā Eurobalt Junipro parādījās kā kompānija, kurai G. Saknīša parakstītās parādzīmes cedēja advokāts Viktors Tihonovs.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Rīgas rajona tiesa, izskatot SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietu, atzina uzņēmumu par maksātspējīgu, uz izbeigusi maksātnespējas lietu. Tādējādi noraidot SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi, SIA Eurobalt Junipro un SIA Mateks pieteikumus, kuros tika lūgts BAS atzīt par maksātnespējīgu. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

DB jau rakstīja, ka šā gada maijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolēma izbeigt BAS tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Šāds lēmums tika pieņemts, jo BAS tiesas noteiktajā termiņā nebija iesniegusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Tiesas lēmums nebija pārsūdzams, tāpēc Rīgas rajona tiesai, kurā atradās BAS maksātnespējas lieta, lēma par šī procesa atjaunošanu.

Centra rajona tiesa BAS tiesiskās aizsardzības procesa lietu ierosināja šā gada pavasarī un uzdeva uzņēmumam līdz maija sākumam iesniegt tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Pēc tam bija paredzēts lemt par to, vai nosakāma BAS tiesiskā aizsardzība.

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 2010.gada 1.novembrī būtiski samazinājies juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā vienu no galvenajiem cēloņiem Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode norāda juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu, jo tā ir būtiski sadārdzinājusi procesa ierosināšanas procedūru.

Šobrīd maksātnespējas procesa depozīts ir 400 Ls, valsts nodeva parādniekam – 50 Ls, bet kreditoriem – 250 Ls. Tātad pašam parādniekam izmaksas, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, ir 450 Ls, bet kreditoriem – 650 Ls. Šādas maksātnespējas procesa pieteikuma izmaksas esot arī gadījumos, kad maksātnespējas pieteikumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienests, un tas tiek segts no valsts budžeta.

Tādēļ Administratoru asociācija ierosina atteikties no juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta, tā vietā paredzot, ka maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem. Taču, ņemot vērā, ka bieži parādniekam nav nekādu līdzekļu, šādos gadījumos jāparedz parādnieka likumiskajiem pārstāvjiem civiltiesiska atbildība par savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

BAS kapitāldaļu īpašnieku maiņas gadījumā Uzņēmumu reģistra prakse esot visnotaļ apšaubāma un būtībā ļaujot leģitimizēt reiderismu.

To DB sacīja SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijusī valdes locekle Inga Piterniece, kas attiecīgu sūdzību ir iesniegusi arī LR Uzņēmumu reģistra (UR) galvenajam valsts notāram Ringoldam Balodim. «Pēc Komerclikuma nosacījumiem, uzņēmuma dalībnieku maiņu UR var iesniegt tikai esošā, tur reģistrētā uzņēmuma valde, vai tā valde, kuru iecēluši sabiedrības dalībnieki, kurus UR reģistrētā valde ir ierakstījusi dalībnieku reģistrā. Pēc tam, kad dalībnieku maiņa ir reģistrēta, jaunie dalībnieki var mainīt uzņēmuma valdi, ja tā vēlas.

Šajā gadījumā ir noticis pilnīgi savādāk - pieteikumu izmaiņām UR ir iesniegusi jaunā uzņēmuma valde, lai gan esošā valde nav autorizējusi uzņēmuma dalībnieku maiņu. Taču UR šīs izmaiņas mierīgi ir reģistrējis. Kāds tam ir pamatojums?» neizpratnē ir I. Piterniece, norādot, ka šajā gadījumā UR rīcība ir visai apšaubāma un, ņemot vērā pēdējā laikā publiskajā telpā notiekošo diskusiju par uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas jeb reiderisma ierobežošanu, liek domāt, ka šajā konkrētajā gadījumā UR reiderismu tieši leģitimizē. «Es esmu BAS valdē, ja esat ieguvuši tiesības uz BAS kapitāldaļām, vērsieties pie esošās BAS valdes, parādiet šīs tiesības, un dalībniekus nomainīsim. Ja dalībnieku nemainām, tad sūdziet mūs tiesā. Taču mēs tos dalībniekus nomainītu, ja viss uz likuma pamata būtu pareizi izdarīts,» tā I. Piterniece.

Valdība ļoti riskē neatgūt airBaltic ieguldītos vairāk nekā 80 miljonus latu nodokļu maksātāju naudas, šodien raksta Dienas Bizness.

airBaltic 2011. gada konsolidētais finanšu pārskats atklāj skarbu finanšu situācijas ainu: 152 miljonu latu parādi un uzrādīto zaudējumu dēļ 85 miljonu latu apjomā 106 miljonu latu negatīvs pašu kapitāls. Izpētot gada pārskatu, aptaujājot ekspertus un apkopojot viedokļus DB secināja, ka šobrīd valstij par 99,77% piederošās airBaltic tālāka veiksmīgā pastāvēšana ir atkarīga no šaubīga biznesa restrukturizācijas plāna un tiesvedību iznākuma ar bijušo kompānijas vadītāju Bertoltu Fliku un iepriekšējo airBaltic privāto akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Iespējams, Eiropas Komisijai sniegta nepatiesa informācija par airBaltic finansēšanas apstākļiem, šodien raksta Dienas Bizness.

Publiskotais Eiropas Komisijas dokuments kopumā atspoguļo valsts haotisko rīcību saistībā ar veiktajiem ieguldījumiem airBaltic, pastāv risks, ka šī nauda būs jāatmaksā.Par to liek domāt fakts, ka Eiropas Komisija (EK) pagaidām kā iespējams neatļautu valsts atbalstu novērtējusi visus sešus valsts sniegtos aizdevumus airBaltic. Tāpat šajā dokumentā atspoguļojas dīvainas darbības, kurām izmantots airBaltic bijušais privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS). Turklāt Eiropas Komisijas publicētajā dokumentā par airBaltic sniegto valsts atbalstu parādās arī pretrunīgas ziņas, kas liek domāt, ka kāda no iesaistītajām pusēm ir sniegusi nepatiesu informāciju.

Divsimt tūkstoši latu par 47,2% airBaltic akciju ir neadekvāti zema summa, un šajā situācijā valdība, kā arī Latvijas Krājbankas administrators, rīkojušies pretēji bankas noguldītāju un lidsabiedrības interesēm.

Tā savā paziņojumā medijiem norāda Baltijas Aviācijas sistēmu (BAS) akcionārs Bertolts Fliks, informējot, ka valdības rīcības rezultātā vērtīga darījuma iespēja gājusi secen, neļaujot Krājbankai gūt ievērojami lielākus ienākumus par tajā ieķīlātajām airBaltic akcijām.

Pēc Flika teiktā, BAS patlaban analizē situāciju un vērtēs, kādus tiesiskus soļus spert savu akcionāra tiesību aizstāvībai šajā jautājumā.

Fliks norāda, ka BAS no Satiksmes ministrijas nav saņēmusi informāciju par akciju pārņemšanu un to, ka pamatojums šādam solim minēta finanšu konsultanta Prudentia veikta analīze un konsultanta, kā arī Satiksmes ministrijas, konstatēti riski airBaltic turpmākai attīstībai un valsts interešu aizstāvībai saistībā ar Snoras bankas maksātnespēju un Latvijas Krājbankas darbības apturēšanu, jo tām esot izšķiroša ietekme BAS maksātspējas nodrošināšanā.