Divi no trim ASV biržu indeksiem ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, valdot optimismam par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu, kas gaidāma šomēnes.

Indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 27 000 punktu atzīmes, un jaunu rekordu sasniedza arī indekss «Standard & Poor»s 500", tomēr nedaudz samazinājās indekss «Nasdaq Composite», kas bija pieaudzis līdz jaunam rekordam trešdien.

FRS vadītājs Džeroms Pauels noslēdza sava pusgada ziņojuma ASV Kongresam otro dienu, kurā viņš uzsvēra ekonomiskos riskus izteikumos, kas tika plaši interpretēti kā signāls par gaidāmu procentlikmju pazemināšanu.

Jaunos rekordus atzinīgi novērtēja ASV prezidents Donalds Tramps, kurš bija atkārtoti kritizējis Pauelu par viņa monetāro politiku. ««Dow» nupat pirmo reizi sasniedza 27 000!» tviterī rakstīja Tramps.

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās pēc nelabvēlīgu datu publicēšanas par eirozonas ekonomiku, tomēr dažu tūrisma kompāniju akciju cenas pieauga pēc Lielbritānijas tūrisma operatora «Thomas Cook» paziņojuma par bankrotu.

ASV biržu indeksi mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps noliedza iespēju noslēgt daļēju tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par apmēram 1% pēc tam, kad privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) eirozonā šā gada septembrī negaidīti samazinājās līdz 50,4 punktiem salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2013.gada jūnija.

Pašreizējais PMI indekss liecina par to, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī varētu pieaugt vien par 0,1%.

«CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Madens sacīja, ka «vilšanos izraisoši ziņojumi par ražošanu un pakalpojumiem no Francijas, papildus ziņojumiem no Vācijas, ir nomākuši Eiropas akciju tirgus».

Akciju cenas pasaules biržās trešdien atkal kritās, kamēr turpina pieaugt koronavīrusa upuru skaits un pandēmijas ietekme uz ekonomiku, arvien lielākam skaitam pasaules valstu ieviešot ierobežojumus koronavīrusa izplatības apturēšanai.

Pagājušonedēļ pieredzētie kāpumi akciju biržās bija pamudinājuši dažus investorus izteikties, ka tirgus varbūt pielāgojas ekonomiskās aktivitātes pēkšņajai apturēšanai.

Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps otrdienas vakarā brīdināja, ka ASV ir gaidāmas "ļoti sāpīgas divas nedēļas", un veselības eksperti prognozēja, ka Covid-19 upuru skaits ASV var sasniegt pat 240 000.

Tramps pirms tam ilgi bija mēģinājis mazināt Covid-19 riska nozīmīgumu un vēl pirms nedēļas bija izteicies par ASV ekonomikas darbības atjaunošanu līdz Lieldienām 12.aprīlī.

"Amerika turpina vispārēju karu, lai sakautu vīrusu - šo šausmīgo vīrusu," Tramps trešdien sacīja Baltā nama preses konferencē pēc biržu tirdzniecības sesijas beigām.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien kritās, bet Volstrītā mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāmā balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgas nedēļas nogales, Parīzes un Londonas biržu indeksi kritās par vairāk nekā 1%, bet Frankfurtes biržas indekss saruka par 0,3%.

ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz saruka, bet indekss "Nasdaq Composite" mēreni pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4%, tirgus dalībniekiem gaidot ziņas par ASV finanšu situāciju un izvērtējot OPEC+ dalībvalstu konfliktējošos paziņojumus par jaunām ieguves apjomu samazināšanām, kā arī ņemot vērā pazīmes, ka Ķīnā naftas pieprasījums atjaunojas lēnāk, nekā bija gaidīts.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien lielākoties kritās, investoriem izvērtējot ASV ekonomikas datu un tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pietuvojās tās rekordlīmenim.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi saruka, un samazinājās arī nozīmīgākie Eiropas biržu indeksi.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena Volstrītā pieauga par gandrīz 3%, tomēr tehnoloģiju uzņēmuma AMD akcijas cena saruka par vairāk nekā 10% un zāļu ražotāja "Eli Lilly" akcijas cena samazinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" akcijas cena pieauga par 0,4%, bet "Facebook" māteskompānijas "Meta" akcijas cena pēc tirdzniecības sesijas beigām saruka par 1,2%.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos, liecina Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas trešdien publiskotie dati.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien mēreni pieauga, neraugoties uz bažām par ieilgušo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu un tā ietekmi uz globālās ekonomikas izaugsmi.

«ASV un Eiropas tirgi šodien ieturēja vēlamu atelpu no nemitīgās [akciju] pārdošanas, kas bija dominējusi lielu daļu šīs nedēļas,» sacīja IG tirgus analītiķis Džošs Mahonijs.

«CMC Markets UK» analītiķis Deivids Medens gan uzskatīja, ka «šī virzība izskatās neīsta, jo vēl arvien ir saspīlētas politiskās un ekonomiskās attiecības» starp ASV un Ķīnu.

Ieilgušā tirdzniecības kara jaunākajā posmā Ķīnas valsts mediji turpināja kāpināt Vašingtonas kritiku, un tika ziņots, ka Ķīnas iestādes ir apturējušas amerikāņu sojas pupu iepirkumus.

«Mēs esam pret tirdzniecības karu, bet nebaidāmies no tā,» mediju brīfingā sacīja Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Džans Haņhujs.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien plānotajai ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšanai. Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās.

Londonas biržas indekss palielinājās, pateicoties mārciņas vērtības kritumam, kas veicina cenu pieaugumu multinacionālo uzņēmumu akcijām, kuri gūst peļņu ASV dolāros.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Bankas politikas veidotājs Gertjans Vlīge deva mājienu par iespējamu balsojumu, kurā varētu tikt nolemts janvārī pazemināt šīs centrālās bankas galveno procentlikmi.

Lielbritānijas ekonomika novembrī saruka par 0,3%, jo gaidāmais Brexit un politiska neskaidrība veicināja rūpnieciskās ražošanas izlaides samazināšanos.

Volstrītas biržu indeksiem pieaugot, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

ASV un Eiropas akciju tirgos pirmdien bija kritums, ko noteica vāji ASV ekonomikas dati un ziņa, ka ASV atjaunos muitas tarifus Argentīnas un Brazīlijas precēm.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņš atjaunos muitas tarifus tēraudam un alumīnijam no Argentīnas un Brazīlijas. Viņš apsūdzēja šīs valstis "savu valūtu masveidīgā devalvācijā", kas kaitējusi ASV lauksaimniekiem.

"Nav jābūt ģēnijam, lai uzminētu, kā reaģēja investori," sacīja "Spreadex" analītiķis Konors Kempbels.

"Eirozonas [biržu] indeksi pēc sākotnēja kāpuma kritās, un tiem sekoja [Ņujorkas biržas indekss "Dow Jones [Industrial Average]," atzīmēja Kempbels.

"Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins sacīja, ka Trampa rīcība pret Argentīnu un Brazīliju "satricināja" tirgu, jo tā tieši saistīja tarifus ar valūtas kursu maiņām.

ASV akciju cenas trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels savā ziņojumā ASV Kongresā norādīja uz iespējamu procentlikmju samazināšanu.

Sava pusgada ziņojuma Kongresam pirmajā dienā Pauels sacīja, ka daudzi centrālās bankas administratori uzskata, ka iemesls zemākām procentlikmēm «ir pastiprinājies», jo daudzi tirdzniecības konflikti ietekmē ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Kopš FRS jūnija sanāksmes, kad Pauela izteikumi tika interpretēti kā signāls par iespējamu procentlikmju pazemināšanu, «izrādās, ka neskaidrība ap tirdzniecības saspīlējumu un bažas par globālās ekonomikas stiprumu turpina nomākt ASV ekonomikas perspektīvu», sacīja Pauels.

Viņa teiktais atbilda plašām investoru cerībām un apslāpēja pieņēmumu, ka piektdien publicētais Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā atturētu FRS no procentlikmju pazemināšanas šomēnes.

Volstrītas indeksi pirmdien pieauga līdz jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem uztverot ziņu par jaunu ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos un Pekinai publiskojot spēcīgus ekonomikas datus.

ASV un Ķīnas amatpersonas piektdien paziņoja par daļēju tirdzniecības vienošanos. ASV prezidents Donalds Tramps atteicās no svētdien plānotās jaunu muitas tarifu ieviešanas Ķīnas precēm 160 miljardu ASV dolāru vērtībā un piekrita samazināt dažus no jau esošajiem tarifiem Ķīnas precēm, savukārt Ķīna apņēmās vairāk iepirkt ASV rūpniecības produkciju, enerģētikas preces un lauksaimniecības ražojumus.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pirmdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un ievērojami pieauga arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

"FTN Financial" analītiķis Kriss Lovs gan pavēstīja, ka tirgu līksmība varbūt nav pilnīgi pamatota.

Volstrītā trešdien atjaunojās akciju cenu kāpums, ko veicināja laba mazumtirgotāju peļņa, investoriem ignorējot brīdinošu ASV valsts obligāciju ienesīguma izmaiņu. Pieauga arī Eiropas biržu indeksi.

Volstrītā kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas vakaru bija visu tirdzniecības sesijas laiku.

Tendence būtiski nemainījās arī ap tirdzniecības sesijas beigām, kad ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums īslaicīgi kļuva mazāks par 2 gadu valsts obligāciju ienesīgumu. Šāda tā sauktā ASV obligāciju ienesīguma līknes inversija agrāk bija notikusi pirms piecām ekonomikas recesijām.

Labi ASV mazumtirgotāju peļņas rādītāji «palīdzēja mazināt bailes par recesiju, kuras iepriekš bija izraisījusi 2 un 10 gadu obligāciju ienesīguma līknes pirmā inversija, jo tie tirgum uzsvēra, ka ASV patērētājs vēl ir labā formā,» savā e-pastā rakstīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās, investoriem bažījoties par ASV vēršanos pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju «Huawei» un tās sekām, kamēr abu valstu tirdzniecības karš saasinājās.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušo trešdien parakstīja rīkojumu, dodot Tirdzniecības ministrijai pilnvaras apturēt ASV kompāniju sadarbību ar noteiktiem piegādātājiem no ārvalstīm. Tiek uzskatīts, ka šādi ierobežojumi ir daļa no plašākiem centieniem norobežot «Huawei» no ASV tirgus.

Nedēļas nogalē izskanēja, ka «Google» un citi ASV uzņēmumi sāk saraut saites ar «Huawei».

Apstākļos, kad ASV un Ķīna ir iesaistītas mēnešiem ilgās tirdzniecības sarunās, šī ASV rīcība pret «Huawei» ir «riskants gājiens», savā piezīmē atzina «Eurasia Group» analītiķis Īens Bremmers.

SEB jauno tirgu stratēģis Pērs Hammarlunds sacīja, ka jaunākā notikumu attīstība padara mazticamu iespēju, ka Pekina un Vašingtona izbeigtu savu tirdzniecības strīdu pirms jūnijā gaidāmā G20 samita Japānā.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem un labai ASV mikroshēmu ražotāja "Micron" prognozei veicinot investoru optimismu.

Eirozonā visstraujāk pieauga Parīzes biržu indekss, ko pārsvarā nodrošināja no Ķīnas patērētājiem atkarīgo luksusa preču ražotāju akcijas.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunu rekordu, bet pieauga arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Nasdaq Composite".

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un citas augstākās amatpersonas ceturtdien atzina, ka pasaules otrajai lielākajai ekonomikai jārisina jaunas problēmas, un solīja atrisināt ilgstošo krīzi mājokļu sektorā un veicināt darbavietu radīšanu.

"Pēc mēnešiem ilgām tirgus gaidām Ķīnas varas iestādes beidzot atzīst, ka jāveic ievērojams darbs, lai uzlabotu pasaules otrās lielākās ekonomikas stāvokli," sacīja "Tickmill Group" tirgus stratēģis Patriks Manelijs.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, biržu indeksiem pieaugot ASV, bet krītoties Eiropā un Āzijā pēc piektdien notikušās ietekmīgā Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas ASV bezpilota lidaparātu triecienā Irākā, kas uzkurināja jaunas bažas par bruņotu konfliktu Tuvajos Austrumos.

ASV prezidents Donalds Tramps, pēc kura pavēles Soleimani tika nogalināts, ir brīdinājis par atbildes pasākumiem, ja Teherāna atriebtu Soleimani nāvi.

"Jaunais gads ir sācies ar rībienu, cik tālu tas attiecas uz nestabilitāti," sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

"Tas galvenokārt ir saspīlējuma eskalācijas dēļ starp ASV un Irānu pēc tam, kad Tramps pasūtīja Irānas militārā komandiera Kasema Solemani noslepkavošanu."

Investoriem ieguldot līdzekļus drošos aktīvos, zelta cena īslaicīgi pakāpās līdz 1588,13 ASV dolāriem par unci, kas pēdējoreiz bija sasniegta 2013.gada aprīlī.

Eiropas akciju biržās bija kritums, bet Volstrītā tirdzniecības sesija tomēr beidzās ar pieaugumu.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas otrdien lielākoties kritās, tirgos valdot nervozitātei par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, jo 15.decembrī ir paredzēta jaunu ASV muitas tarifu noteikšana Ķīnas precēm.

Tuvojoties šim termiņam, ASV prezidents Donalds Tramps vēl nav atcēlis plānus noteikt tarifus Ķīnas precēm apmēram 160 miljardu ASV dolāru vērtībā, un daudzi bažījas, ka tas var kaitēt centieniem atrisināt abu valstu tirdzniecības karu. "Ņemot vērā, ka tirgus lielā mērā rēķinājās ar šo decembra tarifu atlikšanu, var iet vaļā elle, ja šie tarifi netiks atlikti," sacīja "AxiTrader" analītiķis Stīvens Iness. Londonas akciju tirgu negatīvi ietekmēja arī oficiālie dati par to, ka Lielbritānijas IKP oktobrī nav mainījies pēc tam, kad tas augustā un septembrī bija samazinājies.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru tomēr sasniedza astoņu mēnešu augstāko līmeni - 1,3190 dolārus par mārciņu. Tas notika dienu pēc tam, kad britu mārciņas vērtība pret eiro bija sasniegusi divarpus gadu maksimumu.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, kurās saskaņā ar nobalsojušo vēlētāju aptaujām valdošā Konservatīvā partija ieguvusi pārliecinošu vairākumu, lai parlaments apstiprinātu premjera Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos un Lielbritānija varētu beidzot atstāt Eiropas Savienību (ES).

Akciju tirgos pasaulē bija kāpums un Volstrītas biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus pēc ziņām, ka ASV un Ķīna beidzot noslēgušas daļēju tirdzniecības vienošanos un piekritušas atslābumam savstarpējā muitas tarifu cīņā.

Nobalsojušo vēlētāju aptauja ļauj prognozēt, ka konservatīvie ieguvuši 368 no 650 deputātu vietām britu parlamenta apakšnamā, bet Leiboristu partijai, kas ir lielākā opozīcijas partija, tiek prognozēta 191 deputātu vieta.

"Tas dod Džonsonam mandātu īstenot Brexit," sacīja "Scotiabank" galvenais valūtas stratēģis Šons Osborns. "Lielbritānijai tas nodrošina zināmu skaidrību ekonomikai."

Ņujorkas biržā akciju cenas pieauga pēc mediju ziņām, ka ASV prezidents Donalds Tramps atteiksies no svētdien plānotās jaunu muitas tarifu ieviešanas un samazinās jau esošos tarifus Ķīnas precēm.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par recesiju ASV ekonomikā, savukārt zelta cenas bija tuvu visu laiku augstākajam līmenim.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" saruka, jauniem ASV ekonomikas datiem pastiprinot bažas par recesiju.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās saīsinātā pirmssvētku nedēļā. Āzijas biržu indeksi saruka.

"Tirgi dreifē, kamēr investoru domas sāk pievērsties situācijas nopietnībai, jo palielinās recesijas iespējamība ASV ekonomikā šogad," sacīja tirdzniecības firmas "Interactive Investor" tirgu vadītājs Ričards Hanters.

Investori uzskata recesiju par ticamāku pēc vairāku ASV ekonomikas datu publicēšanas, tostarp par to, ka ASV privātajā sektorā martā radīti 145 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, un par ASV pakalpojumu sektora aktivitātes samazināšanos.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc Saūda Arābijas paziņojuma par ieguves apjoma samazināšanu. Akciju cenas ASV un Eiropas biržās kritās, bet Āzijas biržās pārsvarā palielinājās.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

Tokijas biržas indekss pieauga par 2,2%, sasniedzot trīs gadu desmitu augstāko līmeni, un arī citu Āzijas biržu indeksi lielākoties pieauga.

Savukārt Eiropas biržu indeksi samazinājās, un kritās arī galvenie ASV biržu indeksi pēc pagājušonedēļ sasniegtiem maksimumiem.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, investoriem gaidot ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos, savukārt Ķīnas interneta mazumtirdzniecības milža "Alibaba" akcijas cena kāpa par 7,7% savā debijā Honkongas biržā.

Volstrītas indeksi otrdien sasniedza jaunus rekordus, kamēr Ķīnas un ASV amatpersonas turpināja informēt tirgus par sarunām tirdzniecības kara atrisināšanai.

Ķīnas vicepremjers Liu He otrdien runāja pa telefonu ar ASV tirdzniecības pārstāvi Robertu Laitaizeru un finanšu ministru Stīvenu Mnučinu, ziņoja valsts mediji.

Abas puses "apsprieda jautājumu risināšanu saistībā ar viena otras galvenajām bažām, panāca vienprātību par saistīto jautājumu pienācīgu atrisināšanu, un vienojās uzturēt sakarus par atlikušajiem jautājumiem konsultācijās par "pirmās fāzes" vienošanos," vēstīja Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua".

Arī ASV prezidents Donalds Tramps lika saprast, ka sarunās bijis progress. Tirdzniecības sarunu gaita vairāk nekā gadu ir noteikusi ASV akciju cenu dinamiku.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pirms uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas un pēc ievērojama cenu kāpuma pirmdien.

Volstrītas indeksi nedaudz saruka, Eiropas galvenie biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences, bet Āzijas galvenie biržu indeksi samazinājās.

ASV prezidenta Džo Baidena lēmums izstāties no cīņas par pārvēlēšanu un atbalstīt viceprezidentes Kamalas Herisas kandidatūru ir maz ietekmējis investoru noskaņojumu, atzina analītiķi.

"Politika var būt mazāk nozīmīgs dzinulis tirgiem uz atlkušo vasaru, kad demokrāti ir atgriezušies [vēlēšanu] sacensībā," atzīmēja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Herisa un Donalds Tramps "ir zināmi lielumi, tāpēc tirgus savā ziņā zina, ko gaidīt, lai kurš uzvarētu sacensībā par Balto namu," sacīja Bruksa.

Investori pievērsa uzmanību uzņēmumu peļņai, bet "Google" māteskompānijas "Alphabet" un elektromobiļu ražotāja "Tesla" peļņas rādītāji tika publiskoti ordien jau pēc Volstrītas slēgšanas.

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pārsvarā pieauga, investoriem lielākoties ignorējot negaidītās problēmas vakcinācijā pret Covid-19 ar uzņēmuma "Johnson & Johnson" (J&J) vakcīnu, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmo reizi pārsniedza 62 000 dolāru robežu.

Londonas biržas indekss maz mainījās, neraugoties uz ziņām par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanos un eksporta uz ES atkopšanos februārī. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, bet indekss "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunu rekordu un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

Aviosabiedrības "Delta Air Lines" akcijas cena kritās par 1,2%, bet tūrisma ceļojumu uzņēmuma "Expedia" akcijas cena saruka par 0,5%.

J&J vakcīnas problēma "acīmredzot nav lieliska ziņa, bet tā arī nav tāda, lai cilvēki juktu prātā", sacīja "TD Ameritrade" analītiķis Dž.Dž.Kinahans. "Mums bija labs impulss ar vakcinācijām, gaidot vasaru, un šī [problēma] var palēnināt šo impulsu, bet ar abām pārējām vakcīnām vēl viss ir kārtībā."

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, investoriem rīkojoties piesardzīgi pirms gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanas, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, un arī indekss "Standard & Poor's 500" palielinājās, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

ASV dolāra vērtība samazinājās pirms trešdien gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmēm, savukārt zelta kā droša investīciju objekta cena sasniedza jaunu rekordu.

FRS amatpersonas jau ir devušas signālus par trešdien gaidāmo procentlikmju samazināšanu, bet vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Investoru noskaņojumu ietekmēja arī bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Akciju tirgos trešdien bija kritums, atjaunojoties bažām par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām pēc tam, kad ASV Senāts pieņēma likumprojektu par atbalstu cilvēktiesībām Honkongā, izraisot Pekinas sašutumu.

"Globālās tirdzniecības vējš trešdien mainīja virzienu," sacīja "ActivTrades" analītiķis Pjērs Verē, atzīmējot, ka to "izraisīja ASV Senāts, pieņemot likumprojektu par protestētāju atbalstīšanu Honkongā".

"Vairums investoru tagad baidās, ka tas var ievērojami kaitēt sarunām un "pirmās fāzes" vienošanās parakstīšanai ar Pekinu," viņš piebilda. ASV Senāts otrdien pieņēma likumprojektu, kas atbalsta "cilvēktiesības un demokrātiju" Honkongā un draud atcelt šīs teritorijas īpašo ekonomisko statusu. Pekina izsauca ASV diplomātu un draudēja ar pretpasākumiem.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc aģentūras "Reuters" ziņas, ka daļējā tirdzniecības vienošanās ar Ķīnu, par kuru oktobrī paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, varbūt netiks noslēgta līdz gada beigām. Tramps trešdien sacīja reportieriem, ka sarunas ar Pekinu turpinās, bet viņš nejūt nekādu spiedienu panākt vienošanos. Viņš otrdien bija sacījis, ka varētu pacelt muitas tarifus Ķīnas precēm, ja vienošanās netiks noslēgta.