Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ASV obligāciju ienesīgumam sasniedzot 16 gadu augstāko līmeni, kas pastiprināja bažas par paaugstinātām procentlikmēm.
Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi saruka par vairāk nekā 1% pēc tam, kad ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga līdz līmenim, kas iepriekšējo reizi bija sasniegts 2007.gadā.
Analītiķi saistīja obligāciju ienesīguma palielināšanos ar prāvu šo obligāciju emisiju un ar ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu izteikumiem, kas signalizēja, ka ASV centrālā banka varētu saglabāt procentlikmes augstā līmenī ilgāku laiku.
Investori gaida ASV nodarbinātības datu publiskošanu, kas paredzēta piektdien.
ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu īslaicīgi pārsniedza 150 jenas par dolāru, kas notika pirmoreiz gada laikā, bet pēc tam ātri kritās.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 1,3% līdz 33 002,38 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,4% līdz 4229,45 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,9% līdz 13 059,47 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,5% līdz 7470,16 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 1,1% līdz 15 085,21 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,0% līdz 6997,05 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 0,5% līdz 89,23 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,2% līdz 90,92 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien kritās par 6,0% līdz 36,99 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0477 līdz 1,0472 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2087 līdz 1,2081 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 149,86 līdz 148,85 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,68 līdz 86,66 pensiem par eiro.