Igaunijas Harju apriņķa tiesa pieņēmusi izskatīšanai sieviešu apģērbu un aksesuāru dizaina, izgatavošanas un pārdošanas uzņēmuma PTA Grupp bankrota pieteikumu, otrdien vēsta laikraksts Ohtuleht.

Tiesa PTA Grupp 9.augustā iesniegto pieteikumu izskatīs 5.septembrī.

15.augustā Harju tiesa pieņēma izskatīšanai arī PTA Grupp māteskompānijas PTA Holding pagaidu bankrota pieteikumu un 15.septembrī izskatīs šo pieteikumu.

Darbības atskaiti par pagājušo gadu PTA Grupp nav iesniegusi. 2009.gadā kompānijas apgrozījums bija 6,7 miljoni eiro (4,7 miljoni latu), bet zaudējumi bija 898 217 eiro (631 267 lati).

Otrdien PTA Grupp nodokļu parāds bija 271 511 eiro (190 818 lati), bet procenti par parādu - 14 349 eiro (10 084 lati).

Vienīgais PTA Grupp valdes loceklis ir Pēters Larins.

PTA Grupp ir starptautisks koncerns, kas nodarbojas ar sieviešu apģērbu un aksesuāru dizainu, izgatavošanu un pārdošanu. Uzņēmumam ir savs mazumtirdzniecības tīkls Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Ukrainā, kā arī tas realizē savu preci ar vairumtirgotāju klientu starpniecību Somijā.

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Mājsaimniecības elektroierīču mazumtirgotāja SIA PTA neto apgrozījums sasniedza 8,324 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gadu, ir par 17% vairāk, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījuma kāpumu pērn uzņēmums piedzīvojis arī peļņas pieaugumu. PTA peļņa pērn sasniedza 270,507 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas. Pērn kāpumu piedzīvoja arī mazumtirgotāja rentabilitātes rādītājs, kas sasniedza jau 12,42.

1998. gada martā dibinātā PTA veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza jau 493,07 tūkstošus eiro.

PTA iesniegtajā vadības ziņojuma norādīts, ka 2015. gadā uzņēmums plāno paaugstināt konkurētspēju, palielināt apgrozījumu un turpināt veiksmīgi attīstīties.

PTA vienīgais kapitāldaļu turētājs patlaban ir Andrejs Punka.

Neskatoties uz to, ka 2020. un 2021. gads paiet dažādu ierobežojumu zīmē, lielākā daļa ražošanas, tirdzniecības uzņēmumu un jo īpaši medicīnas iestādes turpina savu darbu. Šo uzņēmumu darbiniekiem ir nepieciešami darba apģērbi. Šajā rakstā pastāstīsim par to, kādi ir 5 ieguvumi, izmantojot darba apģērbu servisu:

Lasiet rakstu līdz galam, un soli pa solim saņemsiet atbildes uz visiem minētajiem jautājumiem. Kā zināt atbildes uz tiem jau tagad? Droši apmeklējiet Latvijas lielākā apģērbu ražotāja un darba apģērbu servisa nodrošinātāja mājaslapu https://lindstromgroup.com/lv/

#1 ieguvums: Darba apģērbu serviss nodrošina nozarei piemērotu apģērbu.

Darba apģērbu serviss nodrošina dažādam nozarēm īpaši pielāgotus darba apģērbus. Tie atbilst visiem nepieciešamajiem vietējiem un starptautiskajiem standartiem un prasībām. Piemēram, uzņēmums Lindstrom piedāvā darba apģērbu:

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Viens no Lietuvas tekstilnozares līderiem – sporta un brīvā laika apģērbu ražotājs Audimas atgriežas Latvijā; kaļ paplašināšanās plānus arī Polijā un Igaunijā.

Taisnības labad jābilst, ka Audimas savulaik Latvijas tirgū bija pārstāvēts, taču krīzē uzņēmums slēdza savus veikalus. Tagad, mainot tirdzniecības vietu koncepciju un audzējot muskuļus, uzņēmums nolēmis atgriezties.

«Atkal esam Latvijā. Ja runājam par mūsu veikaliem, tas ir pirmais solis ārpus Lietuvas,» stāsta Jurgita Budiene, Audimas AB izpilddirektore. Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis pašlaik piedzīvo izaugsmi, uzņēmums saredz šajā reģionā perspektīvas biznesa attīstībai. «Jūtam un zinām, ka Latvijai ir liels potenciāls,» viņa saka. Šis ir tikai pirmais solis izaugsmei ārpus Lietuvas.Pēc krīzes pirmais Audimas veikals Rīgā atvērts t/c Domina Shopping. Tajā investēti 100 tūkstoši latu. Veikals tapis pēc Audimas jaunā tirdzniecības vietu koncepta, kas tiek īstenots no šī gada. «Mēs gribētu atvērt četrus veikalus Rīgā,» atklāj J. Budiene. Cik ilgā laikā šie plāni varētu tikt realizēti, būs atkarīgs no tā, cik raiti veiksies piemērotu tirdzniecības vietu atrašana. Pagaidām uzņēmums veikalus paredzējis atvērt tikai galvapilsētā. «Taču neko nevar zināt,» piebilst kompānijas vadītāja.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Notikušas izmaiņas SIA PTA valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma valdes atcelta tās līdzšinējā locekle Dace Siliņa, kura amatu ieņēma jau kopš 2004.gada, savukārt pirms tam tika veikusi izpilddirektores pienākumus. Pēc izmaiņām SIA PTA valde darbojas valdes priekšsēdētājs Andrejs Punka.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka D. Siliņai pieder 50% SIA Mishkas.

SIA PTA 2011.gadā strādājis ar 10,98 miljonu latu apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 192,73 tūkstošu latu peļņu, vēsta pēdējais uzņēmuma iesniegtais gada pārskats.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas veiksmīgāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2011.gada apgrozījuma ieņemot 404. vietu.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Pašmāju bērnu apģērbu tirgū līdzās starptautiskajiem milžiem par bērnu vecāku uzmanību konkurē arī «otro roku» veikali, amatnieki un nišas spēlētāji, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uzņēmumu kopējais apgrozījums, kuru pamatdarbība ir tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecība, pērn un šā gada pirmajos divos mēnešos bijis ap 28.5 milj. eiro mēnesī (vidējais rādītājs). Cik lielu daļu veido tieši bērnu apģērbu realizācija, nav zināms. Toties skaidrs, ka lielāko tirgus daļu bērnu apģērbu segmentā aizņem starptautisko zīmolu sortiments, bet mazajiem tirgotājiem jāmeklē nišas. Mūsu tirgū ir pārstāvēti labi pazīstamie starptautiskie zīmoli un veikalu tīkli, tostarp Next, Lindex, Zara, H&M, kuru sortimentā ir arī bērnu apģērbu kolekcijas. Sastopami ir uzņēmumi, kuriem pieder viens vai daži specializēti veikali, pārstāvēti ir arī vietējie ražotāji, kuriem ir savi firmas veikali. «Starptautisko veikalu tīkli ir lielākie konkurenti, ar kuriem Latvijas ražotāji nevar sacensties cenas ziņā, jo to produkciju šuj valstīs, kur ir lēts darbaspēks. Latvijas bērnu apģērbu ražotājiem priekšroka ir kvalitātē un arī sortimentā, kas atšķiras no masu produkcijas,» stāsta Mini mode īpašniece Kristīne Līpiņa.

Lai arī no biznesa perspektīvas ir saprotams, tomēr cilvēciski ir žēl, ka Norvēģijas koncerna Varner Gruppen īpašnieki pieņēma lēmumu aiziet no Latvijas apģērbu tirgus, slēdzot visus Cubus, Bik Bok un Dressmann veikalus, atzīst bijušais politiķis un uzņēmējs Ainārs Šlesers, kurš kopā ar koncerna bijušo vadītāju Franku Varneru Latvijā izveidoja kopuzņēmumu Dressmann-Baltija.

Viņš norāda, ka viņam pašam nav konkrētas informācijas par iemesliem, kāpēc nolemts aiziet no Latvijas apģērbu tirgus, tomēr pieņēmumu līmenī viņš pieļauj, ka tam ir saistība ar tādiem faktoriem kā tirgus apjoms un nedaudz, bet tomēr arī pieaugošā konkurence Latvijas apģērbu tirgū.

«Pēc tam, kad pirms aptuveni desmit gadiem nomira kompānijas bijušais vadītājs Varners, ar ko kopā izveidojām pirmo kopuzņēmumu Dressmann-Baltija, biznesu pārņēma viņa dēli, kas uzreiz pieņēma lēmumu turpināt biznesu ar apģērbu zīmolu attīstīšanu, atbrīvojoties no Varner Gruppen nekustamā īpašuma biznesa jomas,» stāsta Šlesers.

Tekstilizstrādājumu un higiēnas aprīkojuma nomas un servisa uzņēmums AS “Elis Tekstila Serviss” ir iegādājies Latvijas veļas un apģērbu mazgāšanas uzņēmuma SIA “Irve” ražotni Salaspilī.

Darījums noticis šā gada 1. februārī, iegādājoties kā ražotni, tā arī visu tās tehnisko aprīkojumu un darba apģērbu un gultas veļas nomas biznesu.

“Kopš 2019. gada sākuma, kad ieviesām Latvijā darba apģērbu servisu, esam strauji attīstījušies šajā jomā, un pieaugošā darba apjoma dēļ ar esošajiem resursiem un aprīkojumu kļuvis sarežģītāk veikt nepieciešamos procesus darba apģērbu servisa nodrošināšanai. Nopirktā veļas mazgāšanas ražotne Salaspilī sniegs iespēju palielināt “Elis” jaudu un turpināt attīstīt mūsu darba apģērbu servisu, nodrošinot klientiem augstas kvalitātes darba apģērbu mazgāšanu, labošanu un operatīvu piegādi visā Latvijā,” informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gints Salnājs.

Lai gan mūsu valsts iedzīvotāji žēlojas, ka Latvijas apģērbu veikalos grūti atrast kvalitatīvas drēbes nepieciešamajā izmērā, vēlamajā stilā, sirdij tīkamā krāsā un turklāt vēl par pieņemamu cenu, apģērbu tirgotāju izklāstītais liecina, ka apgrozījums aizvien pieaug un šis gads nozarei varētu būt ļoti veiksmīgs, vēsta laikraksts Diena.

Noteicošais faktors, kas ļaujot cerēt uz labiem finanšu rādītājiem, esot tas, ka daudziem beidzies ekonomiskās krīzes uzspiestais taupības režīms. «Vērojams, ka cilvēki uzelpojuši un vēlas sevi iepriecināt ar jaunu apģērbu,» drēbju veikalos dominējošo noskaņu raksturojusi tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce.

Tam piekritusi arī Peek&Cloppenburg veikala vadītājas vietniece Ilona Vaitava, prognozējot, ka 2012. gads būs veiksmīgs. «Pirmajā pusgadā vērojams apgrozījuma pieaugums. Šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais,» cerot arī Baltika Latvija direktore Maruta Ērgle. Rīgas tirdzniecības centros Alfa, Mols, Dole, Origo un Galerija Centrs apģērbu veikalu kopējais apgrozījums šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 13,4 miljonus latu, kas ir vidēji par 13% vairāk nekā pērnā gada pirmajos piecos mēnešos, valdošo optimismu ar skaitļiem pamatojis Linstow Center Management pārstāvis Mārcis Budļevskis.

Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) izsludinātajā konkursā par sporta apģērbu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos un Latvijas ziemas sporta veidu izlašu vajadzībām uzvarējis Somijas uzņēmums Halti.

Konkursā tika saņemts viens piedāvājums, un medijos izskanējusi informācija, ka konkursa prasības atbilst tieši Halti piedāvājumam. Reaģējot uz to, Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu vērtēt LOK amatpersonu rīcību.

«Publiski izskanējusī informācija dod pamatu visai ticamam pieņēmumam, ka olimpiskās komitejas iepirkuma tehniskā specifikācija tika izstrādāta, pamatojoties uz konkursā uzvarējušā Somijas uzņēmuma kataloga piedāvājumu, tādējādi nodrošinot minētajam ražotājam negodīgu uzvaru iepirkumu konkursā,» atzīst Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs.

Nākamgad tiks slēgti visi Latvijā esošie apģērbu zīmolu Cubus, Bik Bok un Dressmann veikali, apstiprina apģērbu tirgotāja SIA Varner Baltija pārstāvis Edmunds Možeiko.

«Jā, diemžēl, bet tā tas ir. Koncerns Varner Gruppen pamet Latvijas apģērbu tirgu. Darbu zaudēs 106 cilvēki,» stāsta Možeiko, piebilstot, ka līdz ar veikalu slēgšanu tiks likvidēts arī koncernā Varner Gruppen ietilpstošais uzņēmums "Varner Baltija".

Jautāts par iemesliem astoņu Latvijā esošo Cubus, trīs esošo Bik Bok un trīs esošo Dressmann veikalu slēgšanai, Možeiko atbildēja, ka viņš nevar sniegt detalizētākus komentārus. Viņš piebilda, ka tas ir īpašnieku lēmums.

Možeiko gan atzīmēja, ka Cubus veikali tiks slēgti, sākot no nākamā gada 28.februāra, bet Bik Bok un Dressmann veikali tiks slēgti līdz nākamā gada martam. Taču detalizētākas informācijas viņa rīcībā neesot. Viņš arī piebilda, ka šovasar jau slēgts viens zīmola Bik Bok veikals Aspazijas bulvārī. Arī par šī veikala slēgšanas iemesliem viņš nevarēja neko sīkāk izklāstīt.

Valsts policijas (VP) un apģērbu zīmola ZIB* radītajai atstarojošo apģērbu un aksesuāru kolekcijai «Festivālu vasara» no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) tika piešķirti 10 000 eiro, biznesa portālam Db.lv pastāstīja Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte.

Katru gadu no OCTA līdzekļiem tiek finansēti vairāki projekti, kuru mērķis ir satiksmes drošības profilakse, norāda VP. Šis Valsts policijai ir jau trešais projekts, kurā, sadarbojoties ar latviešu apģērbu dizaineriem un ražotājiem, tiek izveidota atstarojošo apģērbu kolekcija, tādējādi vēršot sabiedrības uzmanību tam, cik svarīga ir atstarojošu elementu lietošana ceļu satiksmē.

«Saprotot, ko vēlamies, mēs vērsāmies pie latviešu apģērbu dizaineriem un ražotājiem, un šoreiz kā vispiemērotākais tika izvēlēts apģērbu zīmols ZIB*.Uzņēmums arī iepriekš ar saviem apģērbiem ir vērsuši sabiedrības uzmanību, ka būt redzamam var būt gan droši, gan skaisti. Šī jaunā apģērbu kolekcija nav vienīgā iespēja kā būt pamanāmam – šis ir tikai piemērs un ierosinājums. Ir vairāki citi veidi, tostarp arī ierastā dzeltenā veste vai citi apģērbi ar jau iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem – katrs pats izvēlas, kā rūpēties par savu redzamību ceļu satiksmē,» skaidro S.Grāvīte.

Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Veikalu tīkls Rimi Latvia šodien apturējis tirdzniecību ar Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus (preču zīme Latvijā - Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne, informē veikala pārstāve Laura Podskočija.

«Balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā pieejamo informāciju, hipermārketos un lielveikalos visā Latvijā uz noteiktu laiku līdz turpmākajai rīcībai patlaban apturēta NÖÖ Cepeškungs ražotā pilndūmu desas Parmezāna partijas tirdzniecība, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. Turklāt papildus esam pieprasījuši no piegādātāja sīkākus paskaidrojumus par šo situāciju,» sacīja Podskočija.

Kā ziņots, tikmēr veikalu tīkls top! un veikalu tīkls Elvi nesteidz no pārdošanas izņemt aizdomīgo Parmezāna partiju.

Veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša teica, ka patlaban vēl tiek gaidīta informācija no PVD par konkrētā produkta partijas numuru. Tiklīdz tas būs zināms, tā uzreiz tiks pārtraukta produkta tirdzniecība. Patlaban top! veikalos nopērkamās desas Noo Cepeškungs derīguma termiņš ir 13.aprīlis.

Lielbritānijas apģērbu tirgotāja Next un Zviedrijas apģērbu zīmola Hennes and Mauritz (H&M) veikalu ienākšana Latvijā paplašinās ikdienas apģērbu izvēli, bet neietekmēs cenas, uzskata apģērbu mazumtirdzniecības tīkla Baltika Latvija direktore Maruta Ērgle.

Viņa biznesa sacīja, ka drīzāk pircēji iegūs lielākas izvēles iespējas, piemēram, piegriezumu dažādību. Ieguvēji būs tie, kuri līdz šim vēl nav atraduši sev pietiekami daudz zīmolu - jo sevišķi jaunieši un pusaudži, kas apģērbu vēlas mainīt bieži.

Ērgle skaidroja, ka par H&M un Next ienākšanu Latvijā esot runāts jau sen.

«Patlaban vērojams, ka cilvēku pirktspēja paaugstinās. Līdz ar to šiem zīmoliem vajag paplašināties un izvērst darbību valstīs, kur tie vēl nav bijuši. Next ienākšana Latvijā ir likumsakarīga, jo, manuprāt, nav izdevīgi uzturēt tikai vienu veikalu kādā reģionā,» komentēja Ērgle.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.