Uzņēmums Baltik Elektro ir viens no Latvijas elektromateriālu vairumtirgotājiem. Kabeļi, stabi, caurules, vadi, un tomēr stāsts ir par nākotni, viedajām tehnoloģijām, cerībām uz stabilāku biznesa vidi, iepirkumiem bez korupcijas ēnas, maksāšanas kultūras trūkuma iemesliem un par to, ka pandēmijas sekas vēl nav iestājušās, tās tikai būs!

Dienas Bizness uz sarunu aicināja SIA Baltijas Elektro Sabiedrība valdes locekli Oļegu Kolomijcevu.

Fragments no intervijas

Pastāstiet par Baltik Elektro, kādēļ Würth grupas uzņēmums?

Baltik Elektro Latvijā tika dibināts 1993. gadā. Pirmsākumos tas bija vietējā kapitāla uzņēmums un nodarbojās ar elektromateriālu tirdzniecību. Kā tolaik bija, nevarēšu pastāstīt, jo tikai tad uzsāku savas skolas gaitas. Kompānija strādāja veiksmīgi, un 1999. gadā to iegādājās vācu ģimenes uzņēmums Würth grupa, kas dibināts 1945. gadā. Vēl joprojām šī grupa ir ģimenes uzņēmums, lai arī ar sarežģītu struktūru. Uzņēmums netiek kotēts nevienā biržā, īpašnieki ir vienas ģimenes locekļi. Viņu pamatbizness ir stiprinājumi un montāžas piederumi. Grupa gadu gaitā ir attīstījusies, un viens no attīstības virzieniem ir elektromateriālu vairumtirdzniecība. Tādēļ arī grupa iegādājās Baltik Elektro. Patlaban uzņēmums ir vienīgais specializētais starptautiskais elektromateriālu vairumtirgotājs Latvijā.

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

Elektroiekārtu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Baltijas elektro sabiedrība", kas ietilpst "Würth" grupā, pērn sasniedzis 28,979 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2021.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pērn bijusi 402 450 eiro, kas ir gandrīz 10 reizes lielāka nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma vadītājs Edgars Bergholcs prognozē, ka uzņēmuma izaugsme turpināsies arī nākamos gadus, jo nozarē turpinās zaļās politikas sekmētas pārmaiņas, kas sevī ietver jaunus un mūsdienīgākus elektroenerģijas risinājumus gan ar apgaismojumu saistītos inženiertīklu izbūvē, gan arī elektroenerģijas patēriņā.

Bergholcs skaidro, ka Latvijā notiek pakāpeniska pāreja uz energoefektivitāti, daudzos esošajos projektos attīstītāji vai īpašnieki nolemj mainīt ar apgaismojumu saistītas sistēmas, izvēloties energoefektīvus produktus. Tomēr "Baltijas elektro sabiedrība" aug daudzreiz straujāk par nozares vidējiem rādītājiem, kas saistīts ar starptautiskās "Würth" grupas inovācijām un dažāda līmeņa projektu apkalpošanas - sākot no industriālām celtnēm un publiskām būvēm līdz pat privātmājām. Pērn pieaudzis arī darbinieku skaits par 20%.

Elektroenerģijas cenai arī nākotnē visticamāk saglabāsies lejupslīdoša tendence, ko jau šobrīd var novērot biržās.

Tas savukārt sekmē, ka sabiedrības ažiotāža ap saules paneļu bumu privātmājām patreiz sāk pierimt un pieprasījums, lai gan turpina saglabāties augsts, kļūst mērenāks, norāda “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

“Pērn karš radīja nepieredzētu pieprasījumu pēc saules paneļiem privātmājām, ko veicināja jauni elektroenerģijas cenas rekordi biržās. Šogad, sākoties sezonai, mēs varam teikt, ka darba ir ļoti daudz, bet tas ir kaut kādās normas robežās un pieprasījums ir stabilizējies. Privātmāju īpašnieki ir kļuvuši piesardzīgāki un vairāk izvērtē atpelnīšanās un izdevīguma faktorus. Ja valsts nevēlas zaudēt iespēju palielināt energoneatkarību, tad tagad būtu pēdējais brīdis paust skaidru energopolitikas vīziju vidējā termiņā, jo viens no bremzējošiem faktoriem, ir neskaidrība par valsts atbalstu un izdevīgumu nākotnē,” atzīst Edgars Bergholcs, “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs.

Viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA veic jaunu saules parka būvniecību Ventspilī pēc mašīnbūves uzņēmuma “Bucher Municipal” SIA pasūtījuma.

Saules parka, kurš atrodas Ventspilī, Ganību ielā, plānotā jauda būs 605 kW un tā tiks izmantota uzņēmuma ražotnes vajadzībām. Plānots, ka parks tiks nodots ekspluatācijā šī gada septembrī.

Šobrīd “Baltijas Elektro Sabiedrība” īsteno 15 saules parku projektus klientiem 60 miljonu eiro apmērā.

Edgars Bergholcs, “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs, norāda, ka šis ir vidēja mēroga saules parks, kas spētu saražot elektroenerģiju aptuveni 75 privātmājām: “Šobrīd lielākoties Latvijā korporatīvajā segmentā tiek attīstīti neliela izmēra saules parku projekti ar jaudu līdz 50 kW. Tomēr mūsu portfelī tapšanas stadijā ir vairāki lieli saules parki ar kopējo jaudu 7,5 MW. Kopumā šobrīd šajā segmentā īstenojam ap 15 projektiem ar kopējo jaudu 51 MW. Pakāpeniski arvien vairāk uzņēmumu un pašvaldību uzņēmumu investē līdzekļus saules parku risinājumos. Atšķirībā no privātmāju segmenta, korporatīvo klientu segmentā lēmumi tiek pieņemti pārdomātāk un līdz ar to likumsakarīgi, ka to bums vairāk iezīmējas šogad.”

Elektrovairumtirdzniecības uzņēmums “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA patreiz īsteno 15 saules parku projektus klientiem 60 miljonu eiro apmērā.

Kā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, zaļā enerģija patreiz ir kļuvusi par pieprasītāko investīciju objektu, un var prognozēt, ka investoru uzmanība turpinās koncentrēties šajā virzienā.

Starp lielākajiem “Baltijas Elektro Sabiedrība” īstenotajiem saules parku projektiem var minēt SIA “Agrofirma Tērvete” 3 MW saules parku, kuru šobrīd jau nodod ekspluatācijā. Saražoto elektroenerģiju uzņēmums izmantos pašpatēriņam, bet pārpalikumu pārdos kopējā tirgū. Investīcijas – aptuveni 2 miljoni eiro.

Kā lielāko projektu, kura īstenošanas mērķis ir darbības attīstīšana atjaunojamo energoresursu nišā un saražotās elektroenerģijas tirdzniecība, var minēt saules parku izveidi ar kopējo jaudu 30,3 MW, kurā 21 miljonu eiro ir investējusi Rietumu Banka. Šobrīd tas tiek nodots ekspluatācijā. Viens no objektiem šī apjomīgā projekta ietvaros ir saules elektrostacija “Aleksandriņi”, kas atrodas Salaspilī ar kopējo jaudu 11MW.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums par aizliegumu Rīgas pašvaldības aģentūrai "Rīgas gaisma" slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju ir precedents konkurences tiesību nodrošināšanā un būtisks solis nozares iepirkumu sakārtošanā.

IUB savā skaidrojumā norāda, ka "Rīgas gaisma" iekļautā prasība pretendentiem par pēdējos gados īstenotiem projektiem vismaz 500 000 eiro apmērā par katru ierobežo konkursa pretendentu loku, bet šādos konkursos svarīgi ir izvērtēt prasības samērīgumu un objektivitāti attiecībā pret iepirkuma raksturu un iespējamo konkursa dalībnieku loku. IUB skaidro, ka pasūtītājam ir jāpārliecinās par objektīvu un samērīgu kvalifikācijas izvirzīšanu, kas nodrošinātu pietiekamu konkurenci konkursā.

Šādiem "Rīgas gaisma" izstrādātā nolikuma nosacījumiem var kvalificēties tikai pāris Latvijas uzņēmumi un to grupas uzņēmumi, kas turklāt elektro materiālu un gaismas ķermeņu piegādātāju un uzstādītāju tirgū tiek uzskatīti par vienai personai vai personu grupai piederošu un vienas personas kontrolētu uzņēmumu grupu.Tiešā saikne starp uzņēmumiem ir to īpašnieku un pārvaldes struktūru amatpersonu līmenī, kas to arī apliecina.

SIA “Baltijas Elektro sabiedrības” ir starptautisks elektromateriālu vairumtirdzniecības uzņēmums ar 28 gadu pieredzi šajā nozarē un jau 23 gadus ir Würth grupas uzņēmums. Uzticams uzņēmums ar labu reputāciju. “Baltijas Elektro Sabiedrība” seko līdzi veidiem, kā efektīvāk iegūt zaļo enerģiju, tāpēc paplašinot piedāvājumu klāstu, izveidota saules paneļu nodaļa. Tā piedāvā jaunās paaudzes saules paneļus Trina Solar Vertex S 395W, nodrošinot pilnu atbalstu no projekta izstrādei līdz nodošanai.

No idejas līdz realizācijai

Baltijas Elektro Sabiedrība, kuru aktivitātēm var sekot līdzi arī Facebook platformā, piedāvā saules paneļu sistēmas gan vasarnīcām, gan privātmājām, gan uzņēmumiem. Saules paneļu nodaļas speciālisti veic individuāla risinājuma nodrošināšanu katram klientam. Procesu, kā notiek sadarbība starp klientu un uzņēmumu, skaidro saules paneļu nodaļas vadītājs Jānis Lācis: “Pirmais solis ir sava elektrības patēriņa sagatavošana gada, mēneša griezumā. Ja tā ir jaunbūve, tad jāinformē, ka mājsaimniecībai būs, piemēram, siltumsūknis vai kāds cits liels elektroenerģijas patērētājs. Tālāk mēs veicam aprēķinus, cik jaudīga saules paneļu sistēma būtu nepieciešama, lai saražotā elektrība pēc iespējas vairāk tiktu izmantota mājsaimniecības patēriņam.”

Ata Kronvalda fonda veidotajā skolu "Zvaigžņu reitingā" par sasniegumiem 2023./2024.mācību gadā iekļuvušas 15 vidusskolas un ģimnāzijas, liecina reitings.

"Zvaigžņu reitings" novērtē skolas, kuru audzēkņiem ir ievērojami un augsti panākumi starptautiskās olimpiādēs.

Reitinga augšgalā ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, otrajā vietā ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola. Tās savas vietas reitingā saglabā jau piekto gadu.

Savukārt top trijniekā iekļuvusi Āgenskalna Valsts ģimnāzija, iegūstot trešo vietu. Ceturtajā vietā palikusi Druvas vidusskola.

Piekto vietu dala Ādažu vidusskola, Rīgas 10.vidusskola, Rīgas Valsts 2.ģimnāzija un Starptautiskā vidusskola "Ekziperī".

Reitingā devītā vieta tikusi Jūrmalas Pumpuru vidusskolai, desmito vietu ieņem Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, 11.vieta ir Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka tik lielu privātmāju īpašnieku aktivitāti saules paneļu uzstādīšanā kā šogad pirmajos četros mēnešos varēja novērot tikai buma laikā 2022.gadā.

Asociācijas vērtējumā pieprasījums bija līdz pat divām reizēm augstāks nekā pērn vidēji. Pieprasījuma pieaugums sācies pērn novembrī, un tas saistīts ar neto uzskaites sistēmas regulējuma maiņu, kas paredz, ka no šī gada 1.maija privātmāju īpašniekiem būs iespēja pieslēgties tikai neto norēķinu sistēmai.

Vienlaikus asociācija norāda, ka valsts un nozare ir spērusi būtisku soli, lai arī pēc tam piedāvātu alternatīvu šai neto uzskaites sistēmai, un tās ir uzkrājošās saules baterijas jeb akumulatori, kas ļauj saglabāt saražoto elektrību un to tērēt vai nodot tīklā pēc saviem ieskatiem. Šobrīd atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie regulējuma, lai ieviestu finansiālu atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei mājsaimniecībām, kuras uzstāda saules paneļus.

Pēc lauksaimniecības uzņēmuma A/S “Agrofirma Tērvete” pasūtījuma viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA veic saules parka būvniecību Dobeles novada Tērvetē. Plānots, ka saules parks tiks nodots ekspluatācijā šī gada septembrī.

“Agrofirma Tērvete” valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks informē, ka saules parkā saražotā enerģija tiks izmantota gan uzņēmuma ražotnes vajadzībām, gan arī pārdošanai kopējā elektrības tīklā: "Elektroenerģijas un pārējo energoresursu ražošanas kompleksa darbība 2023.gadā ir pārejas posmā uz jauno darbības modeli, kurš pilnā apmērā funkcionēs 2024.gadā, palielinoties iespējai variēt ar energoresursu tirdzniecības, iegādes un pašpatēriņa funkcijām. Jau pērn uzņēmums paralēli lauksaimniecības produkcijai pārdevis 14,7 miljonus kilovatstundu elektrības, kā arī realizējis 11 660 megavatstundas siltuma. Līdz ar to jaunais saules parku projekts stiprinās uzņēmumu enerģētikas nišā".

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Nekustamajā īpašumā “Rajas”, kas atrodas 2.8 kilometru attālumā no Carnikavas centra un 4.4 kilometru attālumā no Ādažu centra, uzsākta saules paneļu uzstādīšana lielā platībā, informē pašvaldībā.

Darbi paredz kabeļu montāžu, kas tiks ierakti 0.6 metru dziļumā, kā arī saules bateriju “LG 365 QIC-A5 Neo R Black” uzstādīšanu. Saules paneļu uzstādīšana un tiem nepieciešamo pamatu izbūve iecerēta 4.8 hektāru platībā. Darbi uzsākti pirms vairākām nedēļām un tos plānots noslēgt nākamā gada pavasarī.

Saules paneļu parks būs viens no lielākajiem pat Latvijas mērogā, norāda projekta attīstītāji. Kopumā plānots uzstādīt 14 000 paneļu. Paredzētā invertora nododamā jauda būs 6 MW, bet nododamā jauda gadā – aptuveni 3350MWh.

Ādažu vidusskola 2021. gadā patērējusi 758.95MWh elektroenerģijas, tātad ar plānoto saules paneļu parka jaudu elektroenerģijas pietiktu vairāk nekā četrām šāda tipa ēkām. Savukārt pašvaldības ēka Gaujas ielā 33, kur atrodas gan dome, gan Kultūras centrs un Mākslu skola, gadā patērē nepilnas 500 MWh elektroenerģijas (482.45).

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Olu ražošanas uzņēmums AS “Balticovo” uzņēmuma teritorijā Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro, informēja AS “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā. Tas tapis sadarbībā ar vienu no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība”.

Saules paneļu parka atklāšanā piedalījās “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Balticovo” valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons un citi.

“Energoresursu krīze, kuru Eiropa un Latvija piedzīvoja pagājušajā gadā, lika meklēt jaunus risinājumus, lai uzņēmums būtu mazāk atkarīgs no elektroenerģijas cenu svārstībām. Elektrības ieguve no saules paneļiem tieši putnkopības nozarei ir ļoti piemērots risinājums. Lielākais elektrības patēriņš ir vasarā, kad nepieciešams papildus atdzesēt saules piesildītās vistu kūtis. Tieši tad saules paneļi saražo lielāko daļu elektrības. Šis ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules paneļu parkiem Latvijā, un mēs esam gandarīti, ka izdevies šo projektu veiksmīgi īstenot salīdzinoši īsā laikā,” saka uzņēmuma vadītājs.

Ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi desmit saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji nodibinājuši asociāciju "Saules enerģija Latvijai", informē asociācijas izpilddirektors Gatis Macāns.

Asociācijas dalībnieki ir apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, kā arī aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus, par virsmērķi izvirzot iesaistīšanos Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanas procesā.

Tāpat saules enerģijas industrijas uzņēmumi ir apņēmušies veidot vienotu nozares redzējumu un pārstāvēt to valsts un pašvaldību institūcijās, darbā ar sistēmas operatoriem un sabiedriskajām organizācijām.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs un "European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka šī brīža Latvijas politikas veidotāji saredz saules enerģijas potenciālu enerģētikas problēmu risināšanā, tomēr iztrūkst vienotas attīstības stratēģijas nacionālā līmenī. Tās izveidē īpaši nozīmīgs ir arī pašu saules enerģijas parku attīstītāju viedoklis.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka šobrīd sacelta nepamatota ažiotāža ap neto uzskaites sistēmu saules paneļu īpašniekiem.

Par to, ka šāda kārtība būs īstermiņā, jau runāja iepriekš. Pasaulē arī nav šādas prakses, bet tās vietā attīstās uzkrājošo bateriju tehnoloģiju tirgus, kas ļauj īpašniekam uzkrāt saražoto saules vai vēja enerģiju, to nenododot tīklā.

Tāpat asociācija neprognozē, ka šī pāreja no neto uzskaites sistēmu uz neto norēķinu sistēmu atturēs mājokļu īpašniekus no vēlmes uzstādīt saules paneļus. Tā turpmākos gadus saglabāsies šī brīža mērenajos apjomos.

“Elektroenerģijas likumā ietvertie noteikumi par neto uzskaites sistēmu līdz 2029.gadam un ierobežojumu, kas nosaka, ka elektroenerģijas tīklā drīkstēs nodot tikai 20% no mājās saražotās elektroenerģijas, pirmkārt, veicinās uzkrājošo bateriju izmantošanu mājsaimniecībās, ko šobrīd Latvijā tikai retais izmantoja. Pasaulē tā ir ierasta prakse, ka vienlaikus ar saules paneļiem tiek uzstādītas elektroenerģiju uzkrājošās baterijas, kas padara mājsaimniecību neatkarīgu no dažādiem tirgu regulējošiem noteikumiem. Globāli šīs tehnoloģijas strauji attīstās. Otrkārt, jā, vēl pērn tika izmantota informācija, ka šai neto uzskaites sistēmai varēs pievienoties līdz 2026.gadam, bet tad šī gada sākumā mainīja uz nosacījumu līdz šī gada beigām. Tomēr ikvienam interesentam bija iespējas pievienoties šogad – atšķirībā no pērnā gada šobrīd pasūtījumu izpilde notiek ātri un neveidojas mēnešiem garas rindas. Arī nosacījums, ka šī neto sistēma būs pieejama līdz 2029.gadam ir pietiekams pārejas termiņš, jo šajā laikā gribētāji varēs uzstādīt uzkrājošās baterijas vai arī pāriet uz neto norēķinu sistēmu. Jāmin, ka 20% elektroenerģijas limits nodošanai kopējā tīklā mājsaimniecībām ir saprātīgs piedāvājums, jo valsts atbalsts šajā jomā bija domāts iedzīvotāju pašpatēriņam, nevis biznesa iespējām. Uz saules parkiem šie nosacījumi neattiecas,” norāda Edgars Bergholcs.

Digitalizācija uzņēmusi tempu Eiropā un pasaulē, tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarei darba pilnas rokas, turklāt arvien lielāku nozīmi perspektīvā iegūs mākslīgā intelekta risinājumi, bet tik un tā gala lēmumu pieņēmējs bija un būs cilvēks.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Inflācija rimstas, bet mums tā saglabājas lielāka nekā citiem

Tēma

Mulsinoša informācija par ievērojamu Latvijas eksporta pieaugumu uz Krieviju 2022. gadā

Aktuāli

Kā igauņi ekonomikas skrējienā tika pirmie?

Finansējums

Lietuvieši aktīvi privātā parāda tirgū

Nodokļi

Igaunijas ieceres nodokļu paaugstināšanā atbalsosies Latvijā

"Mēs pagaidām neesam tirgus līderi, kas nozīmē, ka dažas vietējās kompānijas strādā ar lielāku apgrozījumu. Tajā pašā laikā tas norāda uz to, kā citu valstu bizness skatās uz Latviju. Ir bijušas Latvijā franču, zviedru kompāniju pārstāvniecības. Šīm kompānijām ir miljardu apgrozījums elektromateriālu tirgū pasaulē. Šīs kompānijas ir prom. Aiziešanas iemesli – neparedzama valsts nodokļu politika, ar ko grūti rēķināties".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Baltijas Elektro Sabiedrība valdes loceklis Oļegs Kolomijcevs.

Vēl 1.jūnija Dienas Biznesā lasi:

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācija aicina atbildīgo Ekonomikas ministriju (EM) palielināt valsts atbalsta griestus iedzīvotājiem saules paneļu uzstādīšanā, informē asociācijā.

Tās pārstāvji norāda, ka valsts atbalstā izmaksātos līdzekļus no lietotājiem daļēji atgūt var dažu gadu laikā.

Asociācijas ieskatā, pirmo mēnešu uzstādītie saules paneļu projekti ir parādījuši ļoti perspektīvus rezultātus, no kā ieguvēja ir arī valsts - pašpatēriņā neizlietoto elektroenerģiju lietotājs bezmaksas atdod "Sadales tīkls" pārdošanai tālāk.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un SIA "Baltijas elektro sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs skaidro, ka, meklējot risinājumus energoneatkarībai un rēķinu samazināšanai, saules paneļu uzstādīšana privātmājās ir viens no risinājumiem. Tomēr uzstādīšanas izmaksas ir pārāk augstas vidējai Latvijas mājsaimniecībai, bet valsts atbalsts sedz aptuveni 20% līdz 30% no izmaksām.