VAS Lauku attīstības fonds līdz 2015. gada 31. martam ir pieņēmis lēmumu par 582 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 29,4 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 14 981 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 2065 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Aizdevumu sadalījums pa reģioniem: Zemgale – 170; Kurzeme – 164; Vidzeme – 115; Latgale – 80; Rīgas reģions – 53 aizdevumi.

Ministrijā inform;e, ka apstiprināto aizdevumu summa ir no 2846 eiro līdz 330 000 eiro (par 142 287 eiro un vairāk ir apstiprināti kopā 29 aizdevumi). No 582 apstiprinātajiem aizdevumiem 407 aizdevumiem piešķirtā summa ir līdz 55 000 eiro, pieprasītākā aizdevuma summa ir līdz 50 000 eiro.

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

#Šogad turpināsies 2017.gadā novērotā tendence - palielināsies no jauna izsniegtie patēriņa aizdevumi ar atmaksas grafiku un garāku aizdevuma termiņu.

No jauna izsniegtie nebanku aizdevumi 2018. gadā varētu sasniegt 570 – 590 miljonus eiro, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas prognozes par 2018. gadu.

Savukārt kopējais nebanku aizdevumu kredītportfelis gada beigās varētu būt robežās no 625 līdz 635 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 55% veidos nebanku aizdevēju, tai skaitā nebanku aizdevēju - banku meitas sabiedrību, sniegtie līzinga pakalpojumi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija prognozē, ka patēriņu aizdevumu segmentā 2018. gadā palielināsies konkurence starp bankām un nebanku aizdevējiem. No vienas puses tas mazinās no jauna nebanku izsniegto patēriņa kredītu apjomus, savukārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās un algu pieaugums izlīdzinās izsniegto kredītu apjomus. Asociācija prognozē, ka nebanku patēriņu kredītu pieaugums varētu būt 2-3% robežās.

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri patēriņa aizdevumos izsniedza 84,7 miljonus eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

«Ja skatāmies uz kredītu atteikumu skaitu, tad redzam, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos 69% gadījumu kredīta izsniegšana nebanku kreditēšanas sektorā tika atteikta, līdz ar to nav vērojams izsniegto kredītu apjoma pieaugums, ko redzam, piemēram, citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Lielā mērā tas saistīts ar investīcijām, ko nozares uzņēmumi gan aizvadītā gada beigās, gan šī gada sākumā veica tehnoloģiju risinājumos, lai pilnveidotu klientu maksātspējas vērtēšanas procedūras,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, skaidrojot faktorus, kas ietekmēja izsniegto kredītu apjomus.

Saskaņā ar asociācijas biedru datiem 2017. gada pirmajā pusgadā bez kavējuma tika atdoti aizdevumi 90% gadījumu.

Savstarpējo aizdevumu platformai Mintos ir pievienojies nebanku kredītdevējs Kredito garantas, kas Lietuvas lielākajās pilsētās izsniedz aizdevumus pret nekustamā īpašuma ķīlu, informē Mintos.

Līdz ar to šobrīd caur Mintos platformu tiek finansēti aizdevumi, kurus izsnieguši jau pieci nebanku kredītdevēji no Lietuvas.

«Esam patiesi gandarīti par uzsākto sadarbību ar Kredito garantas, jo tas ļaus vēl vairāk stiprināt platformā izvietoto kredītu piedāvājumu no Lietuvas. Ja līdz šim investoriem finansēšanai bija pieejami ar automašīnas ķīlu nodrošināti un biznesam izsniegti aizdevumi no Lietuvas, tad tagad būs pieejami arī hipotekārie kredīti, » uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Finansēšanai Mintos platformā būs pieejami Kredito garantas zema riska aizdevumi. To summas galvenokārt būs no 1500 eiro līdz 40 000 eiro ar atmaksas termiņu no 6 mēnešiem līdz 10 gadiem. Vidējā neto gada atdeve šiem kredītiem būs aptuveni 8%.

VAS Lauku attīstības fonds līdz 31. decembrim ir pieņēmis lēmumus par 250 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 12,1 miljona eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 6971 hektāru lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1743 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Zemgalē piešķirts 81 aizdevums, Kurzemē – 76 aizdevumi, Vidzemē – 42 aizdevumi, Latgalē – 24 aizdevumi un Rīgas reģionā – 27 aizdevumi.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 295 tūkstošiem eiro, par 142 tūkstošiem eiro un vairāk ir apstiprināti 12 aizdevumi. Pieprasītākās aizdevuma summas ir līdz 35 tūkstošiem eiro.

Aizdevumu termiņi ir robežās no 3 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 15,6 gadi.

Investīciju platforma Debitum laidusi apritē finanšu instrumentus - ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus (ABS). Šis finanšu produkts tika izstrādāts pārejas periodā, pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gada septembrī piešķīra investīciju pakalpojuma sniedzēja licenci platformas operatoram SIA “DN Operator”.

"Mēs esam priecīgi pavērt iespējas, kas kādreiz bija pieejamas tikai "lielajiem spēlētājiem", un tādējādi ieviešam reālas pārmaiņas nozarē," komentē Debitum dibinātājs Mārtiņš Liberts.

ABS ir finanšu instruments, kas nodrošināts ar aizdevumu kopumu, ko veido pieci vai vairāk aizdevumi. Kopumu veido aktīvi (aizdevumi), tos izveido aizdevumu izsniedzēji, un veicot ar regulatoru saskaņotus izvērtēšanas un izveides procesus, Debitum izveido ABS un piedāvā tos saviem investoriem platformā.

ABS iekļautie aizdevumi ir tādi paši, kādos bija iespējams ieguldīt iepriekš - tie ir biznesa aizdevumi, faktorings, aizdevumi, kas saistīti ar videospēlēm un citām nozarēm.

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par piena vidējām patēriņa cenām tās šā gada janvārī turpināja augt, savukārt, kā liecina Eiropas Komisijas dati par vidējām svaigpiena iepirkuma cenām, tad svaigpiena iepirkuma cena turpināja samazināties.

Kā liecina CSP dati, vidējā piena cena par litru mazumtirdzniecībā šā gada janvārī, attiecinot pret pērnā gada decembri, pieaugusi par aptuveni 3 eirocentiem, savukārt svaigpiena iepirkuma cena pēc EK apkopotās informācijas Latvijā samazinājusies par aptuveni 3 centiem. Līdz ar to starpība starp svaigpiena iegādi un piena pārdošanu veikalos ir pieaugusi par 6 eirocentiem tikai janvāra mēnesī vien. Kopumā ņemot, vidējā piena cena janvārī mazumtirdzniecībā bija 1,34 eiro par litru, savukārt par svaigpiena kilogramu Latvijas zemniekiem vidēji maksāja 0,458 eiro.

Salīdzinot Baltijas valstu piena iepirkuma cenas, var redzēt, ka Latvijā cena ir viszemākā, lai gan brīžiem tā mijas ar Igauniju. Tieši kopš pērnā gada vidus Igaunijā piena iepirkuma cena nemainīgi aug, apsteidzot Latvijas cenu par aptuveni 10 centiem uz svaigpiena kilogramu šā gada janvārī. Arī Lietuvā piena iepirkuma cena vienmēr bijusi augstāka nekā Latvijā, tomēr, ja salīdzinām ar Igauniju, Latvijas un Lietuvas cenas korelē, bet igauņi pēdējā pusgada laikā ir atraduši kārtējās brīnumzāles savai ekonomikai un ne tikai noturējuši piena iepirkuma cenu, bet pat spējuši būtiski apsteigt kā Latviju, tā Lietuvu ar vidējo iepirkuma cenu ražotājiem.

Situācija viesmīlības nozarē ir dramatiska – tās starppatēriņa īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājies no 2,9% 2019. gadā līdz 1,2% 2021.gadā. Cieš gan ēdināšanas uzņēmumi, gan valsts ekonomika – kopējie nozares administrēto maksājumu parādi sasnieguši 50% attiecību pret nodokļu ieņēmumiem un kopš 2019. gada ir palielinājušies par 183%, norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.

“Latvijā PVN likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropas Savienībā (aiz Dānijas) un pati augstākā starp «jaunajām» ES dalībvalstīm. Turklāt deviņas no ES dalībvalstīm tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kopš 2020.gada sākuma, īstenoja papildus PVN samazināšanas politiku, tādējādi tika atbalstīta ne tikai nozare, bet arī kopējā valsts ekonomika. Vienlaikus jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies. Rezultāts – ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd strādā ar zaudējumiem un vairumam LRB biedru ir hroniski nodokļu parādi. 2021.gadā samaksāto nodokļu apjoms ir samazinājies par 38% jeb 56 miljoniem eiro, salīdzinot ar apjomu pirms COVID-19 pandēmijas. Lai salauztu šo apburto loku, ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Aizdevumi kļuvuši pieejamāki, līdz ar to ES finansējuma sarukums būtiski neiedragās uzņēmēju spēju aizņemties.

Pērn uzņēmumiem no jauna izsniegti aizdevumi aptuveni 600 miljonu latu apmērā, no kuriem daļa saņemta, pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansējumam. Ņemot vērā, ka šajā gadā šis finansējums mazinās, daļa uzņēmēju varētu palikt bez aizdevuma.

Runājot par kreditēšanas prioritātēm šajā gadā, banku pārstāvji norāda, ka uzmanība tiks pievērsta tādām nozarēm kā lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un enerģētika, savukārt uz nekustamo īpašumu nozari pagaidām bankas skatās piesardzīgi.

Līdz pagājušā gada novembrim uzņēmumiem no jauna izsniegti aizdevumi vairāk nekā 583 miljonu latu apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati, turklāt viens no svarīgiem faktoriem jaunajā uzņēmumu finansējumā bija Eiropas struktūrfondi, kas tika piesaistīti gan privātajā ražošanas sektorā, gan arī valsts un pašvaldību infrastruktūrām, atzīst Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs.

Valsts attīstības finanšu institūcija darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsēja, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītāja, bet ne kā konkurente komercbankām

To intervijā DB stāsta valsts a/s Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA Latvijas Garantiju aģentūra, valsts a/s Lauku attīstības fonds un valsts a/s Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā kopumā tās devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 milj. eiro.

Kāda ir pašreizējā situācija ar Altum?

Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik ir noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) īsti objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. Altum ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. Altum koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārtīgi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus, periodiski kopā arvien pieaugošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir pieaugoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 milj. eiro apmērā. Tā kā daļu šīs naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā šīs «sniega bumbas» pamats – Altum jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 milj. eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas bankas kreditējušas Latvijas uzņēmumu attīstības projektus par 312 miljoniem eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Proporcionāli lielākais kreditēšanas apjoma pieaugums, salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem trim mēnešiem, bijis lauksaimniecībā (+130%), kur jaunos aizdevumos izsniegti 30 miljoni eiro. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izsniegti kredīti 22,3 miljonu eiro apmērā, elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarei – 41,5 miljonu eiro apmērā, tirdzniecības uzņēmumiem – 22,9 miljonu eiro apmērā, transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumiem – 18,4 miljonu eiro apmērā, izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem – 23,3 miljonu eiro apmērā.

«Latvijas bankas pilnīgi noteikti no ļoti piesardzīgas kreditēšanas fāzes ir atgriezušās pie mērenas izaugsmes kreditēšanas. Protams, mēs nevaram atgriezties trekno gadu pārmērībās, tomēr kopumā efektīvi biznesa attīstības plāni šobrīd Latvijā var atrast atsaucīgu partneri bankas personā. Jāatceras gan, ka katrai biznesa izaugsmes fāzei ir piemērots cita veida finansējums, ne tikai banku aizdevumi, bet arī valsts atbalsta instrumenti (garantijas, mezanīna aizdevumi), riska kapitāls, biznesa eņģeļi,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Finansiāla stabilitāte ir sasniedzama, ja ir apzinātas dažādas iespējas, kas var palīdzēt ceļā uz to. Pārkreditācija ir viena no šīm iespējām, ar ko veicināt dažādu problēmu risināšanu un atvieglot finansiālu grūtību pārvarēšanu.

Tas ir process, kas palīdz optimizēt esošo kredītsaistību izmaksas un sniedz iespēju apvienot vairākus aizdevumus vienā. Kredītņēmējiem bieži nav skaidrības, vai viņu esošās saistības iespējams pārstrukturizēt izdevīgākā veidā, tāpēc rodas jautājums - ko īsti iespējams pārkreditēt?

Auto līzings un auto kredīts. Automašīnas iegāde mūsdienās vairs nav untums, bet gan nepieciešamība, tāpēc arvien vairāk patērētāju kļūst par kredītņēmējiem šī pirkuma veikšanai. Lietotu auto iegādei izmanto kredītu, taču jaunas un mazlietotas automašīnas visbiežāk iegādājas līzingā, taču tā tas nav vienmēr. Gan auto kredītu, gan līzingu iespējams pārkreditēt un izmantot arī iespēju apvienot kredītus. Veicot refinansēšanu šiem aizdevumu veidiem, iespējams panākt izdevīgāku risinājumu ikmēneša maksājumiem, kā arī izvairīties no auto zaudēšanas, ja tas kalpo par aizdevuma nodrošinājumu un vairs nav iespējas segt maksājumus iepriekšējā apmērā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 64,6 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā 2017. gada sešos mēnešos. No piešķirtiem kredītiem 46% bija aizdevumi ar Altum garantiju ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Lielākā daļa no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēta dzīvokļa iegādei vai remontam, apmēram 14% no kredītiem piešķirti mājas iegādei, bet ap 4% – mājas būvniecībai.

«Lielākā pircēju aktivitāte ganapstiprināto kredītuskaita, gan arī apjoma ziņā ir Rīgā un tās apkaimē, kur koncentrējas ap 80% no visa piešķirtā finansējuma. No reģionālajiem centriem lielākā aktivitāte ir Jelgavā, Liepājā, Ogrē, Valmierā un Siguldā. Visvairāk iedzīvotāji iegādājas dzīvokļus otrreizējā tirgū, apmēram 15% veido mājokļi jaunajos projektos. Turklāt jau otro gadu novērojam arvien augošu pieprasījumu pēc privātmājām,» stāsta SEB bankas valdes loceklisArnis Škapars.

Pēc SEB bankas novērojumiem, ap 45% aizņēmēju ir vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Aktīvākie kredītņēmēji vecumā līdz 40 gadiem ir vīrieši, savukārt vecuma grupā no 40 gadiem – aktīvākas ir sievietes. Vidējais aizņēmēja vecums Altum garantēto kredītu gadījumā ir 28-30 gadi.

Savstarpējo aizdevumu platformā Twino gadās situācijas, kad nav pieejami aizdevumi, jo investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem ir lielāks nekā aizdevumu piedāvājums.

Tādējādi investori uzreiz izpērk visus aizdevumus, tiklīdz tie parādās platformā un nākas gaidīt rindā uz investīcijām, novēroja portāls db.lv.

Kā stāsta uzņēmuma pārstāve Laura Krastiņa, līdz šim Twino savstarpējo aizdevumu platformā finansēti aizdevumi 200 miljoni eiro apjomā, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas kā vienai no vadošajām investīciju platformām Eiropā, informē uzņēmums.

Kopš dibināšanas 2015.gada maijā, platforma piesaistījusi gandrīz 11 000 privāto investoru no vairāk nekā 30valstīm Ceturto daļu ieguldījumu apjoma platformā veido investori no Vācijas, 12% aizdevumi finansēti no Apvienotās Karalistes investoru ieguldījumiem, bet 11% no Latvijas un tikpat no Igaunijas. Vidējā investīciju atdeve no ieguldījumiem veido 12%.

Aizdevumi privātajam sektoram eirozonā šā gada janvārī turpinājuši samazināties, ceturtdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB).

Eirozonas banku aizdevumi privātajam sektoram janvārī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, samazinājušies par 2%.

Identisks kritums tika reģistrēts arī decembrī.

ECB dati liecina, ka aizdevumi mājsaimniecībām janvārī samazinājušies par 0,2%, bet aizdevumi mājokļu iegādei palielinājušies par 0,5%.

ECB jau vairākkārt uzsvērusi, ka vāja aizdevumu izsniegšanas aktivitāte bremzē eirozonas ekonomikas atveseļošanos, un tam piekrīt arī analītiķi.