Pirmdien Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesojās naftas izpētes urbuma veicēji Baltijas jūrā. Viņi atklāja, ka ir optimistiski un cerīgi noskaņoti.

Uzņēmuma Kuwait Energy Company pārstāvis Muhameds Al Houkals pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem bija izvairīgs. Viņš vien norādīja, ka, raugoties nākotnē, ir optimistiski un cerīgi noskaņots. «Mēs tiešām esam cerīgi un optimistiski,» teica Al Houkals.

Viņš atturējās prognozēt, vai un kādos apjomos Baltijas jūrā varētu būt atrodama nafta. «Mēs nevaram droši teikt, līdz neesam sasnieguši mērķi, un tad mēs redzēsim, kas mums ir.»

Patlaban darbi noritot saskaņā ar plānu. Pēc Kuwait Energy Company pārstāvja teiktā, darbu veikšana esot ļoti dārga, jo jārēķinās arī ar vides jautājumiem. Precīzu summu, cik uzņēmumi ieguldījuši projektā, viņš neatklāja. «Mēs esam ieguldījuši daudz naudas, es nevaru pašlaik teikt [cik]. Ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts.»

SIA Balin Energy (turpmāk Balin Energy) ziņo, ka, pēc izpētes urbuma uzsākšanas 12. maijā ar pusiegremdējamo urbšanas platformu Ocean Nomad Latvijas ekskluzīvajā, ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, šobrīd ir sasniegts 525 m urbuma dziļums zem jūras līmeņa.

Urbuma plānotais dziļums ir 1 500 m zem jūras līmeņa. Urbšanas platformu šodien apmeklēja arī Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

V. Dombrovskim parādīta urbšanas platforma Ocean Nomad un sniegta informācija par līdz šim paveikto izpētes urbuma ierīkošanā. Tiek plānots, ka urbšana turpināsies līdz jūnija otrajai pusei.

Pēc izpētes datu analīzes, Balin Energy plāno iegūt sākotnējus secinājumus par urbuma rezultātiem aptuveni šā gada trešajā ceturksnī. Nozares vidējais veiksmes rādītājs naftas atradņu atklāšanā esot aptuveni 25%, un Balin Energy detalizēti izvērtēs izpētes urbuma sniegtos datus, lai noteiktu, vai urbuma vietā ir iespējama komerciāla naftas ieguve.

Veiksmes procents, ka Balin Energy divos licences apgabalos Baltijas jūrā tiešām tiks atrasta nafta, ir tikai 23%.

To preses konferencē paziņoja Balin Energy tehniskais projekta vadītājs Gabors Vakarcs. Viņš sacīja, ka līdz šim kompānija dažādos ar naftas ieguvi saistītos izpētes darbos pie Latvijas krastiem jau ieguldījusi 33,7 milj. ASV dolāru, bet viņš atturējās prognozēt, cik lielas investīcijas vēl varētu būt nepieciešamas, ja nafta tiešām tiks atrasta un tās ieguve tiks atzīta par komerciālu.

«Jebkurā gadījumā rūpīgi izanalizēsim pirmā naftas urbuma rezultātus. Veiksmes gadījumā reāli naftas ieguves darbi varētu sākties pēc gada, pusotra. Ja rezultāti būs neveiksmīgi, varbūt lemsim par vēl kādu urbumu,» skaidroja G. Vakarcs. Abas naftas ieguves izpētes licences, kas skar 1664 km2 lielu laukumu Latvijas teritoriālos ūdeņos netālu no Zviedrijas robežas, Kuwait Energy un Orlen piederošā Balin Energy Company ieguva 2008. un 2009. gadā, bet, kā DB jau rakstīja, reālus naftas urbumus veikt kavēja nesakārtotā Latvijas likumdošana. Balin Energy pārstāvji gan norādīja, ka ilgstošais Latvijas un Lietuvas strīds par jūras robežu šos potenciālos naftas ieguves laukus neskarot.

SIA Balin Energy šā gada otrajā ceturksnī paredz veikt pirmo izpētes urbumu Latvijas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, 104 kilometru attālumā no Latvijas Rietumu krasta.

Kuwait Energy Company Netherlands Cooperatief U.A. un Orlen International Exploration and Production Company B.V kopuzņēmums Balin Energy ar urbuma veikšanu vēlas noteikt naftas krājumu daudzumu Latvijas kontinentālajā šelfā, it sevišķi vidus kembrija perioda nogulumos, un izvērtēt šo krājumu ieguves iespējamību, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Kuwait Energy ģeogrāfiskā prioritāte joprojām ir Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, mēs esam pragmatiski un atvērti iespējām arī citur,» stāsta Kuwait Energy vadītāja Sāra Akbara (Sara Akbar).

Viņa norāda, ka ir pāragri izdarīt secinājumus par kompānijas aktivitātēm Latvijā, bet «iespējas jūrā ir potenciāli nozīmīgas».

Par darbošanos iespējamā naftas ieguvē Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem varēs sākt priecāties tad, kad nafta sāks tecēt nopietnos apjomos no kāda veiksmīga urbuma, saka uzņēmējs Pēteris Šmidre, kurš savulaik arī nodarbojies ar naftas izpēti uz cietzemes Gudenieku tuvumā.

Šmidre teica, ka par viņa naftas projektiem neesot nekā jauna ko stāstīt, savukārt celt ažiotāžu ap kārtējiem paziņojumiem par darbību Baltijas jūrā, viņaprāt, liecina par zināmu provinciālismu.

Uzņēmējs komentēja ziņu, ka kompānija SIA Balin Energy šā gada otrajā ceturksnī veiks pirmo izpētes urbumu Latvijas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, 104 kilometru attālumā no Latvijas rietumu krasta.

2010.gada pavasarī, izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu 136 950 latu apjomā, elektronisko sakaru kompānijas Baltcom dibinātājs Šmidre iegājis «naftas mednieku» biznesā ar mērķi specializēties mazu naftas atradņu izpētē un ekspluatācijā. Šmidri jau vairākus gadus saista ar naftas atradņu izpēti Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, kur jau padomju laikos veikti izpētes urbumi un konstatēta jēlnafta pazemes iežos.

Naftas meklētājiem ir jārēķinās ar vairākus miljonus eiro vērtām investīcijām, kas var nevainagoties ar kārotā medus poda atrašanu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā. Konkursa priekšmets ir licences laukums 31,65 km2 platībā starp Papi un Būtiņģi, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iesniegumu pieteikšanas termiņš ir 2017. gada 11. septembris.

«To, cik pievilcīga būs iespējamā ieguve, noteiks neskaitāmi faktori,» saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. «Primāri, protams, juridiskās formalitātes, respektīvi – vai nav kādu domstarpību ar kaimiņvalstīm, precīzi noteiktas attiecības ar valsti utt. Tāpat jārēķinās arī ar šobrīd pastāvošo situāciju naftas tirgū pasaulē un attiecīgi arī ar salīdzinoši zemo cenu, kas daudzu spēlētāju interesi varētu mazināt. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka apstākļi varētu novest arī līdz ieguves uzsākšanai, taču visticamāk, ka ne ātrāk kā tuvāko trīs-piecu gadu laikā. Noteikti izšķirīgi parametri interesentiem būs ieguves apstākļi – naftas ieguves īpatnības, dziļums, naftas kvalitāte.» Viņš vērtē, ka naftas ikgadējais ieguvums nebūtu liels. «Tas nozīmē, ka arī ietekme uz ekonomiku būtu pozitīva, bet ne milzīga. Piemērs ir Lietuva. Reti kurš zina, ka nelielos apjomos dienvidu kaimiņš naftu jau iegūst. Tas ļautu uzlabot valsts finanses, taču būtu jārēķinās, ka atkarībā no ieguves intensitātes ieguves ilgums būtu ierobežots,» saka ekonomists. Uzņēmējam apņemoties meklēt naftu jūrā, jārēķinās ar vairāku miljonu eiro lielām investīcijām.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Noteiktajā termiņā un kārtībā uz maksātnespējīgās privatizējamās akciju sabiedrības Latvijas nafta akciju paketes izsoli apliecinājumu iesniedza viens pretendents. Šādā gadījumā saskaņā ar privatizācijas noteikumiem izsole netiek rīkota, Db.lv uzzināja Privatizācijas aģentūrā (PA).

Izsole bija paredzēta šodien, 29. novembrī, plkst 15.

Jāatgādina, ka izsolē paredzēts pārdot vienā paketē 300 tūkstošus Latvijas naftas akciju jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla. Izsoles sākuma cena noteikta viena lata apmērā. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma pircējam būs jāpārņem uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,71 miljons latu. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumiem viena pretendenta gadījumā izsole netiek rīkota, un PA valde lemj par pretendenta atbilstību privatizācijas noteikumos izvirzītajām prasībām un par tā apstiprināšanu par akciju paketes pircēju.

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.

Šā gada pirmajā ceturksnī visi Ventspils nafta grupas uzņēmumi – Ventspils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta termināls un LatRosTrans – kopumā nopelnījuši 4,96 miljonus latu.

Pērnā gada pirmo ceturksni Ventspils nafta grupa noslēdza ar 6,94 milj. Ls zaudējumiem. Iepretim pagājušā gada pirmajiem trīs mēnešiem, šogad Ventspils nafta grupai izdevies samazināt administratīvās izmaksas par 662 tūkst. Ls jeb 27%, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Grupas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 33,84 miljonus latu.

Pirmo gada ceturksni pirmo reizi kopš 2008. gada ar peļņu – 45 tūkst. Ls - noslēdzis arī uzņēmums Latvijas kuģniecība un tā meitas sabiedrības.

Ventspils nafta termināls (VNT) neto peļņa pirmajā ceturksnī bija 2,87 miljoni latu, bet apgrozījums sasniedza 15,65 miljonus latu. VNT pārkrāvis aptuveni 3,35 miljonus tonnu naftas produktu.

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Šā gada trešajā ceturksnī AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) pārkrāva 2,05 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Savukārt SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms šajā periodā sasniedza 1,35 miljonus tonnu, kas ir par 36% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā.

Kopējais LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 4,68 miljonu tonnu, kas ir par 2% vairāk, salīdzinot ar aizvadītā gada atbilstošo periodu.

Komentējot VNT rezultātus šā gada pirmajos deviņos mēnešos, uzņēmuma vadība uzsver, ka pārkrauto naftas produktu apjoms nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no 8 miljoniem tonnu līdz 8,47 miljoniem tonnu. Kopumā 45,3% pārkrauto produktu apjoma VNT piegādāti pa dzelzceļu vai jūru, bet 54,7% pa cauruļvadu.

Iegūstot 93,24% AS Ventpils nafta kapitāla daļu, Euromin Holdings (Cyprus) Limited atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Nasdaq Riga noteiktām prasībām ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem.

Ja piedāvājuma izteikšana būs sekmīga, Euromin Holdings (Cyprus) Limited varētu apsvērt AS Ventspils nafta iziešanu no regulēta tirgus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

24. septembrī AS Ventspils nafta ir saņēmusi Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu AS Ventspils nafta.

Saskaņā ar paziņojumu Vitol R&M SA uz 17.septembri netieši papildus ieguvusi 45 190 423 akcijas jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai netiešā veidā pieder 97 412 682 akcijas jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akcijas tiešā veidā ieguva Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kuras 100% kapitāla daļu īpašnieks ir Vitol R&M SA.

AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar paziņojumiem Vitol R&M SA 23.oktobrī netieši Ventspils nafta obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros papildus ieguvusi 4,703 miljonus koncerna balsstiesīgo akciju un šobrīd tai netiešā veidā pieder 103,073 miljoni akciju jeb 98,65% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akcijas tiešā veidā ieguva Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kuras 100% kapitāla daļu īpašnieks ir Vitol R&M SA.

AS Ventspils nafta pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā; 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas kopuzņēmums Baltijā; 49,94% AS Latvijas kuģniecība, kas ir starp lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos pasaulē.

AS Ventspils nafta padomē atkārtoti par padomes priekšsēdētāju pārvēlēts Vladimirs Egers, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku – Rubels Jilmazs, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

27. aprīlī notika kārtējā AS Ventspils nafta akcionāru sapulce, kuras laikā tika pārvēlēta uzņēmuma padome. Uz piecu gadu termiņu padomē tika ievēlēti – Vladimirs Egers, Rubels Jilmazs, Olga Kurenkova, Dmitrijs Judins, Andrea Šlepfera, Varvara Maksimova, Rūdolfs Meroni, Deivids Gajs Anstis, Jānis Berķis, Nauris Berķis, Ivars Bērziņš.

AS Ventspils nafta ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā un darbojas naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un kuģošanas jomā. AS Ventspils nafta ir koncerna mātes sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos, veicinot koncerna kopējās vērtības un katra atsevišķā uzņēmuma vērtības pieaugumu.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) un maksātnespējīgās privatizējamās AS Latvijas nafta organizētajā uzņēmuma prezentācijā apmeklētāji interesējušies par uzņēmuma darbības finanšu rādītājiem, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Tāpat tika sniegta detalizēta informācija par plānoto izsoli. Informācija par MPAS Latvijas nafta privatizāciju un prezentāciju publicēta arī preses izdevumos, PA un Rīgas domes mājaslapās, kā arī nosūtīta nozares profesionālajām organizācijām - Degvielas tirgotāju un ražotāju asociācijai un Latvijas degvielas tirgotāju asociācijai.

Apstiprinātie MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumi paredz pārdot izsolē vienā paketē 300 tūkstošus akcijas jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla, nosakot izsoles sākuma cenu 1 lats un paredzot pārņemt uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,7 miljoni lati. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmu dienests (VID).

Piektdien AS Ventspils nafta akcijas cena pieauga par 22,27% līdz 2,91 eiro, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 114 darījumi, apgrozījumam sasniedzot 378,8 tūkstošus eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta ir saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības zaudēšanu AS Ventspils nafta, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar abu pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Saskaņā ar paziņojumu Euromin papildus ieguvusi 45,19 miljonus akciju jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai tiešā veidā pieder 97,4 miljoni akciju jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

AS Ventspils nafta (VN) ir saņēmusi paziņojumus no Rūdolfa Meroni, Deivida Gaja Anstisa, Jāņa Berķa, Naura Berķa un Ivara Bērziņa par atkāpšanos no VN padomes locekļu amata, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Darbam padomē viņus izvirzīja AS Latvijas Naftas tranzīts, kas nesen pārdeva savu daļu VN akcijas.

Padome darbu turpina nepilnā sastāvā ar 6 no 11 locekļiem – Vladimiru Egeru (padomes priekšsēdētājs), Rubelu Jilmazu (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Dmitriju Judinu, Andrea Šlēferi, Olgu Kurenkovu un Varvaru Maksimovu.

AS Ventspils nafta ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā un darbojas naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un kuģošanas jomā. AS Ventspils nafta ir koncerna mātes sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos, veicinot koncerna kopējās vērtības un katra atsevišķā uzņēmuma vērtības pieaugumu.

Pirmdienu Nasdaq Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, liecina vērtspapīru tirgus dati.

OMX Baltic Benchmark indekss pakāpās par 0,38% līdz 632,32 punktiem. Par 0,13% līdz 481,43 punktiem samazinājās OMX Vilnius vērtība, bet par 0,17% līdz 867,52 punktiem – OMX Tallinn. Par 3,44% līdz 575,06 punktu atzīmei pieauga OMX Riga vērtība.

Pirmdien lielākais apgrozījums biržā bija ar AS Ventspils nafta akcijām, apgrozījumam sasniedzot 1,589 miljonus eiro. Uzņēmuma akcijas cena pieauga par 45,69% līdz 4,56 eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmdien sācies akcionāra Euromin Holdings (Cyprus) Limited izteiktais obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 15. oktobra lēmumu, liecina AS Ventspils nafta paziņojums Nasdaq Riga.

Latvijas kuģniecība (LK) pārdevusi uzņēmumam AS Ventbunkers tai netieši piederošās AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) akcijas, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga biržā.

LK netieši ar tās koncerna ietilpstošās SIA Skonto nafta starpniecību piederēja 16% LNT akciju. Darījuma summa ir 15,4 miljoni eiro un šī summa ietver arī aizdevuma atmaksu 2,1 miljona eiro apmērā, ko iepriekš LNT bija izsniegusi SIA Skonto nafta.

Pirms šī darījuma LK koncernā ietilpstošā sabiedrība SIA Nafta Invest no Vladimira Solomatina iegādājās viņam piederošos 14% SIA Skonto nafta daļu un, tādējādi, pirms darījuma ar AS Ventbunkers, LK piederēja 100% SIA Skonto nafta daļu. Saņemtie naudas līdzekļi tiks izmantoti, lai atmaksātu LK koncerna aizdevumus, kas saņemti no AS Ventspils nafta.

AS Latvijas kuģniecība pieder 16 moderni kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 500 profesionāliem un augsti kvalificētiem jūrniekiem no Latvijas, un papildus tehniski pārvalda vēl 4 kuģus, kopumā vadot 20 kuģu lielu floti. LK flotes vidējais vecums ir 8 gadi. Visi kuģi saņēmuši ISM (International Safety Management) sertifikātus.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību šā gada pirmā pusgada neto peļņa sasniedza 4,35 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna ieņēmumus veido ienākumi no kuģniecības biznesa - 34,5 miljoni eiro un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa - 54,4 miljoni eiro.

Pērn attiecīgajā periodā AS Ventspils nafta zaudējumi bija 10,37 miljoni eiro.

Ventspils nafta termināls ieņēmumi palielinājās par 4,25 miljoniem eiro līdz 44,72 miljoniem eiro, kam par iemeslu bija neliels naftas produktu pārkraušanas apjomu kāpums līdz 6,4 miljoniem tonnu. Neto peļņa bija 6,76 miljoni eiro.

LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šā gada pirmajā pusgadā bija 3,34 miljoni tonnas. Ieņēmumi bija 9,66 miljoni eiro, savukārt neto peļņa palielinājās par 0,6 miljoniem eiro līdz 3,47 miljoniem eiro.

AS Ventspils nafta ir saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības zaudēšanu AS Ventspils nafta, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar abu pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Saskaņā ar paziņojumu Euromin papildus ieguvusi 45,19 miljonus akciju jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai tiešā veidā pieder 97,4 miljoni akciju jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Savukārt saskaņā ar LNT paziņojumu kompānijai vairs koncerna akcijas nepieder.

AS Ventspils nafta pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā; 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas lielākais kopuzņēmums Baltijā; 49,94% AS Latvijas kuģniecība, kas ir starp lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos pasaulē.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.