5,3 miljonu vērtu komercķīlu a/s Swedbank reģistrējusi saistībā ar a/s Agrofirmas Tērvete investīciju projektiem.

Ķīlas devējs ir a/s Agrofirma Tērvete, bet ņēmējs – a/s Tērvetes AL. Agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks informē, ka ķīla saistīta ar vairākiem investīciju projektiem, kas pašlaik ir realizācijā.

A/s Tērvete AL jau sākusi jaunā alus pagraba izveidi. Pēc D. Dominieka paustā, 1973. gadā celtais alus pagrabs tiks modernizēts atbilstoši visām higiēnas prasībām. Vēlāk sekos jaunas noliktavas izveide un jaunu produktu ieviešana ražošanā. Kopumā trīs gadu laikā alus brūzī paredzēts ieguldīt aptuveni četrus miljonus latu. Jau ziņots, ka Tērvete AL nomās a/s Agrofirma Tērvete piederošās ražošanas ēkas un būves, kā arī veiks ieguldījumus pamatlīdzekļos, jaunās ražošanas iekārtās. «Tērvetes alus ražotnes modernizācija ir nepieciešama, lai veiksmīgi turpinātu alus ražošanas procesu nemainīgā kvalitātē, kā arī lai uzsāktu jaunu produktu ražošanu,» teikts kompānijas gada pārskatā. Modernizācijas procesā iecerēts uzlabot ražošanas mehānismus, ietaupot energoresursus un izejvielas, līdz ar to nodrošinot augstu konkurētspēju. Nākotnē a/s Tērvetes AL plāno ražot gan alu, gan arī jaunus produktus - kvasu un veselības dzērienu.

Aptuveni pēc mēneša darbu varētu sākt Tērvete food saldējuma ražotne Druvā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

AS Agrofirma Tērvete īpašnieks Vitauts Paškausks sarunā ar DB pastāstīja, ka jūlija beigās vai augusta sākumā tiks sākta saldējuma ražošana, bet pagaidām vēl notiek iepirkumi un tiek iegādātas nepieciešamās iekārtas. «No Tērvetes piena ražosim saldējumu,» teica V. Paškausks. Viņš gan nevēlējās plašāk komentēt jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un ražotnes plāniem, sakot, ka tas vēl ir pāragri. Tiklīdz būsim ražotni palaiduši, stāstīsim plašāk, piebilda V. Paškausks.

Nonāca izsolē

Šā gada martā saldējuma ražotājas AS Druva food nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi par gandrīz miljonu eiro iegādājies pērn reģistrētais uzņēmums Tērvete food, kura mērķis ir atsākt ražošanu, iepriekš pavēstīja Druva food maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe. Kā liecina Lursoft dati, Tērvete food ir reģistrēts pērn 2.novembrī Jelgavā un kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Uzņēmuma darbības veids ir holdingkompāniju darbība, tas pilnībā pieder Santai Paškauskai, bet valdes priekšsēdētājs ir alus ražotāja Tērvete AL padomes priekšsēdētājs Niks Paškausks. Agrofirma Tērvete ir lielākais lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, tostarp piena ražotājs. 2016. gadu Tērvete pabeidza ar 12,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, taču agrofirmas zaudējumi pērn pārsniedza vienu miljonu eiro, kas, visticamāk, saistīts ar zemo piena iepirkuma cenu. Pagājušā gada vadības ziņojums Lursoft vēl nav publiskots. Tērvete food šogad martā izsolē ar vienu soli iegādājies Druva food mantas kopību. Ja tiesa apstiprinās izsoles aktu, kompānija samaksās solīto naudu un izpildīsies visi likumā noteiktie nosacījumi, lai Tērvete food kļūtu par Druva food kustamās mantas īpašnieci, iepriekš vēstīja LETA.

Valdības lēmums par akcīzes nodokļa paaugstināšanu alum tīši pasliktina spēles noteikumus vietējiem ražotājiem, uzskata a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba.

Viņš atgādināja, ka Latvijas valdība un Finanšu ministrijas nodokļu politikas veidotāji nav izmantojuši Eiropas Savienības atļautās akcīzes nodokļa atlaides maziem vietējiem uzņēmumiem līdz pat 50 %, bet akcīzes pieaugums ir tāds pats kā starptautisko koncernu meitas uzņēmumiem – alus darītavām, kas Latvijā nu jau kontrolē 85% no vietējā tirgus. «Aldaris, Cēsu alus, arī viena īpašnieka īpašumā esošie Lāčplēša alus un Līvu alus kā starptautisku koncernu sastāvdaļas šādus ekonomiskus satricinājumus pārdzīvo vieglāk. Mazajām alus darītavām diemžēl kārtējo reizi jāsamazina sava peļņa un jāpalielina risks bankrotēt. Tāda ir valdības politikas reālā ietekme,» tā M.Goba.

A/s Agrofirma Tērvete paplašinās alus ražotni, kas ļaus palielināt jaudu divas reizes.

Paredzēts investēt vecā alus pagraba rekonstrukcijā un jaunas alus vārītavas izveidē, kā arī iekārtu iegādē un loģistikas paplašināšanā. «Alus ražošanā plānojam jaunu vārītavu, papildus jaudu alus pagraba izveidē un jaunu loģistiku – noliktavas, kā arī būtisku lietu - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lai mēs būtu videi draudzīgāki,» stāsta a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Investīcijas alus ražotnē paredzētas 3,5 miljonu latu apmērā. Sagaidāms, ka jauda pēc projekta pabeigšanas palielināsies divas reizes, kas balstīsies uz jauniem dabiski raudzētiem produktiem – kvasu, veselības dzērienu un citiem. Detalizētāku informāciju par jaunajiem produktiem D. Dominieks pagaidām neatklāj.

Nozaru pārstāvji izvairās nosaukt konkrētus atbildīgos vai vainīgos, norādot, ka šī brīža ekonomiskajā krīzē nevar vainot vienu cilvēku vai notikumu.

Tomēr eksperti atzīst, ka lauvas tiesa atbildības par ekonomiskajām grūtībām jāuzņemas politiķiem, jo īpaši Aigara Kalvīša valdībām. Neatkarīgi no tā, vai viņa un iepriekšējo premjeru valdību paveiktais vai nepaveiktais bijis nekompetences, ļaunprātības vai pārmērīgas pašpārliecinātības rezultāts, ekonomiskie rādītāji, kā arī dažādu nozaru pārstāvju brīdinājumi bijuši pietiekami draudīgi, lai signalizētu par nepieciešamību pie varas esošajiem kļūt uzmanīgiem un piesardzīgiem ekonomiskās politikas regulēšanā. Roberts Ķīlis tajā pašā laikā norāda, ka daļa vainas jāuzņemas arī inteliģences pārstāvjiem, kas apzinājās to, kādas būs iepriekšējo gadu straujās izaugsmes sekas, bet acīmredzot savu viedokli nepauda pietiekami skaļi, lai tas tiktu sadzirdēts.

Šogad ievērojamu pakāpienu pa Latvijā mīlētāko zīmolu reitinga kāpnēm veicis Tērvetes alus, informē uzņēmums.

Kompānija DDB šādu aptauju kopā ar socioloģisko pētījumu firmām un žurnālu Kapitāls gatavo jau vairākus gadus. Ja mīlētāko zīmolu veidotāji gatavotu atsevišķu produktu un dzērienu izlasi, tad Tērvetes alus iekļūtu Top-20. Šoreiz lielajā rangu tabulā kopā ar mobilo telefonu un moderno komunikāciju tīkliem, bankām un medijiem, garšīgām un baudāmām lietām, kompānija ir 58. vietā ar aptaujas rādītāju 7%. Kā alus ražošanas nozares pārstāvjiem, īpašs gandarījums ir pēc precizējuma – Tērvetes alus šogad ir pirmais starp alus zīmoliem.

Daudznozaru uzņēmums a/s Agrofirma Tērvete, kas ražo arī Tērvetes alu, 2012. gadā nopelnīja par 23% vairāk nekā iepriekšējā gadā – 1,59 miljonus latu, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 6%, sasniedzot 7,49 miljonus latu.

Aizvadītajā gadā ieņēmumus no saimnieciskās darbības galvenokārt veidojusi alus, piena un graudu realizācija, kā arī ieņēmumi no mazumtirdzniecības, norādījusi uzņēmuma vadība. 2012. gadā a/s Agrofirma Tērvete realizējusi 5,4 tūkst. tonnu piena 1,1 milj. Ls apmērā, kā arī alu 4,4 milj. Ls vērtībā. Ieņēmumi no mazumtirdzniecības pērn veidoja 0,8 milj. Ls. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn apgrozījums alus ražošanas nozarē audzis par 13%.

Šogad a/s Agrofirma Tērvete uzņēmuma attīstībā plāno ieguldīt 8,5 milj. Ls.

A/s Agrofirma Tērvete darbības pamatvirzieni ir augkopība, piena ieguve un realizācija, alus ražošana un realizācija, kā arī mazumtirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana. Uzņēmums reģistrēts 1992. gadā, Tērvetes pagasta «Tišās». Tā pamatkapitāls veido 1,11 miljonus latu. 2012. gadā uzņēmumā strādāja vidēji 195 darbinieki, savukārt valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Dainis Domnieks.

Ministru kabinets piešķīris Atzinības rakstu akciju sabiedrības Agrofirma Tērvete finanšu direktorei, padomes priekšsēdētājai Norai Vildbergai.

Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu akciju sabiedrības Agrofirma Tērvete nostiprināšanā un tās ekonomiskajā izaugsmē. Atzinības rakstu pasniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

2008. gadā Agrofirma Tērvete atradās 1. vietā DB veidotajā lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju TOP 100. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 24% un bija 5,8 milj. Ls, peļņa — ap 800 tūkst. Ls. Agrofirma Tērvete kā savu mērķi deklarējusi kvalitātes līdera vietas saglabāšanu lauksaimniecības produktu ražošanas tirgū Latvijā.

AS "Agrofirma "Tērvete"" attīstībā šogad plānots investēt 10 miljonus eiro, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka projektos, kas šobrīd ir projektēšanas stadijā un kuru realizācija plānota 2024.-2025.gadā, investīcijas veidos 5,5 miljonus eiro.

Dominieks sacīja, ka uzņēmumā šogad plāno uzstādīt biometāna un sašķidrinātā biometāna (LNG) ražošanas iekārtu ar jaudu 800 kubikmetru stundā biogāzes attīrīšanai, saules parku ar jaudu trīs megavati stundā, kā arī izveidot uzņēmuma iekšējās elektroenerģijas sadales tīklu pašpatēriņa nodrošināšanai.

Tāpat plānots optimizēt sējumu platību atbilstoši uzņēmumā ražoto produktu klāstam.

Dominieks norādīja, ka šogad tiks projektēta arī digestāta pārstrādes līnija ar jaudu 140 000 tonnu gadā un CO2 pārtikas kvalitātes gāzes ražošanas līnija ar jaudu 7000 tonnu gadā.

Atpūtas vieta "Glamping Tervete" Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrituma paplašinās un pašreizējā namiņa rezervāciju kalendārs ir aizpildīts līdz pat rudenim.

"Šo tūrisma sezonu plānojam darbīgu, jo interese par namiņu ir pastāvīga. Rezervācijas uz šo sezonu sākām pieņemt jau decembra sākumā, un pašlaik mūsu mājaslapā ir redzams, ka kalendārs līdz pat rudenim ir pilns. Ja kāds datums atbrīvojas, piedāvājam interesentiem," stāsta "Glamping Tervete" radītāja Paula Cēsniece.

Db.lv jau rakstīja, ka Tērvetē kopš 2019.gada jūlija vidus darbību uzsācis "Glamping Tervete", kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Aprīļa mēnesis ir pirmais "Glamping Tervete" šīs sezonas mēnesis. Ņemot vērā esošo situāciju, vairāki viesi piesardzības nolūkos rezervācijas ir atteikuši. Šāds lēmums pilnībā ir saprotams, un atpūtas vietas saimnieki respektē šādu rīcību.

Agrofirma Tērvete jūnija sākumā atklās miljoniem latu vērto lopkopības kompleksu un biogāzes ražotni.

Tā ir daļa no daudzmiljonu projekta, ko agrofirma pilnībā plāno pabeigt nākamgad. Kopējās Agrofirmā Tērvete investīcijas – 18 miljoni Ls, ko uzņēmums paredzējis ieguldīt trīs gadu laikā.

Uzņēmuma vadība lēš, ka investīcijas dos atdevi jau tuvākajos gados – divu trīs gadu laikā apgrozījumu paredzēts dubultot.

Jaunajā lopkopības kompleksā investīciju apjoms ir deviņi miljoni latu, biogāzes ražotnē – pieci miljoni latu, bet vēl aptuveni četri miljoni latu būs ieguldīti alus ražotnē.

Tērvetes sadarbības partneris ir Swedbank, ar kura palīdzību vērienīgais projekts tiek īstenots, bet celtniecības darbus veica SIA PMG. «Tās ir investīcijas ilgtermiņā, radot jaunas darbavietas laikā, kad cilvēki pamet Latviju. Varam jaunām ģimenēm piedāvāt ilgtermiņa perspektīvu, jo te ir laba infrastruktūra,» stāsta agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Pēc projekta pabeigšanas darbavietu skaits pieaugs par 20, savukārt ražošana Tērvetē būs maksimāli efektivizēta, no viena apsaimniekojamā hektāra iegūstot maksimālo atdevi.

Nelabvēlīgā situācija piena tirgū nav ietekmējusi AS Agrofirma Tērvete mērķtiecību ganāmpulka palielināšanā, šogad klāt nākušas 300, bet nākamajā gadā – vēl 600 slaucamas govis, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads AS Agrofirma Tērvete ir bijis visnotaļ veiksmīgs, plānots par 10% procentiem palielināt apgrozījumu, sasniedzot 13 miljonus eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecība un piena lopkopība, tāpat tas nodarbojas ar zirgkopību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Alus zīmols Tērvetes alus ir nodots saistītajam uzņēmumam, sadarbības partnerim AS Tērvetes AL, kas attīsta alus biznesu un ir sācis arī kvasa ražošanu.

2016. gadā Tērvetes darbību nelabvēlīgi ir ietekmējusi būtiskā svaigpiena un elektroenerģijas iepirkuma cenu samazināšanās. AS Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks stāsta, ka piena iepirkuma cenas šī gada astoņos mēnešos noslīdēja līdz 190 eiro par vienu tonnu, savukārt gada sākumā piens tika iepirkts par 230 eiro tonnā. «Šobrīd piena cena ir pieaugusi un tai ir tendence palielināties, kas vieš zināmas cerības, taču paļauties uz cenas pieaugumu nākotnē diemžēl nevar,» atzīst D. Dominieks. Tā kā pēdējos gados ir samazinājusies koģenerācijā no bioloģiskajiem atkritumiem iegūtās elektroeneģijas cena, kas ir piesaistīta dabasgāzes cenai, agrofirmas biogāzes ražotne strādā ar zaudējumiem. 2013. gadā, kad tika atvērta biogāzes ražotne, viena megavatstunda elektroenerģijas maksāja 177 eiro, bet šobrīd tās cena ir samazinājusies līdz 111 eiro, informē D. Dominieks.

A/s Agrofirma Tērvete pagājušo gadu pabeidza ar 7,1 miljonu latu apgrozījumu, kas ir lielāks, nekā gadu iepriekš, kad uzņēmums strādāja ar 6,60 miljonu Ls apgrozījumu.

Savukārt kompānijas peļņa pērn bija aptuveni 1,4 miljoni latu, kas ir iepriekšējā gada līmenī. Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks pastāstīja, ka gads bijis stabils, bez lielām svārstībām. Šogad apgrozījumu un peļņu Tērvete plāno aptuveni pagājušā gada līmenī. Agrofirma nodarbojas ar piena un alus ražošanu, kā arī graudkopību, zirgkopību un tirdzniecību un sniedz ēdināšanas pakalpojumus.

Db veidotajā lielāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāja TOP 100, Agrofirma Tērvete pēc 2010. gada apgrozījuma ierindojās 1. vietā, aiz sevis atstājot a/s Jēkabpils labība un SIA Sabiedrība Mārupe. 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, uzņēmums apgrozījumu palielinājis par 13 %.

Pēc lauksaimniecības uzņēmuma A/S “Agrofirma Tērvete” pasūtījuma viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA veic saules parka būvniecību Dobeles novada Tērvetē. Plānots, ka saules parks tiks nodots ekspluatācijā šī gada septembrī.

“Agrofirma Tērvete” valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks informē, ka saules parkā saražotā enerģija tiks izmantota gan uzņēmuma ražotnes vajadzībām, gan arī pārdošanai kopējā elektrības tīklā: "Elektroenerģijas un pārējo energoresursu ražošanas kompleksa darbība 2023.gadā ir pārejas posmā uz jauno darbības modeli, kurš pilnā apmērā funkcionēs 2024.gadā, palielinoties iespējai variēt ar energoresursu tirdzniecības, iegādes un pašpatēriņa funkcijām. Jau pērn uzņēmums paralēli lauksaimniecības produkcijai pārdevis 14,7 miljonus kilovatstundu elektrības, kā arī realizējis 11 660 megavatstundas siltuma. Līdz ar to jaunais saules parku projekts stiprinās uzņēmumu enerģētikas nišā".

Agrofirma Tērvete koncentrējusi kapitālu un plāno celt efektivitāti. Ja pirms gada Latvijā lielākajam lauksaimnieciskās produkcijas ražotājam a/s Agrofirma Tērvete bija vairāk nekā 500 akcionāru, tad patlaban to skaits ir ap 150 un četriem no viņiem pieder ap 80 % no visām akcijām.

Akcionāru skaitam optimizējoties, mainīts arī valdes un padomes sastāvs. Kā liecina Lursoft informācija, patlaban uzņēmuma valdē tās priekšsēdētāja Modra Gobas vadībā darbojas Jānis Paškausks un Indriķis Vēvers, savukārt padomē, kuru vada kompānijas finanšu direktore Nora Vildberga, darbojas alusdarītavas vadītāja Anita Krāģe un bijušais a/s Dobeles dzirnavnieks īpašnieks Vitauts Paškausks. Dobeles dzirnavnieku V. Paškausks pārdeva Igaunijas lielākajam miltu ražotājam a/s Tartu Veski 2008. gadā, paralēli viņš aktīvi izvērš uzņēmējdarbību Ukrainā. Savukārt J. Paškausks saistīts ar vairākiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Tā kā Tērvete ir a/s, Lursoft datu bāzē īpašnieki nav uzrādīti.

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

Piena lopkopības uzņēmuma SIA «Agrofirma «Turība»» neto apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis 2,6 reizes, salīdzinot ar 2017.gadu, un bija 3,481 miljons eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa gan samazinājusies - tā pērn pēc nodokļu nomaksas bija 103,8 tūkstoši eiro, kas bija par 17,1% mazāk nekā 2017.gadā.

SIA «Agrofirma «Turība»» vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmuma apgrozījums pieaudzis, jo 2018.gada sākumā tam tikai pievienots uzņēmums SIA «Sēļi», kas nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu, sivēnu audzēšanu un piena ražošanu. Abu uzņēmumu lielākais dalībnieks ir AS «Preiļu siers", un reorganizācija tika veikta lai atvieglotu abu sabiedrību darbību un vienkāršotu to organizatorisko struktūru.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.

Agrolats Holding sastāvā ietilpstošais viens no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem Latvijā a/s Agrofirma Tērvete turpmākos investīciju plānus galvenokārt saista ar piena lopkopības attīstību un alus ražošanas paplašināšanu.

Jau nākamgad iecerēts palielināt govju skaitu divas reizes, šobrīd kopējais liellopu skaits ir 1300 – tajā skaitā slaucamās govis – 700. Plānots uzbūvēt jaunu fermu, ieviest jaunas tehnoloģiskās iekārtas, mainīt turēšanas un slaukšanas tehnoloģijas, kā arī uzbūvēt jaunu kūtsmēslu krātuvi un krātuvi lopbarībai. Jau iesniegts projekts ES finansējuma saņemšanai un tiek gaidīta atbilde no Lauku Atbalsta dienesta, lai varētu sākt darbus. Turpmāko divu gadu laikā apjomus vēl paredzēts kāpināt, sasniedzot 3000 slaucamo govju skaitu. Tā ir vīzija, taču esot jāskatās, kā attīstīsies piena nozares bizness gan Eiropā, gan pasaulē, stāsta Agrolats Holding līdzīpašnieks Vitauts Paškausks, atgādinot, ka pirms pāris gadiem bija situācija, kad par piena kg maksāja 12 santīmus, kas pat nesedza ražošanas izmaksas. Galvenais iemesls ražošanas attīstībai ir pasaulē augošais pieprasījums pēc pārtikas. V. Paškausks uzskata, ka šajā nozarē ir visas iespējas darboties rentabli, tiesa, rentabilitāte nebūšot ļoti augsta.

7. novembrī A/S Agrofirma Tērvete manēžā notiks gadskārtējā jauno vaislas ērzeļu sertifikācija, kā arī zirgu izsoles.

Pasākumu organizē Latvijas Zirgaudzētāju biedrība un A/S Agrofirma Tērvete. Pasākuma laikā jaunie ērzeļi no visas Latvijas demonstrēs savas spējas labi uzvesties, skaisti kustēties, bet visinteresantāk būs vērot brīvi manēžāpalaistus zirgus, kad topošie sporta vaislas ērzeļi rādīs vērtēšanas komisijai un skatītājiem lēcienus pār šķēršļiem.

Savukārt pajūgu braukšanai piemērotie ērzeļi tiks pārbaudīti, kā tie sagatavoti jūgšanai. Pajūgu braukšana kā sporta veids Latvijā sācies samērā nesen, bet mūsu sportisti jau guvuši panākumus arī ārpus Latvijas robežām, informē rīkotāji. Tas lielā mērā noticis tāpēc, ka Latvijas šķirnes zirgi ir kā radīti šim sporta veidam. Starplaikos skatītāji varēs noskatīties dažādus priekšnesumus ar zirgu piedalīšanos.

Jelgavas valstspilsēta ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sociālā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu. Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus.

Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA “ZZ Dats”.

Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Agrofirma «Turība»» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,707 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu «OP Corporate Bank plc» ieķīlājis dažādus fermā izmantojamus pamatlīdzekļus, piemēram, vārtus, nožogojumus, spirālkompresoru, apgaismojumu u.c.

Komercķīla reģistrēta 27. augustā, un tā ir otrā uzņēmumam aktuālā komercķīla.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.

SIA «Agrofirma «Turība»» apgrozījums 2018. gadā bija 3,481 miljons eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 103,8 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 92 darbiniekus.

Lauksaimniecības uzņēmuma SIA Agrofirma Zelta Druva apgrozījums pērn sasniedzis 3,512 miljonus latu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 16,23% vairāk, liecina Lursoft dati.

2,27 miljonus latu no uzņēmuma kopējā neto apgrozījuma sastādījuši ieņēmumi no svaigpiena realizācijas Latvijā, otrs lielākais ieņēmumu avots bijis kviešu realizācija (627,5 tūkstoši latu), bet spēkbarības maisījuma realizācija bijusi 199,37 tūkstoši latu.

Augstais apgrozījums uzņēmumam ļāvis arī ierindoties starp Dobeles novada lielākajiem uzņēmumiem. Vēl ievērojamāk nekā apgrozījums aizvadītajā gadā pieaugusi lauksaimniecības uzņēmuma peļņa, kura palielinājusies no 60,45 tūkstošiem latu 2011.gadā līdz 298,7 tūkstošiem latu pērn.

Pagājušais gads bijis raksturīgs ar labām graudu un augkopības kultūru ražām, bet grūtībām novākšanā un realizācijā, ko radīja paaugstinātais mitrums, norāda uzņēmums.