Ziemeļamerikā arktiskā gaisa vilnis neatstājas un turpina saldēt iedzīvotājus, uzstādot arvien jaunus aukstuma rekordus. Latviete Lita Juberte, kas šobrīd dzīvo Mērilendas štata Rokvilā, netālu no Vašingtonas pilsētas, stāsta, ka vietējie iedzīvotāji esot nosaluši, bet viņu glābj Latvijas ziemu rūdījums.

«Lasot ziņas un runājot ar vietējiem, kļūst skaidrs, ka šajā kontinentā iestājusies tāda nedaudz ārkārtas situācija,» raksturo L. Juberte. Vietējie, kas šajā apkaimē dzīvo jau ilgi, visi kā viens, saka, ka šāds laiks šajā gada periodā nav bijis aptuveni divdesmit gadus, Db.lv stāstīja L. Juberte. Par to liecinot arī meteoroloģiskie dati, kas apstiprina – Vašingtonā piedzīvots aukstākais rīts pēdējo 18 gadu laikā. Temperatūras stabiņš noslīdējis līdz mīnus 17 - 18 grādiem, savukārt ierasta temperatūra šajā gada laikā ir aptuveni nulle vai nedaudz virs tās.

«Cilvēku uz ielām un veikalos ir ļoti maz un tie, kas ir, ir ģērbušies piecās jakās un ir aizseguši sejas. Protams, ka daudz mazāk darbojas ielu bodītes un viss pārējais, kas saistīts ar atrašanos ārā,» stāsta L. Juberte.

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti norāda – šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Kurzemē un Zemgalē pirmie pamodušies ziemas rudzi, tritikāle, rapši un tad ziemas kvieši. Latgalē un Vidzemē veģetācija atsāksies marta otrajā pusē, jo tur sniegs no laukiem pazuda tikai marta sakumā, turklāt arī gaisa temperatūra naktīs vēl ir mīnusos un nav tik augsta kā Zemgalē un Kurzemē, kur jau vairākas naktis ir bijušas salīdzinoši siltākas.

«Sagaidāmais īslaicīgais aukstums martā ziemājiem var nosaldēt šī gada jaunās lapiņas, bet aukstums solās nebūt tik liels, lai augs varētu iet bojā. Kā aukstums būs ietekmējis augus redzēsim jau pirmajās siltajās dienās,» prognozē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms.Oskars Balodis.

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti norāda – šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Kurzemē un Zemgalē pirmie pamodušies ziemas rudzi, tritikāle, rapši un tad ziemas kvieši. Latgalē un Vidzemē veģetācija atsāksies marta otrajā pusē, jo tur sniegs no laukiem pazuda tikai marta sakumā, turklāt arī gaisa temperatūra naktīs vēl ir mīnusos un nav tik augsta kā Zemgalē un Kurzemē, kur jau vairākas naktis ir bijušas salīdzinoši siltākas.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka sagaidāmais īslaicīgais aukstums martā ziemājiem var nosaldēt šī gada jaunās lapiņas, bet aukstums solās nebūt tik liels, lai augs varētu iet bojā. Kā aukstums būs ietekmējis augus, redzēsim jau pirmajās siltajās dienās, viņš uzsver.

Arktiskā gaisa vilnis, kas piemeklējis Ziemeļameriku, nu virzās kontinenta austrumu daļas virzienā. Temperatūras stabiņš sasniedzis zemāko atzīmi pēdējo divu desmitgažu laikā, ziņo BBC.

Gandrīz puse ASV iedzīvotāju dzīvo vietās, kur izsludināts brīdinājums par ārkārtīgu aukstumu un ieteikts palikt iekštelpās. Savukārt Kanādā, Ontārio provinicē, temperatūras stabiņš noslīdējis līdz mīnus 40 grādiem pēc Celsija skalas. Ņūfaundlendā bez elektrības aizvien ir aptuveni tūkstotis mājsaimniecību. Montānas štatā ASV vējā temperatūra samazinājusies līdz mīnus 53 grādiem pēc Celsija, Minesotas štatā – līdz mīnus 48 grādiem pēc Celsija skalas. Tajā pašā laikā Dienvidpolā, kā arī Irkutskā, Sibīrijā, laikapstākļi ir salīdzinoši maigi – gaisa temperatūra ir mīnus 33 grādi pēc Celsija skalas.

Šā gada sākumā Latvijas ekonomika saglabāja pērn uzņemto straujo tempu. IKP pieaugums 1. ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības) 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1. ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.

Nedaudz vājāks par gaidīto 1. ceturksnī ir pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā jeb 3%. Diezgan līdzīgs varētu būt temps turpmākajos ceturkšņos, par spīti ievērojami ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apjomu sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem.

Savukārt apbrīnojami straujš ir kāpums celtniecībā – 35%. Šajā nozarē turpmākajos ceturkšņos gaidāma lēnāka, taču joprojām ļoti spēcīga attīstība. Laika apstākļu dēļ celtniecības apjomi 1. ceturksnī vienmēr ir apmēram puse no pārējo ceturkšņu vidējā, tāpēc nozares ietekme uz ekonomiku kopumā būs ļoti spēcīga pat pie mērenāka apjomu kāpuma gada griezumā.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti norāda, ka ilgstošā vēsā pavasara dēļ dārzkopjiem šogad jārēķinās ar pusotras līdz divas reizes ilgāku sēklu dīgšanas procesu dārzeņiem, bet gaidāmo augļu ražu var ietekmēt apputeksnētāju zemā aktivitāte. Salnu postījumi pagaidām nav novēroti.

Šis pavasaris ieies vēsturē kā viens no garākajiem meteoapstākļu novērošanas vēsturē, jo turpinās jau trešo mēnesi. LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā Māris Narvils skaidro, ka aukstumizturīgie dārzeņi dzīvības pazīmes sāk izrādīt pie gaisa temperatūras virs +5 grādiem, bet aktīvas augšanas periods sākas virs +10 grādiem. Šopavasar izteikti siltu dienu bijis maz, tāpēc visi augšanas procesi notiek palēnināti. Sēklu sadīgšanas laiks var būt pat 1,5 līdz 2 reizes ilgāks kā normālos apstākļos. «Dārzkopjiem no vēsā laika baidīties nevajadzētu. Šādos apstākļos veidojas spēcīgākas sakņu sistēmas, kas nodrošina labāku barības vielu uzņemšanu un līdz ar to – potenciālu labām ražām,» norāda M. Narvils.

Trešdien naktī un dienā Latvijas lielāko daļu, sākot no rietumiem, skars līdz šim spēcīgākais sniegputenis šajā ziemā, brīdina sinoptiķi.

Snigšana nav gaidāma Vidzemes ziemeļos. Trešdienas vakarā valstī sāks ieplūst lielākais aukstums kopš pērnā gada janvāra.

Kurzemē intensīvākā snigšana gaidāma naktī uz trešdienu, Zemgalē un Rīgā sniegputenis sāksies nakts otrajā pusē, Latgalē - no rīta. Trešdienas vakarā debesis no ziemeļiem skaidrosies un vērā ņemama snigšana tad gaidāma vairs tikai Latgalē.

Naktī uz trešdienu pastiprināsies dienvidaustrumu vējš, no rīta - austrumu vējš, ko dienas gaitā nomainīs ziemeļaustrumu vējš. Vēja ātrums brāzmās brīžiem sasniegs 14-19 metru sekundē, Kurzemes ziemeļos pat 20-23 metrus sekundē.

Saglabājoties ilgstošam aukstumam, Inčukalna krātuve nespētu nodrošināt pieprasīto dabasgāzes apjomu

Lai gan šobrīd Inčukalna krātuve tiek galā ar klientu pieprasījumu pēc dabasgāzes, situācija var kļūt kritiska - Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne atzīst, ka gadījumā, ja šī gada janvāris būtu bijis aukstāks vai aukstums ieilgtu, Inčukalna pazemes gāzes krātuve nespētu apmierināt patērētāju vajadzību pēc dabasgāzes, jo krātuves jaudas būtu nepietiekamas. Lai izvairītos no enerģētikas krīzes, šādas situācijas Z.Kotāne aicina risināt preventīvi, ieviešot Latvijā obligātās dabasgāzes uzglabāšanas rezerves.

Viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem Latvenergo gan šādu risinājumu vērtē negatīvi, prognozējot, ka tādā gadījumā gala produkta cena paaugstinātos, bet tirgus kļūtu mazāk likvīds. «Inčukalnam būtu jāstrādā, balstoties uz ekonomiskajiem principiem, ieinteresējot tirgotājus ar atbilstošu cenu piedāvājumu. Ja glabāšana Inčukalnā būtu izdevīgāka, augtu arī pieprasījums. Visur pasaulē ir pieņemts, ka glabāšanas izmaksām ir jābūt zemākām par vasaras un ziemas cenu starpības izmaksām,» skaidro Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis. Viņš atzīmē, ka apgādes drošuma jautājumi ir jārisina dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram, tāpēc uzlikt šo slogu uz tirgotāju pleciem nebūtu pareizi. «Tas nav tirgotāju pienākums, šī problēma jārisina pašam Conexus, veicot tarifu izmaiņas vai palielinot savu stratēģisko rezervi,» pauž M.Kuņickis.

Meteorologi uznākušā sala turpināšanos prognozē līdz pat janvāra beigām, bet ziemāju laukos derētu vairāk sniega, raksta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Aukstums, kas aptvēris Latviju un visu Eiropas ziemeļaustrumu daļu, saglabāsies ne tikai nākamnedēļ, bet arī aiznākamnedēļ, liecinot pašreizējā «Global Forecast System» prognoze.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti graudaugu un rapšu ziemāju sējumus vērtējot kā labus. «Pērnā gada rudens bija ļoti labvēlīgs ziemāju sējai, tas deva iespēju augiem uzkrāt barības vielas pirms ziemas. Prognozēt rudenī gaidāmo ražu pagaidām nav iespējams, jo to var ietekmēt laikapstākļi pavasarī un vasarā,» paudis LLKC augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis.

Bauskas un Iecavas novada zemnieki Bauskas Dzīvei stāstījuši, ka «sals ziemājus sastapis labā stāvoklī», tomēr veiksmīgai pārziemošanai noderētu vairāk sniega. Patlaban Bauskas, Rundāles un Iecavas novada laukos sniega nav daudz, tā sega nav vienmērīga. Lielākā salā nenosegtajās vietās labība varētu pat izsalt, ja jūtams aukstums saglabāsies ilgāku laiku.

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Ceļojums, kas veda cauri trim Centrālāzijas valstīm – Kirgizstānai, Tadžikistānai un Uzbekistānai – sākās interesanta, nejauša iegansta dēļ.

Man piezvanīja paziņa no Lielbritānijas un teica, ka Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā mums ir pieejama mašīna. To tur atstājis kāds cits ceļotājs, kurš no Londonas bija aizbraucis ar auto līdz Biškekai un pēc ceļojuma to novietojis ielas malā, un tuvējā viesnīcā atstājis atslēgas. Tas nozīmēja, ka jebkurš no paziņu loka varēja šo mašīnu izmantot. Nodomāju, ka šis ir labs iegansts, lai apceļotu Centrālāziju pašu spēkiem, jo izīrēt mašīnu šajā reģionā nav tik vienkārši. Tā sākās trīs nedēļu ceļojums, kurā devos kopā ar vēl vienu latvieti un diviem britiem.

Kad turp labāk braukt?

Apsekojot laukus pirms sinoptiķu prognozētā sala, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) agronomi secina, - pagaidām sējumi izskatās labi un ir cerība, ka salu tie spēs pārlaist samērā veiksmīgi.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms: «Nekādu riskus nesaskatām ziemas labības laukos, jo labība tajos ir spēcīga un tumši zaļa, kas liecina, ka augs ir labi barots. Savukārt ziemas rapsis, vismaz Zemgalē, jau ir gatavs ziedēt. Labi, ka vēsais laiks šo procesu ir piebremzējis un masveida ziedēšana varētu sākties jaunnedēļ. Tādēļ, ja naktīs tiešām būs tik auksti,kā solīts, apsals vien daži ziedi.»

Prognozētais sals draudus nerada arī tādiem savlaicīgi iesētiem vasarājiem kā pupas un zirņi. Problēmas var rasties ar vasaras miežiem, kas ir jutīgāka kultūra, - augs var apsalt jau pie -2 grādiem. Agronomi gan mierina, ka mieži jau ir labi iesakņojušies, tādēļ apsalt varētu lapas, kuras pēc tam izdzīs no jauna.

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.

Nakts salnas un pat sals, kas vietām var pārspēt aukstuma rekordus, Latvijā turpināsies līdz 9.maijam, vēsta pašreizējā «Global Forecast System» prognoze.

Naktī uz sestdienu, 4.maiju, valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra divu metru augstumā noslīdēs zem nulles, vietām sasniedzot -5 grādus, un zāles virskārtā gaidāms aukstums līdz -10 grādiem. Dažviet Kurzemē īslaicīgi snigs, bet dienā nokrišņi gaidāmi daudzviet Latvijā.

Svētdien un pirmdien Latvijas austrumus var skart ilgstošs lietus. Tuvākajā nedēļā valstī kopumā nokrišņu būs maz, daudzviet turpināsies sausums un mežos saglabāsies paaugstināta ugunsbīstamība.

Sagaidāms, ka no 9.maija kļūs siltāks un gaisa temperatūra var sasniegt +20 grādus. Palielināsies lietus un pērkona negaisa varbūtība.

Iespējams, siltums nebūs noturīgs, un mēneša turpinājumā var atgriezties salnas.

Pirmdienas rīts Latvijas lielākajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem, austrumu novados sals dažviet sasniedz 30 grādus, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Iepriekš līdzīgs sals Latvijā valdīja 2021. un 2017.gada janvārī. Līdz pieciem rītā pārspēts viens aukstuma rekords - Madonā ar -29 grādiem. Tiesa, novērojumu stacija Madonā darbojusies īsāku laika periodu nekā citas novērojumu stacijas.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem gaisa temperatūra plkst.5 bija no -14 grādiem Kolkā un -15 grādiem Ventspils lidostā līdz -27..-29 grādiem Daugavpilī, Madonā, Skrīveros, Staļģenē, Rēzeknē un Zosēnos.

Atbilstoši "Latvijas valsts ceļu" datiem daudzviet Latgalē un vietām Vidzemē sals pastiprinājies līdz 30 grādiem, zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Kārsavas un Zilupes apkaimē, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz -31 grādam.

Lauksaimnieki ir satraukušies par kailsala ietekmi uz sējumiem, kā dēļ daļu platību pavasarī var nākties pārsēt.

Sals ir liels, un problēma ir tā, ka šobrīd nav sniega, situāciju raksturo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Problēmas ar sējumiem varētu būt gan Zemgalē, gan daļā Kurzemes.

Zinās pavasarī

Iepriekš bijusi sajūta, ka ar sējumiem viss būs labi, jo pagājušā gada rudens bija labvēlīgs laicīgai ziemāju sējai un tas devis iespēju sējumiem uzkrāt barības vielas vēl pirms gaidāmās ziemas, taču šobrīd situācija vairs neesot tik cerīga. Proti, gaisa temperatūra, kas ir zemāka par -20 grādiem, var nodarīt kaitējumu sējumiem, īpaši rapšiem un graudaugiem – tām šķirnēm, kas ir mazāk izturīgas pret salu. O. Balodis atzīst, ka zemnieki gan izglītojas un aizvien vairāk sēj izturīgāku šķirņu sēklas, taču risks pastāv.

Pasaulē ir vien nedaudz cilvēku, kas priecājas, ja vasara gadījusies odiem un citiem knišļiem bagāta. Šo cilvēku vidū ir arī tā dēvēto «pretodu līdzekļu» ražotāja Kvadro pārstāvji. Db.lv šīsnedēļas rubrikā «Kā top?» piedāvā aplūkot, kā notiek šī līdzekļa ražošana!

Vairāk uzziniet, skatot galeriju augstāk!

Bolderājā bāzētā sadzīves ķīmijas, autoķīmijas, tehnisko līdzekļu, kosmētikas, dārza ķīmijas un parfimērijas izstrādes un ražošanas uzņēmuma Kvadro portfeli veido 50 dažādi produkti. No visiem produktiem pārdotākais un populārākais ir līdzeklis pret odiem, ērcēm un citiem knišļiem – Maga, Db.lv stāstīja uzņēmuma mārketinga un pārdošanas vadītāja Laine Zariņa.

«Pretodu līdzekļi ir tie produkti, pēc kuriem mūs atpazīst. Ir arī citi produkti, kurus labi pērk, piemēram, vannas un virtuves tīrītāji, taču tos pircēji ne vienmēr atcerās un ņem vērā, ka tos ražo Kvadro, Savukārt Maga zina visi,» stāsta Kvadro pārstāve.

Slēpošanas trašu īpašnieki priecājas par aukstuma iestāšanos; tas vieš cerību, ka šī sezona nesīs peļņu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš pērnā gada pašas nogales lielākā daļa Latvijas slēpošanas trašu ir atvērtas. T.s. slēpošanas kalnu īpašnieki gaida ziemas iestāšanos decembra vidū, tomēr precīzu sezonas sākšanos prognozēt ir grūti, piemēram, pirms diviem gadiem ziema sākās tikai 15. janvārī, līdz ar to daudzi kalni to gadu noslēdza ar zaudējumiem. «Pērnā ziema bija ievērojami labāka – sākās savlaicīgi, ilgi pieturējās tai raksturīgi laikapstākļi. Šogad tā aizkavējās, bet ir cerības, ka sezona būs pietiekami gara,» teic Reiņa trases (SIA Veckalns) vadītāja Līva Legzdiņa. Arī Žagarkalna (SIA Žagarkalns) īpašnieks Juris Žagars ir pozitīvi noskaņots un atzīst, ka sezona sākusies jaudīgi, sniega ražošana rit efektīvi, jo gaiss ir auksts un sauss. Patlaban prognozes ir labas un Žagarkalnā ar mākslīgo sniegu ir noklātas visas trases un snovborda parks. «Profesionālajās trasēs viss bizness balstās tikai un vienīgi uz mākslīgi saražoto sniegu – ir aukstums, ir sniegs un ir bizness. Dabīgais sniegs ir tikai jauka dekorācija,» skaidro J. Žagars.

Pēdējos septiņos gados ķiploku platības Latvijā ir četrkāršojušās; eksperti prognozē turpmāku pieaugumu

Zemkopības ministrijas dati rāda, ka 2016. gadā Latvijā ķiploku platības aizņēma 179 ha, kas ir būtiski vairāk nekā 2010. gadā. Nozares eksperti paredz, ka nākamgad platības var pieaugt pat līdz 240–280 ha. Latvija patlaban piedzīvo jaunu ķiploku audzēšanas popularitātes vilni, un katru gadu palielinās ar tiem apstādītās platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija. Tā kā pagaidām ķiploku ražība Latvijā ir salīdzinoši zema un nepārsniedz vidēji četras tonnas no hektāra, intensīvi jāstrādā pie ražības palielināšanas, lai varētu Latvijas tirgu nodrošināt ar pašaudzētiem ķiplokiem. Lai iegūtu lielāku ražu, ir svarīga kaitīgo organismu, slimību un kaitēkļu ierobežošana.

Lai samazinātu ar dabasgāzes apgādi saistītus riskus un izvairītos no enerģētiskās krīzes, šajā apkures sezonā Inčukalnā paredzēts uzglabāt vismaz 300 miljonus kubikmetru aktīvās dabasgāzes.

Šā gada maijā Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus noteikumos Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātās enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā. Tie nosaka: lai enerģētiskās krīzes laikā nodrošinātu nepieciešamo dabasgāzes izņemšanas jaudu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK), laika periodā no konkrētā krātuves cikla dabasgāzes iesūknēšanas sezonas beigām līdz nākošā kalendārā gada 1. martam tajā jāatrodas konkrētam dabasgāzes daudzumam, kas paredzēts Latvijas dabasgāzes apgādes nodrošināšanai. Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne atklāj, ka, pateicoties tirgotāju iesaistei krātuves operatora rīkotajās izsolēs, šobrīd nepieciešamās rezerves jau ir uzkrātas gandrīz pilnā apjomā.

Šīs nedēļas nogalē Latviju sasniegs arktiskās gaisa masas, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.

Tuvākajās dienās Skandināvijā gaidāms anticiklons, gar tā malu Baltijas valstīs ieplūdīs vēss gaiss no ziemeļiem, iespējami pat aukstuma rekordi.

Ceturtdien un piektdien vēl saglabāsies ciklona ietekme un daudzviet līs. Sestdien un svētdien nokrišņi gaidāmi galvenokārt tikai no mākoņiem, kas veidosies, aukstajam gaisam plūstot pār silto jūru, tādēļ tie vairāk skars piekrasti. Gaidāms ne tikai lietus, bet arī sniegs un krusa.

Saskaņā ar pašreizējo «Global Forecast System» prognozi gaisa temperatūra sestdienas un svētdienas naktī pazemināsies līdz +1..-4 grādiem, nedaudz siltāk būs dažviet piekrastē, un vietām veidosies migla un sarma. Dienas laikā saule gaisu sasildīs līdz +5..+9 grādiem.

Ir tik daudzas lietas, kuras, balstoties uz pasaules veiksmīgo pieredzi, esam ieviesuši mūsu ikdienā un padarījuši par neaizstājamām. Esam bijuši arī pionieri un pasaulei prezentējuši savus atklājumus medicīnā un pierādījuši savu talantu inovatīvu tehnoloģiju radīšanā. Taču ir vismaz viena pasaulē jau zināmu laiku aktuāla lieta, kurai neesam spējuši izsekot līdzi un ieviest to mūsu ikdienā.

Structural health monitoring (SHM) – sistēma, kuru Latvijā zina retais. Burtiski tulkojot, tā būtu ēku veselības monitoringa sistēma, taču, pēc tās pamatuzdevuma, precīzāk to būtu saukt par būvju nestspējas stāvokļa kontroles sistēmu.

Attīstītajās valstīs vienkārši šīs sistēmas aizmetņi atrodami jau 20. gadsimta piecdesmitajos gados. Diemžēl Latvijā šī sistēma ir sveša, tai skaitā arī profesionāļu vidē par šo sistēmu retais zina, runā un vēl retāk pielieto. Tāpēc zināmas vien dažas ēkas, kurās tā ir uzstādīta. Mēs ļoti labi pārzinām citas sistēmas – videonovērošanu, signalizāciju utt., taču par SHM informācijas ir maz. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, arīdzan mācību procesā būvniecības jomā šī tēma nav populāra un tai pieskaras tikai garāmejot. Bet, paskatoties uz pasaules pieredzi, redzam, ka šajā nozarē ir veikti ļoti daudzi pētījumi un sarakstīti neskaitāmi zinātniski darbi. Globāli šī tēma ir ļoti aktuāla, jo patlaban būves kļūst arvien lielākas un sarežģītākas, savukārt materiāli – arvien, sauksim lietas īstajos vārdos, lētāki. Jo viss pamatu pamatos taču griežas ap līdzekļu ekonomiju. Līdz ar to nav šaubu, ka ir ļoti svarīgi mums pašiem sekot līdzi tam, kas notiek mūsu ēkās, nevis tikai akli uzticēties konstruktoru un arhitektu aprēķiniem. Veids, kā to izdarīt – uzstādot ēkās SHM.