Paaugstināta bezdarba līmeņa saglabāšanās un salīdzinoši liels ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir galvenie darba tirgus izaicinājumi 2015.gadam, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un e-portfelī ievietotais informatīvais ziņojums Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2015. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem.

LM uzsver, ka darba tirgū pieprasījums pašlaik ir profesiju pamatgrupās – speciālisti, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kuru pienākumu veikšanai pārsvarā ir nepieciešams augstāks izglītības līmenis nekā vidējā izglītība. Liela daļa bezdarbnieku līdz šim ir bijuši nodarbināti vienkāršās profesijās, kur izglītības līmenim nav noteicoša nozīme, tāpēc nepieciešams veicināt kvalifikācijas celšanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu bezdarbnieku vidū.

Darba tirgus pieprasa daudzveidīgas kompetences un zināšanas, un lai veiksmīgi pielāgotos darba tirgus un sociālajām pārmaiņām, kā arī saglabātu sociālo un ekonomisko aktivitāti, nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, kompetences un prasmes visa mūža garumā, tai skaitā esot bezdarba situācijā.

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Lai veicinātu ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības risku, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību īstenos dažādus pasākumus, informē LM.

Ilgstošajiem bezdarbniekiem plānots nodrošināt individuālas un grupu konsultācijas ar dažādiem speciālistiem (piemēram, karjeras konsultantu, psihologu, psihoterapeitu). Bezdarbniekiem tiks veiktas veselības pārbaudes, nosakot piemērotību piedāvātajam darbam, kā arī individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem.

Plānā iekļauta arī bezdarbnieku profesionālās piemērotības noteikšana, noskaidrojot viņu intereses un motivāciju mācīties, novērtējot viņu veselības stāvokļa, kā arī iemaņu atbilstību konkrētai profesijai un apmācību programmai. Tiks īstenota arī motivācijas programma darba meklēšanai un veikti atbalsta pasākumi bezdarbniekiem ar atkarības problēmām.

Ministru kabineta komiteja šodien izskatīšanai valdībā virzīja noteikumu projektu, kas paredz līdz 2021.gadam ieguldīt 40 miljonus eiro pasākumos, kuru mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā.

Labklājības ministrija (LM) jau iepriekš informējusi, ka visu aktivitāšu īstenošanai kopējais finansējums paredzēts vairāk nekā 40 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums - 34 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums - seši miljoni eiro. Vēl paredzamas diskusijas par valsts piešķirto finansējumu.

Pasākuma īstenošanu paredzēts sākt jau šogad. Kopumā tajā plānots iesaistīt 30 110 ilgstošo bezdarbnieku.

LM ilgstošajiem bezdarbniekiem plāno nodrošināt individuālas speciālistu un grupu konsultācijas, tostarp karjeras konsultantu, psihologu un psihoterapeitu, kas veicinātu bezdarbnieka pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū.

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja jauna pabalsta ieviešanu Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem, paredzot to 500 eiro apmērā pirmos divus mēnešus un 375 eiro apmērā vēl divus turpmākos mēnešus.

Saeima šodien izskata priekšlikumus jaunajam Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumam.

Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienojās piedāvāt likumā paredzēt jaunu pabalstu jaunajiem speciālistiem.

Likums paredzēs, ka personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, tiesības uz jaunā speciālista pabalstu ir arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār.

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Cilvēkiem, kas ilgstoši ir bez darba, paredzēta virkne atbalsta pasākumu, kas veicinās bezdarbnieku motivāciju, kā arī iesaisti aktīvajos nodarbinātības pasākumos un iekārtošanos piemērotā pastāvīgā darbā.

Aktivitātes īstenos Eiropas Sociālā fonda projekta Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem ietvaros, informē Labklājības ministrija (LM).

LM veiks izmaiņas pasākuma Komersantu nodarbināto reģionālās mobilitātes veicināšana nosacījumos, paredzot, ka atbalstu reģionālajai mobilitātei varēs saņemt arī tie nodarbinātie, kuri nodibinājušu dienesta attiecības un uzsākuši darbu publiskā sektora iestādē. Līdz šim šāda iespēja bija paredzēta tikai, uzsākot darbu pie komersanta.

To paredz otrdien, 29.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem.

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šim saņēmusi 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par teju 3000 darbinieku atbrīvošanu, otrdien tiešsaistes preses konferencē pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre uzsvēra, ka patlaban ir grūti prognozēt un plānot, kā Covid-19 pandēmijas dēļ pieaugs bezdarbnieku skaits un cik daudz papildu resursu būs nepieciešams piesaistīt.

Petraviča pastāstīja, ka līdz šim Labklājības ministrijas padotības iestādes saņēmušas 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par 2884 darbinieku atbrīvošanu.

Ministre norādīja, ka kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 1200 cilvēkiem.

NVA pārstāve skaidroja, ka patlaban visvairāk cilvēku tiek atbrīvoti transporta, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu jomā. Tāpat kopš vakardienas saņemts ievērojams paziņojumu skaits par kolektīvo atlaišanu no uzņēmumiem azartspēļu jomā.

Uzņēmumi, kuri nodrošina ēdināšanu mācību iestādēs, vērsīsies pie Ministru prezidenta un valdības ar aicinājumu sniegt atbalstu saistībā ar ārkārtas situāciju valstī un mācību iestāžu slēgšanu, informē Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija.

"Ja ēdināšanas uzņēmumi nesaņems reālu valsts atbalstu, beidzoties ārkārtas situācijai, mācību iestādēs, visticamāk, ilgāku laiku nebūs iespējams organizēt ēdināšanu, jo gluži vienkārši mēs visi būsim bankrotējuši," norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča.

"Visus tos līdzekļus, kas valsts un pašvaldību budžetos bija plānoti izglītojamo ēdināšanai, patlaban vajadzētu novirzīt izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu glābšanai," pauž asociācijas vadītāja.

Patlaban visiem izglītības iestāžu ēdinātājiem uzņēmējdarbība ir apturēta par 80 līdz pat 100%. Uzņēmumi veic pārstrukturizēšanu, pārtrauc sadarbību ar piegādātājiem un uzsaka darbu saviem darbiniekiem.

Šī gada ekonomikas izziņas procesa kuriozi turpinās.

Šobrīd jeb augustā lielākajā daļā nozaru dzīve pēc koronavīrusa pirmā viļņa ir normalizējusies, mēnešu griezumā kopš maija ekonomika aug. Taču šodien publicētie darba tirgus dati atpakaļskata spogulī rāda pandēmijas radītās darba tirgus krīzes skarbāko brīdi. Tie vēsta, ka 2.ceturksnī vidējais darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 8,6% jeb par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Labā ziņa — darba meklētāju īpatsvars 2.ceturksnī bija ievērojami zemāks, nekā vēstīja prognozes šī perioda sākumā. Operatīvie dati liecina, ka darbu zaudējušajiem ir labas cerības atkal tikt uz zaļa zara. Reģistrētais bezdarbs stabilizējās jūlijā, bet kopš augusta sākuma reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 998 cilvēkiem, mēneša pirmajās 17 dienās ir reģistrētas jau 3502 jaunas vakances. Darbaspēka apsekojuma datu detaļas vēstī, ka šī krīze ir “sekla”, radot īslaicīgu bezdarba pieaugumu, bet ne ilglaicīgas sekas. Piemēram, ir samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits. Tāpat 2.ceturksnī turpināja sarukt gan ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, gan tā viņu daļa, kas ir zaudējusi cerības atrast darbu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Tiem uzņēmējiem, kas nepadosies, būs daudz jāstrādā pie mārketinga, lai atgrieztos iepriekšējā gultnē, un visgrūtāk būs tiem, kam nav lojālo klientu un stipras komandas atbalsta.

"Ceturtdien ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojumā nebija norāžu uzņēmumiem – pakalpojumu sniedzējiem. Tas mulsināja, bet nepārsteidza, jo skaidrs, ka, ja šāds rīkojums neapkalpot klientus būtu bijis, valstij par to būtu jāuzņemas tūlītēja atbildība. Taču mēs sākām ievērot papildu piesardzības pasākumus – papildus dezinfekcija, cimdi, klientu apzvanīšana utt. Diemžēl ātri sapratām, ka varam no savas puses darīt maksimālo un būt atbildīgi, bet daudz klientu situāciju neuztver nopietni un neievēro likumus," biznesa portālam db.lv stāsta Dace Šrādere, skaistumkopšanas salona "Verdant Eco Spa" vadītāja.

Viņas gadījumā "punktiņš uz i" bija, kad uzzināja par kādas klientes bezatbildīgu rīcību. Uzņēmēja ir pārliecināta, ka komandai jābūt pirmajā vietā un nedrīkst riskēt ar tās veselību.

Latvijā šā gada aprīļa beigās reģistrēts kārtējais bezdarba līmeņa kritums, tam sasniedzot 6,7%. Salīdzinājumam – pērnā gada aprīļa beigās tas bija 7,8%. Tiesa, 2007. gada rudenī (trekno gadu pīķis) bezdarba līmenis bija vēl zemāks – 4,8%.

Taču šai statistikai ir savas īpatnības, kas zināmas jau gadiem, taču pašlaik ļoti skaudri izpaudušās. Proti, runa ir par reģionālajām atšķirībām. Ja Rīgā bezdarbs ir 4%, tad Latgales reģionā – 15,9%, kas ir teju četras reizes lielāks. Jāteic, ka Vidzemes un Kurzemes reģionos bezdarba līmenis ir ap 7%, kas ne tuvu nav tik dramatiska atšķirība ar Rīgu kā Latgales gadījumā. Jāpiemin, ka arī 2007. gadā atšķirība starp Rīgu un Latgali bija līdzīgā proporcijā. Tātad desmit gadi ir pagājuši, bet problēmas tieši tās pašas un tieši tāpat bez risinājuma. Atļaušos izteikt ļoti nepopulāru viedokli – nezin vai dramatiskās atšķirības bezdarba līmeņa ziņā iespējams risināt ar īpašām atbalsta programmām šim reģionam. Kāpēc par to šaubos? Tāpēc, ka vienā vai otrā formā šāds atbalsts. Latgalei noteikti ir bijis visus pēdējos desmit gadus. Taču, kā liecina statistika, situācija nav mainījusies ne par mata tiesu. Nepārprotiet, tas nenozīmē, ka šādas programmas nav vajadzīgas, noteikti ir. Taču, kā rāda prakse, ar to ir par maz.

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets" turpina apzināt eksportējošos uzņēmumus un dīkstāves ietekmi uz uzņēmējdarbību. Secinājums - situācija ir strauji pasliktinājusies.

Tādēļ tā aicina valdību rast atbalsta mehānismus eksportējošo uzņēmumu atbalstam.

"Tukši restorāni, viesnīcas, lidmašīnas ir visiem ieraugāmi ar savām acīm, un visi viegli piekrīt, ka tie ir jāatbalsta. Tas, kas notiek aiz eksportējošu uzņēmumu sienām, nav visiem zināms un ieraugāms.

Bieži eksportētāji ir "neredzamās frontes" cīnītāji, kurus novērtē pasaulē, bet nepazīst Latvijā.

Eksportētājam viegli ir nokļūt situācijā "tālu no acīm - tālu no sirds", taču tieši eksportētāji rada teju vislielāko pievienoto vērtību, ko pēc tam izmantot Latvijas izaugsmei. Ja kopējā palīdzības programmā atcerēsimies par atbalsta nepieciešamību eksportētājiem, tad pēc krīzes ātrāk atkal celsimies!" norāda Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un valdībā atbalstītais projekts grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Iecerētā kārtība attiecas uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, informē LM pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) norāda, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," uzskata ministre.

Saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izplatību, desmit uzņēmumi iesnieguši kolektīvās atlaišanas paziņojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kopumā par 1660 darbinieku plānotu atlaišanu, ziņo aģentūras sabiedrisko attiecību nodaļā.

Atlaišanas paziņojumi saņemti no transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēm.

Tostarp par darbinieku atlaišanu ziņojuši arī uzņēmumi, kas darbojas ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī apstrādes rūpniecības jomās.

NVA apkopotie dati par pirmdienu liecina, ka valstī ir 59 104 bezdarbnieku, no kuriem 1047 reģistrēti pagājušajā nedēļā.

NVA ziņojumi liecina, ka kopš 18.marta uzņēmumu ziņotie kolektīvās atlaišanas darbinieku apmēri ir pieauguši par teju četrām reizēm.

Jau ziņots, ka 18.martā NVA bija saņēmusi piecu uzņēmumu paziņojumus par kopumā 429 līdz 454 darbinieku plānoto atlaišanu, savukārt 20.martā aģentūrā vēstīts jau kopumā par 699 līdz 724 darbinieku kolektīvo atlaišanu no astoņiem uzņēmumiem.

Saeima 13,maijā otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka, aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.

Saeima atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas attieksies uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, iepriekš informēja LM pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) iepriekš skaidroja, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," norādīja ministre.

Pēc Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena iniciatīvas, vienojoties ar Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un Labklājības ministru Jāni Reiru, šodien, 8.jūlijā nodibināta trīs ministru Nodarbinātības padome. Ministri uzsver, ka nepieciešamās pārmaiņas darba tirgū ir visaptverošas un tās var veikt tikai saskaņoti sadarbojoties visām trīs ministrijām, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens komentē: «Ņemot vērā darba tirgus neatbilstību negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējām, nepieciešami tūlītēji un visaptveroši pasākumi to novēršanai. Lai sekmētu straujāku ekonomikas izaugsmi, Latvijai ir nepieciešams sabalansēts darba tirgus, kurā varam piedāvāt labi atalgotas darba vietas izcili izglītotam darbaspēkam. Nodarbinātības padomes izveide ir pirmais solis, lai šo jautājumu risinātu plašākā mērogā – iesaistot visas atbildīgās ministrijas – kā politikas veidotājus, darba devējus, nozaru ekspertus kā darbaspēka pieprasījuma veidotājus un izglītības sistēmu, kā darbaspēka sagatavotāju.»