Latviešu arhitekts Austris Mailītis projekta «Koku Opera.Vējgāzes» laikā, izmantojot tikai koku, būvēs koncertzāli Somijas mežā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatoru pārstāve Marta Krivade.

Viņa norādīja, ka pēc koncertzāles izbūves, tur tiks uzvesta latviešu komponistes Annas Ķirses opera. Ķirse sacīja, ka projekta mērķis ir rosināt cilvēkus aizdomāties par to vai cilvēks ir daļa no dabas procesiem, vai arī pārāks par tiem.

Runājot par koncertzāli, tās arhitekts, Austris Mailītis, atzina, ka koncertzāles izbūvēšana bez skrūvēm ir liels izaicinājums. Tomēr viņš uzsvēra, ka vēlāk koncertzāle kalpos, kā viens no dabas taku maršrutiem. Tāpat Mailītis vērsa uzmanību uz to, ka vairāku gadu laikā, notiekot bioloģiskajiem procesiem, koncertzāle saaugs kopā ar mežu.

Projektā piedalīsies komponiste Ķirse, arhitekti Mailītis un Roberta Fišere, mākslinieks Andris Eglītis, režisors Matīss Budovskis, libreta autors Andris Kalnozols, tērpu mākslinieki Mare Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops, diriģents Artūrs Gailis, astoņi dziedātāji no Latvijas Radio kora grupas, septiņi kamermūzikas ansambļa mūziķi no Latvijas, kā arī zviedru flautiste Anna Petrini.

Paziņoti atlases žūrijas izraudzītie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti. Šogad par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā turpinās sacensties 9 darbi. Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiks nodota fināla žūrijas rokās, kura izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Labākie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 darbi tiks paziņoti 18. maijā svinīgā apbalvošanas ceremonijā K.K. fon Stricka villas dārzā.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursam tika pieteikti 46 darbi, to vidū gan sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātmājas, gan arī ar arhitektūru saistīti notikumi.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti - raksta galerijā!

«Gada balvai iesniegtajos objektos iezīmējas divas svarīgas tendences Latvijas arhitektūras ainavā. Pirmkārt, projekti, kas saistīti ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tālāku attīstīšanu, ir konkurētspējīgi arhitektūras piemēri Eiropas kontekstā. Ir vērojama pieaugoša konceptuāla interese un iejūtība pret esošo ēku substanci. Savukārt jaunbūvēs, kurām ne tikai jāveic vērtīgs pienesums sabiedrībai, jārespektē vietas un laika konteksts, bet arī jārada jauna forma, nereti rodas priekšstats par skaidras arhitektūras valodas un domas tīrības trūkumu. Pašvaldību projektos vērojama augsta mērķtiecība projekta sākumā, taču nepieciešamākais uzlabojums būtu jauni kvalitātes kontroles mehānismi projekta izstrādes un būvniecības procesā,» komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 atlases žūrijas pārstāve Dagnija Smilga.

Nosaukti valstī augstākā nozares apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva 2018 - Pamatakmens saņēmēji, informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» saņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Būvkonstrukciju katedras asociētais profesors «emeritus» Guntis Andersons, pensionēts inženieris Uldis Krūskops, SIA «Norma - S» valdes loceklis Andrejs Loze, SIA «Markvarta ģeotehniskais birojs» ģeotehniskās izpētes un ģeotehniskās uzraudzības būvniecībā galvenais ģeotehniķis Valdis Markvarts, pensionēts arhitekts Teodors Nigulis un AS «Yaico», «Aeroc» un «Bauroc» valdes un padomes priekšsēdētājs Igaunijā un Latvijā Jāzeps Paplavskis.

Savukārt būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» un gada laureātu titulus kategorijā «Gada inženieris/arhitekts» saņēma: «Gada jaunais inženieris» - AS «UPB» būvinženieris Matīss Sakne, «Gada jaunais arhitekts» -«Mailītis Arhitekti» arhitektu biroja arhitekts, uzņēmuma vadītājs, dibinātājs Austris Mailītis, «Gada inženieris»- LLU Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektors, SIA «Vimbas MF» valdes loceklis Mārtiņš Fībigs, «Gada inženieris» - AS «UPB» stikloto risinājumu projektēšanas inženieris Guntars Roga, «Gada inženiere» - SIA «Rere būve» projektu vadītāja Natālija Peņugalova, «Gada būvuzraugs» - SIA «CMB» valdes loceklis, sertificēts ēku un inženiertīklu būvuzraugs Māris Briška.

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Turpmāko divu mēnešu laikā plānots veikt pašreizējās estrādes demontāžu, saglabājot kultūrvēsturiskās vērtības - vitrāžas, dzegas fragmentus un ornamentus, kas pēc pārbūves otrās kārtas abām daļām tiks eksponētas atjaunotās estrādes iekštelpās.

Tālāk būvnieki veiks pāļu izveides, kā arī rievsienu un atbalsta sienu uzstādīšanas darbus. Tad arī tiks sākti betonēšanas darbi. Kopš estrādes teritorijas slēgšanas septembra pirmajā pusē, demontētas estrādes sānu tribīnes.

Tāpat tuvākajā laikā estrādes teritorijā plānots pie komunikāciju tīkliem pieslēgt jau atjaunoto pergolu, lai ziemā estrādes skatītāju daļu varētu izmantot kā ziemas parku. Estrādes skatītāju daļa no būvdarbu zonas ir atdalīta ar nožogojumu.

Sākot Mežaparka Lielās estrādes būvniecības otrās kārtas pirmo posmu, kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tās pamatos paredzēts iebetonēt nākamā gada sākumā,sacīja pilnsabiedrības «LNK, RERE» projekta direktors Valdis Koks.

Pilnībā pabeidzot topošās Mežaparka Lielās estrādes skatuves dzelzsbetona dzīto pāļu izbūvi ar vairāk nekā 1100 pāļu, estrādes pamatos iebetonēta kapsula ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, informē Rīgas dome.

Mežaparka Lielās estrādes jaunās skatuves turpmākā pārbūve notiks divās daļās - līdz 2020.gada 18.jūnijam, pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem; un turpināsies pēc svētkiem līdz 2023.gadam, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.

Patlaban zem plānotās jaunās skatuves ēkas tiek uzsākta režģogu un pamatu, kā arī sagataves kārtas izbūve. Tāpat aktīvi norisinās hidroizolācijas ieklāšanas darbi, rievsienas ierīkošana un būvbedres rakšana. Ir pabeigta arī vēsturiskās dziesmu svētku skatuves un tai pieguļošās teritorijas skenēšana. Materiāli ir nodoti glabāšanai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Latvijas arhīvam.

«Šodien, piebraucot pie estrādes, pārņem tāda dīvaina sajūta, jo vecās estrādes vairs nav. Šis objekts bija un paliek svarīgs simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, daudzām, daudzām paaudzēm. Man nav nekādu šaubu, ka jaunā estrāde būs unikāla un fantastiska vieta, un es gribētu novēlēt, lai jaunā estrāde saglabātu to auru, kas bija vecajai, labajai, mīļajai estrādei,» uzrunā teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Zīmols «Valmiermuiža» vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Valmierā atklāta jauna kultūras vieta – Valmiermuižas teātra kafejnīca. Tās izveidē un interjerā ieguldīti 160 tūkstoši eiro, informē izveidotājs «Valmiermuižas alus».

Kā norāda uzņēmumā, arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā centies apvienot laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

Valmiermuižas teātra kafejnīcā ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem un kafejnīca, kuras šefpavārs ir Uģis Veits, bet kūkas un desertus radījusi kūkmeistare Madara Puķe.

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.

Latvijas Arhitektu savienība aicina arhitektus, pašvaldībus, pasūtītājus, būvniekus līdz 9. martam iesniegt darbus Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursam.

Latvijas Arhitektūras gada balva tiks pasniegta maija vidū šis būs jau 23.balvas pasniegšanas pasākums. Latvijas Arhitektūras gada balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā, ikgadējs nacionāls arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Konkursu organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju.

«Latvijas Arhitektūras gada balvai 2017 pieteikto darbu klāsts atspoguļoja pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, tendences un procesus. Tajā pat laikā pēdējos gados ir iezīmējušies jauni attīstības virzieni, piemēram, kompleksi lielu teritoriju dzīvojamo un komercplatību apbūves projekti, kas iezīmē jaunu izpratni par publiskās un privātās telpas robežām. Lai arī konkursam netika pieteikti mēroga ziņā lieli darbi, tomēr tajos ir pamanāma uzdrīkstēšanās paraudzīties plašāk uz doto uzdevumu, vienlaikus nezaudējot projekta ideju un panākot rezultāta viengabalainību. Gada balvas ieguvēju dažādība apliecina, ka darba izcilība nav atkarīga no projekta žanra un mēroga un ka katru projektu žūrija vērtē individuāli,» uzsver Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane.

Lielā Arhitektūras gada balva - simboliskais zelta ananass – piešķirts Liepājas Valsts 1. ģimnāzijai un tās autorei arhitektei Ilzei Mekšai, SIA Wonderfull, informē Latvijas Arhitektu savienībā.

Arhitektūras gada balvas ieguva Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas rekonstrukcija un A korpusa jaunbūves 1.kārta, bērnu laukums Labirints un daudzdzīvokļu ēkas Ģertrūdes ielā 121.

Šo lēmumu pieņēma Fināla žūrija, uzsverot, ka: «Mūsdienu izglītības idejas ir ieviesušas izmaiņas kopējā izglītības konceptā, tāpēc uzdevums vēsturisko ēku pielāgot esošajai situācijai ir bijis sarežģīts. Šī projekta realizācijā ir skaidri redzams, cik produktīvas bijušas attiecības starp arhitektu un klientu. Arhitektu pieeja esošajai ēkai un vēsturiskajai situācijai, kurā tā atrodas, parāda, cik liela uzmanība tika pievērsta jaunu ideju radīšanai vēsturiskajā kompleksā. Tas darīts tādā veidā, ka tagadne un pagātne savstarpēji nepretojas viena otrai. Šī ēka ir lielisks piemērs tam, ka pagātni nav jādzēš, lai radītu radikālus un mūsdienīgus uzlabojumus.»

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas plānotas vismaz 49 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), šodien preses konferencē pavēstīja projekta arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

Kā prezentācijas laikā informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās - vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Pēc arhitekta Pogas teiktā, patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristu un tās atvērums ir 85 metri. «Uz šī gada dziesmu svētkiem esam piebūvējuši klāt pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildus vietu vēl 2292 koristiem, kas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs gandrīz 10 000 jauniešu. Pēc pirmās kārtas pirmās puses pārbūves mēs tur varēsim uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu,» sacīja arhitekts.