Citas ziņas

Andris Šķēle: Ministru prezidents klusiņām pievienojas TP pozīcijai

Vēsma Lēvalde,15.07.2010

Jaunākais izdevums

Jautājumā par pazemināto PVN likmju piemērošanu apkurei, mācību grāmatām, medikamentiem Ministru prezidents sācis «klusiņām» pievienoties Tautas partijas pozīcijai.

TP pozīcija esot, ka akcīzes nodoklis nav jāievieš pirms ES prasītā termiņa – 2014. gada 1. janvāra. Uzsverot to, ka ir fakti, kas liecina – sarunas par valsts uzņēmumu privatizāciju notiek, TP līderis, atzina, ka atbalsta Lattelekom valsts daļas privatizāciju, jo šajā nozarē vairs nepastāv monopols. Par šā uzņēmuma privatizāciju vairākas tikšanās esot bijušas arī ekonomikas ministram Artim Kamparam. Savukārt piesardzīgi viņš izturoties pret Latvenergo un Latvijas dzelzceļa privatizāciju, jo, iespējams, ka enerģētikas liberalizācija Eiropas Savienībā tikšot pārskatīta un, iespējams, atgriezīsies regulētais tirgus.

(papildināts)

Runājot par nākamo Saeimu un vēlēšanām, Andris Šķēle atzina, ka Aivars Lembergs kā premjera kandidāts ir ZZS galvenā «apdrošināšanās» kārts, ja vien viņš pats piekritīs kandidēt. Pēc savām politiskajām spējām Lembergs varētu būt spēcīgs premjers, uzskata Šķēle. Savukārt PLL savu viedokli formulēšot tikai augustā, jo esot vairāki spējīgi kandidāti – viņš pats, Ainārs Šlesers, Ogres novada domes vadītājs Edvīns Bartkevičs, bijušais valsts prezidents Guntis Ulmanis. Šķēle Zemgali par savu vēlēšanu apgabalu izvēlējies tāpēc, lai publiski diskutētu ar Vienotības kandidāti Zemgalē Sarmīti Ēlerti. Viņš gatavojas sabiedrībai atklāt, ka Ēlerte gadiem esot atradusies politikā, slēpjoties zem mediju neatkarības, taisījusi «ķēķa politiku». Par to liecinot arī fakts, ka Andris Šķēle savulaik saņēmis ļoti lielu atbalstu no Dienas, tam tikusi pakārtota visa redakcijas politika, bet tad esot nākuši citi «favorīti» un Dienas attieksme krasi mainījusies. «Tās sadarbības formas, kas bijušas, varētu traktēt kā vienošanos,» apgalvoja A. Šķēle. Arī šobrīd medijos esot redzamas ziņas ar tendenciozu ievirzi, daudz tiekot runāts par mediju neatkarību, taču ziņas no viedokļa žurnālisti nespējot atšķirt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Palešu blokus papildinās ar jauniem produktiem

Māris Ķirsons,22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle: lata devalvācijas jautājums nebūs dienaskārtībā vismaz līdz vēlēšanām

Guna Gleizde, Db,27.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balsojumā par pilnvarojumu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Saeima izšķīrusies par skaidru ceļu. Tas no dienas kārtības vismaz līdz vēlēšanām noņem lata devalvācijas jautājumu, raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Pilnvarojuma balsojums neļaus krīzes risināšanā izmantot monetāros instrumentus, un valdībai būs jārīkojas tikai ar fiskālajiem instrumentiem.

Viņš norāda, ka nebija iespējams variants, ka Saeima valdībai pilnvarojumu nesniegtu, jautājums bija tikai par konstruktīvāko risinājumu. Bet TP nostāšanos pret Jauno laiku pārējām koalīcijas partijām A.Šķēle sauc par «valdības motivēšana kaut kam pozitīvākam».

Maijā TP sola izstrādāt savu ekonomikas atveseļošanas programmu, pagaidām A.Šķēle deklarē, ka TP ir pret tālāku nodokļu celšanu. Tāpat esot jāmaina PVN likme, piemēram, tūrisma un viesnīcu sektorā, jo, viņaprāt, šobrīd Latvijā ir viens no nekonkurētspējīgākajiem PVN. Viņš pauž viedokli, ka, samazinot nodokļus, vairāk uzņēmēju maksātu nodokļus un mazinātos ēnu ekonomikas daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere,06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Block saskaras ar ievērojamu izmaksu pieaugumu

Lelde Petrāne,11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotājs «Baltic Block» šā gada pirmajā pusgadā ir pārdevis 70366 m3 gatavās produkcijas, kas ir par 42,17% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā 2018. gadā. Uzņēmuma direktors Andis Šķēle norāda, ka, neraugoties uz labajiem pārdošanas tempiem, pirmais pusgads nav bijis tik veiksmīgs kā gadu iepriekš.

«Jau gada sākumā, vērtējot notiekošos un prognozējamos procesus Eiropas lielajās ekonomikās, bija skaidrs, ka šis gads mums liks meklēt un rast efektīvus risinājumus uz daudziem izaicinājumiem. Piemēram, Vācijas ekonomika, kas ir lielākais «Baltic Block» eksporta tirgus un veido aptuveni 1/4 daļu no eksporta kopapjoma, šobrīd ir principā stagnējoša. Un to izjūt gandrīz visas Latvijas eksportējošās nozares,» par pirmo pusgadu norāda A. Šķēle.

Neraugoties uz ievērojamo pārdošanas apjomu kāpumu, uzņēmuma peļņa ir samazinājusies par 17,1%. Attiecīgi šā gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 354 000 eiro, bet pagājušā gada pirmajā pusgadā tika nopelnīti 427 000 eiro. Savukārt 2019. gada pirmajos sešos mēnešos «Baltic Block» ir apgrozījis 10,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 8,3 miljoniem eiro gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai motivētu darbiniekus palikt strādāt savos reģionos, tādējādi garantējot ienākumus arī novada budžetam un uzlabojot sadzīves apstākļus vietējai sabiedrībai kopumā, darba devējiem ir jārēķinās ar Rīgai ekvivalentu algu un sociālo garantiju nodrošināšanu, uzskata kokskaidu palešu bloku ražotāja «Baltic Block» un uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

«Baltic Block ir uzņēmums, kas ražo kompozītpalešu blokus un mēs esam izvēlējušies savu ražotni jau no paša sākuma attīstīt Madonas novadā, turklāt relatīvi īsā laikā esam kļuvuši par vienu no lielākajiem darba devējiem reģionā. Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Madonas novadā ir visnotaļ sarežģīti piesaistīt darbam jau sākotnēji kvalificētu darbaspēku, un tieši šī iemesla dēļ katrs cilvēks uzņēmumam ir īpaši vērtīgs. Tā, protams, ir vispārēja Latvijas problēma, kas radusies demogrāfijas un lielā mērā arī neparedzamās nodokļu politikas ietekmē, un šobrīd rezultējas tajā, ka laukos gluži vienkārši vairs nav cilvēku. Uzņēmumi pat no nesaistītām nozarēm nereti konkurē savā starpā par darbspējīgajiem iedzīvotājiem,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas prezidijā iesniedz jaunu pilnvarojuma lēmumprojektu; TP joprojām neatbalsta

Baiba Rulle, speciāli Db,20.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas prezidijā izskatīšanai ceturtdienas sēdē tā sauktās labējo spēku partijas, to vidū Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai, kopā ar Zaļo un zemnieku savienību iesniegušas jaunu Saeimas lēmumprojektu, ar kuru pilnvaro valdību parakstīt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Jaunais lēmumprojekts iesniegts ar 34 deputātu balsīm.

Tiesa, nosaukt par jaunu šo dokumentu var nosacīti, jo atšķirībā no pagājušo ceturtdien Saeimā jau izskatītā lēmumprojekta tā nosaukumā nomainīts tikai viens vārds – «pilnvarojums» aizstāts ar «uzdevumu».

Pirms nedēļas Saeimā iesniegtais lēmumprojekts, kuru bija paredzēts pieņemt rīt, bija «Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros», savukārt trešdien iesniegtajā dokumentā teikts «Par uzdevumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros».

Attiecīgi arī lēmumprojekta tekstā vārds «pilnvarot» aizstāts ar «uzdot».

Pēc JL frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa teiktā, šo jauno lēmumprojektu var uzskatīt par kompromisu, kas ir juridiski korektāks. Savukārt Tautas partija (TP) nedomā, ka šāda jauna lēmumprojekta iesniegšana atrisina domstarpības koalīcijā par to, kādā juridiskā formā jābūt pilnvarojumam. Pēc TP frakcijas vadītāja vietnieka Venta Armanda Kraukļa sacītā, jaunais lēmumprojekts ir «acu aizmālēšana» un TP to neuzskata par kompromisu un neatbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti uzvar Itāliju un cīnīsies par piekto vietu Pasaules kausā

LETA,07.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase ceturtdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra pusfinālā par 5. līdz 8.vietu pārspēja Itāliju un meistarsacīkstes noslēgs sestdien ar maču par piekto pozīciju.

Latvijas izlase izcīnīja uzvaru ar rezultātu 87:82 (18:26, 28:16, 21:18, 20:22).Otrajā mazajā pusfinālā plkst.15.30 tiksies Lietuva ar Slovēniju, un šajā mačā noskaidrosies latviešu pretiniece sestdien cīņā par piekto pozīciju.

Teicamu spēli Latvijas izlases rindās aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 28 punktus, no spēles realizējot 12 no 13 metieniem, un izcīnīja sešas atlēkušās bumbas, Aigars Šķēle pievienoja 12 punktus un atdeva deviņas rezultatīvas piespēles, Artūram Žagaram šajās ailēs bija 10+6, bet Dāvis Bertāns un Artūrs Kurucs guva pa deviņiem punktiem.

Itāliju no zaudējuma neglāba Luidži Datome, kurš guva 20 punktus, aizvadot savu priekšpēdējo spēli valstsvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Baltic Block palešu bloku kluči pēc vērienīgajām investīcijām

Laura Mazbērziņa,18.01.2019

Galerijā apskatāms, kā top Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotāja «Baltic Block» produkcija.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti palešu bloku kluči.

Investējot 5,4 miljonus eiro, uzņēmums 2018. gadā palielināja ražošanas līniju skaitu, tika iegādātas trīs jaunas Itālijā ražotās «IMAL s.r.l.» līnijas, ierīkota līmes virtuve, uzbūvēts jauns ražošanas angārs, uzstādīts tvaika ūdens sagatavošanas katls, uzinstalēta jauna pakošanas līnija, kā arī uzlaboti tvaika piekarsētāji. «Tas ir ļoti pozitīvi, jo šķiet, ka mēs līdz ar jaunajām līnijām varēsim kāpināt ražošanas jaudas līdz 40%, tās būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Jaunās līnijas mums ļaus palielināt arī eksportu,» skaidro Guntis Bortņikovs, SIA «Baltic Block» tehniskais direktors.

Uzņēmuma pirmssākumi meklējami 1997. gadā, kad uzņēmums nodarbojās ar kokmateriālu vairumtirdzniecību, nesdams citu nosaukumu. Taču 2012. gads sākās ar lielām pārmaiņām, kad ražotne tika nodota ekspluatācijā Eiropas Palešu Asociācijai (EPAL) sertificētu koka bloku ražošanai, kā rezultātā uzņēmums saņēma atļauju uzsākt bloku ražošanu.«Tas bija fundamentāls un stratēģisks solis, jo šajā asociācijā sertificētie produkti veido lielāko palešu kategoriju klāstu pasaulē. Sertificējoties EPAL kritērijiem, arī mēs sev atvērām ļoti lielu tirgus daļu un atkarībā no kalendārā mēneša, puse no «Baltic Block» jaudām ir novirzīta bloku ražošanā, kas ir paredzēti tieši EPAL sertificētajām paletēm,» norāda uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Block investēs 10 miljonus eiro pilotrūpnīcas izveidē

Monta Glumane,20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir noslēgusi vienošanos ar Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotāju «Baltic Block» par 4 miljonu eiro lielu līdzfinansējumu pilotrūpnīcas izveidei jaunu presētu produktu ieviešanai ražošanā.

Kā informē uzņēmuma direktors Andis Šķēle, šis ir nākamais plānotais stratēģiskais solis «Baltic Block» ražotnes jaudas un saražoto produktu kvalitātes paaugstināšanai.

«Pēdējo 2 gadu laikā esam veikuši būtiskus pētniecības un testēšanas darbus, lai definētu prasības eksperimentālai tehnoloģijai un izvērtētu ieplānotās ražošanas jaudas un kvalitātes, kā arī jaunu produktu kategoriju ražošanas potenciālu. Līgums ar CFLA paredz, ka projekta ietvaros no Itālijas uzņēmuma «IMAL srl» mēs iegādāsimies tieši mūsu ražošanas stratēģijai paredzētas tehnoloģijas,» norāda Andis Šķēle.

Pēc uzņēmuma pārstāvja sacītā, šīs investīcijas, kuru kopējais apmērs sastāda 10 miljonus eiro, sniegs iespēju ne vien uzsākt jaunu eksportorientētu produktu ražošanu, bet arī pavērs jaunu darbavietu iespējas Madonas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) apstiprinājusi AS "Tak investīcijas" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār ceļu būves uzņēmuma "Roadeks" līdzīpašnieci SIA "Brīvais kalns", informē KP.

"TAK investīcijas" saistītais uzņēmums SIA "Clean R" nodarbojas ar atkritumu savākšanu, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu. Savukārt "Brīvais kalns" saistītais uzņēmums "Roadeks" nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu un šajā segmentā šo sabiedrību darbība pārklājas.

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas 

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA...

KP atzina, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku saistīto uzņēmumu darbība pārklājas tieši autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, iestāde secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki.

"Clean R" sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa iepriekš informēja, ka "Tak investīcijas" ir vienojusies par kompānijas "Brīvais kalns" iegādi, kļūstot par kompānijas 100% kapitāldaļu īpašnieku. Tādējādi "Tak investīcijas" kļūs arī par 50% "Roadeks" kapitāldaļu īpašnieku.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Tak investīcijas" pieder 24,9% "Brīvā kalna" kapitāldaļu. Vēl 75,1% pieder uzņēmumam SIA "Impo 10", kur patiesie labuma guvēji ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate un Anete Šķēle-Pētersone.

Kompānija "Tak investīcijas" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 36 000 eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs. 2019.gadā "Tak investīcijas" konsolidētais apgrozījums bija 55,499 miljoni eiro, bet peļņa - 3,553 miljoni eiro.

Savukārt kompānija "Roadeks" reģistrēta 1997.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,209 miljoni eiro. "Roadeks" kapitālā 50% pieder kompānijai "Brīvais kalns", 31,62% pieder Uldim Klaperim, bet vēl 18,38% - Jānim Ansviesulim.

2020.gadā uzņēmums strādāja ar 8,818 miljonu eiro apgrozījumu un 824 954 eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piebalgs: ekonomikas augšupeja Latvijai nepaies garām

,28.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu ir izsmelts jautājums par lata devalvāciju, intervijā Latvijas Radio norādīja Eiropas Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

Viņš skaidro, ka Latvijas valdība un Latvijas Banka (LB) nostājās tajā virzienā, kurā grib iet un parādīja, ka viņi var kontrolēt budžeta deficītu. Nekad nevar pateikt, vai tas, kas ir darīts, dos tos fiskālos rezultātus, kurus gaida, tomēr eksperti uzskata, ka šie aprēķini ir pietiekami «solīdi», pasākumi pietiekami stingri, skaidri un ilgtermiņa, kas arī ved pie mērķa. Ja tomēr vajadzēs veikt korekcijas, tad tās būs minimālas. Latvijai tā turpinot iesākto 2012.gadā ir iespējams sasniegt budžeta deficītu, kas mazāks par 3%.

ES jau sāk atgūties no krīzes, varbūt ne visas valstis, tomēr lielākās jau esot tikušas laukā. Līdz ar tiek novērota ekonomiskā augšupeja, kas nepaies garām arī Latvijai un 2012.gadā situācija iespējams būs stipri labvēlīga nekā iedomājamies tagad. A.Piebalgs arī piebilst, ka 2015.gadā Latvija droši varēs pievienoties eirozonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotajā Ekonomisko lietu tiesā (ELT), kas darbību sāka 31.martā, līdz šim saņemtas 39 lietas - no tām desmit civillietas un 29 krimināllietas.

Krimināllietās visvairāk procesu ir par noziedzīgi iegūtu mantu, tāpat - krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Civillietu kategorijā saņemtas lietas par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumiem, to atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī saņemtas prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem.

Ekonomisko lietu tiesa saņēmusi pirmās izskatāmās lietas 

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) ir saņēmusi pirmās izskatāmās lietas, pastāstīja Tiesu iestāžu...

Mēneša laikā ELT nozīmētas 19 tiesas sēdes, galvenokārt procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, bet divas lietas jau tika izskatītas pēc būtības.

ELT priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Miķelis Zumbergs vērtēja, ka ELT pirmais darbības mēnesis bijis ļoti aktīvs ikvienam tiesnesim. "Jaunas lietas tiek saņemtas regulāri, un prognozēju, ka arī turpmāk to būs gana daudz," sacīja tiesnesis.

Darbu sāk Ekonomisko lietu tiesa 

Šodien darbu sāks Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kuras kompetencē būs izskatīt lietas...

Jau vēstīts, ka 28.aprīlī ELT tika saņemta viena no apjomīgākajām lietām, kurā apsūdzētas deviņas personas, tostarp sabiedrībā zināmas personas Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Apsūdzētajiem jaunajā digitālās televīzijas lietā tiek inkriminēts noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, proti, krāpšana lielā apmērā organizētā grupā. Savukārt Šķēle apsūdzēts arī par Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko debašu raidījumā Kas notiek Latvijā? šodien būs tikai viens viesis - Tautas partijas dibinātājs un priekšsēdētājs Andris Šķēle, raksta diena.lv.

Raidījuma vadītājs Jānis Domburs norādījis, ka tā būtībā nav bijusi viņa izvēle, bet vienīgais veids, kā panākt, lai A. Šķēle vairs nekomunicētu ar sabiedrību pārsvarā ar rakstiskiem paziņojumiem.

Šī nav vienīgā reize, kad raidījumā līdz ar tā vadītāju Jāni Domburu vēl piedalās tikai viena persona. Savulaik šādā formātā aptuveni pusotru stundu žurnālists iztaujāja Valsts prezidentu Valdi Zatleru, prezidentūras laikā arī Vairu Vīķi-Freibergu, arī toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti (TP) un premjeru Einaru Repši (JL).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas biedri šī politiskā spēka kongresā ar ievērojamu balsu vairākumu nolēmuši partiju likvidēt.

Emocionālā uzrunā Tautas partijas vadītājs un dibinātājs Andris Šķēle aicināja partijas dalībniekus balsot par tās likvidēšanu, jo pašlaik racionālas un labas idejas netiekot uzklausītas tikai tāpēc, ka tās nāk no «oranžās» partijas pārstāvjiem. Tādēļ partijai ir jāatbrīvo ceļš, lai labējās idejas turpinātu dzīvot.

«Tautas partija ir iestigusi un nav vairāk izkustināma,» sacīja A. Šķēle. Tie gan neesot zemie reitingi, kas aptumšojuši partijas nākotni, bet gan tas, ka, «lai arī kādas idejas nāktu no partijas pārstāvja, viņa teikto sadzird tā, it kā tas būtu vēstījums no kāda apokaliptiska nezvēra.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TP negrasoties gāzt valdību

Guna Gleizde, Db,27.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partija negrasās gāzt Valda Dombrovska veidoto valdību, raidījumā «Kas notiek Latvijā?» apliecināja partijas līderis Andris Šķēle.

Neskatoties uz TP nevienprātību ar Jauno laiku, viņš uzsver, ka tas viņa plānos šobrīd neietilpst. Tomēr, ja kāda iemesla dēļ valdība kristu, tad A.Šķēle piekristu veidot valdību.

Viņš gan nevarēja nosaukt konkrētus kandidātus ministru amatiem, jo pc atgriešanās politikā viņam no jauna jāiepazīst sava partija. Bet maijā viņam būšot alternatīvs Ministru kabinets. Kā vienu piemēru TP līderis min partijas jauniešu organizācijas līderi Mārtiņu Zemīti kā potenciālo ekonomikas ministru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles rīcībā varētu būt jauna, kompromitējoša informācija digitālās TV krimināllietā, tostarp par personām, kas nav 20 apsūdzēto vidū.

«Droši vien, ka man kāds komentārs, zinot to informācijas apjomu, kas šo septiņu gadu laikā pienācis klāt, varētu būt. Un tas varētu būt diezgan nepatīkams daudz kam, un te nav runa tikai par apsūdzētajiem,» tā raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, diskutējot par to, vai aiz Kempmayer bijuši latviešu bāleliņi.

Kā jau vēstīts, lielākā daļa no tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā apsūdzētajiem ir sabiedrībā zināmas personas, vairākas saistītas ar A. Šķēli. Apsūdzēto vidū ir A. Šķēles SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultants Harijs Krongorns, bijusī A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks un A. Šķēles bijušais runasvīrs, zvērināts advokāts Jānis Loze. Viņi pārstāvēja A. Šķēli 2003. gadā sarunās par iespējamo SIA Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC) pirkšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Basketbola aģenti Bērziņš un Porziņģis izveido kopīgu aģentūru

LETA,16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Basketbola aģenta Mārtiņa Bērziņa vadītā "Altius Basket Agency" apvienojusies ar Jāņa Porziņģa basketbola aģentūru, izveidojot kopīgu aģentūru "Future Sports Group".

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka mērķis ir kļūt par vadošo basketbola aģentūru Ziemeļeiropā, galvenokārt attīstot un virzot Latvijas basketbolistus un basketbolistes, taču neizslēdzot iespēju pārstāvēt arī citus reģiona talantīgākos sportistus.

Šobrīd apvienotā aģentūra pārstāv desmit Latvijas vīriešu izlases spēlētājus, kuri piedalījās Pasaules kausa kvalifikācijā, kā arī septiņas Latvijas sieviešu izlases spēlētājas. Aģentūra apgalvo, ka pārstāv arī lielāko daļu talantīgāko Latvijas jauno basketbolistu, kuri dzimuši laika posmā no 2000. līdz 2008.gadam.

Bērziņš ar Porziņģi kopīgi nonākuši pie lēmuma, ka jāapvienojas un jāveido vēl jaudīgāka sporta aģentūra, lai maksimāli palīdzētu gan pareizi virzīt jaunos Latvijas basketbola talantus, gan atrast iespējas augstākā līmeņa Eiropas klubos Latvijas labākajiem basketbolistiem un basketbolistēm. Aģentūras virsmērķis esot attīstīt Latvijas basketbolu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Latvija - kokskaidu plātņu un bloku produktu eksporta līdere pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt, Latvija!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) turpmāk vadīs SIA "Islande Hotel" valdes priekšsēdētājs un līdzšinējais asociācijas valdes loceklis Andris Kalniņš, šajā amatā nomainot Jāni Nagli, informē asociācijā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdē darbu turpinās AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa, viesnīcas "Monika Centrum Hotel" ģenerāldirektors Ruslans Jamčinksis, viesnīcas "Vecgulbenes muiža" saimnieks Ainars Melders un viesnīcas "Pullman Riga Old Town Hotel" valdes loceklis Valdis Vanadziņš.

Savukārt no jauna asociācijas valdē ievēlēts Biznesa augstskolas "Turība" pētnieks Ērikas Lingebērziņš, viesnīcas "Radisson Blu Latvija Conference&SPA Hotel" pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Priede, viesnīcas "Hotel Jūrmala Spa" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Dace Šķēle un "Mogotel Hotel Group" administratīvā direktore Inese Zača.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Šķēle aicina slēgt trīspusēju sabiedrisko līgumu

Dienas Bizness,11.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle publicējis «priekšlikumus tūlītējai rīcībai». Programma balstīta četros galvenajos punktos - ekonomikas stimulēšana, jaunu darbavietu radīšana, paredzami nodokļi un valsts pārvaldes reforma. A. Šķēle uzskata, ka šobrīd nepieciešams noslēgt sabiedrisko līgumu starp valdību, arodbiedrībām un darba devējiem.

Tautas partijas mājas lapā publicētajā programmā norādīts, ka līdz jūnijam nepieciešams nospraust konkrētus mērķus un apņemšanās: bezdeficīta budžets 2014. gadā, parādu atdošana desmit gadu laikā, kā arī piecos gados atgriezties pie nodarbinātības līmeņa 2005. Saskaņā ar programmā minēto, 2005. gadā Latvijā bija 10,4% darba meklētāju iepretim 22,8% šobrīd, ziņo Diena.lv.

Tāpat programmā norādīts, ka nepieciešams noslēgt sabiedrisko līgumu uz vismaz pieciem gadiem, kas būtu saistošs arī visām nākamajām valdībām. Valdība ar līgumu publiski apņemtos nepaaugstināt kopējo nodokļu slogu, tādējādi vairojot uzņēmējdarbības vides prognozējamību, vienkāršot nodokļu maksāšanu, izveidot bezdeficīta budžetu un atdot parādus desmit gadu laikā, samazināt ministriju skaitu līdz deviņām un nodot valsts funkcijas privātam sektoram ar mērķi ietaupīt valsts budžetā 100 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru