Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret Kolkas pagasta padomes priekšsēdētāju par prettiesisku rīcību saistībā ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs nosūtījis prokuratūrai 2004.gada 25.novembrī uzsāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības Talsu rajona Kolkas pagasta padomes priekšsēdētāju par prettiesisku rīcību saistībā ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem.

KNAB rīcībā esošie materiāli liecina, ka Kolkas pagasta padomes amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vairākkārtīgi tīši ļaunprātīgi izmantojusi savu dienesta stāvokli, nav pildījusi tai ar likumu un uzliktu uzdevumu uzdotās darbības, lai novērstu kaitējumu valsts varai un pārvaldības kārtībai, ar likumu aizsargātām personu tiesībām, veicinājusi un personiskās ieinteresētības dēļ piedalījusies valsts amatpersonai neatļautos mantiskos darījumos, ar ko nodarījusi būtisku kaitējumu valsts varai un radot kopumā pašvaldībai zaudējumus ne mazāk kā 84 500 latu apmērā.

Atsaucoties uz Valsts zemes dienesta aicinājumiem precizēt to ciemu statusu, kuros nav reģistrēta neviena ēkas adrese, vairākas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus par to administratīvajā teritorijā esošo ciemu likvidāciju vai arī šo ciemu teritorijās esošajām ēkām apstiprinājušas adreses. Tādējādi pagājušajā gadā Latvijā atbilstoši pašvaldību lēmumiem ir likvidēti 284 ciemi, tai skaitā arī ciemi ar reģistrētām adresēm tajos, jo šis nav vienīgais kritērijs lemšanai par ciema statusu.

Kopējais ciemu skaits, kurā nav reģistrēta neviena ēkas adrese, ir sarucis no 482 pagājušā gada pavasarī līdz 355 patlaban, tiesa, daudzas pašvaldības nolēmušas nevis likvidēt savulaik izveidotos ciemus, bet gan tajos esošajām ēkām piešķirt adreses. Kopumā uz 2012.gada aprīļa sākumā Valsts adrešu reģistrā reģistrēti 7164 ciemi.

Tas, ka ciemā ir reģistrētas adreses, vēl nebūt nenorāda, ka tajā ir arī iedzīvotāji, jo, kā rāda pagājušajā gadā veiktā tautas skaitīšana, ne visās adresēs bija iespējams sastapt iedzīvotājus. Savukārt tos 355 ciemus, kuriem patlaban ir juridiskais statuss, bet tajos nav reģistrēta neviena adrese, arī nav iespējams uzskatīt par «mirušiem» ciemiem, bet gan drīzāk par savulaik labi domātām iecerēm šādus ciemus veidot, jo pārsvarā gadījumu tajos nekad nav bijis nevienas ēkas adreses.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs uzdevis Kolkas pagasta padomei atcelt četru nekustamo īpašumu detālplānojumus, kuru apstiprināšanā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem nebija ņemtas vērā normatīvo aktu prasības.

Nekustamie īpašumi Ausmas, Undīnes, Jūrassili un Saulrīti atrodas Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā Kolkas pagasta Mazirbes un Sīkraga ciemos. Vienlaikus nekustamie īpašumi ir Slīteres nacionālā parka teritorijā.

Ministra vēstulē Kolkas pagasta padomei norādīts, ka plānojot būvniecību četros nekustamajos īpašumus, saistoši ir Aizsargjoslu likuma 36.pantā noteiktie aprobežojumi būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā. Likums nosaka, ka ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemes īpašumā, kas nav mazāks par trim hektāriem, atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī mazēkām, kuras nav lielākas par 25 kvadrātmetriem.

Satversmes tiesa līdz 17. jūlijam plāno sagatavot izskatīšanai lietu, kurā Dānijas kapitāla uzņēmums apstrīd Lažas pagasta padomes lēmumu liegt lopkopības fermu paplašināšanu.

Šī gada 17. aprīlī Satversmes tiesa ierosinājusi lietu pēc SIA Nygaard International prasības. Iesniedzējs norāda, ka Lažas pagastā veic ar cūku audzēšanu saistītu komercdarbību. Darbību bija iecerēts paplašināt un šim nolūkam nepieciešamais zemes gabals jau bija transformēts par būvniecībā izmantojamo zemi. Taču jaunpieņemtā Lažas pagasta teritorijas plānojuma normas liedz esošo lopkopības fermu paplašināšanu un jaunu fermu būvniecību. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šīs normas pārkāpj Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu, turklāt normām neesot leģitīma mērķa un tās neatbilstot samērīguma principam. Savukārt pagasta padome atsaucas uz Satversmes 115. pantu, kurā teikts: Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu, un uzskata, ka kompleksa paplašināšana var būtiski ietekmēt apkārtējo vidi, negatīvi atsaucoties gan uz tūrismu, gan nekustamo īpašumu tirgu, gan citu lauksaimnieku darbību. Vairāki pagastā dzīvojošie lauksaimnieki Db apgalvoja, ka Nygaard International līdzšinējā darbība nav bijusi korekta un kaitējusi arī viņu uzņēmējdarbībai. Pagasta iedzīvotāji un zemju īpašnieki jau pērn uzrakstījuši vēstuli ar 248 parakstiem, kurā prasa nepieļaut jauna kompleksa būvniecību. Kopš sākta tiesvedība, situācija esot jūtami uzlabojusies, smakas samazinājušās, bet saimniekošana kļuvusi korektāka, atzina vietējie iedzīvotāji. Tomēr viņi kategoriski nevēlas jaunas kūtis novadā.

Kolkā par 364 696 eiro uzbūvēts tirgus un brīvdabas estrāde, aģentūru LETA informēja Talsu novada pašvaldībā.

Projekts "Tirdzniecības vietas izveide Kolkā" tapis kopā ar Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, pārbūvējot veco Kolkas vasaras estrādi pašvaldības īpašumā "Stadions" Kolkas pagastā par mūsdienu prasībām atbilstošu, sabiedrībai ērti izmantojamu, estētiski un tehniski pievilcīgu estrādi no jūras puses un vietējo mājražotāju un zivju produkcijas tirdzniecības vietu no Kolkas centrālās ielas puses.

Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Orinskis skaidro, ka līdzšinējā Kolkas tirdzniecības vieta bija estētiski nepievilcīgās telpās, aukstumā un neērtībās. Viņš uzskata, ka tirdzniecības vietas izveidošana bijis neatliekamākais un vajadzīgākais darbs, kas Kolkā jāizdara.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pēc paziņojuma saņemšanas par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu vienā no lielākajām fermām Lietuvā un tam sekojošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu par svaigās gaļas importa aizliegumu, kaimiņvalsts svaigās cūkgaļas tirgošana tirdzniecības vietās Latvijā tiek pārtraukta, tikmēr pārējā cūkgaļas produkcija tiks tirgota līdz tālākiem PVD rīkojumiem, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie tirgotāji.

Lai gan oficiāls rīkojums no Lietuvas vēl nav saņemts, ievestās svaigās cūkgaļas izņemšana no tirdzniecības vietām šodien ir sākta, kā arī tiek pārbaudīti gaļas piegādātāji, sacīja SIA Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Prevencijas nolūkos visā Latvijā esam sākuši no Lietuvas ievestās svaigās cūkgaļas izņemšanu no tirdzniecības. Tā kā PVD rīkojums apturēt cūkgaļas importu izdots, balstoties uz telefona sarunu ar Lietuvas Pārtikas un veterināro dienestu, un nav oficiāls, esam sagatavojuši svaigās gaļas iepircēju sarakstu no Lietuvas, ar kuriem Maxima Latvija apturēs svaigās cūkgaļas un tās produkcijas iepirkumu, līdz ko būs saņemts oficiāls apstiprinājums no Lietuvas PVD, sacīja Gulbe.

Cenšoties ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa izplatību, nāksies kontrolēti iznīcināt mežacūkas, pretējā gadījumā vīruss iznīcinās to populāciju, līdzi paņemot arī cūkkopību un gaļas pārstrādes nozari, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Jautāts, kad varētu izdoties ierobežot mēra izplatību, Balodis sacīja, ka viss atkarīgs no tā, kā PVD inficētajā zonā tiks galā ar mežacūku populāciju.

«Jautājums par medībām noteikti būs jāizskata, ja slimība izrādīsies endēmiska, proti, izplatīsies mežacūku populācijā. Lai to nepieļautu, populācijai jābūt mazai, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan gadu garumā. Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss, «paraujot» līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav prognozējamas,» sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka mežacūkas nedrīkstēs šaut intensīvi, jo tad tās panikā migrēs uz pārējiem mežiem.

Sākot no 17.oktobra līdz 7.novembrim sabiedriskai apspriešanai ir nodota Babītes pagasta teritorijas plānojuma 2007. – 2019. gadam pilnveidotā redakcija, informēja SIA Metrum sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ševele.

Tajā, izvērtējot pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos iedzīvotāju iesniegumus un institūciju atzinumus, precizētas vairāku ciemu robežas, kā arī plānotās dzīvojamās un komercapbūves teritoriju apbūves blīvums, paplašinātas lauksaimniecības teritoriju izmantošanas iespējas un veikti citi redakcionāli labojumi.

Pēc ieviestajām korekcijām Babītes pagasta teritorijas plānojuma papildinātā redakcija paredz jaunas atļautās izmantošanas zonas – lauku apbūves teritorijas izveidi pagasta ciemu robežās, kur iepriekš bija noteikta viensētu apbūves atļautās izmantošanas zona. Tā mērķis ir radīt harmoniskāku apbūves struktūras pāreju no salīdzinoši blīvāk apbūvētajām teritorijām ciemos uz tradicionāli retāk apbūvētajām lauku teritorijām ar viensētām.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz izveidot 96 vietējās pašvaldības – novadus un 9 republikas pilsētas.

"Novadu izveide ilgtermiņa veicinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Koncentrējot finanšu resursus un piesaistot kvalificētus speciālistus, novadu pašvaldības varēs risināt visai teritorijai aktuālus jautājumus, sakārtojot infrastruktūru un līdz ar to sekmējot cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanos," atzīst ministrs A.Štokenbergs.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka reforma ļaus ietekmēt līdzekļus: Reforma ļaus taupīt.

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums paredz izveidot šādas vietējās pašvaldības:

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 10 pašvaldību vadītāju atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.

Pašvaldību vadītajus no amata ministrs atstādinājis par Teritorijas plānošanas likuma ilglaicīgu nepildīšanu, noteiktajā termiņā nenodrošinot teritorijas plānojumu izstrādi, informē ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.Lēmums par pašvaldību vadītāju atstādināšanu pieņemts, lai nodrošinātu pašvaldību turpmāku tiesisku darbību, informē D. Kārkliņa.

Kā teikts ministra rīkojumos, turpinot vadīt pašvaldību darbu, atstādinātie pašvaldību priekšsēdētāji var apdraudēt pašvaldības darbības tiesiskumu un iedzīvotāju likumīgo tiesību un interešu tiesisku realizēšanu, it īpaši teritorijas plānošanas un būvniecības jomā.

Teritorijas plānošanas likumā noteikts, ka vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem bija jābūt izstrādātiem un apstiprinātiem līdz 2007.gada 31.decembrim. Minētajām desmit pašvaldībām joprojām teritorijas plānojuma galīgā redakcija nav iesniegta atzinuma saņemšanai plānošanas reģionā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM).

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.

Ir pabeigts darbs pie situācijas apzināšanas Ķekavas pagasta pašvaldībā pēc tam, kad, konstatējot nelikumības apstiprinot teritorijas plānojumu, tika atlaists iepriekšējais deputātu sastāvs.

Ķekavas pagasta pagaidu administrācija pētot iepriekšējās pagasta padomes lēmumus, konstatēja, ka novārtā tika atstāti būtiski pagasta attīstības jautājumi. Piemērām, bērnudārza rindā ir pierakstīti 650 bērni, bet netika pieņemts neviens lēmums, kas būtu orientēts uz problēmas risinājumu. Arī jaunas skolas būvniecības iecere apstājās pie projekta izstrādes. Zīmīgi, ka šo sabiedriski nozīmīgo objektu realizācijai nebija sakārtoti arī teritorijas plānošanas dokumenti. Arī pagasta administrācijas kapacitāte un procedūras vairs nespēja apkalpot arvien pieaugušo Ķekavas iedzīvotāju skaitu. Iespējams minētāis ir saistīts ar to, ka 11 deputāti pārstāvēja 10 vēlēšanu sarakstus, un līdz ar to nespējā koordinēti strādāt.

Šodien, 10. maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Ministru kabineta noteikumu projekti par sešu jaunu novadu - Talsu rajona Talsu novada, Balvu rajona Viļakas novada, Alūksnes rajona Apes novada, Alūksnes rajona Alūksnes novada, Valmieras rajona Burtnieku novada un Jelgavas rajona Jelgavas novada - izveidi, Db.lv informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Izsludināti arī grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 478 Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu. Grozījumi nepieciešami tādēļ, ka pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus veidot lielākus novadus nekā to paredzēja projekts.

Talsu novadu veidos no Talsu rajona Talsu pilsētas, Laidzes pagasta, Valdemārpils pilsētas ar lauku teritoriju, Stendes pilsētas, Sabiles novada, Balgales pagasta, Kolkas pagasta, Rojas pagasta, Īves pagasta, Lubes pagasta, Vandzenes pagasta, Ķuļciema pagasta, Laucienes pagasta, Valdgales pagasta, Strazdes pagasta, un Virbu pagasta administratīvajām teritorijām. Šajā novadā būs 36 618 iedzīvotāji un novada teritorijas platība būs 1616,5 km2.

Satversmes tiesā iesniegta Dānijas uzņēmuma Nygaard International prasība, kurā apstrīdēti Lažas pagasta padomes saistošie noteikumi par pagasta teritorijas plānojumu. Plānojums liedz pagastā būvēt vēl jaunas cūku fermas. Savukārt pagasta iedzīvotāji un zemju īpašnieki jau pērn uzrakstījuši vēstuli ar 248 parakstiem, kurā prasa nepieļaut jauna kompleksa būvniecību.

Nygaard International draudējis ar tiesu un kaitējuma atlīdzības piedziņu arī reģionālajam laikrakstam Kurzemes Vārds, kurš bija publicējis iedzīvotāju viedokli. Uzņēmēji norāda, ka nav sniegts neviens pierādījums par to, ka Lažas pagasta iedzīvotāji būtu spiesti dzīvot diskomforta apstākļos. SIA Nygaard International apgalvo, ka visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā, kopš 2003.gada nav bijis konstatēts neviens tās pieļauts pārkāpums, kurš būtu saistīts ar likumos noteiktajām normām par piesārņojumu.

"Līdz ar cūku fermu darbības uzsākšanu Apriķos un Štakeldangā pagasta iedzīvotāji saskārās ar neciešamu cūku mēslu smārdu, kas regulāri, atkarībā no vēja virziena, ir jūtams visā pagasta teritorijā un pat Aizputes pilsētā. Cūku šķidrmēsli ar cisternām pa pagasta ceļiem tika vadāti visu gadu, arī vasarā, klaji ignorējot sākotnējos solījumus to darīt agrā pavasarī vai vēlā rudenī, veicot tūlītēju iearšanu," teikts iedzīvotāju parakstītajā vēstulē.

Konstatējot vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus teritorijas plānošanas, būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nolēmis rosināt sagatavot un virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Likums Par pašvaldībām paredz, ka Saeima var atlaist domi (padomi), ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), konstatējot būtiskus pārkāpumus Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, veica pārbaudi arī būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, konstatējot, ka Ķekavas pagasta padome ir pārkāpusi ne tikai likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet arī pašas pašvaldības pieņemtos ārējos normatīvos aktus – saistošos noteikumus.

Teritorijas plānošanas jomā kopumā prettiesiski ar Ķekavas pagasta padomes sēdes lēmumiem mainīta plānotā (atļautā) izmantošana 194 nekustamajiem īpašumiem. Tāpat ar detālplānojumu prettiesiski veikta zemes sadale, kopumā ar detālplānojumiem pašvaldība prettiesiski izveidojusi vismaz 88 apbūves gabalus dzīvojamo māju būvniecībai. Konstatējot trūkumus teritorijas plānošanas procesā, ministrs E.Zalāns jau 22.februārī izdeva rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība. Šāds ministra lēmums pieņemts, balstoties uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajiem būtiskajiem pārkāpumiem teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot, Ķekavas pagasta padomes 2007.gada 27.novembrī apstiprinātos teritorijas plānojuma grozījumus, RAPLM secināja, ka pagasta padome pretēji Ministru kabineta noteikumos paredzētajam atbalstījusi teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas maiņu vairāk nekā 50 nekustamajiem īpašumiem. Valdības noteikumi paredz, ka pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās redakcijas noteikšanas nav pieļaujamas izmaiņas teritorijas plānotajā (atļautajā) izmantošanā un tās aprobežojumos.

Tāpat konstatēts, ka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādīti 162 detālplānojumi, no kuriem 60 ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo tie ir apstiprināti pirms tika pieņemts Ķekavas pagasta ģenerālplāns. Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam Ķekavas pagasta padome nebija tiesīga apstiprināt detālplānojumus pirms teritorijas plānojuma spēkā stāšanās.

Vajag rīkoties atbilstoši likumam, nevis likumu pielāgot situācijai, un tā attiecas arī uz teritoriālo plānojumu. Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, norādot, ka Rīgas ostas plānojums nevar būt kā balta lapa.

Satversmes tiesa ir aizliegusi īstenot Rīgas pilsētas attīstības plānu ostas teritorijā. Kāpēc īsti tika uzskatīts, ka šā plāna realizācijas gadījumā netiks ievērota Satversme?

Ar šo spriedumu nav aizliegts attīstīt Rīgas ostu. Tajā ir teikts, ka Rīgas teritorijas plānā tā daļa, kas attiecas uz brīvostas teritoriju, un kuras izmantošana pēc būtības atšķiras no esošās situācijas, nedrīkst stāties spēkā. Un tam ir savi iemesli. Izskatot šo lietu, tika konstatēts, ka Rīgas pašvaldība, pieņemot šos saistošos noteikumus, izdarīja trīs būtiskus procesuālus pārkāpumus, kuru dēļ tie nedrīkstēja tikt pieņemti. Pirmie divi no tiem ir saistīti ar stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu. Pilsētas teritorijas plānojumā šis novērtējums tieši attiecībā uz ostas teritoriju nav veikts, un to var secināt no Vides pārraudzības valsts inspekcijas atzinuma, kur ir skaidri pateikts, ka diemžēl ir tikai iezīmēta ostas teritorija, bet nav noteikts nekas sīkāk. Tika arī pieļauts, ka šis novērtējums tiks iekļauts Rīgas ostas attīstības programmā, taču likumdošana nepieļauj to darīt. Jebkuras ostas attīstības programma nav ārējais normatīvais akts, bet trešajām personām ir saistoši tikai ārējie normatīvie akti. Piemēram, būvatļaujas var tikt izsniegtas tikai saskaņā ar teritorijas plānojumu, nevis ostas attīstības programu. Protams, ja otsas teritorijā tiks būvēta, piemēram, kāda rūpnīca, būs jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, taču ir jābūt arī kopējam strātēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā izcēlušies 195 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir šogad lielākais kūlas dedzināšanas rekords šogad.

Savukārt nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 191 izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku, liecina VUGD informācija.

Lielākie kūlas ugunsgrēki brīvdienās dzēsti:

Ažiotāžu izraisījušā Tele2 Meteorīta akcija vēl nav palīdzējusi atgūt visus pērn zaudētos klientus, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

Starptautiskā Tele2 informācija liecina, ka tās Latvijas meitasuzņēmumam 2009.gada 30.septembrī bija 1.077 miljoni klientu, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši — priekšapmaksas karšu lietotāji. Pret 2008.gada 30.septembri klientu skaits samazinājies par 54 tūkstošiem. 27.oktobrī Tele2 ar viltus meteorītu Mazsalacā sacēla ažiotāžu visā Latvijā. Tele2 sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Sirica vēl nevarēja atklāt datus par klientu skaitu 2009.gada beigās, jo starptautiskais Tele2 tiek kotēts biržā.

Jāatgādina, ka Meteorīta akcijā, pēc ekspertu aplēsēm, ieguldīti 3.7 miljoni latu.

Šodien, 9.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie grozījumi Teritorijas plānošanas likumā.

Likumprojekts nosaka, ka Plānošanas reģiona attīstības padome nodrošina vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstības normatīvo aktu prasībām izvērtēšanu.

Grozījumu Teritorijas plānošana likumā nepieciešami, lai atbalstītu publisko institūciju kompetences pārdali teritorijas plānošanas jomā, līdz ar to, sākot ar 2008. gada 1.janvāri paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izvērtēšanas funkcijas nodošana plānošanas reģioniem.

Likumprojekts stiprinās plānošanas reģionu kapacitāti, radīs priekšnoteikumus teritorijas plānošanas nodaļu izveidei plānošanas reģionos, speciālistu piesaistei un reģionāla līmeņa teritorijas plānošanas atbalsta tīkla izveidei.

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Investējot 449 tūkstošus eiro, marta sākumā Kolkā atklāts Kolkas lībiešu saieta nams.

Projekta gaitā veikta «Pastnieku» ēkas nojaukšana, tās vietā uzbūvējot jaunu.

Kolkas lībiešu saieta namā kopdarbosies Dundagas novada pašvaldība, Līvu (lībiešu) savienības «Līvõd īt» Kolkas nodaļa un biedrība «Domesnes».

Saieta namā iespējams gūt ieskatu lībiešu kultūrā, jūras atdoto priekšmetu izpētē, iegūt tūrisma informāciju, apskatīt izstādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.

Plānots, ka lībiešu saieta namā būs ekspozīcija par dzīvi piekrastē, notiks vakarēšanas un pamazām arī gadskārtu svinēšanas tradīciju iedzīvināšana, lekcijas, izstādes.

Kolkas lībiešu saieta nama projekta izstrādātājs – SIA REMM, arhitekts Mārcis Pēterhofs, bet būvnieks - SIA Pretpils.

Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā par Lažas pagasta padomes teritorijas plānojumu 2007.–2019.gadam, kurā ietverts aizliegums paplašināt dāņu uzņēmējiem piederošās cūku fermas. Spriedums nav lebvēlīgs pagasta iedzīvotājiem, pašvaldībai un vietējiem uzņēmējiem, kuri iebilda pret fermu paplašināšanu.

Satversmes tiesas spriedums vēstī: "Satversmes 105.pants citastarp noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu."

Lieta tika ierosināta pēc SIA Nygaard International pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja vēlas Lažas pagastā paplašināt ar cūku audzēšanu saistītu komercdarbību, taču to liedzot Lažas pagasta teritorijas plānojuma normas (apstrīdētās normas), kas noteic, ka netiek atļauta esošo lopkopības fermu paplašināšana un/vai jaunu lopkopības fermu būvniecība, kā arī nosaka maksimāli pieļaujamo mājdzīvnieku skaitu uz konkrētā apbūves gabala platību: uz 20 cnt cūku kopejās dzīvmasas – 1 ha.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pēdējo dienu laikā ir atklāts vēl deviņām meža cūkām Latgalē un Vidzemē, tostarp Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavpils novada Naujenes pagastā un Daugavpils novada Vaboles pagastā, kur ĀCM iepriekš nebija konstatēts, aģentūrai BNS pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

2015.gadā jauni ĀCM gadījumi meža cūkām konstatēti trīs jaunos pagastos - vienai nomedītajai meža cūkai Krāslavas novada Kaplavas pagastā, trijām nomedītajām [meža cūkām] Daugavpils novada Naujenes pagastā un vienai nomedītajai [meža cūkai] Daugavpils novada Vaboles pagastā, sacīja Joffe, piebilstot, ka jauni novadi, kuros konstatēta saslimšana ar ĀCM, nav nākuši klāt.

Informācija PVD mājaslapā liecina, ka PVD līdz šā gada 16.janvārim ir konstatējis vēl deviņus jaunus ĀCM saslimšanas gadījumus meža cūkām, tostarp četrām cūkām Daugavpils novada Naujenes pagastā. Tāpat ĀCM ir atklāts Daugavpils novada Vaboles pagastā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Naukšēnu novada Ķoņu pagastā, Burtnieku novada Rencēnu pagastā un Burtnieku novada Valmieras pagastā - katrā pa vienai slimai meža cūkai.