Iepazīstoties ar situāciju viesnīcā Ainavas, maksātnespējas administratore Ilze Gulbe atklājusi, ka SIA Boutique Hotel Ainavas uzņēmuma vadība aizpludinājusi viesnīcas ienākumus uz citu savu saistīto uzņēmumu, tādējādi izvairoties no maksājumiem kreditoriem.

«Iepazīstoties ar situāciju viesnīcā Ainavas pēc tās pārņemšanas valdījumā, ir konstatēts, ka SIA Boutique Hotel Ainavas nevis nav varējusi izpildīt saistības pret kreditoriem, bet tās valde nav gribējusi to darīt un ir devusi priekšroku ienākumu nopludināšanai uz citu saistīto uzņēmumu SIA Baltic Development Group, kas nodarbojas ar automašīnu tirdzniecību un 2010.gadu ir noslēdzis ar negatīvu pašu kapitālu 147,92 tūkst. Ls apmērā,» norāda I.Gulbe.

Administratore uzskata, ka pērn Boutique Hotel Ainavas valdes loceklis Kaspars Pone apzināti pārtraucis sadarbību ar vairākām tiešsaistes rezervēšanas sistēmām un vairumtirgotājiem, savukārt citas izbeigušas sadarbību parādu dēļ. Neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā viesnīcas apgrozījums pēc rezervētajiem numuriem datu bāzē ir bijis 145 tūkst. Ls, bet K.Pone, iesniedzot gada pārskatu, esot deklarējis apgrozījumu tikai 96 tūkst. Ls apmērā, norādīts I.Gulbes paziņojumā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pirmdien pasludināja viesnīcas Boutique Hotel Ainavas maksātnespējas procesu, aģentūru BNS informēja tiesas kancelejas vadītāja Ingrida Ņeveska.

Tādējādi tiesa apmierinājusi Swedbank pieteikumu. Pagājušajā nedēļā tiesa jau izskatīja divus viesnīcas maksātnespējas pieteikumus – vienu bija iesniedzis Swedbank Līzings, savukārt otru – Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde.

Lietu pēc Rīgas domes pieteikuma tiesa izbeidza, jo pieteicēja prasību atsauca. Savukārt Swedbank Līzinga pieteikums tiesai bija jāskata atkārtoti, jo Augstākās tiesas Senāts šogad 25.maijā nolēma atcelt Centra rajona tiesas spriedumu par viesnīcas maksātnespējas procesa pasludināšanu un nodot to jaunai izskatīšanai.

Ziņots arī, ka viesnīcu Boutique Hotel Ainavas aprīļa beigās pārņēma apsardze pēc uzņēmuma maksātnespējas administratores Ilzes Gulbes rīkojuma.

Par maksātnespējīgo atzīto Vecrīgas viesnīcu Boutique Hotel Ainavas joprojām kontrolē apsardze. Viesnīca turpina darboties, bet tajā izmitinātie tūristi ir pārsteigti un pauduši neizpratni par savu drošību, kā arī par to, kas notiek viesnīcā un Rīgā kopumā. Visticamāk, viesnīcas maksātnespēja tika panākta savstarpēji sadarbojoties pazīstamiem cilvēkiem, uzskata Boutique Hotel Ainavas valdes loceklis Kaspars Pone.

Maksātnespējas pieteikums iesniegts Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, izmantojot SIA Swedbank Līzings lojālus cilvēkus - ieceltā administratore Ilze Gulbe ir maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda (bijušā tiesas darbinieka un tiesneša R. Bula palīga) dzīvesbiedre, kas strādā kopā ar šīs lietas tiesneša Raimonda Bula bijušo laulāto Agritu Bulu, izriet no K. Pones rīcībā esošās informācijas. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētaja Sandra Meliņa tika informēta par tiesneša R. Bula ieinteresētību, tomēr tiesas sastāvs netika mainīts, atzina viesnīcas valdes loceklis.

Boutique Hotel Ainavas maksātnespējas administratore Ilze Gulbe uzskata, ka viesnīcas vadība aizpludina viesnīcas ienākumus uz citu savu saistīto uzņēmumu, lai nemaksātu kreditoriem, kā arī ir nobēdzinājis uzņēmuma grāmatvedības dokumentus, lai slēptu pirms maksātnespējas notikušās mahinācijas.

Db jau vēstīja, ka Vecrīgas viesnīcu Boutique Hotel Ainavas pārņēmusi apsardze pēc uzņēmuma maksātnespējas administratores Ilzes Gulbes rīkojuma. Tikmēr Boutique Hotel Ainavas valdes loceklis Kaspars Pone uzskata, ka notikusi apzināta ļaunprātība, traucējot uzņēmējdarbībai un viesnīcas maksātnespēja tika panākta savstarpēji sadarbojoties pazīstamiem cilvēkiem,

Šobrīd viesnīca turpina darbību un tajā tiek nodrošināta saimnieciskā darbība pilnā apjomā.

I. Gulbe informē, ka uzņēmums labprātīgi nav maksājis nodokļus kopš 2008. gada vidus, saistības pret kreditoru Swedbank vispār nav pildītas kopš 2009. gada marta.

Vecrīgas viesnīcu Boutique Hotel Ainavas pārņēmusi apsardze pēc uzņēmuma maksātnespējas administratores Ilzes Gulbes rīkojuma.

Boutique Hotel Ainavas valdes loceklis Kaspars Pone aģentūrai BNS atgādināja, ka šogad februārī ar Rīgas Centra rajona tiesas lēmumu tika pasludināta uzņēmuma maksātnespēja. «Manā uzskatā pilnīgi prettiesiski par neesošu parādu,» atzina Pone un norādīja, ka līdz šim brīdim viesnīca turpināja funkcionēt.

Viņš stāstīja, ka uzņēmuma maksātnespējas pieprasītājs bija Swedbank un strīda cēlonis bija 2006.gadā Boutique Hotel Ainavas un Swedbank Līzings noslēgtais līzinga līgums par kopējo summu 37,1 tūkstotis latu. Pone norādīja, ka Boutique Hotel Ainavas Centra rajona tiesai iesniedza pierādījumus, ka līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienai uzņēmums bija pilnībā norēķinājies ar banku, tomēr Swedbank Līzings uzskatījis, ka jāmaksā arī līgumsods 29,2 tūkstošu latu apmērā, par ko uzņēmums nebija informēts.

Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Marta Prēdele kā savu materiālu jūt porcelānu, no tā rada funkcionālus dizaina traukus, kas attēlo ainavu.

M. Prēdeles bakalaura darba pamatdoma ir vērst uzmanību uz ainavas estētiskajām vērtībām. "Es atradu veidu, kā varu savu iedvesmu – ainavu – izpaust telpiskā funkcionālā objektā caur radošu un arī glezniecisku procesu – radot porcelāna glāzes. Katras glāzes ainavas attēls ir unikāls un, grozot glāzi uz riņķi, var redzēt pilnu ainavas loku. Īpašais dizaina moments šajā darbā ir tas, ka, saliekot visas 12 glāzes joslā, tās veido vienu kopīgu ainavas attēlu, jo glāzes savā starpā ir saistītas ar ainavas attēlu, kas attīstās no vienas glāzes otrā. Glāzes var sadalīt arī mazākās grupās un radīt mazākas gleznas. Rezultātā šis darbs ir gan kā konceptuāla kolekcija un eksponējams izstāžu darbs, gan ikdienā kalpojoša māksla, no kuras baudīt dzērienus un padarīt savu vidi estētiskāku," viņa teic.

«Kameras katrā pieklājīgā viesnīcā atrodas koplietošanas telpās – lai klienti justos droši un varētu arī kontrolēt darbiniekus. Par pārējām telpām – tie ir meli. Arī video redzamais ir apšaubāms,» DB norāda viesnīcas Ainavas īpašnieks un SIA Boutique Hotel Ainavas valdes Kaspars Pone.

Jāatgādina, ka portāls delfi.lv publicējis ziņu, kurā norādīts, ka viesnīcas telpās ilgstoši darbojusies nelegāla videonovērošanas un noklausīšanās sistēma, ar kuras palīdzību bijis iespējams ierakstīt viesnīcas klientu darbības gan koplietošanas telpās, gan numuriņos. Klāt pie ziņas pievienots video, kas apstiprinot aizdomas.

Tomēr K.Pone norāda, ka par iekārtām un visu pārējo, kas šobrīd atrodas viesnīcā, ir atbildīgas tās personas, kas tur atrodas patvarīgi un prettiesiski. Ņemot vērā, kā attiecīgo personu grupa ir panākusi savus iepriekšējos lēmumus, viņš nebrīnās, ka «iespējamas arī šādas provokācijas, jo acīmredzot viņiem ir grūti pārdzīvot sāpīgo zaudējumu tiesā».

Gaujas Nacionālajā parkā vērojams liels uzņēmējdarbības un apmeklētāju blīvums. Izpratne par dabar vērtībām atšķiras

«Pēdējā laikā aizvien aug to cilvēku skaits, kuri, dzīvojot nacionālajā parkā, saskata arī šīs teritorijas pievienoto vērtību. Tie parasti ir izglītotākie cilvēki ar augstāku atbildības sajūtu. Viņi šeit nedzīvo ar vēlmi tikai patērēt pieejamos resursus. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas resursi vajadzīgi, lai cilvēkus priecētu, garīgi un fiziski uzlādētu, tāpēc kopumā sabiedrībā būtu jāmaina izpratne par nacionālo parku vērtībām,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Viņa pārziņā ir Latvijā pirmais, vecākais un teritorijas ziņā lielākais nacionālais parks - Gaujas Nacionālais parks (GNP) -, kas izveidots 1973. gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas.

Lai attīstītu Rīgas ainavas, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā tiks veikts pētījums Ainavu plāna izstrāde, informē Rīgas dome.

Konkursu departaments Iepirkumu uzraudzības birojā izsludināja 19. augustā un šonedēļ paziņoti konkursa rezultāti. Pētījuma summa ir 18,7 tūkstoši eiro ar PVN un darbu veiks SIA Metrum, informē domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis skaidro, ka līdz šim kompleksa ainavu plānošana Rīgā nav notikusi. Priekšlikumus par atsevišķiem objektiem Rīgas ainavās ir izskatījusi Rīgas pilsētas būvvaldes padome un Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija, taču, lai risinātu ainavu attīstības jautājumus un integrētu tos Rīgas pilsētplānošanas politikā jaunajā galvaspilsētas teritorijas plānojumā, tiks izvērtēts plašs aspektu loks, kas jāņem vērā, plānojot Rīgas pilsēttelpas attīstību, piemēram, tiesiskais regulējums un arī iedzīvotāju iesniegtie priekšlikumi, kas attiecas uz ainavu attīstību.

Nekustamā īpašuma Rīgā, Marijas ielā 6 kopīpašniekiem divu nedēļu laikā uzdots veikt ēkas tehnisko apsekošanu, novērst nepiederošu personu iekļūšanu īpašumā, kā arī līdz 1. jūnijam veikt fasādes remontu.

Tā lēmusi Rīgas dome, kas šodien akceptējusi lēmumu par nekustamā īpašuma piespiedu sakārtošanu. Ēkas kopīpašniekiem, divu nedēļu laikā no šā Rīgas domes lēmuma spēkā stāšanās dienas, uzdots veikt ēkas tehnisko apsekošanu, kā arī, saskaņojot ar Īpašuma departamentu ēkas sakārtošanas pasākumu un darbu izpildes termiņus, noslēgt ēkas logus, durvis, kā arī atjaunot žogu iekšpagalmā ar blakus esošo gruntsgabalu, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu īpašumā.

Šie darbi pabeidzami ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no šā Rīgas domes lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tāpat, lai novērstu pilsētas ainavas bojāšanu, lēmums paredz uzdot īpašniekiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2012. gada 1. jūnijam veikt ēkas fasādes remontu vai uzstādīt jaunu fasādes dekoratīvo sietu, tā vizuālo izskatu un uzstādīšanas tehniskos risinājumus saskaņojot ar Īpašuma departamentu un Rīgas pilsētas būvvaldi, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un pilsētbūvniecības arhitektu profesionālo studiju studenti prezentējuši Ogres novada pašvaldības vadībai un speciālistiem savu redzējumu par vairāku Ogres pilsētai nozīmīgu objektu attīstību, vēsta reģionālais portāls daugavasbalss.lv.

Šā gada 23. februārī RTU studenti bija ieradušies Ogrē, lai iepazītos ar vairākiem objektiem. Viņi tikās arī ar Ogres novada pašvaldības vadību un Attīstības departamenta Būvvaldes speciālistiem, lai precizētu darba mērķus un uzdevumus, kā arī sagaidāmos darba rezultātus.

Trīs mēnešu laikā studentiem bija jāizstrādā savi Ogres pilsētvides centrālās Ainavas daļas attīstības vīzijas priekšlikumi, kuru pamatā bija Ogres novada pašvaldības sagatavotais darba uzdevums. Kā viens no darba uzdevumiem bija kultūrvēsturiskās ēkas Pie zelta liepas un Ogres kultūras centra vienotas ainavu telpas koncepcijas izstrāde, pamatojoties uz mūsdienu pilsētvides attīstības tendencēm, latvju rakstu enerģētisko nozīmi, pielietojot zaļos risinājumus lietus ūdens savākšanā un novadīšanā. Otrs no uzdevumiem bija Mālkalnes prospekta un Skolas ielas iespējamā automašīnu un gājēju tuneļa izbūves risinājumu priekšlikumi.

Pirmajai Latvijas Ainavu arhitektūras balvai nominācijās «ārtelpas», «personības» un «procesi» ir iesniegts 81 pieteikums un pieteikti visi Latvijas reģioni, informē Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA).

Nacionālā žūrija pirmo reizi tikās 20. jūnijā un īsi pēc tam sākusi ārtelpu apskati, novērtējot tās klātienē un tiekoties ar projektu autoriem un atbildīgajām personām.

Ārtelpu apskatei nacionālā žūrija veltīs septiņas dienas, no kurām trīs paredzētas Rīgai un Rīgas reģionam, bet četras dienas žūrija pavadīs Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos. Vērtējot mērogā un raksturā daudzveidīgās publiskās un privātās ārtelpas, žūrija apzinās, ka vienā darbā nav iespējams apvienot visas kvalitātes. Katrā darbā tiks izceltas dažādas kvalitātes saskaņā ar darbu kategorijām, bet uz visiem tiks attiecinātas trīs vispārīgas kvalitātes - ideja, meistarība, rezultāts, kuras ir izcilu ainavu arhitektūras darbu pamatā.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Mēs stāvam pie arhitektūras pērles kapa, rādot uz būvlaukumu Lielupē, Tērvetes ielā 10A, kur kādreiz atradās valsts aizsargājams kultūras piemineklis, saka Baltijas arhitektūras centra (BAC) vadītāja Aivija Bārda. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būvniecību objektā ir apturējusi, piektdien raksta žurnāls Sestdiena.

«Grezni veidotas verandas, kokgriezumi, gleznieciskas apjomu kompozīcijas,» ― tā vasarnīcu komplekss Lielupē, Oskara Kalpaka prospektā 30 un Tērvetes ielā 10A, raksturots pirms desmit gadiem izdotajā grāmatā Jūrmala. Daba un kultūras mantojums, kas veltīta Jūrmalas kultūrvēsturiskajam mantojumam ― arhitektūrai, tās īpatnībām, stilu un uzdevumu maiņām laika griežos, dabai, kultūrvidei un iedzīvotājiem. Kad ierodamies būvlaukumā, no pagājušā gadsimta 20.gados celtā koka vasarnīcu kompleksa atlicis vien Tērvetes ielas 10A nama, valsts nozīmes pieminekļa, verandas fragments. Karkass ir sašķiebies, un šķiet, ka spēcīgākā vējā sagāzīsies. Pagalmā rosās būvnieki. Mums tuvojas būvobjekta uzraugs, īpašnieka pārstāvis Aleksandrs Udaļcovs un smaidot mierina: «Izmēri ir paņemti, ēkas detaļas precīzi nokopētas. Jaunā ēka būs tāda pati ― vēl labāka, skaistāka. Jūs redzēsiet! Cilvēki nāks, priecāsies.» Uz Bārdas iebildumiem, ka ēkas vērtība ir autentiskumā, oriģinālās substancēs, vīrs tikai noplāta rokas: «Tur bija padomju laikos no finiera izgriezta virsbūve. Turklāt viss bija sapuvis.»

Ražojošie lauksaimnieki atbalsta platībmaksājumu diferencēšanu nākamajam plānošanas periodam.

«Protams, ka ražotājiem jāsaņem lielāki maksājumi, nekā tiem, kas zemi tikai appļauj. Jo zeme domāta ražošanai un kas tad valstī maksā nodokļus? Ar ainavas sakārtošanu jau nevar pelnīt, zemei ir jāražo,» skaidro SIA Lielvircava Agro valdes priekšsēdētājs Uldis Antīpins. Viņš uzskata, ka tikai par zemes appļaušanu un turēšanu labā lauksaimniecības stāvoklī būtu jāmaksā aptuveni 25 – 30 % no tās summas, ko saņem ražojošie lauksaimnieki.

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Nedēļas nogalē izsoļu nama Mākslas Vēstniecība rīkotajā glezniecības un dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetu izsolē kopumā ietirgoti 295 tūkstoši latu, kas ir par 20% vairāk nekā pērn, informēja izsoļu rīkotāji.

No piedāvātajiem 300 priekšmetiem tika pārdoti 48% priekšmetu. Izsolē piedalījās aptuveni 100 dalībnieku.

Pircēju vislielāko interesi izpelnījās 20. gadsimta 30. un 40. gadu, kā arī 70. un 80. gadu Latvijas glezniecība. Džoņa Liepiņa darbs Zvejnieki, kura sākumcena bija 6000 latu, tika pārdots par vairāk nekā 15 tūkstošiem latu. Viņa gleznotās nelielās ainavas Kaugurciems cena izsoles laikā pieauga 2,5 reizes un tika nosolīta par 2600 latiem.

Ludolfa Liberta Ainava ar bērziem tika nosolīta par 5300 latiem, kas divas reizes pārsniedza sākumcenu. Cita šā autora glezna Ziemas diena Torņakalnā, kuras sākumcena bija 4500 latu, tika pārdota par 6900 latiem. Praktiski 1,5-2 reižu palielinājās vēl vairāku mākslinieku darbu cenas. Induļa Zariņa darbs Zirgu sacīkstes, kura sākumcena bija 2800 lati, tika pārdots par 3500 latiem, bet monumentālais Kazino tika nosolīts par 5800 latiem.

Nekustamo īpašumu attīstītāja "Vastint Latvia" birojs līdz šim atradās Rīgas centrā, taču līdz ar biroju kompleksa "Business Garden Rīga" pirmās kārtas pabeigšanu, lemts par labu Pārdaugavai un uzņēmums laikus uzsāka darbu pie jauna biroja izveides tur.

Jaunajā birojā strādā "Vastint Latvia" administratīvā komanda — uzņēmuma vadītājs, būvinženieri, projektu vadītāji, īpašumu pārvaldnieki, kā arī mārketinga un īpašumu iznomāšanas daļas darbinieki. Ikdienā birojā notiek sapulces ar projektu partneriem – būvniekiem, projektētājiem, arhitektiem, dizaineriem, ainavu arhitektiem un citiem speciālistiem. Tiesa, pašlaik, pandēmijas laikā visas sapulces norit tiešsaistē.

Birojs tika veidots ievērojot trīs galvenos principus. Pirmais – darbinieku iesaiste. Piesaistot telpu stratēģijas konsultantu Oļegu Ņikitinu, tika apzinātas biroja darbinieku vajadzības, novadot gan individuālās intervijas, gan kopīgus "workshops" (tā, piemēram, vienā no tiem darbinieki varēja "paspēlēties" ar biroja maketu un ievietot tā telpās sevi un izspēlēt dažādus darba dienām raksturīgos scenārijus, izmantojot LEGO klucīšus). Šajā procesā tapis rezultāts – projektēšanas uzdevums "Arplan" arhitektam Iļjam Rogožkinam – tika attīstīts tehniskajā projektā un realizēts dabā. Savukārt telpu interjeru veidojusi interjera dizainere Regīna Marija Astahova, kas iepriekš veidojusi interjeru "Vastint grupas" pirmajā dzīvojamo ēku projektā "FUTURIS".

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes, pētījumā noskaidrojusi biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Ligita Karvele.

Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus.

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvajos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) - kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts - skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

Būvkompānija RE&RE piedalās Eiropas Savienības kultūras mantojuma balvas konkursā Europa Nostra, piesakot restaurācijas darbus bijušajā Rīgas Fondu biržas ēkā, Doma laukumā 6.

Balva godina izcilu veikumu kultūras mantojuma saglabāšanā, sākot ar ēku restaurāciju un to pielāgošanu jaunām vajadzībām līdz pat pilsētvides un lauku ainavas atjaunošanai, arheoloģisko izrakumu vietu interpretācijām un rūpēm par mākslas kolekcijām.

Db.lv ziņoja, ka projekta pasūtītājs bija valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) personā. Rīgas Birža ir viens no pirmajiem objektiem, ko savulaik bija plānots atjaunot līdz Latvijas Republikas simtgades jubilejai, pildot īpašo programmu Mantojums – 2018: kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006. – 2018. gadam. Tehniskā projekta autors – SIA Arhitektoniskās izpētes grupa. Projekta galvenā arhitekte – Liesma Markova. Galvenais būvdarbu veicējs – ģenerāluzņēmējs – pilnsabiedrība Piegādātāju sabiedrība RBSSKALS&RBSSKALS būvvadība. Galvenais restaurators – SIA RE&RE.

Jaunākais "Cat" triecienizturīgais tālrunis "S52" ieguvis plānāku korpusu un tagad ir lietojams arī cilvēkiem ar nelielām plaukstām.

Pēc ieilguša pieklusuma pērnā gada nogalē par sevi atgādināja izturīgo viedtelefonu zīmols "Cat", prezentējot jaunu vidējās klases ierīci "S52". Lai arī konceptuāli tas ieturēts tradicionāli robustā stilā, šis ir pirmais "Caterpillar" jeb “kāpurs”, kura mērķauditorija nav gluži celtnieki vai zemes dzīļu pētnieki.

Izdzirdot trīs burtu kombināciju "Cat", tas pamatā asociējas ar pamanāmi dzelteniem traktoriem un citu būvdarbu tehniku vai pamatīgiem, ķieģeli atgādinošiem tālruņiem. "S52" ir pirmā atkāpe no "bruņumašīnas filozofijas", jo šis tālrunis ir ievērojami slaidāks par priekšgājējiem.

Tas joprojām plānumā nevar sacensties ar gludajiem, trauslajiem, abpus stiklotajiem telefoniem, taču beidzot ir piemērots arī vidusmēra cilvēka plaukstai un kabatai, nevis tikai fizisku darbu strādājošo raupjajiem pirkstiem. Turklāt ražotājs apgalvo, ka tas saglabājis tādu pašu triecienizturību, kā iepriekšējo gadu modeļi.

Trešdien, ņemot vērā iepriekš izskanējušas bažas par iespējamo negodīgo konkursu Latvijas sportistu tērpu veidošanā, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) prezentēja tērpu skices, kuras veidojusi modes māksliniece Natālija Jansone, kā arī dizainera Gvido Zālīša izstrādāto komandas kopējo dizaina konceptu, informē komiteja.

LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers skaidro, ka katra valsts izmanto dažādus principus tērpu veidošanā, un ir piemēri, kad valstis izvēlas savu sportistu tērpiem nacionālās krāsas, tomēr pēdējā laikā tendence ir mainījusies un viens no svarīgākajiem apstākļiem tiek minēts, lai tērps ir spilgts un pamanāms, kas atšķiras no kopējā fona.

Dizaina koncepcijai izvēlēti pieci Latvijas ainavas elementi – ūdeņi, meži, lauki, saule un cilvēki, norāda LOK.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) izsludinātajā konkursā par sporta apģērbu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos un Latvijas ziemas sporta veidu izlašu vajadzībām uzvarējis Somijas uzņēmums Halti.

Vācijas uzņēmumu grupas “Kärcher” valdes loceklis Mihaels Hausermans, tiekoties ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu, apstiprināja uzņēmuma ieceri par jaunas ražotnes izveidi Latvijā.

Tajā plānots izveidot 200 darba vietas. Jaunā investīciju projekta realizācija notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Sākotnēji uzņēmums Latvijā ražos rezerves daļas komunālo dienestu automašīnām, kuras pielāgotas dažādu saimniecisku funkciju veikšanai kā, piemēram, ielu uzturēšanai, bet pēc vēlāk plānots uzsākt arī šo automašīnu komplektēšanu. Šīs produkcijas galvenā mērķauditorija ir pašvaldības, dārzkopības uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuri nodarbojas ar ainavas veidošanu un teritoriju iekārtošanu.

“Kärcher” jau ir iegādājies ražošanas telpas Jelgavas novada Cenu pagasta Raubēnos, Langervaldes ielā 5, kur tiks ierīkota ražotne un izveidota noliktava.

Nacistu līdera Ādolfa Hitlera gleznots akvarelis sestdien Nirnbergā tika izsolīts par 130 000 eiro.

Pircējs nevēlējās atklāt savu vārdu, norāda izsoļu nams Weidler.

Tā ir viena no apmēram 2000 Hitlera radīto gleznu. Domājams, ka tā uzgleznota 1914.gadā, kad viņš centās apliecināt sevi kā mākslinieks.

Hitlers pieteicās Vīnes Mākslas akadēmijā, taču netika pieņemts. Taču viņš turpināja gleznot ainavas no pastkartēm, ko pārdeva tūristiem. Mākslas eksperti Hitlera darbus uzskata par viduvējiem, un lielākie izsoļu nami parasti atturas no diktatora gleznu pārdošanas.

Mākslas darbu pārdeva divas vecāka gadagājuma māsas, kuru vectēvs iegādājās gleznu 1916.gadā.

Lai arī Hitlera gleznas tiek izsolītas samērā bieži, šai pievienots rēķins un Hitlera adjutanta Alberta Bormana parakstīta vēstule. Nacistu valdīšanas laikā īpašnieks bija nosūtījis akvareļa fotogrāfiju Hitlera birojam, lai gūtu pierādījumus tā autentiskumam. Hitlera pārstāvji apstiprināja, ka tas ir «viens no Fīrera darbiem».

Ar mērķi samazināt dabā nenoārdāmo atkritumu apjomu, SEB banka gan Zviedrijā, gan Baltijā sāk aizstāt kartes no plastmasas ar videi draudzīgāku risinājumu.

Jaunajām kartēm 84% plastikāta ir no bioplastmasas, kas veidota no kukurūzas cietes.

Pēc Latvijas Bankas datiem, šobrīd apritē ir vairāk nekā 2 miljoni maksājumu karšu. Daļa no tām jau ir videi draudzīgākas, piemēram, izgatavotas no pārstrādātās plastmasas.

Citadele ievieš jauna dizaina maksājumu kartes no pārstrādātas plastmasas 

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna...

“Meklējot videi draudzīgākas alternatīvas, analizējām pilnu kartes dzīves ciklu – no ražošanā izmantotajiem materiāliem, ražošanas procesa un transportēšanas līdz kartes dzīves cikla beigām. Tas, ka jaunā karte ir izgatavota no kukurūzas cietes, palīdz samazināt CO2 pēdas nospiedumu jau no paša ražošanas sākuma. Bet dzīves cikla beigās, pat ja karte tiks sadedzināta koģenerācijas stacijā, piesārņojums būs mazāks. Vienlaikus mums bija svarīgi atrast tādu materiālu, kas būtu ne tikai videi draudzīgs, bet arī izturīgs un drošs. Jaunās kartes, tāpat kā līdzšinējās, aprīkotas ar čipu un izmantojamas arī bezkontakta maksājumiem. Vēl viens svarīgs jaunums – esam papildinājuši biežāk izmantotās debetkartes ar sataustāmu izgriezumu, kas ļaus vieglāk atpazīt un izmantot kartes arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Jaunās kartes atšķiras ne tikai ar materiālu, bet arī jaunu karšu vizuālo dizainu, kam iedvesma meklējama unikālajās Ziemeļvalstu ainavās. Uz jaunajām kartēm attēlotas dažādas Skandināvijas un Baltijas vietas – no ziemeļiem līdz dienvidiem, no mierīgas jūras līdz kalnu virsotnēm. Piemēram, uz debetkartēm ir attēlota Baltijas jūra, bet uz biznesa kredītkartēm – Ziemeļvalstīm raksturīgais mūžzaļais mežs. Kā ierasts, esošās kartes klienti varēs izmantot līdz derīguma termiņa beigām un pēc tam saņems karti ar jauno dizainu.