Lai nodrošinātu veiksmīgu investīciju projekta īstenošanu, Luminor banka piešķīrusi 950 000 eiro finansējumu kokapstrādes uzņēmumam SIA Latvāņi. Projekta kopējais finansējums ir 6,99 miljoni eiro, un tā laikā paredzēts uzsākt jauna līmētās koksnes produkta — konstrukciju brusas no radiāliem piemizas dēļiem — ražošanu.

Projektu jaunu produktu ieviešanai ražošanā SIA Latvāņi uzsāka jau 2018. gadā, un tas tiek realizēts vairākās kārtās. To plānots pabeigt šī gada beigās. Projekta ietvaros notiek divu eksperimentālu ražošanas līniju izstrāde, ražošana un uzstādīšana ar mērķi padarīt ražošanu ātrāku un sākt ražot jaunu līmētās koksnes produktu ar uzlabotām lietošanas īpašībām — konstrukciju brusas no radiāliem piemizas dēļiem. Iegūtais finansējums ļaus uzņēmumam paaugstināt produktivitāti un integrēt ražošanas līnijā tādas eksperimentālas tehnoloģijas, kuru tehniskie parametri atbilst jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem.

SIA Latvāņi valdes locekle Linda Grīnberga stāsta: “Šobrīd uzņēmuma galvenais izaicinājums ir kāpināt ražošanas efektivitāti, gan ieviešot inovācijas ražošanas procesā, gan investējot rītdienas tehnoloģijās. Rūpnīcā jau šodien tiek izmantoti augstas izšķirtspējas skeneri un ciparvadības darbgaldi, bet šis projekts ļaus vēl vairāk attīstīt rūpnīcas tehnoloģijas, lai mēs varētu strādāt efektīvāk un ražot mūsdienīgākus produktus, izmantojot mākslīgo intelektu.”

Investējot aptuveni 3,8 milj. eiro, SIA Latvāņi veido zema enerģijas patēriņa ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražotni; kopā ar celtniekiem cer startēt māju siltināšanas konkursos

Divos gados, kopš idejas par ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražošanu, SIA Latvāņi ir nonākuši līdz to prototipu testēšanai Meža nozares kompetences centra projekta Paaugstinātas ekoloģiskās vērtības koksnes materiālu izpēte ietvaros sadarbībā ar SIA Meža un koksnes produktu pētniecības institūts. Šīs ieceres īstenošanai uzņēmums ir ieguvis arī ES struktūrfondu līdzfinansējumu nepieciešamo iekārtu iegādei. Tiesa gan, projekta kopējās izmaksas ir nedaudz virs 3,8 milj. eiro, no kuriem 2,8 milj. eiro bija nepieciešami tieši attiecīgo iekārtu iegādei.

Noslēdzies SIA Latvāņi izsludinātais iepirkums par divu smalcināšanas iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti divu pretendentu pieteikumi un par uzvarētāju atzīts SIA Markuss&Co. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 66,7 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējuma palīdzību.

Laikraksts Dienas Bizness maijā rakstīja, ka, investējot aptuveni 3,8 milj. eiro, SIA Latvāņi veido zema enerģijas patēriņa ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražotni. Divos gados, kopš idejas par ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražošanu, SIA Latvāņi ir nonākuši līdz to prototipu testēšanai Meža nozares kompetences centra projekta Paaugstinātas ekoloģiskās vērtības koksnes materiālu izpēteietvaros sadarbībā ar SIA Meža un koksnes produktu pētniecības institūts. Šīs ieceres īstenošanai uzņēmums ir ieguvis arī ES struktūrfondu līdzfinansējumu nepieciešamo iekārtu iegādei. Tiesa gan, projekta kopējās izmaksas ir nedaudz virs 3,8 milj. eiro, no kuriem 2,8 milj. eiro bija nepieciešami tieši attiecīgo iekārtu iegādei.

Investējot aptuveni 4,2 milj. eiro, SIA Latvāņi izveidojusi jaunu līmēto koka konstrukciju ražotni, kas ļauj paplašināt izstrādājumu sortimentu un ceļ uzņēmuma konkurētspēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Finiša spurts,» lakoniski uzņēmuma apjomīgāko investīciju projekta stadiju raksturo SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls. Viņš norāda, ka ražotnes ēka uzbūvēta, jaunās, efektīvās kokapstrādes iekārtas uzstādītas. Investīciju projekts realizēts ar ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas atbalstu – nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. «Iekārtas strādā, tomēr vēl ir nepieciešama ne tikai to darbības slīpēšana, bet arī darbiniekiem jāapgūst pieredze, tāpēc jaunās ražotnes «iekļaušanās» ražošanas procesā notiks pakāpeniski tuvāko mēnešu laikā,» plānu atklāj L. Onzuls. Viņš uzsver, ka tik strauja jaunas ražotnes projekta realizācija bez LIAA administrētās ES struktūrfondu programmas atbalsta iekārtu iegādē nebūtu iespējama. «Vispirms pašam uzņēmumam jāiegulda nauda, pilnībā jāīsteno projekts, un tikai tad varēsim pretendēt uz vairāk nekā viena miljona eiro ES struktūrfondu atbalsta saņemšanu,» vērtē L. Onzuls. Viņš norāda, ka bez ES struktūrfondu līdzfinansējuma būtu bijis grūti pārliecināt Nordea banku aizdot naudu kompānijai. «Šādu iespēju palaist garām nebūtu bijis prātīgi,» tā uz jautājumu, vai ražotnes izveides projekts būtu vispār iespējams bez ES atbalsta, atbild L. Onzuls. «Situācijā, kad esošās jaudas bija noslogotas 99% apmērā, tik un tā būtu jāmeklē risinājumi, kas ļautu ne tikai palielināt ražošanas apjomus, bet arī paaugstināt darba efektivitāti,» jaunas ražotnes nepieciešamību pamato L. Onzuls. Viņaprāt, iecerētā projekta īstenošana ļauj Latvāņiem sākt spēlēt līmēto koksnes izstrādājumu augstākajā līgā.

Noslēdzies SIA Latvāņi izsludinātais zāģēšanas iekārtas kokmateriālu šķērszāģēšanai garumā iepirkums, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumu iesniedza viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – UAB Infleks. Kopējā iepirkuma līgumcena ir 54 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējuma atbalstu.

Laikraksts Dienas Bizness jau septembrī rakstīja, ka, investējot aptuveni 4,2 miljonus eiro, SIA Latvāņi izveidojusi jaunu līmēto koka konstrukciju ražotni, kas ļauj paplašināt izstrādājumu sortimentu un ceļ uzņēmuma konkurētspēju.

«Finiša spurts,» lakoniski uzņēmuma apjomīgāko investīciju projekta stadiju raksturo SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls. Viņš norāda, ka ražotnes ēka uzbūvēta, jaunās, efektīvās kokapstrādes iekārtas uzstādītas. Investīciju projekts realizēts ar ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas atbalstu – nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. «Iekārtas strādā, tomēr vēl ir nepieciešama ne tikai to darbības slīpēšana, bet arī darbiniekiem jāapgūst pieredze, tāpēc jaunās ražotnes «iekļaušanās» ražošanas procesā notiks pakāpeniski tuvāko mēnešu laikā,» plānu atklāj L. Onzuls.

Vasaras sezonas laikā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos, informē LAU.

Kopumā šogad ir saremontētas bedres uz melnā seguma 351 949 m2 platībā. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā 98 744 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu.

Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 84 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 326 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 134 ha platībā (Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils, Dagdas, Ludzas un Balvu nodaļās), 88 ha Vidzemē (Limbažu, Smiltenes, Valmieras, Cēsu, Madonas, Alūksnes un Gulbenes nodaļās), Kurzemē 75 ha (Dobeles, Saldus, Talsu, Tukuma, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas nodaļās), bet centra reģionā (Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Ogres nodaļās) latvāņi nopļauti 29 ha platībā.

Alsviķu pagasta pārvalde šopavasar apņēmusies sākt nopietnu cīņu ar latvāņiem, jo no visiem Alūksnes novada pagastiem Alsviķos šī auga ir visvairāk, vēsta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

Pagasta pārvalde veiks latvāņu apkarošanu savos īpašumos un likšot to darīt arī fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumus pārņēmuši latvāņi.

«Apzinām īpašniekus, kuru zemē Alsviķu pagastā ir latvāņi – viņiem nosūtīsim vēstules ar aicinājumu apmeklēt semināru. Darīsim visu iespējamo, līdz cilvēki sapratīs, ka nevar dzīvot, kā ir. Pagasta komunālās daļas vadītāju Aivaru Loginu esam nosūtījuši uz apmācībām, lai iegūtu apliecību darbam ar ķīmiskām vielām pret latvāņiem,» reģionālajam medijam stāstījusi Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastu teritorijas attīstības speciāliste Ārija Rone.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) vasaras sezonā saremontējis bedres uz melnā seguma vairāk nekā 414 300 kvadrātmetru platībā, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa skaidro, ka vasaras sezonas laikā LAU veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos.

Savukārt bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā vairāk nekā 65 730 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu. Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 44 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

S. Audere norāda, ka šogad LAU darbinieki vairāk nekā 3600 km garumā ir sakopuši piegružotās ceļmalas. Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 360 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 170 ha platībā, 85 ha Vidzemē, Kurzemē 58 ha un centra reģionā – 47 ha.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 10. martā, akceptēja latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu, kas paredz no 2016. līdz 2020.gadam Rīgas teritorijā apkarot šo invazīvo augu sugu.

Plāns paredz, ka katru gadu līdz 15. maijam tiks izsūtīti paziņojumi tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru īpašumā aug latvāņi, lai informētu par nepieciešamību veikt to apkarošanu. Lai iznīcinātu latvāņus pašvaldībai piederošajās teritorijās, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam katru gadu līdz 30. maijam tiks izvēlēts darbu veicējs, kas sakops pašvaldības īpašumus. Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļa katru gadu no 1. jūnijam līdz 30. septembrim apsekos ar latvāņiem invadētās zemes, lai konstatētu, ir vai nav veikti latvāņu ierobežošanas pasākumi. Ja darbi netiks veikti, tiks piesaistīta Rīgas domes Administratīvā inspekcija.

Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Dzirdot par gida profesiju, pirmās asociācijas nereti ir par cilvēkiem Vecrīgā, kuri staigā ar karodziņiem, sagaidot tūristus un piedāvājot viņiem ekskursijas, taču patiesībā profesionāla gida darbs ir daudz plašāks un sarežģītāks.

Gids nereti ir viens no pirmajiem, ko ārvalstu viesi satiek, tātad – mūsu pilsētas vai valsts seja.

Gidi uz ielām ar karodziņiem

Jāsaprot, ka tie, kuri stāv laukumā pie Rīgas domes ar karodziņiem, nav profesionāli gidi. Tāpēc noteikti ir vērts padomāt, vai vēlamies savu pilsētu rādīt tūristiem šādi? Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šie cilvēki acīmredzot savu darbu prot, jo gadiem redzami vieni un tie paši cilvēki – tātad viņu darbam ir pieprasījums. Patiesībā tieši pieprasījums arī veido piedāvājumu no gidu puses – mēs pielāgojamies auditorijai un cenšamies stāstīt to, kas katru attiecīgo grupu interesē. Gidam ir jābūt ļoti plašām zināšanām, kas nepārtraukti jāpapildina. Ja tūristi brauc ar konkrētu mērķi, piemēram, redzēt Baltijas lielākos IT uzņēmumus, to ir nepieciešams nodrošināt. Protams, ir vairākas populārākās vietas, uz kurām dodas mūsu viesi, piemēram, Rundāle, Sigulda u.tml. Latvijas un Baltijas piedāvājums tūristiem kopumā ir daudz plašāks, nekā viesi to apzinās, tāpēc ir jāspēj izprast, kas vēl viesus varētu interesēt un piedāvāt arī to.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Odzienas muiža nav ne lepnā Rundāle, ne Mežotne, tomēr tai ir savs īpašais šarms un, pats galvenais, liela perspektīva. Ilgus gadus pamestajā Odzienas muižas pilī nu atkal skan mūzika, logos deg gaisma, un uz svētkiem aizvien biežāk pulcējas cilvēki

Varbūt mazliet banāli ir salīdzināt Odzienas muižu un pili ar Fēniksu, kas atdzimst no pelniem, tomēr ļoti tālu no patiesības tas nav. Varam arī vilkt paralēles ar kādu vecu anekdoti „ar bārdu”, sakot, ka Odzienā beidzot ir sākusies 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara postījumu novēršana. Un arī tas nav tālu no patiesības, jo pēc 1905. gada lielās dedzināšanas Odzienas muižas pils tā arī nekad vairs nav tikusi atjaunota kādreizējā godībā, lai gan visos laikos tā tikusi kaut daļēji apsaimniekota. Pēdējos gados pils ēka bija pamesta likteņa un laikapstākļu varā, un tas, protams, nav palicis bez sekām.

Tagad, 21. gadsimta otrajā desmitgadē, pilī un citās senajās muižas ēkās atgriežas cilvēki un dzīvība. 2014. gada rudenī pils labā spārna logos pirmoreiz pēc ilgiem gadiem atkal iedegās gaisma – un, lai arī tie tobrīd esot bijuši tikai celtnieku gaismekļi, dažam labam, kas to pamanīja, šis skats licis pat pa asarai nobirdināt. Muižas pils ir tikusi pie otrās elpas, un tai līdzi arī vecais muižas krogs, alus brūzis, mantu klēts un citas ēkas, kas vēl saglabājušās no tiem – vecajiem labajiem – laikiem.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Dārzeņu konservu ražotāja SIA Kronis pērn strādājusi ar 2,04 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4% samazinājums salīdzinājumā ar 2,15 miljonu apgrozījumu 2014.gadā, liecina Firmas.lv dati.

Kroņa peļņa pērn bijusi 3512 eiro salīdzinājumā ar 230 eiro zaudējumiem iepriekšējā gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pagājušā gada darbība vērtējama kā laba perspektīva turpmākai izaugsmei. Līdzās jau esošajam zīmolam Kronis veiksmīgi turpināta pirms diviem gadiem ieviestā zīmola Rundāle attīstība, kura produkti radīti ar augstāku pievienoto vērtību un tiek pozicionēti vidējā un augstākajā jeb «premium» cenu segmentā.

Savukārt šogad plānots paplašināt abus zīmolus, pastiprināti pievēršoties rentablajiem produktiem, kā arī izvērst eksportu.

Uzņēmums iepērk izejvielu galvenokārt no vietējiem zemniekiem un ražo vairāk nekā 60 veidu produkciju. No tiem populārākie ir zaļie zirnīši, marinēti gurķi, lečo, zupas, ievārījumi, dažādas sulas un nektāri pudelēs, kā arī dzērvenes pūdercukurā. Produkcija tiek eksportēta uz Igauniju, Lietuvu, Īriju, Izraēlu.

Rundāles pils direktors Imants Lancmanis nolēmis 2018.gada nogalē doties pensijā. To viņš atklāja piektdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Viņš atzina, ka patlaban ir grūtā etapā, kas varbūt pat ir pats grūtākais. «Pēdējais etaps, kurā man ir apzināti savlaicīgi jānoslēdz savas darbošanās cikls Rundālē un jāsagatavo jauna maiņa. Tas ir sāpīgs moments, bet es negribu vilkt to līdz bezgalībai. Es gribu iet pensijā 31.decembrī 2018.gadā,» teica Lancmanis.

Līdz tam brīdim viņš vēlas izveidot jaunu komandu, kura ir spējīga visu pārņemt un virzīt tālāk pareizā veidā, «nepakļauties laikmeta vilinājumiem uz kaut kādu naivu komercializāciju vai ārējiem trikiem», saglabāt pils suverenitāti un muzeja virzību, stilu, muzeja misiju.

Lancmanis vērtēja, ka tas nav viegli - paredzēt savu izkāpšanu ārā no garā procesa -, bet to viņš tagad jau darot.

Elza Bērziņa Rundālē izgatavo klades ar koka vākiem, tādējādi paplašinot koka izmantošanas iespējas

«Es līmēju finieri – plānas nažfiniera kārtiņas, no kurām viena ir tikai 0,6 mm plāna. Lieku tās vairākās kārtās, tāpēc materiāls ir izturīgāks un tik ļoti nelūst un nelokās,» stāsta Elza. Viņa izmanto gan vietējos izejmateriālus – ozolu un bērzu, gan eksotisko palisandru un riekstkoku. Kut kladēs izmantots otrreizēji pārstrādāts papīrs. Viņai šķiet, ka tas labi sasaucas ar dabiskajiem koka vākiem.

«Pirmais veikals, kas mani uzrunāja, bija Manilla. Tam ir atbilstošs papīrlietu sortiments, paši mani pamanīja un uzrunāja. Pēc tam nākamais, ko uzrunāju es, bija Riija, par ko es Dienas Biznesā biju lasījusi rakstu, ka viņiem ir ļoti rūpīga atlase un koncepcija. Es tā kautrīgi viņiem aizrakstīju, bet viņiem patika un trīs dienu laikā kladītes jau bija veikalā,» saka Elza.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma trešdien, 30. septembrī, Rundāles novadā, SIA «Bauskas tirgotājs» telpās Pilsrundālē, atkal darbojas bankomāts, ziņo reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Svinīgajā notikumā bankomātu Pilsrundālē pirmo reizi izmēģināja «Swedbank» klientu apkalpošanas pārvaldes Rīgas reģiona vadītājs Dzintars Kalniņš, izņemot desmit eiro banknoti. To pašu izdarīja Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš atklāja, ka brīvdienās ar kolēģiem dosies braucienā uz Udžates-Trevano pašvaldību Itālijā, tāpēc skaidra nauda noderēs.

Bankomāta atklāšanas brīdī veikalā «Vesko» iepirkās Rundāles pils darbinieks Arvis Druviņš. Viņš stāsta, ka ir baušķenieks, tāpēc skaidru naudu var izņemt pilsētā, savukārt vietējiem tā ir ikdienas nepieciešamība.

No tūristiem līdz šim nav saņemtas sūdzības par ielu remontiem Rīgā, sacīja Rīgas Tūrisma un attīstības biroja (RTAB) vadītāja Vita Jermoloviča.

«Nē [sūdzību nav bijis], viņi saprot, ka nepieciešams remonts, lai būtu labāk. Mums pašiem gan patīk «paņaudēt», ka ir sastrēgumi un tamlīdzīgi,» sacīja Jermoloviča.

Viņa arī piebilda, ka situācija tūrisma jomā Rīgā un arī Latvijā ir ļoti laba, kas ir vērtējams pozitīvi.

Pēc Jermolovičas teiktā, augšupejoša tendence varētu saglabāties, ja vien nebūs kādi politiski, ekonomiski ekscesi.

Savukārt RTAB sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua pastāstīja, ka tūristus interesē arī pasākumi ārpus Rīgas, tāpēc Rīga ir ieinteresēta, lai būtu arī aktivitātes citās Latvijas pilsētās, piemēram, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rundālē, Jūrmalā un citviet. «Lai tūrists vēlreiz atgrieztos Rīgā, būtu labi, ja Latvijā būtu vēl kādas vietas, kas viņam šķistu interesantas,» sacīja Blaua.

Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.