To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Igaunijas cietumniekiem drīzumā varētu sniegt iespēju iepirkties tiešsaistē, jo Reģistru un informācijas sistēmu centrs (RIK) apsver iespēju atvērt interneta veikalus cietumniekiem, lai samazinātu birokrātiju.

RIK plāno izsludināt valsts iepirkuma konkursu, lai izstrādātu risinājumu, kas ļautu cietumniekiem droši iepirkties tiešsaistes veikalā, sekot līdzi sava konta bilancei un veikt pasūtījumus.

Tiešsaistes veikala cietumniekiem mērķis ir apvienot iepirkšanās vidi visos trīs cietumos Tallinā, Tartu un Viru.

Tāpat platformā būtu iespējams pasūtīt produktus, kas neietilpst cietuma ikdienas produktu klāstā.

Dažādiem tirdzniecībā pieejamiem produktiem platformā tiktu noteikti ierobežojumi, kā arī cietuma administrācijai būtu iespēja uzraudzīt pasūtījumu izpildes gaitu un nepieciešamības gadījumā iejaukties.

Pirms konkursa par interneta veikala izveidi izsludināšanas RIK tiksies ar cietumu pārstāvjiem, lai noskaidrotu viņu interesi par šādu ieceri.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Tāpat VK informējusi Ģenerālprokuratūru par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem divās izglītības iestādēs - profesionālās izglītības kompetences centra Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums direktors veicis darbības, kas rada aizdomas par 4093 Ls piesavināšanos. Savukārt Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktora darbība radījusi aizdomas, ka ir izšķērdēti budžeta līdzekļi 3100 Ls apmērā. Ministrija no iestāžu vadītājiem ir pieprasījusi paskaidrojumus, pēc kuru izvērtēšanas lems par dienesta pārbaudes ierosināšanu un disciplinārsoda piemērošanu.

Tāpat VK secinājusi, ka IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā.

Pārkāpumi konstatēti arī, aprēķinot un izmaksājot piemaksas par virsstundu darbu, atlaišanas pabalstus, aprēķinot darba samaksu par summēto darba laiku, par darbu svētku dienās u.c. gadījumos, noskaidrojusi VK. «Šiem jautājumiem tiks pievērsta īpaša uzmanība arī likumības revīzijā par pedagogu atlīdzību, ko Valsts kontrole sāks 3. jūnijā. Tādēļ izglītības darbinieki aicināti informēt VK par sasāpValsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Piemēram, IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā. IZM pārstāvji norāda, ka apņēmušies līdz šā gada beigām ieviest visus VK sniegtos ieteikumus un skaidro, kā šāda situācija radusies.

Katrs otrais jeb 51% strādājošo sava atvaļinājuma laikā veic vismaz kādu ar darbu saistītu uzdevumu, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, lai noskaidrotu atvaļinājumu paradumu tendences. Turklāt katrs septītais strādājošais starp aptaujas respondentiem atzina, ka šajā gadā atvaļinājumu neplāno izmantot.

Aptaujas rezultāti atklāja, ka visbiežāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistītus uzdevumus turpina veikt vadības pozīcijās strādājošie – 80% augstākā, 78% vidējā un 70% zemākā līmeņa vadītāji. Salīdzinoši retāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistīti uzdevumi bijuši, piemēram, speciālistiem 43%, asistentiem 34%, strādniekiem 33%.

«Salīdzinot šā gada aptaujas rezultātus ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms diviem gadiem, jāsecina, ka tendences atvaļinājuma izmantošanā nav mainījušās, joprojām lielai daļai atvaļinājums ir vien periods, kurā, iespējams, mierīgākā režīmā veikt ar darbu saistītus uzdevumus. Lai jebkuram darbiniekam, neatkarīgi no ieņemamā amata un pienākumiem, būtu iespēja doties atvaļinājumā un pilnībā atpūsties no ikdienas darba pienākumiem, saglabājot savu emocionālo un fizisko labsajūtu un darbu produktivitāti, būtiska ir atvaļinājumu plānošana, ietverot arī prioritāšu noteikšanu un uzdevumu deleģēšanu,» norāda CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. «Arvien biežāk tiek runāts par izdegšanu darbā, tieši pilnvērtīgai un kvalitatīvai atpūtai un aktivitāšu plānošanai ārpus darba ikdienas dzīves, ir ļoti būtiska loma, ko nevajadzētu ignorēt.»

Papildu brīvdienas saistībā ar Līgo svētkiem 2012.gadā nav paredzētas, informē Labklājības ministrija (LM).

Likums Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām paredz, ka vienīgās dienas, kurām iekrītot brīvdienās, svētki «pagarinās» ir 4.maijs un 18.novembris. Tas nozīmē, ja svētku dienas — 4.maijs un 18.novembris — ir sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

Vienlaikus LM darba devējiem atgādina, ka atvaļinājums jāpagarina par noteiktu kalendāro dienu skaitu gadījumos, ja svētku dienas iekrīt ikgadējā atvaļinājuma laikā. Tas nozīmē, ja ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā iekrīt 23. un 24. jūnijs, ikgadējo atvaļinājumu jāpagarina par divām dienām.

Darba likuma 73. pants nosaka darba devējam pienākumu izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā. Atbilstoši Darba likuma 75. panta devītajai daļai par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Saskaņā ar interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veikto aptauju gandrīz katrs desmitais jeb 9% strādājošo turpina strādāt arī atvaļinājuma laikā. Galvenais iemesls strādāšanai atvaļinājuma laikā tiek minēts liels darba apjoms, to norādījuši 37% aptaujāto.

Aptaujas dati parāda, ka visbiežāk strādājošie atvaļinājumu bauda atpūšoties Latvijā – 42%, katrs piektais jeb 20% atvaļinājumu izmanto ceļošanai ārzemēs, katrs ceturtais jeb 25% atpūšas gan Latvijā, gan ārzemēs, bet gandrīz katrs desmitais jeb 9% respondentu atvaļinājuma laikā turpina strādāt, savukārt 4 % norādījuši citus atbilžu variantus.

Respondenti, kuri norādīja, ka atvaļinājumā laikā turpina strādāt visbiežāk minēja, ka to dara lielā darba apjoma dēļ, to atzina 37%, bet 35% atzina, ka tā ir viņu pašu iniciatīva. Savukārt 12% atklāja, ka atvaļinājums viņu darbavietā ir tikai formalitāte – tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda, bet jāstrādā tāpat. Toties 6% apgalvo, ka strādāt atvaļinājumā viņus piespiež darba devējs. 10% no atvaļinājumā strādājošajiem norādīja citus atbilžu variantus.

Ienākumu līmenim augot un ceļojumu iespējām kļūstot arvien pieejamākām, Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju, skaits, kas sava atvaļinājuma laikā šogad plāno doties ceļojumā uz ārzemēm.

Ārvalstis par sava atvaļinājuma brauciena galamērķi šogad izvēlējušies jau 44% atpūtnieku, turklāt 20% šādu lēmumu pieņēmuši, neskatoties uz esošām nenokārtotām finansiālām saistībām, - liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, pavadīt atvaļinājumu, dodoties tuvākā vai tālākā ceļojumā, šogad iecerējuši vairums jeb 60% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar pērno gadu ceļotāju skaits palicis teju vai nemainīgs, tomēr iedzīvotāju rocības un optimisma pieaugums atspoguļojas atpūtas brauciena galamērķa izvēlē. Šogad tā sabiedrības daļa, kas plāno doties uz ārvalstīm, palielinājusies par 4%, bet Latvijas apceļotāju īpatsvars sarucis par 5% un ir vien 16%. Tiesa, uz ārvalstīm ceļotgribētāju skaita pieaugums nebūt neliecina par atpūtnieku rīcībā esošajām finansiālajām iespējām, jo katrs piektais ceļotājs bagāžā ņem līdzi kādu aktīvu parādu.

Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 71% Latvijā nodarbināto atvaļinājuma naudu izvēlas saņemt pirms, nevis pēc atvaļinājuma, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti.

Kā iemeslus šādai rīcībai iedzīvotāji norāda vienkāršāku naudas lietu plānošanu atvaļinājuma laikā (26% respondentu, kas izvēlas saņemt naudu pirms atvaļinājuma), ieraduma spēku (24%) un pārliecību, ka darba devējs laikus samaksās nopelnīto (15%). Bieži tiek minēta arī iespēja šādā veidā veikt lielākus pirkumus vai aizbraukt ceļojumā (13%), kā arī atmaksāt parādus (10%).

Savukārt teju katrs trešais nodarbinātais, kas atvaļinājuma naudu izvēlas saņemt pēc atvaļinājuma, visbiežāk to pamato ar vajadzību sevi disciplinēt un nodrošināt vienmērīgu ienākumu plūsmu arī pēc atvaļinājuma.

Lai arī pēdējo piecu gadu laikā situācija Kalifornijas cietumos ir normalizējusies, tie vēl aizvien ir pārblīvēti un šogad darbojas ar 175% kapacitāti.

Cietumnieku skaits Kalifornijas cietumā sasniedza rekordu 2006. gadā, kad tajos tika izmitināti 173 tūkstoši notiesāto. 2010. gada beigās ieslodzīto skaits jau bija samazinājies līdz 163 tūkstošiem, ar tiesas rīkojumu pārvietojot cilvēkus uz citiem valsts cietumiem, liecina Public Policy institute of California (PPIC) apkopotie dati.

Dati liecina, ka no katriem simts tūkstošiem Kalifornijas pieaugušo iedzīvotāju aptuveni 595 atrodas ieslodzījumā. Vislielākais ieslodzīto īpatsvars uz 100 tūkst. iedzīvotāju bija 1998. gadā, sasniedzot 673 cilvēkus.

Kalifornijas cietumos, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājies gados jaunu ieslodzīto īpatsvars. Deviņdesmito gadu sākumā 20% no ieslodzītajiem bija jaunāki par 25 gadiem, bet 2011. gadā no visiem cietumniekiem šajā vecuma grupā bija vien 13%.

Ja piepildīsies ideja, kuru novembrī izteica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) - jauna cietuma projektu nevis taisīt pašiem no nulles, bet gan pirkt no igauņiem -, ļoti iespējams, ka izdosies gan nodrošināt cietumniekiem cilvēka cienīgus sadzīves apstākļus, tādējādi pārtraucot nemitīgo Latvijas zaudējumu straumi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan ieslodzītos pienācīgi pāraudzināt, lai, iznākuši uz brīvām kājām, viņi pie vecā aroda uzreiz neķertos, raksta laikraksts Diena.

Pie šāda secinājuma laikraksts nācis, apmeklējot 2008. gadā atvērto Viru cietumu Igaunijā.

Tuvojoties Igaunijas ziemeļu pilsētai Jehvi, gaidījis pārsteigums - ēku komplekss no tālienes nav izskatījies pēc ieslodzījuma vietas. Gaumīgās ēkas par cietumu kļūstot vien tuvumā, ieraugot mūrus un restotos logus.

Izejot no administratīvās mājas uz ēku, kur atrodas skola, slimnīca un citas telpas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Diāna Kemmusa sacījusi: «Šī ir vienīgā vieta, kur darbiniekiem jāatrodas ārā.» Visas ēkas milzīgajā kompleksā ir savienotas ar gaiteņiem jeb galerijām. Šī ir viena no būtiskākajām iezīmēm, ar ko izceļas jaunuzceltais cietums, vēsta laikraksts.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Algotā darbā atvaļinājums ir pašsaprotama un ierasta lieta, taču sava mazā biznesa sākumposmā tas reizēm tiek atlikts gadu no gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvenie iemesli atvaļinājuma novilcināšanai ir daudzie darba pienākumi, grūtības deleģēt pienākumus kolēģiem, kā arī pārliecība, ka uzņēmums vēl nav gana stabils, lai dotos ilgstošā prombūtnē – pat tad, ja tā būtu tikai nedēļa.

Aizmirst par darbu

«2002. gadā sāku veidot savu pirmo uzņēmumu, un tas bija tik aizraujoši! Nebiju atvaļinājumā trīs gadus. Tagad es tādu kļūdu nekad vairs nepieļaušu,» saka Žans Mauris, e–apmācību rīka BranchTrack līdzdibinātājs. Viņš atzīst, ka grūti atvaļinājumā neuztraukties par biznesu, jo ir bailes un uztraukums, kā visi citi tiks galā. «Tā man bija pirmajos desmit gados uzņēmējdarbībā. Tagad esmu sapratis, ka vismaz divas reizes gadā pa divām nedēļām ir jāaizmirst par darbu. Tas nozīmē vispār nedomāt par to, pat neatbildēt uz telefona zvaniem. 99,99% gadījumu kolēģi visu nokārtos bez tevis, bet atlikušais 0,01% var arī pagaidīt,» viņš uzskata. Ja kolēģi viņu ir sasnieguši atvaļinājuma laikā, ir tikai viens jautājums – kas viņam īsti vajadzīgs, lai vairs netraucētu? Ir jāizdara nepieciešamais vai jāatliek tas, ko nav iespējams nokārtot, un jāaizmirst par darbu. «Galvenais ir nedomāt par darbu. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka kompānija būtu bankrotējusi vai kaut kas drausmīgs notiktu tikai tāpēc, ka uzņēmējs bija atvaļinājumā. Jāatpūšas ir visiem,» uzsver Ž. Mauris.

Trūkumus un nepilnības nodarbinātībā labos ar vairāk kā 20 grozījumiem darba likumā.

Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi darba likumā skars gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Likumprojektā iekļautas, piemēram, izmaiņas atvaļinājuma piešķiršanas kārtībā un atvaļinājuma naudas izmaksas kārtībā, grozījumi bērna kopšanas atvaļinājuma noteikumos, mainīts pieļaujamo virsstundu skaits, precizējumi darba attiecību līgumu slēgšanā un vēl vairāki grozījumi.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi aktīvi vērsties pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot «aplokšņu» algu un nelegālās nodarbinātības apkarošanai. Kā norādīts likumprojekta ziņojumā, esošais darba likums ir spēkā jau vairāk kā desmit gadus, taču darba tirgus mainās, līdz ar to nepieciešams mainīt arī darba tiesisko attiecību regulējumu, atbilstoši aktuālajai situācijai.

Laiku pa laikam medijos un sabiedrībā aktualizējas jautājumi par atalgojumu plaisu starp sievietēm un vīriešiem, taču, vai kādreiz esat domājuši par ienākumu plaisu pensijā? Šķiet pavisam vienkārši – ja ir atalgojumu plaisa, būs arī atšķirības uzkrātās pensijas apmērā.

Protams, atalgojumam ir milzīga nozīme, taču pastāv arī citi nākotnes pensijas apmēru ietekmējošie faktori, kuros redzam būtiskas atšķirības tieši dzimumu griezumā.

Saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem 2020. gadā bruto darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija 22,3%. Te prātā nāk nodarbinātības vietnes “Indeed” reklāmas ar vienkāršajām, bet pārdomas raisošajām ilustrācijām – vai jūs būtu ar mieru par to pašu summu iegādāties saldējumu, kas ir par 22% mazāks, vai lietussargu, kam trūkst 22% auduma? Protams, šo datu pamatā ir ārkārtīgi daudz faktoru, viens no tiem – pārtraukums darba gaitās, lai rūpētos par bērniem. Un šis pārtraukums darba gaitās atsaucas arī uz nākotnes pensijas apmēru.

Latvijas iedzīvotāju vidū atvaļinājuma naudu populāri saņemt pirms došanās plānotajās brīvdienās – šādu izmaksas veidu izvēlas 52% aptaujāto, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums.

Vairāk nekā 26% aptaujas dalībniekiem atzīst, ka saņemt naudu pirms atvaļinājuma ir vienkārši gadu gaitā iesakņojusies tradīcija vai paradums. Savukārt aptuveni 20% aptaujāto to dara, lai varētu atļauties veikt lielākus pirkumus, piemēram, iegādāties ceļojuma biļetes.

19% atzīmē, ka tā ir vieglāk saplānot budžetu atvaļinājuma un pēc atvaļinājuma laikam – šāda motivācija īpaši raksturīgi sievietēm. Vēl 5% aptaujas dalībnieku tādejādi samaksā uz priekšu visus rēķinus.

Neliela daļa ir arī tādu, kas jūtas drošāk, ka darba devējs ir samaksājis pirms atvaļinājuma – kopumā aptuveni 6%.

Tomēr aptuveni trešā daļa aptaujāto atzīst, ka naudu izvēlas saņemt pēc atvaļinājuma. Tādejādi 23% aptaujāto izvairās no situācijas, ka nepietiek naudas līdz nākamajai algas dienai, 16% sevi disciplinē un iekļaujas ierastajā budžetā. Vēl 10% uzskata, ka tā labāk saplānot budžetu, bet 8% šādi izvairās no ilūzijas, ka naudas kļuvis vairāk.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.