Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Zīmols «Valmiermuiža» vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Valmierā atklāta jauna kultūras vieta – Valmiermuižas teātra kafejnīca. Tās izveidē un interjerā ieguldīti 160 tūkstoši eiro, informē izveidotājs «Valmiermuižas alus».

Kā norāda uzņēmumā, arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā centies apvienot laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

Valmiermuižas teātra kafejnīcā ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem un kafejnīca, kuras šefpavārs ir Uģis Veits, bet kūkas un desertus radījusi kūkmeistare Madara Puķe.

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.

Rīgas Filharmonijas projektēšana, lai pārbūvētu Kongresu namu, varētu tikt pabeigta divu gadu laikā, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Rīgas dome, pilnsabiedrība "Mark arhitekti un Mailītis arhitekti" un KM ir parakstījušas līgumus, lai sāktu darbu pie Rīgas Filharmonijas jeb Nacionālās koncertzāles projektēšanas. Rīgas Filharmonijas projekta īstenošanai tiek izveidota Uzraudzības padome, kurā būs pārstāvētas projektā iesaistītās puses, tai skaitā filharmonijas nākotnes lietotāji: Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra un Latvijas Koncertu pārstāvji.

Paredzēts, ka Uzraudzības padomē tiks izskatīti jautājumi, kas var ietekmēt Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu - projektēšanas darbu izpildi, tai skaitā arī telpu programmu un citus ar projektēšanu saistītus jautājumus. Būvprojekts pirms būvatļaujas saņemšanas tiks saskaņots ar Uzraudzības padomi.

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvarējis arhitektu birojs SIA «AB3D» ar arhitekta Jura Mitenberga darbu.

Rīgas dome plāno, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad būs beidzies arī nomas līgums ar aiz teātra ēkas esošo tenisa kortu apsaimniekotāju.

Jau ziņots, ka paredzamās izmaksas piebūves būvniecībai un jaunās zāles iekārtošanai būs ne mazākas kā 30 - 35 miljoni eiro. Lielāko daļu izmaksu veidos tieši teātra zālei nepieciešamās tehnoloģijas un aprīkojums.

Jaunā zāle «black box» būs novietota pie Kronvalda bulvāra, Simtgades alejas pusē paredzot foajē ar divām skatītāju ieejām – no parka puses un no Simtgades alejas puses. Otrajā stāvā būs izvietota kafejnīca/bārs un trešajā stāvā - restorāns ar jumta terasi un skatu uz kanālu. Jaunbūvējamās ēkas centrālajā daļā starp esošo piebūvi un «black box» atradīsies teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves, virtuve, tehniskās telpas. Tāpat ēkā atradīsies mēģinājumu zāles un atpūtas telpas, telpas teātra administrācijai un dienesta dzīvokļi.