Augstākā tiesa (AT) ir apmierināja bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina lūgumu par atsevišķu AS Reverta nekustamo īpašumu un arī kapitāldaļu apķīlāšanu.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, ar lēmumu tika apmierināts Kargina pieteikums par prasības nodrošināšanu civillietā.

Tiesa nolēma ierakstīt par labu Karginam ķīlas tiesības uz dažiem Reverta piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī ierakstīt Kargina labā aizlieguma atzīmi Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā uz konkrētām Reverta piederošajām kapitāla daļām. Tiesa arī noteica, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 5 miljonu eiro apmēram.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Reverta, iepazīstoties ar tiesas lēmumu par prasības nodrošinājumu, Reverta esot guvusi pārliecību par tā nepamatotību, tāpēc AT spriedumu Kargina prasības lietā Reverta ir pārsūdzējusi un ir ierosināta kasācijas tiesvedība. "Būtiski, ka tiesa atzinuma sniegšanai ir pieaicinājusi Eiropas Komisiju, norāda Reverta.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien pilnībā apmierināja bijušās AS Parex banka (tagad AS Reverta) prasību pret bijušo bankas akcionāru Viktoru Krasovicki un viņa dēlu Georgiju Krasovicki, atzīstot noslēgto dāvinājuma līgumu par spēkā neesošu.

Kā aģentūru informē AT preses sekretāre Baiba Kataja, tiesa atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2011.gada 19.maijā starp V.Krasovicki kā dāvinātāju un G.Krasovicki kā apdāvināto slēgto dāvinājuma līgumu ar uzlikumu.

AT noteica no V.Krasovicka Reverta labā piedzīt tiesas izdevumus 4800,66 eiro apmērā. Tāda pati summa piedzenama no G.Krasovicka.

Pilns spriedums būs pieejams 8.aprīlī, un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē 2012.gada aprīlī prasību apmierināja, tomēr šis spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca AT.

Visas darbības un plāni attiecībā uz bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina ģimenes nekustamajiem īpašumiem Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos ir saskaņoti ar attiecīgajām iestādēm, uzsvēra viņa preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Viņš norādīja, ka bijušā baņķiera dēls Rems Kargins varētu ieguldīt īpašumos ārvalstīs, īpaši tāpēc, ka lielāko daļu laika viņš tur arī pavada, bet viņš izvēlējies ieguldīt ekonomiski atpalikušākajā Latvijas reģionā - Latgalē.

«Pateicoties saimnieciskajai darbībai, lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta, zemes tiek uzturētas labā stāvoklī, budžetā nāk nodokļi un vietējiem iedzīvotājiem ir darbavietas. Saimniecība veic arī sponsorēšanas aktivitātes, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām Latgalē,» apgalvoja Bardovskis.

«Visiem ir zināms, ka liela daļa zemju Latgalē ir pamestas un tas tiek gadiem ignorēts. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām tā ir patriotiska nostāja, kādam, kurš mēģina strādāt, nekavējoties traucēt, lai viss paliktu tā, kā ir?» retoriski vaicā Kargina ģimenes pārstāvis.

Augstākā tiesa (AT) šodien vēl neizlēma par to, vai AS Swedbank būs jāmaksā 2585 latu valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu strīdā ar bijušā AS Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vairākiem līgumiem.

Kargina tiesā bija apstrīdējusi divus ar Swedbank noslēgtās vienošanās punktus par viņas mātei Elvīrai Iņušovai savulaik piederējušajam patlaban maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA Imperius izsniegtā galvojuma atmaksas kārtību. Rīgas apgabaltiesa 30.janvārī apmierināja Karginas prasību par vienošanās un galvojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bet izbeidza tiesvedību prasības daļā, kas attiecas uz savulaik slēgtā galvojuma līguma atsevišķiem punktiem.

Swedbank par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, taču Rīgas apgabaltiesa 6.martā to atstāja bez virzības līdz 12.aprīlim, lai banka iesniegtu apliecinājumu 2585 latu valsts nodevas samaksai. Šo apgabaltiesas lēmumu banka apstrīdēja AT, kas rakstveida procesā sūdzību bija paredzējusi skatīt šodien.

AS Swedbank būs jāmaksā 2585 latu valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu strīdā ar bijušā AS Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vairākiem līgumiem. To paredz Augstākās tiesas (AT) lēmums, kurā banka apstrīdēja Rīgas apgabaltiesas uzdevumu šo nodevu samaksāt.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstājusi spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru 6.martā bez virzības atstāta Swedbank apelācijas sūdzība, lai banka iesniegtu apliecinājumu 2585 latu valsts nodevas samaksai. AT lēmums nav pārsūdzams.

T. Kargina tiesā bija apstrīdējusi divus ar Swedbank noslēgtās vienošanās punktus par viņas mātei Elvīrai Iņušovai savulaik piederējušajam patlaban maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA Imperius izsniegtā galvojuma atmaksas kārtību. Rīgas apgabaltiesa 30. janvārī apmierināja T. Karginas prasību par vienošanās un galvojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bet izbeidza tiesvedību prasības daļā, kas attiecas uz savulaik slēgtā galvojuma līguma atsevišķiem punktiem.

Augstākā tiesa (AT) apmierinājusi bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina prasību pret AS Reverta un viņam par labu piedzinusi vairāk nekā 15 miljonus eiro.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, tiesa 13.jūnijā apmierināja Kargina prasību pret Revertu par termiņa noguldījuma piedziņu. Līdz ar to AT nolēma piedzīt Karginam par labu termiņa noguldījuma pamatsummu 15 000 000 eiro, valsts nodevu 10 687 eiro un izdevumus par advokāta palīdzību 18 150 eiro.

AT nolēma izbeigt tiesvedību prasībā pret Revertu par līguma un papildu vienošanās pie līguma izbeigšanu.

«Par šādu spriedumu pašlaik varam izteikt tikai savu izbrīnu, jo ir pasludināts tikai saīsinātais spriedums, kura teksts mums vēl nav pieejams. Gaidām to ar lielu interesi, jo šajā lietā esošie divi tiesneši bija tās tiesas sastāvā, kas analogā lietā Ņinas Kondratjevas prasību noraidīja,» tā aģentūrai LETA spriedumu komentēja Revertas pārstāvis Agris Bitāns.

Rīgas apgabaltiesa šodien apmierināja AS Reverta prasību pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, no abiem piedzenot vairākus miljonus eiro par bankai neatmaksātajiem kredītiem.

No Kargina tika piedzīta pamata parāda summa vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Savukārt no Krasovicka par labu Reverta tika piedzīta pamata parāda summa teju 600 000 eiro apmērā.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, kopējā piedzītā summa no Kargina ir 2 466 479 eiro, savukārt no Krasovicka - 709 447 eiro.

Kargina un Krasovicka pretprasība tika noraidīta. Atbildētāju pārstāvis Uģis Grūbe norādīja, ka ir jāiepazīstas ar motivētu spriedumu, un tad tiks lemts par pārsūdzību. Revertas pārstāvis uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies.

Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Iekšlietu ministrijai (IeM) būs rūpīgi jāseko līdzi bijušā Parex bankas vadītāja Valērija Kargina apbūves plāniem un iespējamiem draudiem apkārtējiem zemes īpašniekiem nolūkā iegādāties zemes gabalus savu plānu īstenošanai Latgalē.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) otrdien žurnālistiem sacīja, ka vides un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim (Zaļo un zemnieku savienība) būs rūpīgi jāvērtē, lai apbūves laikā nebūtu pārkāpumu attiecībā uz dabas liegumiem un aizsargājamām teritorijām un lai vietējie zemes īpašnieki nepieļautu kādas atlaides.

Savukārt Iekšlietu ministrijas atbildīgajām iestādēm jāizvērtē signāli par iespējamiem likuma pārkāpumiem un nelikumīgiem mēģinājumiem ietekmēt citus zemes īpašniekus, uzsvēra Dombrovskis.

«Tie signāli, kas ir publiski izskanējuši, ir pietiekami satraucoši,» otrdien atzina Ministru prezidents.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība) ir uzdevis Valsts vides dienestam veikt pārbaudi par SIA Vasals un SIA Plinta īstenotajām darbībām Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā un to iespējamo ietekmi uz vidi, informēja ministrijas pārstāve Kristīne Barševska.

Tāpat atbildīgajiem dienestiem ir jāpārbauda, vai Ārdavas, Sīvera un Drīdža ezera apkārtnē nenotiek nelikumīga būvniecība.

Vējonis arī nosūtījis vēstuli Krāslavas novada domei ar lūgumu sniegt informāciju par izdotajām būvatļaujām vai saskaņojumiem, kurus pašvaldības būvvalde vai citas pašvaldības iestādes ir izdevušas SIA Vasals un SIA Plinta saistībā ar darbībām šajā novadā.

Šāds Vējoņa rīkojums sekojis premjera Valda Dombrovska (Vienotība) komentāram. Valdības vadītājs otrdien žurnālistiem sacīja, ka Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Iekšlietu ministrijai (IeM) būs rūpīgi jāseko līdzi bijušā Parex bankas vadītāja Valērija Kargina apbūves plāniem un iespējamiem draudiem apkārtējiem zemes īpašniekiem nolūkā iegādāties zemes gabalus savu plānu īstenošanai Latgalē.

Krāslavas rajona tiesā sākts Parex bankas akcionāra Valērija Kargina vecākā brāļa Georgija Kargina kā fiziskās personas maksātnespējas process.

Publiskie reģistri gan rāda, ka pirms tam Kargins vecākais sekmīgi atbrīvojies no pilnīgi visiem viņam oficiāli piederējušajiem īpašumiem, tā ka administratoram nebūs grūti pusgada laikā pārdot visu Georgija Kargina mantu, vēsta pietiek.com.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Karginam vecākajam pašlaik nepieder neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma kapitāldaļas, kaut viņš joprojām ir a/s Parex (nejaukt ar Parex banku) īpašumā esošās SIA TSI Serviss valdes priekšsēdētājs: nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmums pagājušo gadu beidzis ar 126 tūkstošu latu apgrozījumu un 3034 latu zaudējumiem.

Pēc bijušo "Parex bankas" īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka piedāvājuma saņemšanas Ekonomikas ministrija (EM) un tai piederošais "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ("Possessor") izvērtē iespēju pārtraukt ar abiem desmit gadus ilgušās tiesvedības, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Valsts prasību summa pret bijušajiem baņķieriem sasniedz 230 miljonus eiro. Tiesas apmierinājušas prasības aptuveni astoņu miljonu eiro apmērā un 4,5 miljoni eiro jau ir piedzīti. Par pārējo naudu strīdi vēl turpinās.

Kā vēsta "de facto", pagājušā gada vasarā un rudenī Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe vērsās pie valsts puses ar mierizlīguma piedāvājumu. Notikušas sarunas, bet vienošanās pagaidām nav panākta.

"Par pašu sarunu saturu, kamēr nav skaidrība, vai varam vai nevaram vienoties, mēs ievērosim konfidencialitāti," skaidrojis Grūbe.

Arī "Possessor" pārstāvji pagaidām neatklāja, ko domā par mierizlīguma piedāvājumu, lai nenodotu savas pozīcijas sarunās.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Rīgas apgabaltiesa otrdien apmierināja bijušo Parex bankas akcionāru un valdes locekļu Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pieteikumu par procesuālā termiņa atjaunošanu blakus sūdzības iesniegšanai Privatizācijas aģentūras (PA) un problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) prasībā par kopumā 99,5 miljonu latu (141,567 miljonu eiro) piedziņu no Kargina un Krasovicka, aģentūrai BNS pastāstīja tiesas pārstāve Inta Šaboha.

Viņa informēja, ka tiesa arī pieņēma izskatīšanai iesniegto blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 22.decembra lēmumu par tiesvedības apturēšanu PA un Reverta prasībā pret Karginu un Krasovicki. Minētās blakus sūdzības izskatīšanas datums vēl nav zināms.

PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka aģentūra prasa Karginam un Krasovickim atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 miljonu latu (17,1 miljona eiro) apmērā un piedzīt par labu Reverta kompensāciju vairāk nekā 82,7 miljonu latu (117,672 miljonu eiro) un līgumsodu 4,5 miljonu latu (6,4 miljonu eiro) apmērā.

Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.

To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.

Bijušais AS Parex banka akcionārs Viktors Krasovickis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis AS "Reverta" maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, maksātnespējas procesa lietu 26.novembrī plkst.14 vērtēs tiesnesis Didzis Melbārdis.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA norādīja, ka Reverta līdz šim ir pildījusi un pilda visas savas līgumiskās un likumiskās saistības, tādēļ šāda pieteikuma iesniegšana ir absurda un nepamatota, un Revertas valde jau pašreiz veic visas nepieciešamās darbības, lai to pierādītu. Jāuzsver, ka saskaņā ar Krimināllikuma 214.pantu par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu draud kriminālatbildība, rezumēja Ozoliņa.

Parex banka un Privatizācijas aģentūra ir vērsušās tiesā pret bijušajiem Parex bankas akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt Privatizācijas aģentūrai nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 milj. Ls apmērā un piedzīt par labu Parex bankai kompensāciju vairāk nekā 82,7 milj. Ls un līgumsodu 4,5 milj. Ls apmērā.

Kopējā prasības summa sasniedz gandrīz simts miljonus latu – 99,5 milj. Ls, norādīts Parex bankas un Privatizācijas aģentūras paziņojumā. Izvērtējot 2008.gada 10.novembrī noslēgtā Ieguldījuma līguma izpildi, kas bija pamats bankas pārņemšanai, konstatēts, ka vairāki V.Kargina un V.Krasovicka, sniegtie apliecinājumi un garantijas nav bijušas precīzas un patiesas.

Celtās prasības ietvaros abas prasītājas vēršas pret V.Karginu un V.Krasovicki arī par kompensācijas un ar to saistītā līgumsoda piedziņu saistībā ar noslēgtajā Ieguldījuma līgumā paredzēto V.Kargina un V.Krasovicka atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu par faktisko situāciju bankā šī līguma slēgšanas brīdī. Banka konstatējusi, ka faktiskie zaudējumi, kas bija jāatzīst bankas bilancē uz 2008.gada 31.oktobri, bija vismaz par 82 milj. Ls lielāki.

Krimināllietā, kurā par liela apmēra krāpšanu un dokumentu viltošanu apsūdzēta bijušā Parex bankas prezidenta Valērija Kargina šķirtā sieva Tatjana Kargina un viņas māte Elvīra Iņušova, šodienas, 13.janvāra, tiesas sēdē tika pasludināti vairāki pārtraukumi, jo bija problēmas ar tulkiem.

T.Kargina un E.Iņušova norādīja, ka viņas nesaprot, ko tulce, kura iepriekš nebija piedalījusies šajā procesā, viņām tulko, kā arī viņa netiekot līdzi advokātu teiktajam. Tulce, gan norādīja, ka tulkojot savu spēju robežās, bet advokāti runājot pārāk ātri un tas, ka viņa iepriekš neesot piedalījusies procesā arī apgrūtinot tulkošanu. Beigu beigās viņa atteicās tulkot, jo neesot kompetenta.

Tiesnese Žanete Vēvere pasludināja pārtraukumu, lai šo situāciju atrisinātu un tika atrasta tulce, kas abām apsūdzētajām tulkojusi jau iepriekšējās sēdēs.

Mirklī, kad liecības vajadzēja sākt lasīt T.Karginai, atklājās, ka viņa savu liecību grasās tiesai iesniegt krievu valodā. Tiesnese norādīja, ka dokumentam gan jābūt ir valsts valodā. Diskusijas ap šo situāciju norisinājās samērā ilgi, līdz tiesnese pasludināja pārtraukumu. Pēc kura tika nolemts, ka tulks, liecību, ko apsūdzētā lasīs krievu valodā, tulkos sinhroni, lai tiesas sekretārs latviešu valodā varētu to ieprotokolēt.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).

Jau vēstīts, ka SIA "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā no Kargina un Krasovicka.

AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.

Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.

Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

«Ko es daru? Cenšos izvērtēt un saprast, kā sokas šobrīd vēl strādājošajām rūpnīcām, uzņēmumiem,» tā uz biznesa žurnāla LD jautājumu, ko pašlaik dara Tatjana Kargina, atbildējusi eksbaņķiera Valērija Kargina kādreizējā dzīvesbiedre.

Viņa dažus pēdējos gadus gana daudz laika ir bijusi spiesta veltīt tiesvedībām un gaida spriedumu prāvai, kurā prokurors ir pieprasījis viņai piespriest 5,5 gadus ilgu reālu brīvības atņemšanu.

«Vienkārši es ļoti ceru, ka līdz ar varas maiņu Latvijā, līdz ar Bērziņa kunga nākšanu pie varas valstī beidzot attīstīsies ražošana - tas ir process, kas pēdējos gadus šai valstij tik ļoti ir pietrūcis. Ceru, ka pievēršanās ekonomisko problēmu risināšanai notiks ievērojami nopietnākos mērogos, nekā tas ir bijis līdz šim. Ražošana mums ir faktiski iznīcināta - tas taču nav noslēpums nevienam. Ļoti gribētos, lai augtu vidējais bizness. Tas ir nepieciešams, lai būtu darbavietas un cilvēki nebrauktu projām,» viņa skaidro.

Atklātībā nonākot ziņām par prokuratūras, iespējams, gatavotām apsūdzībām bijušajiem Parex bankas saimniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, Karginu ģimene atbrīvojusies no pāris dārgiem tās īpašumā oficiāli vēl bijušiem nekustamajiem īpašumiem, vēsta portāls Pietiek.com.

Jau ziņots, ka šovasar prokuratūra cer pabeigt izmeklēšanu kriminālprocesā par Parex bankas subordinētā kapitāla izcelsmi un Kargina un Krasovicka darbībām.

Šī kriminālprocesa pamatā ir banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegums, kurā bija norādīts uz aizdomīgiem darījumiem, kurus saistībā ar Parex kapitālu īstenojuši abi bijušie valsts glābtās bankas īpašnieki vai viņu radinieki. Pagaidām Karginam un Krasovickim procesā piemērots liecinieku statuss, atgādina Pietiek.com.

Tikmēr Karginu ģimene sākusi atbrīvoties no tās pārstāvjiem Latvijā oficiāli piederošajiem īpašumiem. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, šā gada 10. februārī nepazīstamā SIA Bulduru 17 no tikpat mazpazīstamās SIA Pluralis par 1,7 miljoniem latu iegādājusies 3 847 kvadrātmetru lielu zemesgabalu ar vairākām ēkām Jūrmalā, Bulduru prospektā 17. Savukārt 3 895 kvadrātmetru lielu zemesgabalu turpat blakus, Bulduru prospektā 19, SIA ar šādu pašu nosaukumu – Bulduru 19 – no SIA Adlera šajā pašā datumā iegādājusies par nedaudz lielāku summu – 1,94 miljoniem latu.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

AS Reverta iesniegusi kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas lēmumu, ar kuru 2016. gada 14. jūnijā tika apmierināta bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina prasība pret Revertu, viņam par labu piespriežot vairāk nekā 15 miljonus eiro, informē AS Reverta pārstāvji.

Saistībā ar šo spriedumu Reverta ir vērsusies Eiropas Komisijā.

Pēc iepazīšanās ar Augstākās tiesas pilno spriedumu Revertas pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns norāda: «Izlasot spriedumu, ir jāsecina, ka tiesa ne tikai nav vērtējusi lielāko daļu Revertas sniegto argumentu, bet nav tos pat pieminējusi savā spriedumā. Piemēram, tiesa nav ņēmusi vērā Komercdarbības atbalsta kontroles likuma noteikumus attiecībā uz pakārtoto saistību izpildes aizliegumu, kā arī Satversmes tiesas spriedumu, kurā nepārprotami pateikts, ka R.Kargina pieprasītā summa 15 miljonu eiro apmērā ir pakārtotās saistības, līdz ar to tās ir kārtojamas tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.»

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien par labu AS Reverta no Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka lēma solidāri piedzīt 4 284 792 eiro.

Tāpat tiesa lēma par labu Revertai no bijušajiem bankas akcionāriem piedzīt tiesāšanās izdevumus - 230 550 eiro apmērā.

Tomēr prasību AT apmierināja daļēji un noraidīja to daļā par 81 180 583 eiro piedziņu.

Pilnu nolēmumu tiesa sagatavos 27.oktobrī, un to varēs pārsūdzēt 30 dienu laikā.

Kargina un Krasovicka pārstāvis Uģis Grūbe žurnālistiem pēc sprieduma pauda, ka, pēc atbildētāju domām, prasība bija pilnīgi noraidāma.

Advokāts skaidroja, ka lietā ir jāspriež pēc pierādījumiem un Revertas apgalvojumi par nepamatotajiem līgumiem nav objektīvi. Savukārt par sprieduma pārsūdzēšanu atbildētāji lems pēc iepazīšanās ar sprieduma motīvu daļu.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.