ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā svarīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem, izraisot asu šo valstu reakciju.

Ķīna ceturtdien paziņoja, ka tā stingri iebilst pret jauniem ASV tarifiem tās eksportam, un solīja pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.

Tramps trešdien noteica īpaši skarbus muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.

Tas papildina pagājušajā mēnesī noteiktos 20% tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija norādīja, ka šie tarifi neatbilst starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un aicināja Vašingtonu nekavējoties tos atcelt, jo tie apdraud globālās ekonomikas attīstību.

Tikmēr Eiropas Savienībai (ES) piemēroti 20% tarifi, un Tramps iepriekš noteicis tarifus tērauda un alumīnija importam, kā arī automašīnām un automobiļu detaļām.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas jaunu tarifu piemērošanu vēl citu lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība ir piemērojusi Krievijai vairākas sankciju kārtas.

Paredzams, ka jaunie tarifi samazinās Krievijas eksporta ieņēmumus, tādējādi ierobežojot Krievijas spēju finansēt savu agresijas karu, teikts Eiropadomes paziņojumā.

Eiropas Komisija (EK) šīs sankcijas ierosināja janvārī. Eiropadomei tagad būs jāvienojas ar Eiropas Parlamentu par galīgo tekstu, pirms tas stāsies spēkā.

Priekšlikuma mērķis ir vērsties pret 15% Krievijas lauksaimniecības preču, kuras neskāra plašie tarifi, kas stājās spēkā pagājušā gada jūlijā. Līdz ar jaunajiem tarifiem, ja tie stāsies spēkā, ES tarifi būs piemēroti visam lauksaimniecības produktu importam no Krievijas.

Saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātājiem tarifiem Latvija saņems divus "sitienus" - no ASV un Eiropas Savienības (ES), šādu vērtējumu trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc Rutkastes vārdiem, vispirms "sitiens" gaidāms no ASV pa tām nozarēm, kas tieši darbojas ASV tirgos, bet pēc tam arī no ES, kas ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris un aktīvi tirgojas ar ASV. Rutkaste uzsvēra, ka būtiski saprast, kā ASV tarifi ietekmēs Eiropu un tās tautsaimniecības attīstību.

Latvijas Bankas pārstāvis skaidroja, ka pašreizējie aprēķini par 25% ievedmuitas tarifu Latvijai varētu nest "0,5% līdz 1% mīnusu iekšzemes kopproduktā". Viņš pieļāva, ka ietekme uz inflāciju varētu nebūt liela, ja vien Latvija neveicinās pretpasākumus un neapliks ar lielākiem tarifiem to, ko Latvija importē no ASV, lai gan imports no ASV Latvijā ir diezgan zems.

ASV noteiktie muitas tarifi atstās negatīvu iespaidu gan uz Eiropas Savienības (ES), gan ASV ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kā arī uz inflāciju, norādīja Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka ES no savas puses gribēja no šāda scenārija izvairīties, kas arī skaidri tika pausts ASV, tomēr ASV jaunā administrācija nolēma virzīties uz priekšu, ieviešot muitas tarifus pret ES tēraudu un alumīniju, kā arī pret tērauda un alumīnija izstrādājumiem. Komisārs klāstīja, ka tieši tāpēc ES nolēmusi noteikt atbildes tarifus, kas daļēji tiks ieviesti no 1.aprīļa, daļēji no 16.aprīļa.

Dombrovskis norādīja, ka līdzīga situācija ES bija arī ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad tika ieviesti tarifi pret ES tēraudu un alumīniju. Viņš skaidroja, ka ASV administrācijas ieviestie muitas tarifi šoreiz ir apjomīgāki - ja iepriekš tēraudam tika piemērots 25% muitas tarifs, bet alumīnijam - 10% tarifs, tad patlaban 25% muitas tarifs ir gan tēraudam, gan alumīnijam, aptverot arī izstrādājumus no tērauda un alumīnija.

Trešdien stājas spēkā jauni, augstāki ievedmuitas aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES).

Importam no ES noteikts 20% tarifs, savukārt Ķīnai piemērots 104% tarifs, un jaunās nodevas stājās spēkā trešdien plkst.7.01 pēc Latvijas laika.

Šis ir kārtējais solis ASV prezidenta Donalda Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā, kas radījusi bažas, ka pasaules ekonomikā varētu sākties lejupslīde.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī stājās spēkā 10% ASV ievedmuitas tarifi importam gandrīz no visām ārvalstīm.

ES paziņojusi, ka īstenos pretpasākumus, lai gan arī paudusi gatavību sarunām ar ASV. Par pretpasākumiem paziņojušas daudzas pasaules valstis.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Eiropas Savienībai (ES) ir intensīvāk jāstrādā, lai ASV noteiktie muitas tarifi preču importam tiktu atcelti, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Latvijai un ES intensīvāk ir jāstrādā ar ASV, lai šos ierobežojumus noņemtu," teica Valainis, piebilstot, ka noteiktie muitas tarifi kaitē ne tikai Eiropai, bet arī pašai ASV.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka ES ir pietiekami daudz sviru, kā reaģēt uz ASV lēmumu, taču primāri būtu jāizmanto diplomātija, lai situācija netiktu eskalēta.

"Arī iepriekš cenu kari bija vienu nakti, vienu nedēļas nogali. Arī šajā gadījumā, es domāju, ka mēs ātri atgriezīsimies pie sarunu galda un panāksim kopīgu izpratni. Ja ES spers nākamos soļus, tas vēl vairāk kaitēs valstu ekonomiskajām attiecībām," sacīja Valainis.

Tajā pašā laikā Valainis gan atzinīgi novērtēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu apturēt investīcijas ASV līdz tiks izskaidroti muitas tarifi, kas noteikti precēm no Eiropas un pārējās pasaules.

Kanāda no otrdienas noteiks muitas tarifus importam no ASV, atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem importam no Kanādas, pirmdien paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Viņš piebilda, ka "nav nekāda attaisnojuma" Vašingtonas darbībām.

"Ja šonakt stāsies spēkā amerikāņu tarifi, Kanāda no plkst.0.01 atbildēs ar 25% tarifiem, nosakot tos amerikāņu precēm 155 miljardu ASV dolāru vērtībā," paziņoja Trudo.

"Kanāda neļaus šim nepamatotajam lēmumam palikt bez atbildes," sacīja Trudo.

"Mūsu tarifi paliks spēkā, līdz ASV tirdzniecības darbība tiks atcelta; ja ASV tarifi turpināsies, mēs ar provincēm un teritorijām apspriedīsim vairākus netarifu pasākumus," sacīja premjers.

Viņš aicināja ASV administrāciju pārdomāt savu lēmumu par tarifiem un sacīja, ka Kanāda "stingri" aizstāv savu ekonomiku, darbavietas un strādājošos.

"Tarifi pārtrauks neiedomājami veiksmīgas tirdzniecības attiecības. Tie pārkāps tieši to tirdzniecības līgumu, kuru sarunās apsprieda prezidents Tramps savas iepriekšējās prezidentūras laikā," sacīja Trudo.

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produktiem kūdras ieguvēju un pārstrādāju SIA "Laflora" varētu ietekmēt pastarpināti, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumus par potenciālu ievedmuitas tarifu noteikšanu no ES importētajiem produktiem.

Viņš minēja, ka tarifi uzņēmumu tieši neietekmēs, jo ASV nav "Laflora" tirdzniecības partneris, proti, uzņēmums galvenokārt eksportē uz Eiropas un Āzijas valstīm. Tomēr šāds lēmums un potenciālie tirdzniecības kari varētu ietekmēt uzņēmuma partnerus, kuri galvenokārt ir dārzkopji, ietekmējot "Laflora" un Latvijas kūdras nozari pastarpināti.

"Protams, ka mums tas raisa bažas, jo nekas nav sliktāks par neskaidrību. Patlaban varam vēl tikai modelēt - šajā brīdī ir vienkārši jāpagaida," pauda Ameriks, piebilstot, ka nedrīkst krist panikā un jāseko līdzi notikumu turpmākajai attīstībai.

Jau ziņots, ka Tramps iepriekš draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest jaunus 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.

VAS "Latvijas pasts" pakalpojumu tarifi nākamajā gadā, visticamāk, atkal mainīsies, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Viņš norādīja, ka neviens nevar paredzēt, kas notiks pasaulē, kādas būs izmaksas un inflācija, tomēr galvenais iemesls tarifu celšanai ir tradicionālo pasta pakalpojumu pieprasījuma kritums, kas veicina vienas vienības izmaksu kāpumu.

"Pēdējo trīs gadu laikā inflācija apsteidza produktivitāti, īpaši loģistikas nozarē, kur bija milzīgs sadārdzinājums visiem resursiem. To mums daļēji izdevās kompensēt, bet, protams, ne visu. Mūsu pienākums, nodrošinot universālo pasta pakalpojumu (UPP), ir piemērot izmaksas, kādas uzņēmumam ir, tāpēc arī pērn bija nepieciešama tarifu pārskatīšana, turklāt iepriekš tarifi netika mainīti divus gadus," skaidroja Rudzītis.

Pret Eiropas Savienību (ES) izsludināto muitas tarifu ieviešana radīs dārdzības pieaugumu gan ASV, gan Eiropā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Viņa nav pārliecināta, ka ASV prezidents Donalds Tramps pilnībā apzinās savu lēmumu sekas. Pēc politiķes paustā, iespējams, Tramps joprojām "spēlē uz publiku", runājot par ASV diženuma atgūšanu.

Vaidere norādīja, ka brīvās tirdzniecības attīstība pasaules mērogā un tirdzniecības līdzsvars ir ļāvis turēt preču cenas zināmā līmenī, mazināt to pieaugumu konkurences dēļ. Taču līdz ar ASV noteikto tarifu stāšanos spēkā preces neizbēgami kļūs dārgākas gan ES, gan arī ASV. EP deputāte skaidroja, ka ES ar ASV ir pozitīva tirdzniecības bilance.

Viņa akcentēja, ka no ASV tarifiem cietīs Eiropas autobūves industrija, jo īpaši Vācijā, kur ražotās automašīnas bieži iegādājas ASV iedzīvotāji. EP deputāte norādīja, ka ASV tiek uzskatīts par prestižu braukt ar "Mercedes" un "BMW".

Otrdien stājās spēkā ASV 25% muitas tarifi importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 20% muitas tarifs importam no Ķīnas.

ASV prezidents Donalds Tramps par tarifu noteikšanu importam no Kanādas un Meksikas paziņoja jau februāra sākumā, bet atlika to ieviešanu par vienu mēnesi. Viņš apsūdzēja abas kaimiņvalstis, ka tās neaptur nelegālo migrāciju un narkotiku kontrabandu uz ASV.

Tramps pirmdien paziņoja reportieriem, ka Kanādai un Meksikai vairs nav palikusi iespēja izvairīties no šiem tarifiem. Pēc šī paziņojuma ASV biržās kritās akciju cenas.

Baltais nams pirmdien arī paziņoja, ka Tramps parakstījis rīkojumu, kas paredz paaugstināt importam no Ķīnas noteikto muitas tarifu no 10% uz 20%.

Šo tarifu noteikšana, sevišķi Kanādas un Meksikas gadījumā, negatīvi ietekmēs piegāžu ķēdes tādās svarīgās nozarēs kā automobiļu un būvmateriālu ražošana, riskējot paaugstināt patēriņa cenas.

Ceturtdien spēkā stājas Ķīnas muitas tarifi lauksaimniecības produktu importam no Kanādas, un nozares pārstāvji jau brīdinājuši, ka tie radīs graujošas sekas lauksaimniekiem.

Par šo muitas tarifu ieviešanu tika paziņots šī mēneša sākumā pēc tam, kad Ķīna pērn bija veikusi Kanādas piemēroto tarifu izvērtēšanu.

Rapšu eļļas, rapšu raušu un zirņu importam no Kanādas Ķīna noteikusi 100% ievedmuitas tarifus.

Savukārt akvakultūras produktu un cūkgaļas importam tiks piemēroti tarifi 25% apmērā.

Kanādas lauksaimniecības nozares pārstāvji jau norādījuši, ka viņus smagi ietekmēs šie jaunie muitas tarifi.

Šie tarifi piemēroti laikā, kad saasinās gan Kanādas, gan Ķīnas tirdzniecības attiecības ar ASV, ņemot vērā prezidenta Donalda Trampa tarifu plānus.

Kanāda pērn augustā noteica 100% tarifu Ķīnas elektroauto importam, pieskaņojoties ASV īstenotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst Ķīnas valsts subsidēto automašīnu pieplūdumu Ziemeļamerikā.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstīja plānus par muitas tarifu piemērošanu plašākam skaitam valstu.

Šis solis saskaņos ASV tarifu likmes preču importam ar tām tarifu likmēm, ko citas valstis piemēro ASV precēm.

"Taisnīguma labad esmu nolēmis, ka piemērošu savstarpējus tarifu. Tas ir godīgi pret visiem. Neviena valsts nevar sūdzēties," parakstot dokumentus, Baltā nama Ovālajā kabinetā paziņoja Tramps.

Prezidenta izziņotie savstarpējie tarifi skars kā ASV pretiniekus, tā sabiedrotos. Tramps žurnālistiem sacīja, ka ASV sabiedrotie tirdzniecības jautājumos bieži vien ir "sliktāki nekā mūsu ienaidnieki".

Vašingtona sāks ar to valstu izvērtēšanu, ar kurām Savienotajām Valstīm ir lielākais deficīts vai visnopietnākās problēmas, norādīja kāda Baltā nama amatpersona, piebilstot, ka izvērtēšana varētu ilgt pāris nedēļas vai mēnešus, bet ne ilgāk.

ASV prezidenta Donalda Trampa haotiskā tarifu politika ir radījusi papildu nenoteiktību pasaules ekonomikā un svārstīgumu finanšu tirgos.

Pēc sākotnējās atlikšanas uz mēnesi, šonedēļ papildu importa tarifi 25 % apmērā tika uzlikti ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem – Kanādai un Meksikai, uz mēnesi atbrīvojot no tiem automašīnu importu, kas veido vidēji piektdaļu no abu valstu importa uz ASV.

Nav izslēgti arī citi atvieglojumi. Arī tarifi Ķīnas importam tika pacelti vēl par 10 %, un kopējais pieaugums kopš D. Trampa stāšanas amatā jau sasniedza 20 %. Tam sekoja mērenie atbildes soļi no Ķīnas un Kanādas puses.

Importa tarifu ieviešana un valstu atbilde uz tiem var vājināt globālās ekonomikas izaugsmi un kāpināt cenu līmeni, sevišķi pašiem ASV patērētājiem. Taču visvairāk izaugsmei traucē nenoteiktība. Ražotāju noskaņojums ASV kopš gada sākuma saglabājas mēreni pozitīvs, kaut arī uzņēmējus arvien vairāk uztrauc neskaidrība par jaunās Trampa administrācijas tarifu politiku. Pēdējā Piegādes vadības institūta (ISM) uzņēmumu aptaujā arvien vairāk ASV menedžeru atzina, ka klienti sāk atlikt pasūtījumu veikšanu, kamēr nav skaidrākas izpratnes par ASV importa tarifiem. Februārī tas izraisīja pirmo ASV ražošanas pasūtījumu samazinājumu kopš Trampa ievēlēšanas novembrī.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja noteikt papildu tarifus lauksaimniecības produktu importam no Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas.

Jaunākie tarifi vēl vairāk ietekmēs "Krievijas spēju turpināt agresijas karu pret Ukrainu", teikts EK paziņojumā.

Pasākumi, kuriem nepieciešams Eiropadomes un Eiropas Parlamenta apstiprinājums, ir vērsti pret 15% Krievijas lauksaimniecības preču, kuras neskāra plašie tarifi, kas stājās spēkā pagājušā gada jūlijā.

Tie arī turpmāk nekaitēs Krievijas lauksaimniecības precēm un mēslošanas līdzekļiem, ko tranzītā ved caur ES uz valstīm ārpus bloka, lai nodrošinātu, ka netiek ietekmētas pārtikas piegādes citur, jo īpaši Āfrikā un Āzijā.

"Pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi šos noteikumus, ES tarifi tiks piemēroti visam lauksaimniecības produktu importam no Krievijas," teikts paziņojumā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka muitas tarifi, kurus viņš plāno ieviest tuvāko dienu laikā, aptvers visas valstis, ne tikai tās, kurām ar Savienotajām Valstīm ir vislielākā ārējās tirdzniecības nelīdzsvarotība.

Tramps solījis "Atbrīvošanas dienu" 2.aprīlī, kad viņš plāno paziņot par tarifiem, lai novērstu tirdzniecības praksi, ko viņa valdība uzskata par negodīgu.

"Mēs sāksim ar visām valstīm, un tad redzēsim, kas notiks," žurnālistiem svētdien sacīja Tramps, kliedējot cerības, ka viņš varētu neieviest daļu no paredzētajiem tarifiem vai ka tie varētu būt vērsti tikai pret valstīm ar pastāvīgu tirdzniecības nelīdzsvarotību.

Tramps norādīja, ka "būtībā mēs runājam par visām valstīm, nevis par daļu valstu."

Iepriekš bija izskanējušas spekulācijas, ka Trampa gaidāmie tarifi tiks vērsti pret 15% partnervalstu, kurām ir pastāvīga tirdzniecības nelīdzsvarotība ar ASV.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka reaģēs uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam, no 1.aprīļa atjaunojot tarifu piemērošanu ASV importētajiem rūpniecības un lauksaimniecības produktiem, tostarp viskijam, motocikliem, zemesriekstu sviestam un laivām.

Eiropas Komisija (EK) paziņojumā norādīja, ka pretpasākumu mērķis ir aizsargāt Eiropas uzņēmumus, darba ņēmējus un patērētājus no ASV muitas tarifiem, kas līdz pat 25% apmērā tiek piemēroti tērauda, alumīnija un dažu produktu, kas satur šos metālus, importam.

EK vēstī, ka ES arī ieviesīs muitas tarifus alumīnija un tērauda produktu, kā arī tekstilpreču, ādas izstrādājumu, sadzīves iekārtu un kokmateriālu importam. Tāpat tarifi ietekmēs lauksaimniecības produktus, tai skaitā mājputnu gaļu, liellopu gaļu, atsevišķas jūras veltes, riekstus, olas, cukuru un dārzeņus.

Komisija norāda, ka jaunie ASV tarifi ietekmēs ES eksportu 26 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni 5% no ES kopējā preču eksporta uz ASV, kā rezultātā ASV importētājiem nāksies maksāt papildu ievedmuitas nodevas sešu miljardu eiro apmērā.

No pusnakts stājušies spēkā Kanādas noteiktie atbildes tarifi ASV precēm 29,8 miljardu Kanādas dolāru (18,9 miljardu eiro) apmērā.

Šie tarifi ir atbildes solis 25% tarifiem, ko ASV prezidents Donalds Tramps piemērojis tērauda un alumīnija importam no Kanādas.

Arī Kanāda piemērojusi tarifus alumīnijam, tēraudam, kā arī datoriem un sporta precēm.

Kanādas topošais premjerministrs Marks Kārnijs norādīja, ka nepamatotie ASV tarifi kaitē strādājošajiem kanādiešiem, un Kanāda pareizi rīkojas, piemērojot atbildes tarifus. Viņš piebilda, ka katrs dolārs no Kanādas piemērotajiem tarifiem atbalstīs kanādiešus.

Kārnijs svētdien tika izraudzīts par jauno Kanādas Liberālās partijas līderi un premjerministru. Plānots, ka premjerministra amata zvērestu viņš nodos piektdien, nomainot šajā amatā Džastinu Trudo. Taču ļoti iespējams, ka Kanādā drīz tiks izsludinātas parlamenta vēlēšanas, un jautājums ir, vai Kārnijam izdosies nosargāt jauniegūto amatu.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija otrdien paziņoja, ka tā ievieš atbildes tarifus vairākām ASV precēm, tostarp oglēm, sašķidrinātajai dabasgāzei un jēlnaftai.

Ķīnas valdība paziņoja, ka tā ieviesīs 15% tarifu akmeņoglēm un sašķidrinātās dabasgāzes produktiem, kā arī 10% tarifu jēlnaftai, lauksaimniecības tehnikai, pikapiem un sporta automobiļiem ar liela tilpuma dzinējiem.

Šie jaunie tarifi ir kā atbildes reakcija muitas tarifiem, ko nedēļas nogalē vienpusēji ieviesa ASV, norāda Ķīnas valdība.

Šie ASV ieviestie tarifi "nopietni pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus, nekādi nerisina valsts problēmas un traucē normālai ekonomiskai un tirdzniecības sadarbībai starp Ķīnu un ASV," piebilst Pekina.

Ķīnas ieviestie muitas tarifi spēkā stāsies pirmdien.

Bija paredzēts, ka 10% tarifs, ko prezidents Donalds Tramps noteica Ķīnas precēm, stāsies spēkā otrdien, lai gan Tramps plāno tuvākajās dienās runāt ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produkcijai var ietekmēt ES ražotāju konkurētspēju nākotnē, pauda būvniecības un ražošanas holdinga AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

"Ja šie tarifi tiks ieviesti, tie neizbēgami ietekmēs ES ražotāju konkurētspēju nākotnē, jo palielināsies pasūtītāju izmaksas. Tomēr pagaidām ir pāragri spriest par to ietekmes apmēru, jo nav skaidrs, vai jaunie noteikumi attieksies uz visām precēm, vai tikai uz daļu no tām," teica Bērziņš.

Viņš informēja, ka "UPB" uz ASV eksportē mašīnbūves izstrādājumus, kas veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā "UPB" eksporta apjoma. Arī pašlaik "UPB" īsteno projektu ASV tirgū, taču tā realizāciju iespējamie ievedmuitas tarifi neskars.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu.

Visām valstīm, izņemot Ķīnu, tiek noteikta 10% liela pamatlikme.

"Pamatojoties uz Ķīnas izrādīto cieņas trūkumu pret pasaules tirgiem, es attiecīgi faktiski nekavējoties paaugstinu Amerikas Savienoto Valstu piemēroto tarifu Ķīnai līdz 125%," paša sociālās saziņas vietnē "Truth Social" raksta Tramps.

Tikai dažas stundas iepriekš Tramps paziņoja par 104% likmes piemērošanu importam no Ķīnas. Pekina uz to reaģēja, piemērojot importam no ASV 84% likmi.

Baltā nama saimnieks norādīja, ka vairāk nekā 75 valstis līgušas uzsākt sarunas un ka viņš devis rīkojumu ieturēt 90 dienas ilgu "pauzi" un šī perioda laikā "faktiski tūlītēji" muitas likmi samazināt līdz 10%.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu universālā pasta pakalpojuma (UPP) pieejamību visā Latvijas teritorijā un efektīvu UPP sūtījumu apmaiņu ar ārvalstīm, no 2025.gada 1.janvāra mainās UPP tarifi, ko apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Vienlaikus, lai vienkāršotu nosūtīšanas procesu, vēstuļu korespondencei ar dokumentiem jeb vēstulēm tiek noteiktas tikai trīs tarifu grupas - Latvija, Eiropas Ekonomiskā zona (EEZ) un pārējā pasaule.

Tarifu izmaiņas ir saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apjoma samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu. UPP tarifi ietver arī 155 pasta nodaļu tīkla uzturēšanas izmaksas. Tāpat mainījušās izmaksas un nosacījumi starptautisko pasta sūtījumu nodrošināšanai. Līdzšinējie tarifi bija spēkā kopš 2023.gada sākuma un netika mainīti divus gadus.

Lai gan kopš 2023.gada ir bijis vērojams būtisks resursu sadārdzinājums, Latvijas Pasts ir īstenojis virkni izmaksu optimizācijas pasākumu. Starp šiem pasākumiem ir automatizētu šķirošanas risinājumu ieviešana, pasta pakalpojumu pieprasījumu regulārs monitorings, piegādes maršrutu pārskatīšana, Latvijā lielākā pakomātu tīkla izveidošana un arvien lielāka pakalpojumu digitalizācija.

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produkcijai var radīt nopietnus izaicinājumus starptautiskajai tirdzniecībai un globālajām piegādes ķēdēm farmācijas un citās nozarēs, sacīja Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par potenciālu ievedmuitas tarifu noteikšanu ES eksporta produktiem.

Taču viņa atzīmēja, ka ir pāragri precīzi prognozēt, kā ASV tarifu politika ietekmēs Latvijas zāļu ražošanas nozari un ekonomiku kopumā.

Dūrēja-Dombrovska norādīja, ka Latvijā ražotās zāles tiek eksportētas uz vairāk nekā 100 valstīm visā pasaulē, tāpēc izmaiņas tirdzniecības nosacījumos ar ASV varētu negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un iespējas paplašināt darbību šajā tirgū.

"Tas var ietekmēt arī globālos ekonomikas procesus un starptautisko sadarbību," viņa uzsvēra.

Dūrēja-Dombrovska atklāja, ka daži Latvijas ražotāji jau ir sākuši attīstīt produktus tieši ASV tirgum, ieguldot būtiskus resursus, un jaunie tarifi var apgrūtināt šo uzņēmumu izaugsmes plānus.

Eiropas Savienības (ES) uzliktie tarifi ASV džinsiem un motocikliem ir simbolisks solis, lai parādītu, ka ES nevēlas eskalēt konfliktu, uzskata banku ekonomisti.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka papildu muitas nodevas džinsiem un motocikliem ir uzliktas arī iepriekš, kad radās nepieciešamība atbildēt ASV noteiktajiem tarifiem.

Viņš skaidroja, ka šīs ir preces, kas asociējas ar ASV, un tās ražo vietās, kur pārsvarā dzīvo ASV Republikāņu partijas atbalstītāji.

"Abpusējā tirdzniecībā tās veido nelielu daļu, līdz ar to tas vairāk ir simbolisks solis. Ar to Eiropa pateica, ka nevēlas eskalēt konfliktu, kas acīmredzot bija gudri, jo asa atbildes reakcija no Ķīnas ir nostādījusi to strupceļā," pauda Strautiņš.

Kā aģentūrai LETA norādīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, ja ASV iestigs cīņā ar Ķīnu, kas, ņemot vērā Ķīnas nepiekāpību, ir reāls scenārijs, Eiropa var iztikt ar simbolisku tirdzniecības izlīguma panākšanu. Tas ir, samazinot kādus esošos tarifus un paziņot par ASV energoresursu iepirkumu palielināšanu.