Videokameras fiksējušas, ka advokāts Ainārs Platacis pazušanas dienā uz brīdi ieradies savās mājās Baltezerā. Policija atmetusi versiju, ka A. Platacis pazušanu inscenējis, lai slēptos, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Turpat nedēļa pagājusi kopš mīklainos apstākļos pazudis elites advokāts A. Platacis. Lai gan viņa automašīna pamesta atrasta Muceniekos, policijas pagaidām spēcīgākā darba versija ir, ka pret pretrunīgās lietās iesaistīto advokātu pastrādāts noziegums viņa privātmājā Baltezerā, noskaidrojuši raidījuma veidotāji.

Pirmdienas vakarā pēc septiņiem A. Platacis esot atvadījies no kolēģiem, sakot, ka dodas mājās. Iesēdies biroja melnajā Mercedes automašīnā un devies uz Baltezeru.

Iepriekš izskanējušo informāciju, ka māju tā arī A. Platacis tovakar nav sasniedzis, apgāžot A. Platača kaimiņa uzņēmēja Jūlija Krūmiņa īpašumā uzstādīto videonovērošanas kameru ieraksts. Kamera fiksējusi, ka apmēram 19.40 Platacis tovakar ir iegriezies mājās. Taču pēc nepilnām desmit minūtēm devies atkal prom.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pagājušajā gadā ir saņēmis 6384 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2021.gadā. Tāpat 2022.gadā FID ir iesaldējis 357 miljonus eiro, tostarp 98% jeb 351 miljons eiro iesaldēts likvidējamajās kredītiestādēs.

FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis stāstīja, ka līdz 2020.gadam saņemto ziņojumu skaits samazinājās, bet kopš 2021.gada atkal ir vērojams kāpums. Pēdējos gados aptuveni tūkstoti šajā kāpumā veido ziņojumi no likvidējamajām kredītiestādēm.

"Attiecīgi tur nav runa par aktuālām transakcijām un riskiem, bet par tiem riskiem, kas ir saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru, kāds mēs bijām līdz 2019.gada sākumam. Tagad lielākais izaicinājums ir strādāt ar lietām, kuras rodas tepat un noziedzīgie līdzekļi tiek ģenerēti Latvijā. Te galvenie riski ir saistīti ar nodokļu noziegumiem, korupciju, akcīzes preču nelikumīgu apriti, krāpšanu un tagad arī sankciju jautājumiem," stāstīja Platacis.Viņš norādīja, ka par 99% FID atzinumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc tam tiek ierosināti kriminālprocesi. "No 357 miljoniem eiro, ko mēs pagājušajā gadā iesaldējām, 342 miljoni pēc tam jau ir tikuši arestēti. Par pārējo apjomu informācija vēl nav apkopota laika nobīdes dēļ," sacīja Platacis.

Sāktais kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību liek domāt, ka pastāv pamatotas aizdomas par iespējamo vardarbību pret pazudušo advokātu Aināru Plataci, ziņo Diena.lv.

Kolēģis juridiskā biroja Platacis un partneri advokāts Aloizs Vaznis uzskata, ka nopietnām raizēm par A.Platača pazušanu ir pamats, jo «Platacis ir ļoti atbildīgs cilvēks. Ir skaidrs, ka tāpat vien viņš nepametīs savu auto neaizslēgtu ceļmalā, ar atslēgu aizdedzē un mobilo telefonu mašīnā».

«Šobrīd policija pieļauj divas iespējas – A.Platacis pēc paša gribas nedod par sevi nekādas ziņas vai arī ir noticis noziedzīgs nodarījums pret viņu. Sīkāku informāciju šobrīd sniegt nevaram,» norādīja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja vecākā inspektore Linda Neimane–Zobena.

Šodien 16:55 Daugavpilī Lāčplēša ielā ar diviem šāvieniem galvā nošauts pilsētas mēra vietnieks, apstiprināja Valsts policijas pārstāve Ieva Rekšņa. Daugavpils pilsētas mēra vietnieks ir Grigorijs Ņemcovs.

Pašlaik notikuma vietā strādā operatīvā grupa, policija vāc pierādījumus un meklē aculieciniekus.

Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis (LPP/LC) aģentūrai BNS norādīja, ka šādas ziņas oficiāli līdz šim nav saņēmis. "Nekādu citu iespējamo pamatojumu es tur neredzu, kā tikai politisku," sacīja pilsētas mērs, runājot par slepkavību. Viņš paskaidroja, ka, viņaprāt, tie varētu būt centieni nomainīt politiskos svaru kausus.

«Daugavpilī ir diezgan liels šoks, ziņa ātri izplatās,» DB pastāstīja LPP/LC Saeimas deputāts, daugavpilietis Jānis Dukšinskis, kurš šobrīd atrodas Daugavpilī netālu no notikuma vietas.

Valsts policijā saņemts iesniegums par zvērināta advokāta Aināra Platača pazušanu. Otrdien priekšpusdienā Mucenieku rajonā atrasta automašīna, kuru vadījis advokāts Ainārs Platacis. Viņš pats vēl joprojām ir pazudis bez vēsts un tiek meklēts. Viņa kolēģis Aloizs Vaznis aģentūrai LETA klāstījis, ka mašīnā bijušas gan aizdedzes atslēgas, gan citas A. Platača personīgās mantas.

Kā Diena.lv pastāstīja Valsts policijas pārstāve Linda Neimane-Zobena, automašīna atrasta Mucenieku rajonā jau otrdien, bet A. Platacis tiek meklēts, arī aptaujājot iedzīvotājus. Sīkāku informāciju policija pagaidām nesniedz. Platača pazušanu apstiprinājusi arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Ministre atzinusi, ka iesniegums saņemts otrdien pēcpusdienā un sākts kriminālprocess. Ministre piebilda, ka rūpīgi sekos līdzi izmeklēšanai, jo šis neesot parasts gadījums

Bezvēsts pazudušā advokāta automašīna nav bijusi aizslēgta un, pēc kāda vietējā iedzīvotāja novērojumiem, tā konkrētajā vietā nostāvējusi visu nakti. Automašīnā atradušās arī aizdedzes atslēgas un mantas, kas parasti glabājas salonā. "No paša Platača ne vēsts," aģentūrai LETA norādīja Vaznis.

Latvija nākamajā vērtēšanas kārtā ir gatava saņemt labākus Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumus, intervijā atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.

Viņš stāstīja, ka pagājušā gada izskaņā notika "Moneyval" plenārsēde, kurā viens no darba punktiem bija arī Latvijas pēcpārbaudes ziņojums. Tas tika pieņemts zināšanai un nolemts, ka Latvijai vairs nav jāatskaitās.

"Tas gan nenozīmē, ka mēs tagad esam izcilnieki, lai gan izdarīts ir milzīgs darbs un mūsu naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra, izpratne un spējas pašlaik ir augstā līmenī. Tomēr 2018.gadā pieņemtais "Moneyval" ziņojums ir palicis tas pats," sacīja Platacis.

Ziņojumu veido Tehniskās atbilstības daļa, kurā ir Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas, kurām ir jābūt iestrādātām nacionālajos likumos. Tas ir izdarīts un šī ziņojuma daļa ir pārvērtēta. Savukārt otra ir Efektivitātes daļa, kurā ir 11 rīcības virzieni. "Tur mums spēkā ir 2018.gadā piešķirtie reitingi un līdz ar to, ja kāds finanšu investors skatīsies uz šo dokumentu, tad tajā ir šie negatīvie - tiešām negatīvie - vērtējumi," atzina Platacis.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uz gaidāmo Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") novērtēšanas procesu vairs neraugās negatīvi un nesaredz to kā ārkārtas situāciju, aģentūrai LETA atzina ceturtdien amatā ieceltais FID priekšnieks Toms Platacis.

Vaicāts, vai novērtēšanas atzinums Latvijai būs pozitīvs un būtiskas problēmas Latvijai netiks konstatētas, jaunais FID vadītājs atbildēja, ka vērtēšanas metodoloģija ir ļoti detalizēta un pietiekami sarežģīta, tādēļ nav viennozīmīgas atbildes uz šādu jautājumu.

"Būtiski, ka šoreiz uz "Moneyval" novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi, nesaredzam to kā ārkārtas situāciju. Šoreiz vēlamies šo novērtējumu, jo gribam palīdzēt atjaunot Latvijas reputāciju. "Moneyval" novērtēšanas process nenozīmē jaunu kapitālo remontu. Tieši pretēji. Mēs izcelsim un kapitalizēsim labo, kas jau izdarīts. Mums ir daudz labu piemēru, ar ko pierādīt savu efektivitāti," uzsvēra Platacis.

Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs, kurš pirms mēneša tika noslepkavots, vēlējies laist atklātībā slepeni slēgtus līgumus ar viņa veidotās partijas Latgales tauta (LT) deputātu kandidātiem, kuros politiskā uzticība partijas mērķiem un ideāliem tika novērtēta 300 tūkst. Ls apmērā, raksta Diena.

Līgumi parakstīti pirms pašvaldību vēlēšanām, bet pēc līdera traģiskās nāves jaunievēlētā partijas valde ir nolēmusi to kopijas laist atklātībā, uzskatot, ka no LT saraksta ievēlētie Daugavpils domes deputāti Pēteris Dzalbe un Anžela Aļohno ir pārkāpuši parakstīto vienošanos, jo aizgājuši no koalīcijas.

P.Dzalbes informējis, ka līgumus parakstīt rosinājis pats G.Ņemcovs, jo nevienam nav ticējis uz vārda ne biznesā, ne arī politikā. Tie parakstīti tikai vienā eksemplārā un noglabāti seifā.

Sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe Līga Stafecka laikrakstam paudusi viedokli, ka šādu līgumu parakstīšana vismaz no ētikas viedokļa ir absolūti nepieņemama un ir pretēja demokrātijas pamatprincipiem.

Izkārtņu un cita veida reklāmas aprīkojuma ražotājs SIA Kvikworks aktīvāk pievērsies konservatīvā Zviedrijas tirgus iekarošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmos četrus gadus Kvikworks eksporta apjoms no kopējā apgrozījuma bija 2-5%, bet 2015. gadā tas veidoja jau 12%. Šogad apjomu plānots kāpināt.

SIA Kvikworks ražo vizuālo reklāmu – gaismas kastes un burtus, dažādus stendus (interaktīvos, bukletu un informatīvos), dažādus veikalu aprīkojumus, skatlogu noformējumu, izkārtnes, kā arī sarežģītus muzeju eksponātu stendus un citus nestandarta produktus. «Kopš dibināšanas katru gadu uzņēmums ir spējis audzēt apgrozījumu par 10 līdz 20%. 2015. gadā apgrozījums palielinājās par 40%, sasniedzot 800 tūkst. eiro,» stāsta SIA Kvikworks valdes loceklis Andrejs Platacis. Viņš kopā ar domubiedriem šo uzņēmumu izveidoja vēl krīzes laikā. Vairākus gadus viņi bija strādājuši vizuālās reklāmas aģentūrā un nolēma, ka ir ieguvuši pietiekami lielu pieredzes bagāžu, lai izveidotu savu uzņēmumu. Taujāts par konkurences apstākļiem tolaik, A. Platacis atminas, ka sāncensība pēckrīzes posmā bija ļoti liela, bet tā balstījās nevis uz kvalitātes nodrošināšanu, bet zemāku cenu. Klienti bija gatavi pievērt acis uz kvalitātes nepilnībām, bet maksāt par produktu dažus latus mazāk.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes diskusijās 9.maijā iezīmējās bažas par atbildības "futbolēšanu" starp Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar neatbilstošu birokrātisko slogu grāmatvežiem.

Tāpat sēdē tika norādīts uz Eiropas Komisijas (EK) atbildību kā attiecīgās direktīvas prasību autoriem un Finanšu ministrijas (FM) kā likumdošanas izmaiņu virzītājas lomu.

Grāmatvežu asociācijas pārstāve Lienīte Caune uzsvēra, ka grāmatvežiem nebūtu pašlaik noteiktajā apjomā atkārtoti jāveic klientu pārbaudes saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, ja attiecīgu pārbaudi jau ir veikušas komercbankas un Uzņēmumu reģistrs. No pusotru nedēļu līdz mēnesim ilgās pārbaudes ir ļoti dārgas, kamdēļ grāmatvežiem būs jāturpina celt cenas.

Caune akcentēja, ka pārbaužu veikšanā nevajadzētu grāmatvežiem uzlikt līdzīgas prasības kā komercbankām.

Princips «mazāk ir vairāk» darbojas arī reklāmas industrijā, īstenojot zīmola aktivizēšanas pasākumus

«Veiksmes formula, lai noturētos spēcīgāko zīmolu aktivizācijas aģentūru trijniekā, ir spēja piedāvāt tādus risinājumus, kas cenas un izpildījuma ziņā klientam šķiet adekvāti. Tas ir laikmetīgs, radošs, «garšīgs» reklāmas pasākums, kas pasūtītājam patīk. Turklāt ir svarīgi ievērot principu – jo mazāk, jo labāk, reklāmas aktivitātei ir jābūt tik vienkāršai un skaidri saprotamai, lai tā spēj aizraut un ieinteresēt cilvēku piecās sekundēs,» skaidro SIA Abnormal līdzīpašnieks un radošais direktors Raimonds Platacis.

Zīmola aktivizēšanas jeb BTL (Below-the-Line Marketing) reklāmas aģentūra SIA Abnormal kāpinājusi apgrozījumu no 202 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 577 tūkst. eiro 2016. gadā. Šajā gadā uzņēmums prognozē sasniegt 600 tūkst. eiro slieksni. Šāds uzņēmuma izaugsmes temps tam ir ļāvis iekļūt laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Noslēdzies atklātais konkurss uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu un par tā uzvarētāju kļuvis Toms Platacis, informēja Valsts kancelejā (VK).

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Tālākie soļi paredz, ka amata konkursā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam, bet pēc tam valdība to ieteiks Saeimai, kas lems par Platača iecelšanu amatā uz pieciem gadiem.

Gada laikā pēc advokāta Aināra Platača pazušanas policija nopratinājusi 150 cilvēkus, veiktas astoņas ekspertīzes, izmeklēšanā darbojušies arī starptautiski eksperti. Policija pārliecinājusies, ka skandalozās advokāta aizstāvības lietas nav bijušas par pamatu noziegumam pret advokātu, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Lai arī policija atmetusi iespēju, ka Platača pazušana saistīta ar aizstāvības lietām, vienlīdz stipri pašlaik ir uzturētas divas versijas - advokāts pazudis savas profesionālās darbības dēļ, vai arī saistībā ar viņa privāto dzīvi.

Ekspertīzē ar lietuviešu kolēģiem Platača automašīnā atrastas vairāku personu DNS pēdas. Daļa no paraugiem atbilst cilvēkiem, kuri iepriekš braukuši ar šo Mersedesu, tomēr daži vēl aizvien nav identificēti.

Plataci meklē ne tikai Latvijā, bet arī citur. Valsts policija viņu izsludinājusi starptautiskā meklēšanā Eiropas valstīs, arī Krievijā un Baltkrievijā. Taču pagaidām vērtīga informācija nav saņemta.

Saeima šodien Tomu Plataci iecēla Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatā.

Iepriekš arī valdība atbalstīja Platača iecelšanu FID vadītāja postenī.

FID jaunais priekšnieks amatā apstiprināts uz pieciem gadiem.

Kā ziņots, Platacis augustā uzvarēja atklātajā konkursā uz FID priekšnieka amatu.

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Tāpat kā vakar, arī šodien darbā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ieradies Vladimirs Vaškevičs un strādājis savā līdzšinējā - VID ģenerāldirektora vietnieka – amatā.

To Db apstiprināja viņa advokāts Ainārs Platacis. Vaškevičs savu amatu VID nav zaudējis un viņš pilda savus pienākumus, teica Platacis. Viņš ir neizpratnē par to, kāpēc ap viena ierēdņa darbu tiekot sacelta tāda ažiotāža.

Lai gan publiski izskanējis, ka ģenerāldirektora amats ir likvidēts, A. Platacis noliedza to, sakot, ka Vaškevičs pilda sava amata pienākumus.

Finanšu ministrija plašāku informāciju sola pēcpusdienā, līdz tam komentāri šajā lietā netiks sniegti.

Jau ziņots, ka Vaškevičs pērn 19.oktobrī ar toreizējā VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna rīkojumu tika iecelts VID Administratīvās pārvaldes direktora amatā un viņa ieņemtais VID ģenerāldirektora vietnieka postenis tika likvidēts. Šo rīkojumu par Vaškeviča pārcelšanu dažas dienas vēlāk atcēla finanšu ministrs Einars Repše. Tā kā Jakāns kopā ar Vaškeviču amatā bija pārcēlis vēl citus VID ierēdņus, tad pēc šo Jakāna rīkojumu atcelšanas citas amatpersonas Repše uzdevis atjaunot iepriekš ieņemtajos amatos. Tā kā Vaškeviču līdzšinējā - VID ģenerāldirektora vietnieka amatā - atjaunot nebija iespējams, Repše viņam piedāvāja vecākā eksperta amatu FM.

Valsts policijai (VP), neraugoties uz pūliņiem, joprojām nav izdevies atšķetināt vairākus pēdējo gadu skandalozākos noziegumus, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pirms diviem gadiem Jūrmalas centrā nošautā Vjačeslava Stūraiņa lietā izmeklētāji nav tikuši tālāk par slepkavības versijām, savukārt mīklaini pazudušā advokāta Aināra Platača lietā policija nopratinājusi jau vairāk nekā 100 personu.

Db.lv jau vairākkārt rakstījis, ka advokāts A. Platacis mīklaini pazuda pērnā gada 25. maijā Mucenieku rajonā. Policija atrada advokāta automašīnu – tas bija vaļā, atslēga aizdedzē, un mašīnā atradās vairākas mantas.

Joprojām aktīvi tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieks Toms Platacis.

Viņš sacīja, ka informācija par šādiem mēģinājumiem tiek saņemta regulāri. Pašlaik esot novērota tendence Krievijas, Baltkrievijas pilsoņiem nogādāt dažādas luksusa preces.

Vienlaikus mēģinājumi, kā apiet noteiktās sankcijas, esot līdzīgi.

"Cilvēki jātiesā, jāliek cietumā," uz jautājumu, kas būtu jādara, lai novērstu šādus gadījumus, teica Platacis un piebilda, ka tas ir tikai laika jautājums.

Platacis FID priekšnieka amatā tika iecelts 28.septembrī.

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Kustība vietējo produktu popularizēšanā ne tikai veicinājusi to realizācijas apjomus, apvienojusi sīvākos konkurentus, bet arī starptautiskajā festivālā ieguvusi zelta āmuru, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laikā, kad Krievijas durvis daļai Latvijas produktu ir slēgtas, bet pa mūsējām masveidā ieplūst citu valstu produkcija, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera (LTRK), sadarbībā ar DDB un Tritone Studio, radīja atbalsta programmu vietējiem ražotājiem Latvijas labums, kas saņēmusi augstāko novērtējumu šī gada Golden Hammer projektu konkursā. Pirmkārt, tas ir atbalsts vairāk nekā 200 vietējiem ražotājiem un uzņēmumiem, kuri, izmantojot Latvijas labuma identitātes zīmi, uzlīmes un plakātus, var sabiedrībai parādīt, kuri ir Latvijas labumi. Otrkārt, tas ir aicinājums visai sabiedrībai atbalstīt savējos, pērkot vietējo produkciju.

Policija nav izslēgusi versiju, ka pazudušais advokāts Ainārs Platacis joprojām ir dzīvs, bet kā prioritāro versiju vairs neuzskata, ka advokāts pats aizbraucis un kaut kur slēpjas.

Tā LNT raidījumā «900 sekundes» norādīja Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

Policija neizslēdz, ka viena no versijām ir vardarbība. «Mēs esam gandrīz pārliecināti, ka ir notikusi vardarbība vienā vai otrā veidā, jo laiks ir pagājis pietiekami ilgs,» sacīja V. Voins.

Tomēr cerību, ka advokāts joprojām ir dzīvs, policija nav atmetusi, lai gan tam nav gūts apstiprinājums.

Vienlaikus policija pieļauj, ka A. Platača pazušana, iespējams, varētu būt saistīta ar advokāta privātās dzīves problēmām. Tāda versija tiek izskatīta, bet pašlaik plašāka informācija netiek sniegta.

Db.lv jau ziņoja, ka vairāk nekā nedēļa pagājusi, kopš mīklainos apstākļos pazudis elites advokāts A. Platacis. Viņa automašīna pamesta atrasta Muceniekos, bet kaimiņa Jūlija Krūmiņa mājas videokameras fiksējušas A. Plataci pēdējo reizi iegriežoties uz 10 minūtēm savās mājās Baltezerā viņa pazušanas vakarā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir pieņēmusi Vladimira Vaškeviča sūdzību par aizliegumu pieejai valsts noslēpumam, kā arī par atteikumu pēc būtības skatīt šo prasību visās Latvijas tiesu instancēs, raksta laikraksts Telegraf.

V.Vaškeviča advokāte Liene Cakare laikrakstam ir apstiprinājusi, ka sūdzība ir pieņemta un lieta ir atvērta. Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine vērtē, ka lieta, visticamāk, ir reģistrēta, bet tas nenozīmē, ka ECT to izskatīs.

Iesniegtajā sūdzībā par viņa cilvēktiesību aizskārumu V. Vaškevičs prasa no Latvijas valsts piedzīt 125 000 latu kompensāciju par viņam nodarīto morālo un materiālo kaitējumu. Vaškeviča advokāts Ainārs Platacis aģentūrai LETA sacīja, ka Vaškevičs ECT no Latvijas valsts prasa mantisko kompensāciju - 25 000 latu materiālā kaitējuma un 100 000 latu morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Platacis uzsvēra, ka tad, ja ECT no Latvijas valsts naudu piedzīšot, Vaškevičs to nepaturēšot, bet ziedošot labdarībai.

Pēc aptuveni desmit mēnešu pauzes valdība plāno izsludināt konkursu uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu, un viens no amata pretendentiem plāno būt pašreizējais priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.

Iekšlietu ministrija sagatavojusi valdības lēmuma projektu par amata konkursu.

Valsts FID vadītājam piedāvās 8400 eiro algu pirms nodokļu nomaksas, sociālās garantijas, veselības apdrošināšanu, kā arī motivējošu bonusu sistēmu atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem.

FID priekšnieka atlases konkurss noslēdzās 2022. gada 13.maijā, atlases komisijai par uzvarētāju atzīstot toreizējo dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu. Ministru kabinetā 2022. gada 31.maija Znotiņa guva valdības atbalstu, un viņas kandidatūra tika ieteikta Saeimai, taču deputāti 16.jūnija balsojumā neatbalstīja Znotiņas iecelšanu priekšnieces amatā uz otro termiņu. Znotiņas kandidatūra tika noraidīta pamatā ar "Konservatīvo", Nacionālās apvienības un "Saskaņas" balsīm.

«Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Grigorijs Ņemcovs 16.aprīļa pēcpusdienā bija ceļā no pilsētas domes uz savu avīzi Miljons. Kādas mājas arkā viņu panāca slepkava, iešāva vienu lodi mugurā un vienu galvā. Ar ieroci noziedznieks iznāca no arkas un devās cauri pilsētas centram,» svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Ar pistoli slepkava esot pagājis garām vietējās drošības policijas pārvaldei, pistoli iemetis strūklakā un devies tālāk dzelzceļa virzienā, kādā citā vietā pa ceļam atstājot savas virsdrēbes.

Kā informēja raidījums, slepkava izmantoja otrā pasaules kara laika vācu pistoli. Šāviena troksnis bijis dzirdams visā pilsētas centrā. Lai gan Daugavpils policijas iecirkni no slepkavības vietas Lāčplēša ielā šķir daži kvartāli, pie nogalinātā Ņemcova vispirms nonāca žurnālisti, tikai tad policisti. Tas noticis 20 minūtes pēc šaušanas.

Policijas vadība sūtījusi inspektoru pārbaudīt, vai tiešām ir šauts un vai nogalinātais ir Ņemcovs. Kad inspektors ziņas apstiprinājis, uz notikuma vietu izbraukuši izmeklētāji. Tikmēr slepkava pazudis.

«Varu pateikt kā ekonomists. Jūs esat ļoti maza valsts. Zema līmeņa ekonomika, liela konkurence, kaut ko nopelnīt – grūti, nav vietas, kur apgriezties, bet blakus – milzīgā Krievija. Kāpēc tā netiek izmantota? Tas taču ir absurds,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka bijušais Krievijas valdības vicepremjers Boriss Ņemcovs.

«Saglabājot savu identitāti, somi ir iemanījušies no sadarbības ar Krieviju gūt konkrētas dividendes. Vai to spēs jūsu jaunā vara, es nezinu. Protams, sadarboties ar Putina Krieviju nav vienkārši, jo tur valda korupcija un impērisms. Taču jums ir priekšrocība: daudzi jūsu pilsoņi prot krievu valodu, jūs pazīstat krievu tradīcijas, daudziem ir radi vai draugi Krievijā. Neizmantot šīs iespējas – tas ir idiotisms. Skatoties, cik smagi jūs pārdzīvojāt krīzi, – faktiski bija defolts, SVF jums iedeva naudu, tagad esat šīs organizācijas uzraudzībā, aug nodokļi, bezdarbs ir kādu 15% apmērā – šis krievu faktors pagaidām netiek novērtēts. Saprotu, ka Putinam ir savi aizspriedumi attiecībā uz Baltijas valstīm, taču – neņemiet to vērā, galvenais ir nopelnīt,» viņš akcentē.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā.

Pirmdienas vakarā Kalniete bija devusies uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Kalniete vispirms tika apturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, viņas pase paņemta tuvākai apskatei un nācies ilgāku laiku gaidīt informāciju.

Kalniete sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka iebraukšana Krievijā atteikta, pamatojoties uz Krievijas likumu kodeksa 27.1.pantu. Pase deputātei gan vēl neesot atdota, turklāt Krievijas pārstāvji arī neesot paskaidrojuši, ko tieši attiecīgais pants nosaka.

«Mums Ņemcovs bija ļoti nozīmīgs. Viņš bija tā Krievija, kādu mēs vēlamies to redzēt. Man ir ļoti žēl, ka nebūs iespēju rīt parādīt pēdējo godu,» atzina Kalniete. «Acīmredzot Krievija uzskata mani par bīstamu ienaidnieku.»

Zvērinātu advokātu padome aicina tiesībsargājošās iestādes izmantot visus resursus, lai noskaidrotu kolēģa Aināra Platača pazušanas apstākļus un iemeslus.

Daudzu skandalozu lietu atklāšanā Latvijā piedalījušies ekstrasensi un dziednieki, piemēram, nepilngadīgās zvērīgi nogalinātās Olgas Kozlovas slepkavības vietu Jaunciema mežā pirms gada palīdzēja atrast dziednieks Rolands Tiltiņš.

Laikraksts Neatkarīgā sazinājās ar dziednieci Gaidu Lākuti, lai noskaidrotu, vai A. Platača meklēšanā varētu palīdzēt ekstrasenss. «Jocīgi, šorīt pamodos ar domu par šo cilvēku. Fonā skanēja televizors, un piesaistīja viņa uzvārds. Nodomāju – vai tiešām cilvēkam bija tik platas acis?» saka gaišreģe.

Viņa stāsta, ka lūgumi atrast pazudušas personas izskan bieži un ekstrasenss vairākumā gadījumu spēj palīdzēt. Tomēr informācija bieži vien ir ļoti intīma, tāpēc to nevar stāstīt kuram katram. «Nepazīstamiem cilvēkiem, arī darba kolēģim, ekstrasenss nestāstīs, kas ar cilvēku noticis. Palīdzību jāmeklē vistuvākajam cilvēkam, vislabāk mātei,» saka G. Lākute. Viņa norāda, ka A. Platača lietā nav iedziļinājusies, taču savas vīzijas viņai radušās.