Plus Punkts bija nolemts bankrotam jau no brīža, kad iepriekšējais īpašnieks to izlēma pārdot, uzskata bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

Plus Punkts sākotnēji nopirka tabakas produkcijas vairumtirdzniecības uzņēmuma īpašnieks SIA Greis, kuru pārstāv Nikolajs Tomēr Greis krīzes gadi nepagāja nemanāmi, un, lai radušās problēmas risinātu, bija jāšķiras no kāda aktīva, sākumā Narvesen grupai tika iedots monopols uz preses izplatīšanu, tad izvēlējās pārdot arī Plus Punkts tīklu, saka F. Ļeonovs.

Ideja iegādāties mazumtirdzniecības tīklu šķita pievilcīga angļu un dāņu investoru grupai, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus, attīstot tīkla darbību Latvijā un Baltijas reģionā, padarot to par peļņu nesošu.

Pirms pārdošanas tika izpētīti finanšu dati, taču tie tika safabricēti, lai radītu maldīgu priekšstatu par kompānijas stāvokli un vērtību. Pēc datu izpētes pircējiem bija radušies jautājumi par informācijas ticamību, uz kuriem atbildes varēja sniegt tikai padziļināta datu un dokumentu izpēte, kā arī inventarizācija, par ko puses arī bija vienojušās, noslēdzot pirkuma līgumu 2012.gada septembrī, paredzot koriģēt iegādājamās kompānijas vērtību.

Analizējot SIA Plus punkts finanšu rādītājus, konstatēts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā, kad uzņēmumu kontrolēja dāņu investors Lars Lundgārds Simonsens (Lars Lundgaard Simonsen), kurš pārstāv SIA Plus punkts pircējus SIA Plus Punkts Holding Ltd, uzņēmums darbojies ar ievērojamiem zaudējumiem, no uzņēmuma neskaidrā virzienā ir aizplūduši ievērojami finanšu līdzekļi, kā arī nav veikti maksājumi preču un pakalpojumu piegādātājiem.

Ņemot vērā šos apstākļus, SIA Plus Punkts šobrīd gatavo dokumentus maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, Db.lv informēja SIA Plus punkts valdes locekle Tatjana Takčidi.

2012. gada decembrī SIA Plus punkts Īpašnieks Ibofa Establishment noslēdza līgumu par SIA Plus punkts 100% kapitāla daļu pārdošanu Dānijas investoram, kuru pārstāvēja minētais L. L. Simonsens. Darījuma nodrošināšanai L.L.Simonsens piesaistīja AS SEB banka finansējumu. Kopējā darījuma summa saskaņā ar līgumu bija 6,5 miljoni eiro. Uz šo brīdi pirkuma līguma noteikumi nav izpildīti. Sakarā ar saistību neizpiles situāciju Ibofa Establishment apturēja darījumu un atjaunoja kontroli pār SIA Plus punkts kapitāla daļām, paziņojumā presei skaidro Takčidi.

SEB banka impulsīvo preču mazumtirdzniecības ķēdes SIA Plus Punkts jaunajam īpašniekam SIA Plus Punkts Holding Ltd izsniegusi ilgtermiņa finansējumu, informēja bankas pārstāvji.

SEB bankas aizdevums tika izsniegts iegādes darījuma nodrošināšanai un Plus Punkts apgrozāmam kapitālam.

Kopējo aizdevuma summu puses neatklāj.

Šā gada martā par SIA Plus Punkts vienīgo īpašnieku kļuva SIA Plus Punkts Holding Ltd. Mazumtirdzniecības ķēdes iegāde veikta, SIA Plus Punkts Holding Ltd atpērkot kapitāldaļas no iepriekšējiem dalībniekiem.

Plus punkts valdes priekšsēdētaja Svetlana Kiseļova skaidro, ka iegādes darījuma mērķis un stratēģija ir attīstīt Plus Punkts Latvijā un uzbūvēt platformu turpmākai attīstībai Baltijas valstīs. Plus Punkts izaugsmes paaugstināšanai ir izvirzīti vairāki darbības virzieni: izveidot ātro uzkodu līniju, paplašināt privātā zīmola produktu loku, pārskatīt produktu klāstu, atvērt jaunas tirdzniecības vietas, kā arī veikt citas aktivitātes.

Pamatojoties uz līguma saistību nepildīšanu, vairākos mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts veikalos, kas atradās SIA Maxima Latvija tirdzniecības centros, ir atslēgta elektrība. To apstiprina Maxima Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Viņa norāda, ka Maxima Latvija nomnieku īres līgumos ir nosacījums, kas paredz, ja nomnieks nepilda savas saistības, piemēram, ilgāku laika periodu nemaksā īres naudu par telpām, tad līgums tiek lauzts. «Šajā konkrētajā gadījumā īrnieks nav pildījis savas saistības, izveidojies parāds par nomas maksu un komunālajiem maksājumiem, tādēļ ar 17.septembri nomas līgums ir lauzts.»

Tiesa, cik liels parāds ir izveidojies Plus punktam, Gulbe neatklāj. Tikmēr viņa atzīmē, ka Plus punkta tirdzniecības punktos patlaban ir atslēgta elektrība Maxima XXX veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē 88a, Rīgā, un Maxima XX veikalā, kas atrodas Dzelzavas ielā 6A, Rīgā.

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

Mazumtirdzniecības kiosku tīklam Plus Punkts mainījies īpašnieks, 100% uzņēmuma kapitāldaļām nonākot Rīgas un Dānijas uzņēmumiem piederošās SIA Plus Punkts Holding Ltd pārvaldībā, tāpat ir iecelta arī jauna Plus Punkts valde un padome, liecina Lursoft dati.

Līdz šim SIA Plus Punkts pilnībā piederēja Lihtenšteinā reģistrētai kompānijai Ibofa Establishment, bet laikā no 2001. līdz 2003. gadam – Latvijas uzņēmumam SIA Greis. Jaunās īpašnieces SIA Plus Punkts Holding Ltd dalībnieki ir Rīgā reģistrētā SIA Chardell assets Management Ltd, kurai pieder 51% Plus Punkts Holding Ltd kapitāldaļu, SIA PP Invest (33%) un Dānijā reģistrēta kompānija Urban Investments ApS.

SIA Plus Punkts valdes priekšsēdētāja amatā iecelta Svetlana Kiseļova, bet valdes locekļa amata pienākumus pildīs uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Raitis Kvēps. Savukārt valdi pametis līdzšinējais valdes loceklis Nikolajs Kočujevskis.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma Plus punkts veikalos pirms vairākām dienām atkal apturēta e-talonu tirdzniecība, jo uzņēmums atkārtoti nav atmaksājis SIA Rīgas karte naudu, kas iekasēta par pārdotajām sabiedriskā transporta biļetēm.

Kā norāda Rīgas kartes valdes loceklis Aleksandrs Brandavs, Plus punktam uzkrājies aptuveni 90 000 latu liels parāds, kas izveidojies dažu dienu laikā. Kamēr uzņēmums šo parādu neatmaksās, biļešu tirdzniecības termināļi tajos būs slēgti.

Brandavs atzina, ka ir grūti prognozēt, kad e-talonu tirdzniecība Plus punkta veikalos varētu tikt atsākta, jo šī uzņēmuma vadību plosa nesaskaņasun "Rīgas kartei grūti atrast kādu, kas uzņēmumā vēlētos un spētu uzsākt sarunas par parāda atmaksu. Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi ar Plus punkta veikaliem, Rīgas karte vēlas, lai uzņēmums ne tikai atmaksā parādu, bet arī veido depozītu.

Patlaban SIA Plus punkts veic pārrunas ar SIA Preses serviss un preses piegāde tiks atjaunota tuvākajā laikā, norādīts Plus Punkta paziņojumā.

«Līguma izpildes laikā periodiski rodas dažādas domstarpības, kuras puses parasti atrisināja līgumā paredzētajā strīdu izskatīšanas kārtībā. Arī šobrīd ir dažādi skatījumi uz vairākiem komercdarbības jautājumiem, kā tas dažreiz notiek starp partneriem,» norāda Plus Punkts pārstāve Svetlana Kiseļova.

«Mūs pārsteidz, ka šoreiz, lai risinātu iekšējas viedokļu atšķirības, Preses serviss nolēmis izmantot masu mediju starpniecību, apejot līgumā noteiktu strīdu izskatīšanas kārtību un neievērojot komercinformācijas konfidencialitātes principu, tajā pašā laikā noraidot visus mēģinājumus atrisināt nesaskaņu līguma noteikumu ietvaros,» norāda Plus Punkta pārstāve.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) no rītdienas līdz apstākļu noskaidrošanai apturējusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

Par uzlikto ierobežojumu atcelšanu varēs lemt tad, kad uzņēmums spēs pierādīt, ka tas var nodrošināt maksājumu pakalpojumu sniegšanu un ir izpildījusi pastāvošās saistības pret maksājumu pakalpojumu saņēmējiem, skaidro FKTK. SIA Plus Punkts šobrīd ir aizliegts pieņemt klientu naudas līdzekļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Tai pašā laikā tās pienākums ir izpildīt līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim pieņemtos klientu maksājumu rīkojumus.

FKTK atzīmē, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Ogres rajona tiesa izskatījusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksātnespējas pieteikumu, un atzinusi uzņēmumu par maksātnespējīgu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Maksātnespējas process pasludināts šā gada 23.oktobrī, bet administratora pienākumus pildīs Maija Stoļarova. Savukārt kreditori savus pieteikumus var iesniegt mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka oktobra vidū Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturēja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

FKTK atzīmēja, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Patlaban e-talonus joprojām nevar iegādāties daļā no SIA Plus punkts kioskiem, un arī Preses serviss vēl nav atjaunojis piegādes uz tiem, portāls db.lv uzzināja uzņēmumos.

E-talonu ieviesēja Rīgā SIA Rīgas karte mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs pastāstīja, ka e-talonu tirdzniecība ir apturēta 70% Plus Punkts kiosku. E-talonu pārdošanas termināli tiks pieslēgti brīdī, kad Plus Punkts būs pilnībā nokārtojis savas parādsaistības, kas mērāmas aptuveni 100 tūkstošu latu apmērā.

Arī SIA Preses serviss pārstāvji norādīja, ka pagaidām samaksa nav saņemta, taču kompānijas pārstāvji cer, ka drīzumā maksājumus saņems un varēs atsākt piegādes.

Db.lv jau ziņoja, ka par SIA Plus Punkts 100% daļu īpašnieku ir kļuvis SIA Plus Punkts Holding Ltd, kuru kontrolē Dānijas investori.

Mazumtirdzniecības kiosku tīkls Plus Punkts atkal pieder bijušajam īpašniekam - par tā 100% īpašnieku kļuvis uzņēmums Ibofa Establishment, liecina Lursoft dati.

Jāatgādina, ka martā 100% uzņēmuma kapitāldaļas nonāca Rīgas un Dānijas uzņēmumiem piederošās SIA Plus Punkts Holding Ltd pārvaldībā un tika iecelta jauna uzņēmuma valde un padome.

Savukārt augusta beigās valdē iecelta Tatjana Takčidi, nomainot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Svetlanu Kiseļovu un Raiti Kvēpu.

Ibofa Establishment reģistrēta Lihtenšteinā, un tās īpašumā Plus punkts bija no 2003. gada līdz pat šā gada sākumam.

Uzņēmuma pārstāvji komentārus pagaidām nesniedz, bet sola sniegt tuvāko dienu laikā.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Plus Punkts jaunie īpašnieki pēc uzņēmuma iegādes nāca klajā ar uzņēmuma attīstības plānu tuvākajiem pieciem gadiem, kas paredz Baltijas valstīs palielināt kopējo tirdzniecības vietu skaitu līdz 600 vienībām, bet pēc tam tika plānota uzņēmuma akciju emisija un to kotēšana vienā no oficiālajiem publiskiem sarakstiem.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme meitasuzņēmums SIA Rīgas karte vērsies policijā, lai no SIA Plus punkts atgūtu 64 e-talona tirdzniecības termināļus, norāda uzņēmuma valdes loceklis Aleksadrs Brandavs.

Plus punkts joprojām nav atmaksājis naudu par pārdotajām sabiedriskā transporta biļetēm 87 000 latu apmērā, tāpēc Rīgas karte, visticamāk, pieteiksies kā viens no kreditoriem uzņēmuma ierosinātajā maksātnespējas procesā.

Brandavs norādīja, ka Rīgas kartei patlaban visvairāk rūp 64 e-talona tirdzniecības termināļu atgūšana, kas nodoti Plus punktam. Tā kā uzņēmums pats izvairās no jebkādas komunikācijas, Rīgas karte septembra nogalē vērsusies policijā, lai lūgtu palīdzību iekārtu atgūšanā un tos varētu izvietot citās vietās, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pasažieriem plašākas un ērtākas iespējas iegādāties biļetes iepriekšpārdošanā.

Uzņēmums SIA Plus Punkts nomainījis savu juridisko adresi, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma jaunā juridiskā adrese atrodas Ogrē, Druvas iela 10.

Šī nav pirmā reize šogad, kad tiek mainīta uzņēmuma juridiskā adrese. Martā tā nomainīta no Ernesta Birznieka-Upīša ielas 18 Rīgā uz Aviācijas ielu 4.

SIA Plus Punkts reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitālu veido 1,572 miljoni latu.

2011.gadā SIA Plus Punkts strādājis ar 22,839 milj.Ls apgrozījumu un 358,828 tūkst.Ls peļņu. Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija liecina, ka pārskatu par 2012.gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Plus punkts nonācis atpakaļ pie iepriekšējā īpašnieka - Lihtenšteinas kompānijas Ibofa Establishment, liecina Firmas.lv informācija.

Kavētu norēķinu dēļ pašvaldības SIA Rīgas satiksme meitasuzņēmums SIA Rīgas karte apturējusi e-talonu tirdzniecību SIA Plus punkts tirdzniecības vietās, apstiprināja Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis.

Patlaban aptuveni puse biļešu tirdzniecības termināļu ir apturēti.

Kā ziņots, no 22.aprīļa preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss apturējis jaunu preses izdevumu piegādi SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, jo tirgotājs ir ilgstoši kavējis maksājumus par piegādātajiem preses izdevumiem.

Preses serviss pārstāvji portālam db.lv apstiprināja, ka joprojām maksājumi nav saņemti.

Preses izdevumu piegādes apturētas līdz brīdim, kamēr Plus punkts spēs pilnībā norēķināties par savām kavētajām parādsaistībām, kas pārsniedz 190 000 latu.

Aizvadītajā gadā mazumtirdzniecības franšīzes tīkls Narvesen Latvijā palielinājis apgrozījumu un sasniedzis uzņēmuma vēsturē lielāko peļņu no pamatdarbības (EBIT) - 1,4 miljonu latu, kas ir arī 26% pieaugums salīdzinājumā ar 2011. gadu.

Narvesen šogad attīstībā Latvijā plāno investēt 1,9 miljonus latu, lai pilnveidotu produktus un pakalpojumus, attīstītu IT sistēmas, lai atvērtu jaunu tirdzniecības vietas, kā arī ieveistu jaunu lojalitātes programmu.

Narvesen mazumtirdzniecības netto apgrozījums 2012. gadā sasniedza 45,3 miljonus latu, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš

Kopējie pārdošanas apjomi pērn palielinājušies, visstraujāko pieaugumu baudīja kafija un līdzņemamās uzkodas.

Pērn Narvesen ir investējis 348 tūkstošus latu 18 tirdzniecības vietu rekonstrukcijā, kā arī jaunu veikalu un kiosku atvēršanā. Pašlaik Latvijā darbojas 245 Narvesen tirdzniecības vietas un tajās ik mēnesi iepērkas vairāk nekā 3 miljoni klientu.

Mazumtirdzniecības kiosku tīklam Plus Punkts notikušas izmaiņas padomē, liecina Lursoft dati.

Padomē palicis viens padomes loceklis - dānis Jorgens Odgārds (Joergen Odgaard).

Jāpiebilst, ka marta sākumā tika veiktas izmaiņas uzņēmuma padomē un valdē īpašnieku maiņas dēļ. Padomē sāka strādāt padomes priekšsēdētājs Lars Lundgārds Simonsens (Lars Lungaard Simonsen), bet padomes locekļa amatā tika iecelts J. Odgārds un Dmitrijs Žuravļovs.

Tāpat SIA Plus Punkts valdes priekšsēdētāja amatā marta sākumā iecelta Svetlana Kiseļova, bet valdes locekļa amata pienākumus pildīs uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Raitis Kvēps. Savukārt valdi pameta valdes loceklis Nikolajs Kočujevskis. Patlaban valde turpina darboties esošajā sastāvā.

Kopš oktobra, kad tika slēgta tirdzniecība Plus punkts kioskos, konkurentu Narvesen tirdzniecības rādītāji nav būtiski mainījušies, audzis vien pārdotais e-talonu skaits, Db.lv informē Narvesen Baltija Personāla un komunikāciju departamenta direktors Andis Aleksandrovs.

E-talonu tidzniecības rādītāji kopš oktobra ir auguši par 10%.

«Kopumā šī situācija neatstāj nozīmīgu ietekmi uz Narvesen tirdzniecības vietu apgrozījumu, jo Latvijā ir labi attīstīts mazumtirdzniecības tirgus ar daudzām alternatīvām iepirkšanās vietām,» norāda A. Aleksandrovs.

Jau rakstīts, ka šā gada 15. oktobrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturējusi SIA Plus punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu.

Septembrī Plus punkta veikalos atkal tika apturēta e-talonu tirdzniecība, kā arī preses izdevumu piegādes, jo uzņēmums atkārtoti nav nokārtojis finansiālās saistības pret pakalpojumu sniedzējiem. Kopējā parādsaistību summa, ko Plus punkts ir parādā uzņēmumiem Preses serviss un Rīgas kartes, varētu būt mērāma ap 200 tūkst. latu.

Mazumtirdzniecības kiosku tīkls Plus Punkts apgrozījums pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir sarucis, taču uzņēmuma peļņa gan kāpusi vairāk nekā simts reizes, liecina Lursoft dati.

2011. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 22,8 milj. Ls, kas ir par 4,8 mazāk nekā 2010. gadā. Savukārt Plus Punkts peļņa augusi par 355,7 tūkst. Ls, sasniedzot 358,8 tūkst. Ls.

Plus Punkts vienīgais īpašnieks ir Lihtenšteinā reģistrētā kompānija Ibofa Establishment.

SIA Plus Punkts dibināta 1996. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,57 miljoni Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Ernesta Birznieka-Upīša iela 18.

Uzņēmuma valdē darbojas viens valdes loceklis – Nikolajs Kočujevskis, kas amatā iecelts 2009. gada decembrī. Kā liecina Lursoft dati, N. Kočujevskim pieder vairāki uzņēmumi, piemēram, SIA Greis loģistika, SIA Oxpaha, SIA Calculus, SIA Greis un citi. Pelnošākie viņam piederošie uzņēmumi ir SIA Greis un SIA Greis loģistika, kas nodarbojas ar tabakas izstrādājumu un alkohola, kā arī pārtikas produktu vairumtirdzniecību.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses Serviss no 22. aprīļa apturēs jaunu preses izdevumu piegādi SIA Plus Punkts tirdzniecības vietām, jo tirgotājs ir ilgstoši kavējis maksājumus par piegādātajiem preses izdevumiem.

Kā informēja Preses Serviss pārstāvji, preses izdevumu piegādes tiks apturētas līdz brīdim, kamēr Plus Punkts spēs pilnībā norēķināties par savām kavētajām parādsaistībām, kas pārsniedz 190 tūkstošus latu.

Plus Punkts vairākkārtēji ir ticis aicināts veikts parādsaistību nomaksu, tomēr, neskatoties uz šiem aicinājumiem, tāpat kā arī uz brīdinājumiem par piegāžu pārtraukšanu, uzņēmums nav sedzis savas parādsaistības SIA Preses Serviss.

«Saprotam, ka uzņēmējdarbībā nākas saskarties ar dažādiem sarežģījumiem un arī iepriekš ar uzņēmumu Plus Punkts esam veiksmīgi risinājuši situācijas par kavētiem norēķiniem, tāpēc ceru, ka uzņēmums spēs rast operatīvu risinājumu parādsaistību dzēšanai un preses izdevumu piegādes atjaunošanai,» situāciju skaidro Preses Serviss valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods.

Šonedēļ darbu sāk “Centrālās laboratorijas” mobilais testu nodošanas punkts – pacientus tajā pieņems tikai pēc iepriekšēja pieraksta, un šis jauninājums nodrošinās procesa mobilitāti Latvijas pašvaldībās.

Mobilais analīžu nodošanas punkts izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju straujo saslimšanu ar Covid-19 un līdz ar to paaugstināto pieprasījumu attiecīgu analīžu veikšanai šī vīrusa noteikšanai.

“Esam gandarīti, ka esam savlaicīgi aprīkojuši mobilo Covid paraugu nodošanas punktu un, strauji pieaugot saslimstībai, varam sniegt pakalpojumu tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai. Šonedēļ mobilais analīžu nodošanas punkts sāk pirmos reisus uz Jūrmalu,” informē Stella Lapiņa, “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja.

Jāatzīmē, ka pašreiz šādi iespējams nodot tikai valsts apmaksātas koronavīrusa SARS-CoV-2 PĶR analīzes.

“Centrālā laboratorijas” mobilais analīžu nodošanas punkts Jūrmalā atradīsies Kauguros - Skolas ielā 44.

Vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Greis pērn apgrozījis 61,63 miljonus eiro, kas ir par 21,74% mazāk nekā gadu iepriekš, gadu noslēdzot ar 2,649 miljonu eiro zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Lai gan aizvadītā gada saimniecisko darbību SIA Greis vadība raksturo kā veiksmīgu un rentablu, ievērojamu iespaidu uz uzņēmuma finanšu rezultātiem atstājusi ilglaicīgā partnera SIA Plus Punkts maksātnespēja, kā rezultātā uzņēmumam nācies SIA Plus Punkts neizpildītās saistības 2,834 miljonu eiro vērtībā iekļaut šaubīgo debitoru uzkrājumos.

Aizvadītajā gadā uzņēmums noslēdzis sadarbības līgumu ar British American Tobacco par tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kā arī turpinājis savu darbu vairumtirdzniecības sfērā ar tādiem preču zīmoliem kā MacCoffee, mobilo sakaru priekšapmaksas kartēm Amigo, LMT Okarte, Toshiba baterijām, Sico prezervatīviem.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.