Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mērķis ir nodrošināt, lai transportlīdzekļu tehniskās apskates, reģistrācijas un vadītāja kvalifikācijas process būtu klientiem ērts, saprotams, draudzīgs un pieejams. Pēc šādiem principiem tiek veidots gan pakalpojumu saņemšanas process, gan būvēti un iekārtoti klientu apkalpošanas centri.

21.gadsimta interneta un tehnoloģiju attīstība pavēra jaunas iespējas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanā, kuru pamatā ir starpinstitūciju saziņa tiešsaistes režīmā. Lai nebūtu klients pēc izziņām «jādzenā» pa dažādām valsts iestādēm, CSDD rada iespēju pats saņemt informāciju, pieslēdzoties attiecīgo institūciju datu bāzēm. Vēl vairāk – tika nodrošināta iespēja daudzas citām institūcijām piekrītošas funkcijas nokārtot vienas pieturas aģentūrā – CSDD; piemēram, samaksāt nodokļus vai naudas sodus. Tas gan bieži kaitējis CSDD tēlam, jo cilvēkiem licies, ka viņa samaksātā nauda aiziet CSDD, nevis valsts vai pašvaldības kasēs.

CSDD vienmēr bijis svarīgi, lai klients būtu zinošs un informēts. Lielu «iespēju soli» šajā ziņā sniedza e-CSDD izveidošana, kas ļāva no jebkura datora vai mobilās iekārtas iesākumā saņemt informāciju un atgādinājumus, bet vēlāk arī veikt maksājumus un pieteikties pakalpojumiem, piemēram, vadītāja eksāmenam vai tehniskajai apskatei. To, ka e-CSDD ir populāri un noderīgi pakalpojumi, liecina fakts, ka vietnē reģistrējušies 660 tūkstoši lietotāju.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Saistībā ar Muitas policijas atklāto ekskluzīvo automašīnu kontrabandas shēmu pratināti trīs Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) darbinieki, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Nekāds drošības līdzeklis šīm personām nav piemērots.

CSDD pārstāvis Jānis Aizpors LTV apstiprināja, ka darbiniekiem ir bijušas pārrunas ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas darbiniekiem. Tās bijušas par auto reģistrācijas procesu, un varēja notikt, arī nevedot darbiniekus uz nopratināšanu, pauda Aizpors.

Pētot situāciju no savas puses, CSDD secinājis, ka minētās automašīnas ievestas nevis no Krievijas, bet no Eiropas Savienības. Direkcijas ieskatā reģistrācijas procesā viss noticis atbilstoši likumdošanai.

Fotoradaru licenču piegādātājs, radaru ražotāja "Sensys Gatso Group" pārstāvis Latvijā SIA "Burde B.V." pārmet Ceļu satiksmes drošība direkcijai (CSDD) jauna līguma nenoslēgšanu par ātruma kontroles licenču piegādi, kā rezultātā kopš 2023.gada 30.jūlija izrakstītie sodi esot nelikumīgi un atceļami, savukārt CSDD ir pārliecināta, ka ātruma kontrole ar stacionārajiem fotoradariem norit tiesiski, jo visas iekārtas ir verificētas, līdz ar to sodu anulēšanai nav nekāda tiesiska pamata.

"Burde B.V." pārstāvji klāstīja, ka CSDD iepriekšējos gados vairākkārtīgi iegādājās licences. Beidzoties to kārtējam termiņam, CSDD tikusi informēta, ka ātruma kontroles licence lietotājam dod tiesības izmantot fotoradarus ātruma fiksēšanai, ja tiek samaksāta ikgadēja licences maksa.

"Burde B.V." uzskata, ka, turpinot fotoradaru darbu bez licences pagarinājuma iegādes, esot "notikusi "Gatso RT4" radaru sistēmas programmatūras uzlaušana, visi 100 stacionārie radari no 2023.gada 30.jūlija strādā bez licences un to darbība ir neleģitīma".

Uzņēmums pret CSDD vērsies arī ar iesniegumu prokuratūrā.

Savukārt CSDD pauda pozīciju, ka fotoradari un to programmatūra ir CSDD īpašums, kas iegādāts publiskā iepirkuma rezultātā, līdz ar to nevar būt runa par programmatūras uzlaušanu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no nākamā gada 1.janvāra plāno paaugstināt vairāku sniegto pakalpojumu cenas, tostarp tehniskās apskates, transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenu pieņemšanas, izvēles numuru un citu pakalpojumu cenas, pirmdien preses konferencē sacīja CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Tehniskās apskates cenu M1 kategorijas jeb vieglajiem automobiļiem plānots palielināt par 8% jeb 2,51 eiro - no 31,59 eiro līdz 34,1 eiro.

Aksenoks piebilda, ka patlaban tehniskās apskates pakalpojuma cenā ietilpst tehniskās apskates uzlīmes cena, kas no nākamā gadā vairs nebūs.

Viņš arī norādīja, ka lielāks maksas pieaugums būs par tehnisko apskati autobusiem un kravas auto, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasību ieviešanu tehniskajās apskates stacijās, kā arī tehniskā apskate šiem transportlīdzekļiem aizņem ilgāku laiku.

N3 kategorijas jeb kravas auto ar pilnu masu lielāku nekā 12 tonnas tehniskās apskates pakalpojuma cenu plāno palielināt par 40% - no 51,58 eiro līdz 72,18 eiro, bet M3 kategorijas auto jeb autobusiem ar pilnu masu lielāku nekā piecas tonnas tehniskās apskates cenu plānots palielināt par 36% - no 52,38 eiro līdz 71,18 eiro.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 23,461 miljons eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt direkcijas peļņa pieauga par 42,9% un bija 1,524 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka ieņēmumu ziņā būtiskākā darbības joma CSDD ir transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 1,1% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu un sasniedza 11,672 miljonus eiro. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad sešos mēnešos pieauga par 0,5%, sasniedzot 369 360, bet atkārtoto pārbaužu skaits pieauga par 0,6%, veidojot 5124 641. Vadības ziņojumā skaidrots, ka pamatpārbaužu skaita pieaugums ir saistīts ar transportlīdzekļu skaita pieaugumu.

Otrs apmēra ziņā būtiskākais CSDD ieņēmumu avots ir transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumu sniegšana, kurā direkcijas ieņēmumi pieauga par 6,6% un sasniedza 5,89 miljonus eiro.

Gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski un loģiski pamatotas, sacīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD cenas tika būtiski paaugstinātas. Vienlaikus tika sniegts arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās šāda veida pakalpojumu cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā jau vēsturiski apskates tiek veiktas retāk nekā Latvijā.

Asociācijā uzsvēra, ka pakalpojumu indeksācija pavisam nesen jau tika veikta, un ir jābūt ekonomiskam un racionālam pamatojumam, kādēļ atsevišķu pakalpojumu, piemēram, izvēles numuru un auto vadīšanas eksāmenu, izmaksas tik būtiski pieaug.

Pēc asociācijas pārstāvju teiktā, automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu.

Konkurences padomes (KP) analīzē par auto tehniskās apskates tirgu ir vairāki trūkumi, šodien žurnālistiem sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Liepiņš.

Viņš gan atturējās detalizēti komentēt KP veikto analīzi, jo CSDD ar to vēl nav iepazinusies. Tajā pašā laikā Liepiņš norādīja uz vairākiem trūkumiem KP analīzē.

Piemēram, KP ekonomisti neesot korekti analizējuši tehniskās apskates staciju pakalpojumu cenas Eiropas Savienībā (ES). KP norādījusi, ka Latvijā, faktiski pastāvot CSDD monopolam, tehniskās apskates cenas ir augstākas, turpretī Liepiņš uzsvēra, ka Latvijā šī pakalpojuma cenas ir ceturtās zemākās ES.

Tāpat Liepiņš noraidīja KP pārmetumus par tehniskās apskates staciju pieejamību. KP minēja, ka Rīgā ir tikai viena tehniskās apskates stacija, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērta tirgus apstākļos. Tomēr Liepiņš uzsvēra, ka Rīgā tehniskās apskates stacijā ir 12 līnijas, salīdzinot ar ES ierasti pieejamo vienu līniju.

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) šogad 30.novembrī būs jāsāk tai piederošo tehniskās apskates pakalpojuma veicēju SIA "Auteko&TUV Latvija", SIA "Autests", SIA "Scantest" un SIA "Venttests" kapitāldaļu atsavināšanu, otrdien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu noteikt, ka CSDD automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu jāiepērk, nevis jānodrošina pašai. Ņemot vērā, ka CSDD turpmāk veiks tikai tehniskās kontroles uzraudzības funkcijas un tehniskās kontroles veicēji tiks izvēlēti publiska iepirkuma kārtībā, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī varētu veikt neatkarīgu uzraudzību, CSDD, izvērtējot līdzdalību tehniskās kontroles veikšanai akreditētos uzņēmumos - "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests", ir secinājusi, ka līdzdalība ir izbeidzama.

Valdība uzklausīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par CSDD līdzdalības kapitālsabiedrībās pārvērtēšanu" un atbalstīja rīkojuma projektu "Par atļauju izbeigt līdzdalību un pārdot CSDD piederošās "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests" kapitāldaļas".

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Turpmāk elektroskrejriteņus varēs reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), paredz 12. oktobrī valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”. Tāpat regulējums precizē arī citu transportlīdzekļu reģistrāciju CSDD, dodot iespējas dokumentāciju sakārtot tiešsaistē.

Pieņemtie grozījumi noteikumos dod iespēju elektroskrejriteņu īpašniekiem brīvprātīgi reģistrēt savu transportlīdzekli CSDD, kas gadījumā, ja skrejritenis tiek nozagts, ļaus identificēt transportlīdzekli un tā īpašnieku Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Reģistrējot elektroskrejriteni, tā īpašnieks saņems reģistrācijas uzlīmi ar unikālu uzlīmes kārtas numuru.

Tāpat pieņemtie grozījumu noteikumos nosaka transportlīdzekļa reģistrēšanas kārtību, ja tas ir mantots – transportlīdzekli pirms tā reģistrācijas valdījumā CSDD nebūs jāuzrāda, to būs jādara tikai pēc apstiprināšanas mantojuma tiesībās, pirms mantotā transportlīdzekļa reģistrācijas īpašumā.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles, sacīja Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalne.

Viņa skaidroja, ka atbilstoši apstiprinātajai CSDD darbības stratēģijai 2018.-2020.gadam plānots, ka vēlākais līdz 2020.gadam CSDD vairs neveiks automašīnu tehniskās stāvokļa kontroles apskates funkciju, bet tikai uzraudzību.

Greiškalne norādīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no 2023.gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot publisko iepirkumu. Savukārt laika posmā no 2020.gada līdz 2023.gadam notiks pārejas periods uz jauno sistēmu, par kuru patlaban notiek juridiskais izvērtējums.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, secinājusi Konkurences padome (KP).

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Stacionāro fotoradaru uzturētāja SIA "Jarva" no 24.augusta lauzīs līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), tādējādi CSDD konkursā meklē jaunu stacionāro radaru uzturētāju, pastāstīja CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

Viņš teica, ka CSDD ir saņēmusi vēstuli no kompānijas "Jarva" par līguma laušanu no 2022.gada 24.augusta. Pārrunājot situāciju ar Valsts policiju un iesaistītajām pusēm, pieņemts lēmums izsludināt iepirkuma konkursu par transportlīdzekļu ātruma mērīšanas stacionāro tehnisko līdzekļu licenču iegādi.

Pieteikšanās iepirkumā noslēgsies 25.jūlijā, un pēc tam CSDD vērtēs pieteikumus, cerot paspēt atrast fotoradaru nākamo uzturētāju līdz 24.augustam.

Mālmeisters arī paskaidroja, ka pirms iepirkuma izsludināšanas notika saziņa ar fotoradaru ražotājiem, lai aktualizētu jautājumu par iepirkuma prasībām. Fotoradaru ražotāji ir snieguši ieteikumus un vērtējumus, kādām ir jābūt iepirkuma prasībām un specifikācijai, lai konkurss veiksmīgi izdotos.

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Lai ietaupītu klientu laiku, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) savā mobilajā aplikācija ir izveidojusi iespēju iepazīties ar pakalpojumu gaidīšanas laiku un pietiekties pakalpojuma saņemšanai attālināti, informē CSDD.

Tādējādi, pirms doties uz CSDD, var izvēlēties klientu apkalpošanas vietu, kura vieglāk sasniedzama un kurā gaidīšanas laiks ir īsāks.

Noteiktiem pakalpojumiem tiek piedāvāta arī iespēja savlaicīgi izņemt kārtas numuru un sekot līdzi rindai savā mobilajā ierīcē. Īpaši noderīgi tas varētu būt brīžos, kad CSDD pakalpojumus vēlas izmantot liels skaits klientu. Piemēram, pirms un pēc brīvdienām, kā arī šobrīd – gada beigās, kad CSDD apmeklē ievērojami lielāks klientu skaits.

CSDD pakalpojumam var pieteikties jau 30 minūtes pirms klientu apkalpošanas centra darba laika sākuma un līdz tā beigām.

Lejupielādējot CSDD mobilo aplikāciju, piedāvātās iespējas var izmantot arī e.csdd.lv nereģistrētie klienti.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šogad deviņos mēnešos strādājusi ar gandrīz 33,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,34% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt direkcijas peļņa saruka par 31,2% un bija 2,516 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Direkcijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2017.gada deviņos mēnešos ieņēmumu ziņā CSDD būtiskākā darbības joma bija transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 4,3%. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu audzis par 4,5%, sasniedzot 558 756, bet atkārtoto pārbaužu skaits palielinājies par 1,9%, sasniedzot 195 285.

Savukārt otrs būtiskākais CSDD ieņēmumu avots deviņos mēnešos bija transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumu sniegšana, kurā ieņēmumu apmērs salīdzinājumā ar deviņiem mēnešiem pērn audzis par 6,2%. Transportlīdzekļu pirmreizējo reģistrāciju skaits pieaudzis par 9%, kas skaidrojums ar atcelto vieglo automobiļu un motociklu nodokli, kas bija jāmaksā, veicot pirmreizējo reģistrāciju.

Ceļu satiksmes drošības direkcija kategoriski nepiekrīt Konkurences padomes paziņojumam, ka tehnisko apskašu nozare neatbilst Eiropas Savienības tiesību normām, kropļo tirgu un konkurenci

Konkurences padome (KP) pēc apjomīga pētījuma veikšanas paziņojusi, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārraudzītā tehnisko apskašu nozare neatbilst prasībām un iesaka risinājumu – tehniskās apskates var veikt autoservisos un remontdarbnīcās. Šim uzstādījumam kategoriski nepiekrīt CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš.

Nepieļauj zem viena jumta

«Kaut kas tāds Latvijā iepriekš nav pieļauts pat idejas līmenī. Tas, ka šo pakalpojumu varētu sniegt servisi! Servisa uzdevums ir remontēt automobiļus, bet tehniskajā apskatē tos pārbaudīt. Šobrīd situācija ir līdzīga, kā tas bija būvniecībā pirms vairākiem gadiem, kad apgalvoja, ka celtnieki jau slikti neceļ, šo jomu kontrolēt nav nepieciešams,» uzsver J. Liepiņš.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

Tāpat likumprojekts paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%.

Paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023.gada 22.jūnijā, no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aprēķiniem, transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates.

Pēc tehniskās apskates pakalpojuma nodošanas privātajiem komersantiem cena klientiem, visticamāk, būtiski nemainīsies, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē teica Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Aivars Aksenoks.

Saeimas komisija šodien skatīja jautājumus par atļauju izbeigt līdzdalību un pārdot CSDD piederošās SIA "Auteko & TUV Latvija", SIA "Scantest", SIA "Venttests" un SIA "Autests" kapitāla daļas. Tā kā valdība augustā atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu noteikt, ka CSDD automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu jāiepērk, nevis jānodrošina pašai, tika pieņemts arī lēmums, ka CSDD jāizbeidz līdzdalība un jāpārdod tai piederošās kapitāldaļas četros uzņēmumos, kas sniedz tehniskās apskates pakalpojumus. CSDD piederošo kapitāldaļu atsavināšana četros uzņēmumos uzticēta AS "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor").

"Possessor" izpilddirektors Vladimirs Loginovs skaidroja, ka pašreiz notiek sagatavošanās posms. Tuvāko nedēļu laikā iecerēts izsludināt iepirkumu izsoles vērtēšanas pakalpojumiem, ar plānu noslēgt līgumu novembra laikā. Pēc tam trīs mēnešus paredzēta izsolāmo uzņēmumu kapitāla daļu novērtēšana, pārdošanas noteikumu un pirkuma līguma sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana. Savukārt 2021.gada februārī plānota izsoles izsludināšana.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 22,226 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt direkcijas peļņa saruka par 0,5% un bija 1,067 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Direkcijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2018.gada pirmajos sešos mēnešos ieņēmumu ziņā CSDD būtiskākā darbības joma bija transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 10,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad sešos mēnešos salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu audzis par 10,1%, sasniedzot 367 535, bet atkārtoto pārbaužu skaits palielinājies par 7,9%, sasniedzot 123 911.

«Sešu mēnešu apmēra pieaugums pamatā saistīts ar mērķtiecīgu tehnisko apskašu pakalpojuma koncentrēšanu gada pirmajā pusē, lai pēc iespējas mazinātu ierasto klientu pieplūdumu ziemas periodā pirms gadumijas, kā arī mazinātu jūlija un augusta ikgadējo maksimālo klientu pieplūdumu,» teikts vadības ziņojumā.

Latvijas autotransporta tehniskās apskates tirgus liberalizēšanas procesā divās izsolēs tiek piedāvāts iegādāties Ceļu satiksmes drošības direkcijas kapitāldaļas tehniskās apskates veikšanas uzņēmumos SIA "Autests" un SIA "Venttests", liecina SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūras) paziņojums.

Izsoles tiek rīkotas, lai izbeigtu CSDD līdzdalību visos četros autotransporta tehnisko apskašu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos un nodotu šo pakalpojumu nodrošināšanu privātuzņēmēju rokās.

Kā aģentūrai LETA norādīja CSDD, pārējās divas izsoles, kurās paredzēts pārdot CSDD kapitāldaļas arī SIA "Auteko&TUV Latvia" un SIA "Scantest", varētu tikt izsludinātas nākamajā nedēļā, tomēr to rīkošana ir pilna "Possessor" atbildība, tādēļ direkcijas rīcība precīzas informācijas nav.

"Possessor" pauda, ka "Autests" ir trešais lielākais tehnisko apskašu pakalpojumu sniedzējs Latvijā ar stacijām Ogrē, Cēsīs, Limbažos, Jūrmalā, Krāslavā, Tukumā un Daugavpilī. Pagājušo gadu uzņēmums noslēdza ar 2,3 miljonu eiro ieņēmumiem un 253 000 eiro peļņu. Interesentiem tiek piedāvāts iegādāties SIA "Autests" 393 kapitāla daļas jeb 20% no pamatkapitāla. Kapitāla daļu paketes izsoles sākumcena ir noteikta 375 000 eiro apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas atklātā auto kontrabanda radījusi vairāk nekā 220 000 eiro zaudējumus, šodien žurnālistiem sacīja VID Muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

Kriminālprocess šajā lietā tika sākts šī gada martā pēc Krimināllikuma 190.panta 3.daļas, taču darbs pie šīs lietas tika sākts pagājušā gada augustā. Zaudējumus radīja nenomaksātais pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis.

Podiņš sacīja, ka pagaidām lietā figurē 28 automašīnas, bet esot skaidrs, ka to ir daudz vairāk. Kopējais skaits tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā.

«Automašīnas iebraukušas no Krievijas ar Krievijas numuriem un Krievijas tehnisko pasi. Latvijā automašīnām izsniegtas pagaidu numurzīmes uz vienu mēnesi, tikmēr šajā laikā noformēta it kā šo automašīnu pirkšana no fiktīvas Vācijas firmas,» stāstīja Podiņš.