Koka interjera un dekoratīvie izstrādājumi kļūst arvien pieprasītāki ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā; lai paplašinātu savu iespēju arsenālu, SIA Kreder factory uzstāda jaunu CNC frēzi

Tādējādi uzņēmumā līdzās lāzergriešanas iekārtai būs vēl viena, kas paver jaunas iespējas gan dažādu produktu izstrādē, gan esošo, potenciālo klientu vēlmju materializēšanai dzīvē. Uzņēmums pašlaik vairāk strādā tieši ar pircējiem Latvijā, tomēr vairāki radītie izstrādājumi ir nonākuši ārzemēs, un perspektīvā SIA Kreder factory īpašnieks Ēriks Miķelsons neizslēdz eksporta iespējas. «Produkcija ir nosūtīta uz Islandi, Franciju un Zviedriju, iespējams, ka ir vēl kādā citā valstī. Tiesa, tur tā ir nonākusi, pateicoties mūsu klientiem – produkcijas pircējiem, nevis mūsu pašu apzinātām aktivitātēm ārvalstu tirgus apguvē,» viņš skaidro.

Uzņēmums izgatavo dažādus koka izstrādājumus – vizītkartes, medaļas, ielūgumus, atslēgu piekariņus, rotaslietas, ķemmes, koka kastītes, glāžu paliktņus, apsveikumus, svečturus, reklāmas stendus, saliekamos plauktus un dažādas korporatīvās dāvanas.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Līvbērzē ražotās koka kastītes monētu kolekcionāriem un koferi celtniecības instrumentiem pircējus rod Vācijā un Zviedrijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jelgawood Plus ir vienīgais salīdzinoši šauras, bet specifiskas nišas produktu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Kokorevičs atzīst, ka koka kastīšu specifiskajā biznesā par nopietnākajiem konkurentiem ir jāuzskata Ķīnā un Polijā strādājošie komersanti. «Ķīnā noteikti var saražot lētāk nekā Eiropā, toties Latvijā varam ne tikai ātri saražot, bet arī īstenot mazu partiju ātras – divās trijās dienās – piegādes klientam, Āzijas konkurentam piegāde būs teju pēc diviem mēnešiem,» priekšrocības rāda E. Kokorevičs. Kā apgalvo Vācijas klienti, arī komunikācija ar Ķīnas uzņēmumiem esot daudz sarežģītāka nekā ar Eiropas uzņēmumiem. Viņš norāda, ka SIA Jelgawood Plus ir salīdzinoši plašs produktu klāsts, kas ne tikai rada drošības apziņu, bet vienlaikus ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz tirgus pasūtījumu konjunktūru un tās izmaiņām.

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Pēc dzimušo bērnu skaita pieauguma uz vienu sievieti Latvija ir pirmrindniece Eiropā, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja demogrāfs, Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) pārstāvniecības Latvija vadītājs Ilmārs Mežs.

Mežs norādīja, ka pēdējos piecos gados valsts ieguldījusi vairāk līdzekļu, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem. Līdz ar to dzimušo bērnu skaits uz vienu sievieti ir strauji pieaudzis - no 1,3 uz 1,7 bērniem.

Vienlaikus sliktā ziņa ir tā, ka jauno cilvēku paliek arvien mazāk, uzsvēra demogrāfs. Viņš norādīja, ka patlaban par māmiņām kļūst 1990.gadu sākumā dzimušas sievietes, kuras «pašas piedzima uz pusi mazākā skaitā».

Naudas pabalsti ir «diezgan pieklājīgi»

«Diemžēl esam sniega lavīnas periodā. Tuvākās vienas paaudzes laikā būtu utopiski cerēt, ka [cilvēku skaits] nesamazināsies,» sacīja Mežs.

Demogrāfs uzskata, ka Latvijā ir izveidota pietiekami laba «māmiņalgu» sistēma, kā arī naudas pabalsti ir «diezgan pieklājīgi». Vienlaikus joprojām trūkst vietu bērnudārzos, īpaši Rīgā. Šis jautājums ir būtisks arī remigrācijas kontekstā, uzsvēra Mežs.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Jūs mežu nozarē darbojaties 25 gadus. Kādas ir pēdējo gadu tendences cirsmu un meža īpašumu tirgū?

Darījumu intensitāte ir svārstīga, taču tie notiek nepārtraukti. Ar ko atšķiras pēdējie jeb kovida gadi? Īpašnieki ir kļuvuši uzmanīgāki, vērīgāki, viņi vēlas būt informēti par notiekošo – termiņiem, izmaksām, riskiem. Arī valsts un uzraugošo iestāžu darbs kļuvis rūpīgāks. No institūciju puses ir pieaugušas prasības pret mežu īpašniekiem – īsāki termiņi un stingrāka normatīvu izpildes kontrole. Mežs ir lielisks īpašums un laba investīcija, bet ar noteikumu, ka tam rūpīgi tiek sekots līdzi un tas tiek uzturēts labā kārtībā.

Bet kā tas tieši ir atspoguļojies darījumos ar meža īpašumiem?

Šis apstāklis ir arī pavēris jaunu tirgu – agrāk meža īpašumi tika pārdoti aiz finansiāliem apsvērumiem kādas neatliekamas vajadzības risināšanai, savukārt tagad starp mūsu klientiem ir ekonomiski nobrieduši klienti, kas to dara tāpēc, ka apsaimniekošana kļuvusi sarežģītāka un viņiem tā ir sveša joma. Klienti grib atbrīvot līdzekļus citiem investīciju instrumentiem, kurus viņi pārvalda un iegulda veiksmīgāk ar mazākām galvassāpēm. Šis ir biežākais meža īpašumu pārdošanas iemesls – cilvēki jūtas daudz kompetentāki, piemēram, dzīvokļa, nevis meža apsaimniekošanā, tāpēc meža aktīvus pārvērš cita nekustamā īpašuma aktīvā.

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Kooperatīvs palīdz sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis

Cilvēkiem joprojām saglabājies priekšstats – kooperatīva vadītāji apmānīs, meži pāries viņu īpašumā un paši paliks tukšā, mežsaimniecības kooperatīva Mūsu mežs izpilddirektors Toms Kalvis iezīmē problēmu. Viņš atgādina, ka organizācijas mūsdienās netiek veidotas ar šādu domu. Galvenais ir apvienot spēkus un likt sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) Mūsu mežs dibināta pirms trim gadiem un palēnām uzņem apgriezienus. Šobrīd tajā ir aptuveni pussimts biedru. Viņu vidū ir gan lauksaimnieki, gan pieredzējuši mežu īpašnieki, gan cilvēki, kas īpašumu mantojuši vai iegādājušies, lai ieguldītu finanses. Dažiem ir tikai viens, divi hektāri. Tie, kas platības mantojuši vai iegādājušies nesen, bieži vien vēlas iesaistīties organizācijā, atzīstot, ka paši neko no apsaimniekošanas nesaprot un nepieciešama palīdzība.

«Daudzbērnu ģimeņu skaits tieši saistīts ar šo ģimeņu labsajūtu, kas savukārt ir saistīta ar valsts, pašvaldību un sabiedrības attieksmi un atbalstu,» uzsver demogrāfs un sešu bērnu tēvs Ilmārs Mežs. Pētījumā, ko veikusi Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu, apstiprinājies, ka kuplajām ģimenēm praktiska palīdzība ir ļoti nozīmīga, taču vienlīdz nepieciešams ir arī emocinālais atbalsts un izpratne.

Ilmārs Mežs stāsta, ka krīzes laikā to bērnu īpatsvars, kuri savās ģimenēs piedzima kā trešie vai nākošie, bija nokrities viszemāk, nepārsniedzot 15%. Tiesa, arī treknajos gados šo bērnu īpatsvars bija tikai par pāris procentiem lielāks, jo atbalsts ģimenēm tomēr netika līdzi straujajai ekonomiskajai izaugsmei.

«Toties pēc pēdējo gadu apjomīgajiem valsts atbalsta politikas uzlabojumiem daudzbērnu ģimeņu īpatsvars ir strauji kāpis, 2016. gadā sasniedzot 21%. Tā kā vidējais vēlamais bērnu skaits Latvijas ģimenēs norādīts kā 2,2 – 2,5, nākotnē varam sagaidīt daudzbērnu ģimeņu īpatsvara pieaugumu – pie nosacījuma, ka turpināsies valsts un pašvaldību atbalsta politikas būtiski uzlabojumi,» norāda demogrāfijas eksperts.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā aprīlī uzsākta sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība - tā būs apstādījumiem bagātīga teritorija ar aktīvās atpūtas elementiem, informē pašvaldībā.

Sporta un aktīvās atpūtas parks "Mežs" tiks izbūvēts 11152 m2 lielā platībā bijušā skeitparka, kā arī turpat blakus esošā nožogotā bērnu rotaļu laukuma vietā. Parkā būs atsevišķas zonas skeitparkam un velo trasei. Daudzfunkcionālai izmantošanai piemērotais vairāku līmeņu 1096 m2 lielais skeitparks ar cieto segumu būs piemērots dažādu līmeņu braucējiem un atradīsies tuvāk Rīgas ielai esošajā teritorijas daļā. Velotrase projektēta ar dažāda augstuma uzbērumiem, vitrāžām, platformām.

Pulcēšanās vietu un skatītāju tribīnes ir paredzēts izvietot nogāzē gar veloveikala "Eži" un Vidzemes džudo skolas "Valmiera" ēku. Aptuveni 200m2 lielā pulcēšanās laukuma ar tribīnēm pamatfunkcija būs strītbols. Laukums pielāgojams dažādām vajadzībām, piemēram, publisku pasākumu organizēšanai. Turpat netālu paredzēta atsevišķa moduļu tipa tualetes ēkas izbūve.

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

• Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā pabeigta aprīlī sāktā sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība.

Parks ekspluatācijā nodots novembrī.

Vairāku līmeņu 1096 m2 plašais betona seguma skeitparks ir piemērots dažādu līmeņu braucējiem. Savukārt tiem, kuriem tuvāka braukšana ar skrejriteni, skrituļslidām, skeitbordu vai velosipēdu, saistoša šķitīs 170m garā velo trase.

Nogāzē gar veloveikalu “Eži” un Vidzemes džudo skolas “Valmiera” ēku ir izveidotas tribīnes un aptuveni 200m2 liels laukums, kas izmantojams strītbola spēlēm un citām norisēm.

Mazākajiem parka apmeklētājiem patiks rotaļu laukumi – dažāda veida šūpoles, pakāpieni līdzsvara trenēšanai, rāpšanās tīkls, slidkalniņš, batuts un vēl citi elementi. Laukums bērniem vēl tiks papildināts ar vairākiem rotaļu elementiem. Turpat ir fitnesa zona un āra trenažieri, dodot iespēju vecākiem nodarboties ar sportu, vienlaikus pieskatot mazuļus rotaļājamies, vai ģimenei sportojot kopā.

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, jo ik gadu piedzimst mazāk, nekā nomirst, un joprojām emigrē vairāk, nekā iebrauc, turklāt ir jautājumi par iedzīvotāju skaita datu ticamību un arī par to, kā uzlabot demogrāfisko situāciju valstī

Tas, ka Latvijā turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās un faktiski daudzviet reģionos notiek depopulācija, sen nav pārsteigums, taču valsts nevar pastāvēt bez cilvēkiem. Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē rādīja diagrammu, kurā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiek atbilstoši Eurostat prognozētajam un diemžēl turpināsies arī nākamajās desmitgadēs.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm, iedzīvotāju skaits lēnām tuvosies vienam miljonam, bet šī gadsimta beigās tas var sarukt līdz pat 0,5 miljoniem. I. Mežs norādīja, ka politiķiem ir iespēja šo tendenci mainīt, bet tam ir vajadzīga attiecīga atbalsta politika (ne tikai ar naudu, bet arī ar pakalpojumiem). To, ka situāciju var mainīt, pierāda ne tikai ziemeļu kaimiņu – Igaunijas – piemērs, kur politiķi jau diskutē par to, lai palielinātu pabalstu daudzbērnu ģimenēm no 300 līdz 500 eiro. Arī Latvijā, gadsimta sākumā ieviešot māmiņu algas un citus atbalsta instrumentus, ir izdevies noturēt jaundzimušo skaitu, jo deviņdesmito gadu sākumā radītās demogrāfiskās bedres aizbēršana nav iespējama.

Mežizstrādes uzņēmums SIA "PK mežs", piesaistot bankas "Citadele" aizdevumu, investēs divus miljonus eiro jaunu mežu iegādē un tehnikas atjaunošanā, informē bankā.

Plānots, ka 1,5 miljonus eiro uzņēmums tuvākajā laikā ieguldīs, paplašinot meža īpašumu portfeli Bauskas, Aizkraukles un Neretas teritorijās, savukārt atlikušie 500 000 eiro tiks novirzīti, lai iegādātos divas traktortehnikas vienības, kas paredzēta mežaudžu retināšanai.

"Iegādājoties mežu īpašumus, pievēršam uzmanību tiem, kas ir mūsu zemēm pieguļošajās teritorijās. Tas palīdz vēlāk būt pēc iespējas produktīvākiem apsaimniekošanas procesā. Lai arī mūsu īpašumā ir zemes ar jaunaudzēm, biežāk mēdzam iegādāties mežus, kas ir zāģējami salīdzinoši drīz, nevis pēc vairākiem gadiem," min "PK mežs" līdzīpašnieks Edgars Keičs.

Viņš arī norāda, ka jaunā mežizstrādes tehnika palīdzēs apstrādāt un apkopt salīdzinoši mazākas mežaudzes, ko sarežģītāk paveikt ar lielajām tehnikas vienībām, kas parasti izmantojamas plašās kailcirtēs.

Mežu apsaimniekošana Latvijā jau ilgāku laiku raisa diskusijas par to, vai mežu mūsu valstī kļūst vairāk vai mazāk. No vienas puses izskan viedoklis, ka meži tiek pārlieku izcirsti, no otras – ka meža zemes platība Latvijā pieaug.

Tomēr visas diskusijā iesaistītās puses ir vienisprātis: mežs ir vērtība un ilgtermiņa ieguldījums. Tāpēc rakstā vēlos koncentrēties uz meža ieaudzēšanu platībās, kur tas nav audzis līdz šim jeb apmežošanu.

Latvijas mežainums palielinās

Valsts meža dienesta apkopotie statistikas dati liecina, ka meži Latvijā klāj 3,08 miljonus hektāru jeb 52% no teritorijas. Salīdzinot – aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados meži aptvēra 23% no valsts kopplatības. Tas nozīmē, ka simts gadu laikā mežu platība ir dubultojusies. Latvijas zaļās rotas tagad ir vairāk, ja salīdzinām arī ar aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Tā, piemēram, 1994. gadā meži aizņēma 2,82 miljonus hektāru valsts teritorijas. Kopš tā laika meža platības ir pieaugušas par aptuveni 600 tūkstošiem hektāru, kas ir visnotaļ iespaidīgs skaitlis. Šāds kopējais pieaugums pārsvarā tiek skaidrots ar plašu lauksaimniecībai nerentablo zemju apmežošanu, kas tika īstenota 20. gadsimta 60.–70. gados. Otrs procesu veicinošais faktors bija agrārā reforma pēc neatkarības atgūšanas un tai sekojošā lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās. Tiek prognozēts, ka nākotnē mežu platības turpinās pieaugt, jo lauksaimniecībā neizmantotā teritorija aizaug dabiskā ceļā vai arī tā tiek apmežota mākslīgi.