Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija "Firmas.lv".

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.

Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.

Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, "airBaltic" biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Estonian Air" mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.

Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota "Nordic Aviation Group", kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Tostarp ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 400 miljonus eiro, bet ieņēmumi no lidmašīnu iznomāšanas, balstoties uz ACMI līgumiem, veidoja 77 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka savukārt "airBaltic" pamatdarbības peļņa pērn sasniedza 32 miljonus eiro pretēji 56 miljonu eiro zaudējumiem gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn būtisku negatīvu ietekmi uz "airBaltic" komerciālajiem un finansiālajiem rādītājiem atstāja Covid-19 izplatība un ierobežojumi gada pirmajā ceturksnī, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ietekmēja ne tikai "airBaltic" lidojumus, bet arī atstāja būtisku ietekmi uz degvielas cenām. Tāpat negatīvu ietekmi atstāja arī lidmašīnu dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" izmantot savu pilno kapacitāti.

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome, kuru deleģē gan Latvijas valsts, gan privātie investori, apstiprinājuši Paulu Cālīti par jauno airBaltic valdes locekli. Viņš šī amata pienākumus sāks pildīt no 2020. gada 1. marta.

"Padome ir lepna, ka vadības komandai kā jaunākais loceklis pievienojies viens no savējiem. Mēs ticam, ka Pauls Cālītis spēs saglabāt airBaltic pirmšķirīgos darbības rezultātus lidsabiedrības ilgtspējīgās izaugsmes laikā, kad īstenojam Destination 2025 biznesa plānu," teic airBaltic padomes priekšsēdētājs Niks Bulmanis.

Jaunieceltais airBaltic operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis uzsver: "25 airBaltic nostrādāto gadu laikā man ir bijusi privilēģija veicināt uzņēmuma attīstību no tā pašiem pirmsākumiem. Es esmu priecīgs pievienoties Baltijā vadošās lidsabiedrības valdei, lai turpinātu airBaltic tālāku izaugsmi."

Kā operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis būs atbildīgs par lidojumu vadību, tehniskajām un loģistikas nodaļām, lidostas pakalpojumu vadību, klientu atbalstu, drošību, kā arī lidsabiedrības kvalitāti.

No sestdienas, 14.novembra, līdz ārkārtējās situācijas beigām arī lielo un tirdzniecības centros izvietoto saimniecības un mēbeļu preču veikalu darbība brīvdienās un svētku dienās nebūs atļauta, šovakar ārkārtas sēdē lēma Ministra kabinets.

Kā informēja Ekonomikas ministrijā, pēdējās dienās strauji pieaugošais inficēto cilvēku skaits liek izvērtēt iespēju veikt papildu pasākumus cilvēku drošībai. Ņemot vērā plašo preču sortimentu, kas aptver saimniecības preču tirdzniecību, piemēram, mēbeles, virtuves piederumi, apgaismes ierīces, epidemiologi snieguši rekomendācijas svītrot saimniecības preču veikalus no pirmās nepieciešamības preču veikalu saraksta, kuru darbība tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās ir atļauta.

Aicina mēbeļu un būvmateriālu veikalus brīvdienās nestrādāt 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdienas pēcpusdienā nācis klajā ar aicinājumu...

Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu izpratnē tirdzniecības centri ir ēkas, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 kvadrātmetru vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz desmit tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

EK atzīmēja, ka valdības apstiprinātie grozījumi nozīmē, ka tādi veikali kā "Jysk", "Cenu klubs" un citi, kas atrodas tirdzniecības centros, brīvdienās strādāt nedrīkst. Savukārt higiēnas preču veikalu, piemēram, "Drogas", darbība ir atļauta gan tirdzniecības centros, gan ārpus tiem.

Uz 4 nedēļām izsludina ārkārtējo situāciju, brīvdienās ierobežos veikalus 

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo...

Tādi veikali kā "Depo","K-Senukai", "Kurši", "Ikea" un citi, kuru kopējā tirdzniecības platība ir virs 10 000 kvadrātmetriem, brīvdienās un svētku dienās strādāt nedrīkst.

Savukārt, ja veikalu platība ir zem 10 000 kvadrātmetriem, to darbība būs atļauta.

EM norādīja, ka veikalu, kuru platība ir mazāka par 10 000 kvadrātmetriem, darbība netiek ierobežota un tādos veikalos drīkst tirgoties ar visplašāko un dažādāko preču sortimentu.

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas un vietas to preču izsniegšanai, kas iegādātas internetveikalos.

Kā ziņots, lai mazinātu cilvēku, tai skaitā ģimeņu, pulcēšanos tirdzniecības un izklaides centros, kur slēgtās telpās vienlaicīgi uzturas liels skaits cilvēku un ir liela varbūtība nonākt kontaktā ar inficētu cilvēku, Ministru kabinets 6.novembrī lēma ierobežot tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, paredzot, ka brīvdienās un svētku dienās šādos centros ir iespējams iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, dzīvnieku barību, zāles un higiēnas preces.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Līdz ar valdības otrdien pieņemto lēmumu, kas ļauj brīvdienas un svētku dienās strādāt visiem tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, tie plāno būt atvērti jau Ziemassvētku brīvdienās, tomēr grūtības sagādā darbaspēka organizēšana, pastāstīja aptaujātie tirdzniecības centru pārstāvji.

Tirdzniecības centru "Alfa" un "Akropole", kuriem ir viens īpašnieks, pārstāvji atzina, ka tirdzniecības centri ir priecīgi par valdības lēmumu ļaut veikaliem jau no 24.decembra strādāt "zaļajā" režīmā arī brīvdienās un svētku dienās. Gan "Akropole", gan "Alfa" nomnieki jau šajās brīvdienās būšot atvērti apmeklētājiem.

Vienlaikus "Akropoles" un "Alfas" pārstāvji atzina, ka viens no šī brīža izaicinājumiem ir darbaspēka organizēšana.

Abi tirdzniecības centri 24.decembrī apmeklētājiem būs atvērti no plkst.10 līdz 18, bet 25.decembrī - no plkst.12 līdz 21. Savukārt 26.decembrī tirdzniecības centri strādās no plkst.10 līdz 22, bet 31.decembrī - no plkst.10 līdz 20. Vienlaikus 1.janvārī abi tirdzniecības centri būs slēgti.

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop», pamatojoties uz ES regulu 261/2004, pērn iesūdzēja tiesā aviokompāniju «airBaltic», pieprasot izmaksāt lidojumu kompensācijas 385 pasažieriem par kavētu, atceltu vai virspārdotu lidojumu.

«Pēc garas un smagas cīņas Lietuvas tiesā, panākta vienošanās, ka «airBaltic» izmaksās pieprasīto kompensāciju summu aptuveni 120 tūkstošu eiro apmērā,» teikts Skycop paziņojumā.

Tiesa gan, «airBaltic» atsevišķā paziņojumā šos apgalvojumus noraida, uzsverot, ka pašlaik uzņēmums uzsācis izlīguma sarunas, kuru ietvaros izlīgumi tiks slēgti katrā individuālajā gadījumā atsevišķi.

«Šajā procesā tiks vērtēts, vai kompensācija pasažieriem būtu jāizmaksā atbilstoši Regulai 261/2004, kā arī, vai Skycop procesa laikā iesniegs atbilstošus procesuālos dokumentus. Pirms tiesas kompensācijas Skycop klientiem netika izmaksātas gadījumos, kad Skycop prasītais kompensācijas apmērs nebija atbilstošs Regulas 261/2004 noteikumiem, vai arī Skycop nesniedza atbilstošus dokumentus, lai būtu iespējams pārliecināties par viņu pārstāvības tiesībām,» norāda «airBaltic».

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), biedrība «Zemnieku Saeima» (ZSA) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta iniciatīvu mainīt 11.novembra dienas statusu no atceres vai atzīmējamās dienas uz svētku dienu kā to Saeima pašreiz ir atbalstījusi 2.lasījumā, izskatot grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», informē LTRK.

ZSA, LTRK un LDDK aicina saglabāt 11.novembrim – Lāčplēša dienai – atceres vai atzīmējamās dienas statusu kā to pašreiz nosaka likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām».

Organizācijas sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī visām parlamentā pārstāvētajām frakcijām, Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai, norādot, ka papildu brīvdienas pašreiz nav pieļaujamas.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem vienas papildus svētku dienas - 11. novembra noteikšana 2018. gadā neietekmētu kopējos nodokļu ieņēmumus, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, taču 2019. gadā tas radītu 8,6 miljonus eiro zaudējumus un 2020. gadā - 9,2 miljonus eiro.

Pēc regulāro testu veikšanas ceturtdien, 29.oktobrī, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss saņēmis pozitīvu Covid-19 testa rezultātu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Ievērojot iekšējos drošības un veselības pasākumus, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, Gauss nekavējoties devies karantīnā, kā arī visas kontaktpersonas ir apzinātas un informētas.

"Visus piesardzības pasākumus uztveru ļoti nopietni, un pēdējos astoņus mēnešus tos esmu stingri ievērojis. Esmu regulāri veicis testus piesardzības nolūkos. Šobrīd jūtos labi, un man nav nekādu simptomu. Diemžēl šobrīd nav iespējams izsekot vietu, kur notikusi inficēšanās. Mums ir stingri iekšējie veselības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību un nodrošinātu mūsu darbinieku drošību un labsajūtu, taču, neskatoties uz to, notikusi inficēšanās. Šobrīd darba pienākumus pildīšu attālināti," norādīja Gauss.

Darbības apmēriem būtiski sarūkot, par aizvien lielāka darbinieku skaita ataišanu ziņo Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". “Varam apstiprināt, ka tā ir kolektīvā atlaišana, par kuru jau šobrīd esam ziņojuši Darba likumā noteiktajā kārtībā,” "Dienas Biznesam" apstiprināja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Uzņēmums uzsācis konsultēšanos arī ar darbinieku pārstāvjiem. Kolektīvā atlaišana attiecas uz 400 darbiniekiem, kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 1780.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) "Dienas Biznesam" apstiprināja, ka 13.martā ir iesniegts uzņēmuma "airBaltic" paziņojums par kolektīvo atlaišanu. NVA uztur kontaktu ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem un ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.

Savukārt finansiālos zaudējumus "airBaltic" atturas prognozēt, norādot: "Šobrīd neviena lidsabiedrība nespēj prognozēt krīzes ilgumu un tās ietekmi, līdz ar to nevar prognozēt arī kopējos zaudējumus".

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes attīstību pasaulē un tās radīto ietekmi uz "airBaltic" maršrutu tīklu, uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku no 2020. gada 29. marta līdz 31. maijam samazināt sēdvietu skaitu vēl par 30% un aktīvo floti līdz 22 lidmašīnām. .

Lietuva neapsvērs Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju iegādi, paziņoja satiksmes ministra amata kandidāts Eugenijus Sabutis.

"Pašlaik varu pārliecināti teikt, kamēr mums šajā jomā ir tik dziļas problēmas - nevis aviācijā, bet kopumā, piemēram, bedraini ceļi, brūkoši tilti, viadukti un tā tālāk - mēs neapsvērsim," intervijā ziņu aģentūrai BNS sacīja Sabutis, komentējot iespējamo Latvijas nacionālās aviokompānijas akciju iegādi.

"Noteikti ne pašlaik. Nedomāju, ka atbilde mainīsies gada vai divu laikā," piebilda bijušais Jonavas rajona mērs, kuru ministra amatam virza oktobrī notikušajās Seima vēlēšanās uzvarējušie sociāldemokrāti.

Līdzšinējais satiksmes ministrs Marjus Skuodis janvārī paziņoja, ka Lietuva apsver "airBaltic" akciju iegādi. Tolaik viņš atklāja, ka turpinās sarunas par iespējamā darījuma nosacījumiem, piemēram, atsevišķu aviokompānijas lidmašīnu bāzēšanu Lietuvā.