Pirmdien Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesojās naftas izpētes urbuma veicēji Baltijas jūrā. Viņi atklāja, ka ir optimistiski un cerīgi noskaņoti.

Uzņēmuma Kuwait Energy Company pārstāvis Muhameds Al Houkals pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem bija izvairīgs. Viņš vien norādīja, ka, raugoties nākotnē, ir optimistiski un cerīgi noskaņots. «Mēs tiešām esam cerīgi un optimistiski,» teica Al Houkals.

Viņš atturējās prognozēt, vai un kādos apjomos Baltijas jūrā varētu būt atrodama nafta. «Mēs nevaram droši teikt, līdz neesam sasnieguši mērķi, un tad mēs redzēsim, kas mums ir.»

Patlaban darbi noritot saskaņā ar plānu. Pēc Kuwait Energy Company pārstāvja teiktā, darbu veikšana esot ļoti dārga, jo jārēķinās arī ar vides jautājumiem. Precīzu summu, cik uzņēmumi ieguldījuši projektā, viņš neatklāja. «Mēs esam ieguldījuši daudz naudas, es nevaru pašlaik teikt [cik]. Ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts.»

Degvielu par 60 miljoniem eiro piecus gadus ilgā periodā pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) piegādās SIA RDZ Energy, kas konkursa piedāvājumu pārvērtēšanas rezultātā atzīta par konkursa uzvarētāju.

Arī iepriekš degvielas iepirkuma konkursā SIA RDZ Energy tika atzīta par uzvarētāju, taču tam iebilda citi pretendenti, uzsverot, ka uzņēmums par uzvarētāju atzīts negodīgi, jo pēc piedāvājumu atvēršanas mainījis cenu.

Kā pastāstīja RS preses pārstāvis Viktors Zaķis, RS Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) uzdevumā pēcāk pārvērtēja visus atklātajam konkursam iesniegtos piedāvājumus, tostarp East West Transit (EWT) piedāvājumu, par kura nodokļa parāda faktu IUB uzdeva pārliecināties RS. Citu iebildumu saistībā ar konkursa norisi IUB neesot bijis.

Zaķis skaidro, EWT iesniegtie dokumenti apliecinājuši, ka uzņēmumam, piesakoties konkursam, nav bijis nodokļu parāda, tādēļ RS vēlreiz bija jāizvērtē visi konkursa piedāvājumi.

Atjaunīgās enerģijas attīstītājs "European Energy" vienojies par ilgtermiņa stratēģisko partnerību ar Norvēģijā bāzēto atkrastes vēja enerģijas uzņēmumu "Vargronn", lai kopīgi attīstītu atkrastes vēja enerģijas projektus Baltijas valstīs, informē "European Energy" pārstāvji.

Baltijas valstīm ir ievērojams atkrastes vēja projektu potenciāls 15,4 gigavatu (GW) apmērā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopā ņemot. Visās valstīs šobrīd arī ir paziņots par dažādu piejūras un jūras teritoriju atvēršanu vēja parku attīstīšanai.

"European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka atkrastes vēja enerģijas projektu apgūšana ir nozīmīgs solis "European Energy" attīstības plāniem Latvijā un Baltijas valstīs. Uzņēmums turpina sākto darbu pie uzņēmuma misijas īstenošanas - izmantot dabas sniegtos atjaunīgos resursus apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām un mūsu pieredzi nozarē, lai radītu vērtību mūsu partneriem un, galvenokārt, vietējai sabiedrībai.

Dānijas atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy paziņojis par plāniem būvēt 110 MW saules enerģijas parku Tārgalē, Ventspils novadā. Tas būs pirmais European Energy projekts Latvijā, kā arī līdz šim lielākais saules paneļu parks Latvijā.

Tārgales saules enerģijas parku elektrotīklam paredzēts pievienot 2024. gadā, un tas sniegs iespēju ik gadu saražot aptuveni 110 000 MWh zaļās enerģijas, nodrošinot apmēram 52 tūkstošus mājsaimniecību ar to gada elektroenerģijas patēriņu.

European Energy atjaunīgās enerģijas projektus Latvijā sāka attīstīt 2021. gadā, un līdz ar biroja atvēršanu Rīgā uzņēmumam Latvijā ir pievienojušies vēl četri darbinieki, lai attīstītu spēcīgu atjaunīgās enerģijas projektu klāstu mūsu valstī. Šobrīd uzņēmumam Latvijā ir vairāk nekā 1 GW attīstības plāns, kas ietver gan saules, gan vēja parku projektus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs atklāšanas pasākumā uzsvēra: “Šodien Eiropas Zaļais kurss ir kļuvis par mūsu, Latvijas un Eiropas, drošības kursu, tāpēc atzinīgi vērtēju European Energy iniciatīvu veidot savu atjaunīgās enerģijas biznesu arī Latvijā. Kopš šā gada 24. februāra enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi ne vien par iespēju ietaupīt naudu vai aizsargāt vidi, šobrīd enerģētiskā neatkarība ir finansējuma liegšana agresoram, nepiedalīšanās nevainīgu cilvēku nogalēšanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atvērta sadarbībai, vedot Latvijas sabiedrību uz drošību un ilgstpējību, veicinot Eiropas kopējo labklājību.”

Kādu Krievijas ciematu apsēduši vairāk nekā piecdesmit polārlāči, un tam kā iemesls tiek minētas klimata pārmaiņas, ziņo BBC.

Lai pasargātu iedzīvotājus no lāčiem, Čukotskas autonomā apgabala Rirkaipijas ciematā ir atcelti visi sabiedriskie pasākumi un tiek pastiprināti apsargātas skolas.

Dabas aizsardzības speciālisti uzskata, ka pie vainas varētu būt klimata pārmaiņas - plāns piekrastes ledus liek lāčiem meklēt pārtiku ciematā, nevis jūrā.

Izskan minējumi, ka polārlāču vizītes Rirkaipijas ciematā, kuru apdzīvo 700 pastāvīgie iedzīvotāji, kļūst tik regulāras, ka ir pienācis laiks evakuēt visus iedzīvotājus.

Patlaban ciematā mēdz viesoties 56 polārlāči, savukārt pirms pieciem gadiem - vien aptuveni pieci gadā.

Lāču vidū esot gan jauni lāči, gan lāči seniori, tai skaitā novērotas arī lāču mātes ar mazuļiem. Lielākā daļa lāču izskatās samērā novājējuši.

SIA Balin Energy šā gada otrajā ceturksnī paredz veikt pirmo izpētes urbumu Latvijas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, 104 kilometru attālumā no Latvijas Rietumu krasta.

Kuwait Energy Company Netherlands Cooperatief U.A. un Orlen International Exploration and Production Company B.V kopuzņēmums Balin Energy ar urbuma veikšanu vēlas noteikt naftas krājumu daudzumu Latvijas kontinentālajā šelfā, it sevišķi vidus kembrija perioda nogulumos, un izvērtēt šo krājumu ieguves iespējamību, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Kuwait Energy ģeogrāfiskā prioritāte joprojām ir Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, mēs esam pragmatiski un atvērti iespējām arī citur,» stāsta Kuwait Energy vadītāja Sāra Akbara (Sara Akbar).

Viņa norāda, ka ir pāragri izdarīt secinājumus par kompānijas aktivitātēm Latvijā, bet «iespējas jūrā ir potenciāli nozīmīgas».

SIA Balin Energy (turpmāk Balin Energy), kas ir Kuwait Energy Company Netherlands Cooperatief U.A un ORLEN International Exploration and Production Company B.V. kopuzņēmums paziņo, ka naftas izpētes urbuma ierīkošana, kas Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā tika veikta kopš 12. maija, izmantojot pusiegremdējamo urbšanas platformu Ocean Nomad, ir pabeigta, sasniedzot noteikto 1460 m dziļumu zem jūras līmeņa.

Urbuma laikā tika caururbts izraudzītais rezervuārs, bet tajā tika atrasts tikai ūdens bez ogļūdeņražu klātbūtnes. Urbums tagad tiks droši noslēgts un atstāts. Urbuma ierīkošanas darbu rezultātā Balin Energy ir ieguvis vairāk tehnisku zināšanu par licences teritoriju, kas kopuzņēmumam palīdzēs noteikt turpmāko rīcības stratēģiju.

«Lai arī urbuma rezultāti, protams, sagādā vilšanos, tie nav pārsteidzoši agrīnā izpētes stadijā jaunā licences teritorijā. Mēs esam ieguvuši vērtīgus datus šo darbu laikā, kas mums palīdzēs izstrādāt turpmāko stratēģiju izpētei Latvijas ūdeņos» , saka Sara Akbar, Kuwait Energy vadītāja.

SIA Balin Energy (turpmāk Balin Energy) ziņo, ka, pēc izpētes urbuma uzsākšanas 12. maijā ar pusiegremdējamo urbšanas platformu Ocean Nomad Latvijas ekskluzīvajā, ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, šobrīd ir sasniegts 525 m urbuma dziļums zem jūras līmeņa.

Urbuma plānotais dziļums ir 1 500 m zem jūras līmeņa. Urbšanas platformu šodien apmeklēja arī Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

V. Dombrovskim parādīta urbšanas platforma Ocean Nomad un sniegta informācija par līdz šim paveikto izpētes urbuma ierīkošanā. Tiek plānots, ka urbšana turpināsies līdz jūnija otrajai pusei.

Pēc izpētes datu analīzes, Balin Energy plāno iegūt sākotnējus secinājumus par urbuma rezultātiem aptuveni šā gada trešajā ceturksnī. Nozares vidējais veiksmes rādītājs naftas atradņu atklāšanā esot aptuveni 25%, un Balin Energy detalizēti izvērtēs izpētes urbuma sniegtos datus, lai noteiktu, vai urbuma vietā ir iespējama komerciāla naftas ieguve.

AS Latvenergo izbeidz līdzdalību AS Nordic Energy Link, kas līdz pērnā gada nogalei nodrošināja elektroenerģijas pārvades kabeļa Estlink-1 darbību, kas savieno Igaunijas un Somijas elektrosistēmas.

Kā paziņojumā NASDAQ OMX Riga norāda Latvenergo, atbilstoši 2004.gadā starp AS Nordic Energy Link akcionāriem noslēgtajam sabiedrības dibināšanas līgumam, AS Nordic Energy Link akcionāri ir vienojušies, ka pēc Estlink-1 aktīvu pārdošanas pārvades sistēmas operatoriem AS Nordic Energy Link darbība tiks izbeigta. Tā kā pērnā gada 30.decembrī tika pabeigta Igauniju un Somiju savienojošā elektrokabeļa Estlink-1 nodošana Igaunijas un Somijas pārvades sistēmu operatoriem, tad trešdien AS Nordic Energy Link akcionāru sēdē tika pieņemts lēmums par AS Nordic Energy Link likvidāciju.

Līdz būvniecības posmam nonācis atjaunīgās enerģijas attīstītāja European Energy saules parka projekts ar kopējo plānoto jaudu 148 megavati. Tas būs pirmais uzņēmuma īstenotais projekts Latvijā, kā arī viens no lielākajiem saules parkiem valstī.

Saules parks atradīsies 138 hektāru plašajā teritorijā Tārgalē, Ventspils novadā, un tas būtiski papildinās European Energy globālo portfolio, kļūstot par 252. īstenoto projektu.

Jaunais parks ik gadu spēs saražot ap 154 550 MWh tīras atjaunīgās elektroenerģijas, kas atbilst aptuveni 60 000 mājsaimniecību patēriņam gadā. Projekta attīstībā uzņēmums ieguldīs 80 miljonus eiro, plānojot uzsākt zaļās enerģijas ražošanu jau nākamā gada beigās.

Latvijā ir skaidri noteikti klimata mērķi un senas tradīcijas atjaunīgo enerģijas avotu, sevišķi hidroenerģijas, izmantošanā, taču saules enerģijas potenciāls vēl aizvien nav pilnībā izmantots, uzskata European Energy Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš: “Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi, taču līdz šim uzņemtais temps nav pietiekams, un gan saules, gan vēja enerģijas staciju reģionā joprojām ir par maz. Pateicoties mūsu jaunā saules parka būvniecībai, mēs varēsim mainīt situāciju uz labo pusi. Parks aizņems iespaidīgu 138 hektāru lielu zemes platību un tā kopējā jauda pēc pievienošanas elektrotīklam sasniegs 148 megavatus, sekmējot valsts energoneatkarību un palielinot atjaunīgo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas bilancē.”

#Esošie gāzes tirgus spēlētāji iespējāmā konkurenta ienākšanu gāzes tirgū uzskata par loģisku.

Grupai Lietuvos energija piederošā uzņēmuma Energijos tiekimas meitas uzņēmums Geton Energy šogad plāno uzsākt dabasgāzes tirdzniecību Latvijā

Pēc teju piecu gadu ilgas darbības Latvijas elektroenerģijas tirgū Geton Energy lēmis par labu iesaistei arī dabasgāzes tirgū, atklāj uzņēmuma izpilddirektore Diāna Kazakeviča. Sākotnēji pakalpojumu paredzēts piedāvāt jau esošajiem klientiem, vēlāk portfeli paplašinot, koncentrējoties uz juridisko klientu segmentu.

Pērn enerģijas tirdzniecību Polijā veiksmīgi uzsāka Geton Energy mātes uzņēmums Energijos tiekimas, atklāj D.Kazakeviča. «Ar sasniegtajiem rezultātiem Polijā esam ļoti apmierināti, jo licenci, kuras iegūšana var aizņemt pat 12 mēnešus, Energijos tiekimas ieguva divu mēnešu laikā. Tas bija labs signāls, ka spējam sekmīgi ienākt arī citos tirgos,» uzskata D. Kazakeviča. Viņa uzsver, ka lēmums par gāzes tirdzniecības uzsākšanu Latvijā lielā mērā pieņemts, balstoties uz klientu vajadzībām.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

AS Latvenergo akcionāra sapulcē nolemts izbeigt līdzdalību AS Nordic Energy Link, kas veic Igaunijas un Somijas savienojošā elektroenerģijas pārvades kabeļa darījumu operācijas.

Darījumu iecerēts pabeigt līdz šī gada beigām, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu atcelšanu, AS Latvenergo ir jāveic darbības, lai kā elektroenerģijas ražotājs un tirgotājs pēc šā gada 31. decembra tas neturpinātu būt īpašnieks elektroenerģijas pārvades infrastruktūrai, tai skaitā arī AS Nordic Energy Link īpašumā esošajam 350 megavatu (MW) jaudas kabelim, kas savieno Igauniju un Somiju. Lai to nodrošinātu, viens no risinājumiem ir līdzdalības izbeigšana AS Nordic Energy Link, kas atbilstoši tiek darīts.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Vairāk elektroenerģijas tirgotāju Latvijā parādīsies nevis pēc Latvijas apgabala izveides Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot (Nord Pool), bet pēc reģionālo starpsavienojumu izveides, uzskata elektroenerģijas tirdzniecības konsultāciju uzņēmuma SIA Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka jaunas nozīmīgas ražošanas jaudas ātri nav iespējams izveidot, tāpēc atliek elektrību importēt. Importēt iespējams no Krievijas, kā arī Somijas - caur Estlink kabeli. Tā kā kabelis nodots biržas rīcībā, jebkurš tirgotājs var pirkt elektrību Igaunijas cenu zonā un pārdot tālāk, taču likviditāte ir neliela un Igaunijas Eesti Energia kā lielākajam tirgotājam ir iespēja ietekmēt cenas. Tādējādi parādās cenas kāpuma risks.

Samtiņš uzskata, ka jaunu tirgotāju ienākšanai nepieciešami starpsavienojumi - plānotie Estlink 2 un Zviedrijas-Lietuvas savienojums. «Tajā brīdī pieaugs likviditāte tirgū, būs iespēja lielam importa apjomam no Zviedrijas un Somijas, būs vieglāk nopirkt un pārdot,» skaidroja uzņēmuma vadītājs.

AS Latvenergo pārtrauks līdzdalību AS Nordic Energy Link, kas veic Igaunijas un Somijas savienojošā elektroenerģijas pārvades kabeļa darījumu operācijas, paredz šodien valdībā pieņemtais lēmums.

2004.gadā starp Fingrid Oyj, Eesti Energia AS, Latvenergo, Lietuvos Energija, Powest Oy un Helsinku pilsētu tika parakstīts vispārīgais līgums, kas paredzēja nodibināt īpaša mērķa kompāniju Nordic Energy Link un izbūvēt 350 megavatu līdzstrāvas savienojumu starp Somiju un Igauniju un nākotnē noslēgt līgumu par aktīvu pārdošanu pārvades sistēmas operatoram.

2013.gadā starp Somijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Fingrid Oyj un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Elering AS kā pircējiem un Nordic Energy Link un tās Somijā reģistrēto meitassabiedrību N.E.L. Finland Oy kā pārdevējiem tika noslēgts līgums par Estlink kabeļa aktīvu pārdošanu, kā rezultātā īpašā mērķa kompānijas Nordic Energy Link plānotās aktivitātes tika izpildītas un saimniecisko darbību tā neturpinās.

Šā gada 28.martā noslēdzies Lukoil Baltia R un Lukoil Polska pārdošanas darījums, atbilstoši kuram 100% uzņēmumu akcijas un aktīvi, 230 degvielas uzpildes stacijas Latvijā, Lietuvā un Polijā, pārgāja Austrijā bāzētā aktīvu pārvaldes fonda AMIC Energy Management GmbH īpašumā.

Par jaunajiem īpašniekiem kļuvuši Johaness Klecls – Norbergs, Manfreds Kunce un Haincs Zernecs, kuriem pieder aktīvu pārvaldes fonds AMIC Energy Management GmbH.

Darījumā, par kuru tika paziņots 2016.gada februārī, no iepriekšējā vienīgā īpašnieka LUKOIL Europe Holdings BV tika iegādātas 100% abu uzņēmumu daļas. Darījuma summa netiek izpausta.

Tādējādi AMIC Energy ir būtiski palielinājusi savu Centrālajā un Austrumeiropā veikto investīciju portfeļa pievilcību, paziņoja AMIC Energy rīkotājdirektors Ginters Maijers.

Jaunie īpašnieki, kuru galvenās intereses ir banku sektors un aktīvu pārvalde, šo pirkumu vērtē kā izdevīgas investīcijas, mazāk domājot par ieiešanu jaunā nozarē.

Veiksmes procents, ka Balin Energy divos licences apgabalos Baltijas jūrā tiešām tiks atrasta nafta, ir tikai 23%.

To preses konferencē paziņoja Balin Energy tehniskais projekta vadītājs Gabors Vakarcs. Viņš sacīja, ka līdz šim kompānija dažādos ar naftas ieguvi saistītos izpētes darbos pie Latvijas krastiem jau ieguldījusi 33,7 milj. ASV dolāru, bet viņš atturējās prognozēt, cik lielas investīcijas vēl varētu būt nepieciešamas, ja nafta tiešām tiks atrasta un tās ieguve tiks atzīta par komerciālu.

«Jebkurā gadījumā rūpīgi izanalizēsim pirmā naftas urbuma rezultātus. Veiksmes gadījumā reāli naftas ieguves darbi varētu sākties pēc gada, pusotra. Ja rezultāti būs neveiksmīgi, varbūt lemsim par vēl kādu urbumu,» skaidroja G. Vakarcs. Abas naftas ieguves izpētes licences, kas skar 1664 km2 lielu laukumu Latvijas teritoriālos ūdeņos netālu no Zviedrijas robežas, Kuwait Energy un Orlen piederošā Balin Energy Company ieguva 2008. un 2009. gadā, bet, kā DB jau rakstīja, reālus naftas urbumus veikt kavēja nesakārtotā Latvijas likumdošana. Balin Energy pārstāvji gan norādīja, ka ilgstošais Latvijas un Lietuvas strīds par jūras robežu šos potenciālos naftas ieguves laukus neskarot.

Piedāvā iegādāties maksātnespējīgās "PNB bankas" grupas uzņēmumiem SIA "Winergy" un SIA "NBT Energy" piederošos vēja ģeneratorus, pavēstīja bankā.

Cenu aptaujā "Winergy" un "NBT Energy" piederošo trīs vēja ģeneratoru kopēja sākumcena ir 205 000 eiro.

Tostarp cenu aptaujā piedāvā iegādāties "Winergy" piederošo 2005.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "AN Bonus SWT 2.3.-82", kura sākumcena noteikta 81 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,3 megavati (MW), rotora diametrs ir 82 metri, bet torņa augstums ir 92 metri.

Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties "NBT Energy" piederošo 2003.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM92/2750", kura sākumcena ir 64 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,75 MW, rotora diametrs ir 92 metri, bet torņa augstums - 70 metru.

Cenu aptaujā piedāvā iegādāties arī "NBT Energy" piederošo 2004.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM72/2000", kura sākumcena ir 60 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir divas MW, rotora diametrs ir 72 metri, bet torņa augstums ir 64 metri.

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu ar SIA “PurpleGreen Energy C”, lai sāktu izpētes darbus zaļā ūdeņraža rūpnīcas būvniecībai Ventspilī.

Zaļais ūdeņradis nākotnē ieņems noteicošu lomu kā ilgtspējīgas enerģijas ražošanas avots, tāpēc pasaulē to dēvē par “zaļo revolūciju”. Projekta realizācija būs nozīmīgs solis atjaunīgās enerģijas klastera attīstībā Ziemeļkurzemes reģionā. Tas pavērs iespējas gan pētniecībai, gan citu uzņēmējdarbības projektu attīstībai nākotnē, kur būtiska nozīme būs tieši nākotnes enerģijas izmantošanai.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs: “Ventspilij ir visas priekšrocības, lai attīstītos par nākotnes enerģijas ražošanas un eksporta mezglu, kas savukārt būtu liela konkurētspējas priekšrocība uzņēmumiem sākt un izvērst savu darbību šeit. Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde mērķtiecīgi attīsta atjaunīgās enerģijas klasteri Ventspilī un zaļā ūdeņraža ražošana šajā dažādo aktivitāšu kompleksā ir viens no ļoti svarīgiem stūrakmeņiem. Esam gandarīti, ka “PurpleGreen Energy C” izvēlējās Ventspils brīvostu par vietu sava projekta attīstībai, un esam gatavi aktīvai un produktīvai sadarbībai.”

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros – SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions», informē EM.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions» atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 25 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro, uzskata EM.

Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pēdējā pusgada laikā pievienojušies četri jauni biedri, informē asociācijā.

VEA pievienojies atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs Sunly, pasaulē lielākais atkrastes vēja enerģijas projektu attīstītājs Ørsted, saules un vēja parku attīstītājs European Energy un vietējais uzņēmums, kas piedāvā risinājumus lielā augstumā, SIA Gaismas rati.

“Pēdējā pusgada laikā esam piedzīvojuši ievērojamu paplašināšanos, uzņemot savā pulkā vēl četrus spēcīgus uzņēmumus. Priecājamies gan par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas izvēlas iesaistīties kvalitatīvā nozares attīstībā visos līmeņos, gan arī par vietējiem uzņēmumiem, kas apliecina savu uzticēšanos VEA iespējām pārstāvēt savus biedrus un iesaistīt nozares aktuālākajos procesos,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, piebilstot, ka jauno biedru zināšanas un uzkrātā pieredze palīdzēs VEA parādīt plašākai sabiedrībai vēja nozares attīstības nozīmi un ieguvumus.

Dienas laikā zagļi galvenokārt mēģina iekļūt birojos, maskējoties par remontdarbu veicējiem, pārdevējiem un pat labi situētiem apmeklētājiem, liecina drošības risinājumu kompānijas G4S Latvia (G4S) pieredze.

G4S eksperti atzīst, ka laika gaitā garnadži ir kļuvuši izdomas bagāti, meklējot arvien jaunas alternatīvas, kā iekļūt birojos ne tikai nakts, bet arī dienas laikā.

Lai pievērstu biroju darbinieku uzmanību šādām situācijām, G4S drošības eksperti apkopojuši vairākas zīmīgākās garnadžu zādzību metodes uzņēmumu birojos dienas laikā, kā arī būtiskākos priekšlikumus, kā no šādām situācijām izvairīties.

Ne sekretāre, nedz apsardzes darbinieks, kuri ikdienā uzturas tuvu ēkas vai telpu ieejai, nesagādājot 100% drošību pret zagļu iekļūšanu birojā. Proti, šie darbinieki, pretēji videonovērošanas sistēmai, visu laiku var neatrasties savā postenī vai nepievērst nepieciešamo uzmanību visiem apmeklētājiem. Garnadži vienmēr pacenšas rast visai ticamus argumentus, kā iekļūt biroju telpās.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Piesaistot investīcijas 12 miljonu eiro apmērā, Valmieras novada Brenguļu pagastā jau šogad un Kauguru pagastā nākamgad darbu sāks saules elektrostacijas (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 7000 mājsaimniecībām.

Valmieras novads pievienojas tām nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper praktiskus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunīgo energoresursu palīdzību.

Valmieras novada Būvvalde šī gada 4. aprīlī izsniedza atļauju Brenguļu SES izveidošanai autoceļa Valmiera–Brenguļi–Bikseja malā, 2 kilometru attālumā no Brenguļiem un 8 kilometru attālumā no Valmieras centra. Maija otrajā pusē tiks uzsākta 8,7 hektāru teritorijas sagatavošana, kam sekos spēkstacijas konstrukciju un kabeļlīniju izbūve.

Vasaras laikā SES teritorijā tiks izvietoti vairāk nekā 10 700 saules paneļu, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. Brenguļu elektrostacija gadā saražos vairāk nekā 7 500 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.