Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Viens no šī brīža Kārsavas novada nozīmīgākajiem projektiem ir Kārsavas vidusskolas stadiona pārbūve, informē Kārsavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krivmane.

Projekta plānošana iesākta jau 2013. gadā ar plāniem to realizēt līdz 2016. gada rudenim.

2013. gadā sākās Kārsavas stadiona rekonstrukcijas plānošana – tika izveidota darba grupa, organizētas sabiedriskās apspriedes un veidotas iedzīvotāju aptaujas, lai izstrādātu ieceres skiču projektu.

Izstrādātājā Kārsavas pilsētas stadiona rekonstrukcijas skiču projektā paredzēts izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu stadionu, demontējot veco stadionu un nogriežot vecos kokus esošā stadiona teritorijā. Paredzēts ierīkot vairākus sporta sektorus: futbola laukumu ar vārtiem, daudzfunkcionālo laukumu ar mākslīgo segumu, 100 m skrejceļu, 3 skrejceliņus apkārt stadionam, tāllēkšanas bedri, lodes mešanas sektoru. Teritoriju paredzēts apgaismot un labiekārtot.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Tallina sākusi ieviest "viedo" ielu segumu, kas pārveido saules enerģiju, ļaujot izmantot to praktiskām vajadzībām, totarp apgaismošanai un apledojuma novēršanai.

Īstenojot pilsētas Vides un komunālās saimniecības departamenta projektu, aizvadītā gada nogalē septiņās Tallinas vietās atklāti šādi inovatīva seguma posmi, kuru kopējā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus.

Līdztekus saules enerģijas pārveidošanai visām šīm zonām ir arī papildu funkcijas, kas palīdz regulēt satiksmi un palielināt drošību uz gājēju pārejām, Igaunijas galvaspilsētas pašvaldības paziņojumā norādījis vicemērs Kalle Klandorfs.

Cita starpā, uz pārejām šāds segums dublē luksofora gaismu, tas spēj arī kausēt sniegu un ledu, neļaujot veidoties apledojumam.

Tikai 20% pārveidotās saules enerģijas tiek izmantoti apgaismojumam, pārējais noder apsildīšanā - ja gaisa temperatūra ir ap nulli, "viedais" segums būs siltāks par apkārtējo gaisu un sniegs uz tā kusīs un iztvaikos. Apledojuma novēršana gan nav galvenā šāda seguma funkcija, bet to var uzskatīt par noderīgu blakusparādību.

Amerikas latviete Linda Bilsens-Brolis ir pārliecināta, ka urbānajiem dārziem un kompostam tajos ir nākotne ne tikai mazpilsētās, bet arī ASV metropolēs

Šovasar viņa ciemojās Latvijā, lai dalītos savā pieredzē par to, kā kompostēšanas kustība tiek attīstīta Vašingtonā un citās ASV pilsētās, un smeltos idejas no Latvijas. «Man patīk, ka latvieši vēl ir cieši saistīti ar dārzkopību un lauksaimniecību. Tas ir piemērs, kuru vedīšu mājās. Amerikā cilvēki ir tik tālu no dārzkopības, ka pat nezina, no kurienes nāk viņu ēdiens un kur nonāk organiskie atkritumi, kad tie tiek izmesti konteinerā,» stāsta biedrības Institute for Local Self-Reliance (ILSR) projektu menedžere L. Bilsens-Brolis.

Šķiet pašsaprotami

ILSR ir bezpeļņas organizācija, kurai ir vairākas darbības sfēras, un tā ir attīstījusi kompostēšanas kopienas ASV galvaspilsētā Vašingtonā un citviet Amerikā, kā arī izstrādājusi rokasgrāmatu, lai veicinātu iedzīvotājus veidot kopienu kompostu. Tāpat organizācija darbojas telekomunikācijas un enerģētikas jomā, un tās mērķis ir apvienot cilvēkus kopienās, lai tie kļūtu pašpietiekami un neatkarīgi no lielajiem uzņēmumiem, kas nodrošina, piemēram, interneta pakalpojumu vai apsaimnieko atkritumus. Paralēli darbam organizācijā L. Bilsens-Brolis kopā ar savu vīru, kurš arī ir Amerikas latvietis, savā piemājas dārzā audzē dārzeņus un augļus, kā arī veido kompostu un uzņem viesus, kuriem stāsta par savu zaļo dzīvesveidu. Dārza iekopšana un komposta veidošana Amerikā ir retums, un Lindas ģimeni pat apciemoja pirmā lēdija Mišela Obama, lai parādītu plašākai sabiedrībai, ka urbānā dārzkopība ir iespējama. «M. Obama tolaik uzsāka kampaņu, kas atbalsta aktīvu dzīvesveidu un mudina ikvienu amerikāni tam pievērsties, it īpaši jauniešus, kuru vidū ir aptaukošanās problēmas. Man piezvanīja no kādas TV programmas un teica, ka vēlas intervēt mūs par to, kā pilsētnieki iekopj mazdārziņu. Viņi neko neteica, ka ieradīsies arī pirmā lēdija. Tas mums bija pārsteigums,» atminas L. Bilsens-Brolis. Taujāta, kādēļ viņu aizrāvusi vēlme popularizēt pilsētnieku vidū kompostēšanas nozīmīgumu, L. Bilsens-Brolis teic, ka studiju gados, mācoties dabas resursu menedžmentu jeb apsaimniekošanu, viņa sāka interesēties par ilgtspējīgu lauksaimniecību. Pēc dažiem gadiem viņa kopā ar savu domu biedru, kurš nu jau ir viņas vīrs, apceļoja pasauli, lai uzzinātu, kā lauksaimniecība noris citviet. «Lielisku piemēru redzējām Austrumu Ugandā, kur kompostēšanai tiek pievērsta liela nozīme, un tā ir daļa no lauksaimniecības. Turklāt no organiskiem atkritumiem tiek ražota arī biogāze, kas palīdz apgaismot mājas. Šādi vietējie iedzīvotāji kļuvuši pašpietiekami. Atgriežoties ASV, es sāku strādāt ILSR, kas māca cilvēkiem pareizi kompostēt, kā arī cenšamies, lai to atbalsta pilsētu pašvaldības. Latvijā tas nav vajadzīgs, jo tā nav sveša ideja, bet ASV cilvēki ir tā attālinājušies no laukiem, ka nesaprot, no kurienes nāk viņu ēdiens. Tāpat arī lauksaimniekiem Amerikā ir grūta dzīve, un viņus šajā valstī pietiekami nenovērtē,» akcentē L. Bilsens-Brolis. Viņa ievērojusi, ka daļa no ASV iedzīvotājiem strādāšanu lauksaimniecībā vai savā mazdārziņā saista ar kaunu, jo viņu senči savulaik ir bijuši vergi.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Miljards elementu summa. Tā Imants Lancmanis raksturo mūsdienu demokrātiju, un tā varētu apzīmēt arī viņa mūža darba vietas – spožās Rundāles pils – restaurācijas un iekārtošanas pabeigšanu tieši valsts simtgadē

Pašlaik Imants Lancmanis Rundāles pils direktora amatā vada pēdējās nedēļas, turpmāk viņš ir iecerējis pievērsties rakstīšanai un gleznošanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Nosauciet dažas pilis vai muižas, kuras tagad būtu jāglābj par katru cenu!

Labi zinu, ko maksā atjaunot ēku. Un tāpēc neloloju lielas cerības kaut ko izglābt. Viens piemērs ir Kaucmindes muiža – tā ir postaža. Esmu gan redzējis – olalā! – veselu rindu muižu glābēju ar lielām idejām. Arī tajā pašā Kaucmindē, kad 1990. gadā šeit ieradās grāfs Seržs fon der Pālens ar mērķi muižu atjaunot. Taču viņam nepatika līdzās uzceltās balto ķieģeļu mājas. Pēc tam sekoja Māris Gailis seniors un Māris Gailis juniors, tagad atkal īpašnieki un beidzot ar labu ieceri. Būtībā neviens ieguldījums kādā pilī, lai ierīkotu viesnīcu, nekad nevar atmaksāties. Mālpils un Rūmene ir gadījumi, kad īpašnieki var atļauties sev to kā prieku. Viņi nekad neatgūs visu, kas ieguldīts. Pie manis ir braukuši daudzi cilvēki mirdzošām acīm. Pf! Kaucminde ir spoža, un tagad ir iecere tur veidot medicīniska tipa iestādi senioriem, kādas ir ļoti izplatītas Vācijā. Bet! Vispirms ir jāiegulda liela nauda, taču rentēšana sāksies tikai ar ļoti lielu gaidīšanu.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma trešdien, 30. septembrī, Rundāles novadā, SIA «Bauskas tirgotājs» telpās Pilsrundālē, atkal darbojas bankomāts, ziņo reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Svinīgajā notikumā bankomātu Pilsrundālē pirmo reizi izmēģināja «Swedbank» klientu apkalpošanas pārvaldes Rīgas reģiona vadītājs Dzintars Kalniņš, izņemot desmit eiro banknoti. To pašu izdarīja Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš atklāja, ka brīvdienās ar kolēģiem dosies braucienā uz Udžates-Trevano pašvaldību Itālijā, tāpēc skaidra nauda noderēs.

Bankomāta atklāšanas brīdī veikalā «Vesko» iepirkās Rundāles pils darbinieks Arvis Druviņš. Viņš stāsta, ka ir baušķenieks, tāpēc skaidru naudu var izņemt pilsētā, savukārt vietējiem tā ir ikdienas nepieciešamība.

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ekonomikas izaugsme ir palēninājusies, un, lai gan pakāpeniski pieņemsies spēkā un kļūs arī sabalansētāka (proti, ne tik daudz balstīta uz patēriņu), tā tomēr saglabāsies lēnāka nekā pēckrīzes atsitiena gados, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Ārējā vide vēl arvien būs samērā vāja, lai arī pamazām uzlabosies. Pēc Saeimas vēlēšanām būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav gaidāmas un arī reformu ieviešanas gaita, visticamāk, saglabāsies ļoti gausa.

Atšķirības attīstīto ekonomiku izaugsmes tempos kļūst arvien izteiktākas. Piemēram, ASV ekonomika stabili aug, kamēr eirozonas atgūšanās buksē, pat neskatoties uz jau pat ļoti agresīviem Eiropas centrālās bankas stimuliem. Svarīga loma eirozonā ir Vācijas ekonomikai, kuras iekšējais pieprasījums pēdējā laikā licis vilties. Swedbank ekonomisti uzskata – lai vecinātu izaugsmi tuvākajā nākotnē, būs nepieciešami arī fiskālās politikas stimuli, taču ir bažas, vai par to varēs rast politisku vienošanos.

Latvijā būtu jāapsver atsevišķu dabas resursu nodokļa (DRN) un akcīzes nodokļa (AN) likmju palielināšanas iespējas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā dabas resursu un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Darba grupa iesaka izvērtēt nepieciešamību atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem, indeksēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes visiem transportlīdzekļiem, jo pēdējā TEN pārskatīšana tika veikta 2021.gadā, ieviešot TEN aprēķināšanu, ņemot vērā CO2 izmešus pēc WLTP metodes.

Tiek ieteikts izvērtēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atvieglojumus komersantu īpašumā esošajiem elektrotransportlīdzekļiem, tādējādi veicinot to izmantošanu komercpārvadājumos.

Nodokļu darba grupa rosina dīzeļdegvielai un petrolejai, kuru izmanto kā kurināmo, paaugstināt AN pakāpeniski - sākot no 2025.gada un atkārtoti no 2027.gada, jo AN likme kurināmajam nav pārskatīta kopš 2021.gada 1.jūlija.

Turpmāk šī gada gaitā banku peļņa mēreni kritīsies, sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Purgaile intervijā sacīja, ka pirmais ceturksnis tiešām ir sācies ar apjomīgiem peļņas rādītājiem visā banku sektorā. Tam ir ļoti vienkāršs matemātisks skaidrojums. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes cēla pakāpeniski, un tas nozīmē, ka arī kredītu likmes cēlās pakāpeniski, jo ir sešu, 12 mēnešu EURIBOR likme.

"Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī visiem kredītiem likmes vēl nebija mainījušās. Arī depozītiem likmes cēlās pakāpeniski un iedzīvotāji līdzekļus no norēķinu kontiem uz depozītiem pārlika pakāpeniski. Tādēļ šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniegts maksimālais peļņas apjoms," skaidroja Purgaile.

Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem eksporta daļa apgrozījumā patlaban veido ap 71%, un šo gadu uzņēmumi plāno noslēgt ar vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu un noturētām eksporta daļām, liecina Swedbank veiktā ražojošo uzņēmumu aptauja.

Lai gan piesardzīgi, bet tiek plānotas arī investīcijas, lielākoties efektivitātes palielināšanas pasākumos.

«Aptaujas rezultāti apliecina mūsu ražojošo uzņēmumu augsto eksporta spēju un fokusēšanos un eksporta īpatsvara noturēšanu, vienlaikus palielinot kopējo apgrozījumu. Investīciju plānos gan izpaužas piesardzība, un investīciju uzsvars vairāk vērsts un efektivitātes vingrinājumiem, nevis jaunu produktu radīšanu. Visbiežāk minētais šķērslis izaugsmei gan Latvijā, gan Igaunijā ir – pieprasījums. Taču gadījumā, ja pieprasījums rodas, bet nav attiecīgās jaudas, ir risks, ka uzņēmums nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Ieteicama būtu arī lielāka uzmanība uz jaunu tirgu apgūšana un jaunu produktu attīstīšanu, kur ir nepieciešamas arī aktīvākas investīcijas,» saka Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Astoņas Eiropas Savienības (ES) valstis apņēmušās līdz 2030.gadam pakāpeniski atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā, otrdien paziņojušas amatpersonas.

Valstu solījumi Eiropas Komisijai (EK) ir ieguldījums bloka centienos izpildīt ANO Parīzes klimata vienošanās mērķus.

«Arvien vairāk un vairāk dalībvalstu nāk klajā ar politiskajiem solījumiem pakāpeniski atteikties no akmeņoglēm nākamajā desmitgadē,» norādīja ES klimata pārmaiņu un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kaņete.

Francija plāno pakāpeniski atteikties no akmeņogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā līdz 2022.gadam, bet Itālija un Īrija līdz 2025.gadam, atklāja Kaņete.

Dānija, Spānija, Nīderlande, Portugāle un Somija plāno šo uzdevumu paveikt līdz 2030.gadam, pavēstīja komisārs.

ES enerģētikas komisārs Marošs Šefčovičs nodēvēja šo valstu solījumus par «diezgan nozīmīgu signālu, kas nāk no diezgan nozīmīga dalībvalstu skaita".

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

G7 valstis svētdien solījušas pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas, bet neprecizēja, ko tieši katra valsts darīs.

G7 valstu - ASV, Kanādas, Vācijas, Francijas, Japānas, Lielbritānijas un Itālijas - līderi šodien videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā.

Pēc videokonferences G7 valstis paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas importa vai to aizliegt.

Kopīgajā paziņojumā G7 valstis solīja to darīt organizēti un pakāpeniski, dodot laiku pasaulei nodrošināt alternatīvas piegādes.

"Tas būs smags sitiens [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina ekonomikas galvenajai artērijai un liegs viņam ienākumus, kas viņam nepieciešami kara finansēšanai," paziņoja Baltais nams.

Ģeopolitiskais risks saistībā ar situāciju Ukrainā šobrīd ir būtiskākais risks Latvijas ekonomikas izaugsmei, teikts otrdien Ministru kabinetā uzklausītajā Ekonomikas ministrijas progresa ziņojumā par Latvijas nacionālās reformu programmas Eiropa 2020 stratēģijas kontekstā īstenošanu.

Starp galvenajiem ārējās vides riskiem minami notikumi Ukrainā, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās Krievijā, ilgstoši zemas inflācijas draudi ES, Ķīnas un citu attīstības valstu izaugsmes samazināšanās, kā arī ASV monetārās politikas izmaiņas.

Papildus ārējās vides riskiem makroekonomiskā scenārija izpildi ietekmēs arī iekšējie faktori – uzņēmumu iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus un īstenot investīciju projektus, lai palielinātu ražošanas jaudas, situācija darba tirgū, kreditēšanas attīstība u.c. faktori, kas tiešā veidā ietekmē valsts kredītreitingu, procentu likmes, konfidences rādītājus un iekšzemes pieprasījumu.

Rīgas plānošanas reģions (RPR) kopā ar nozares ekspertiem plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas ietvaros izstrādājis vīziju, kā reģions attīstīsies līdz 2030.gadam. Tā paredz, ka 2030.gadā Rīgas plānošanas reģiona administratīvā nozīme Baltijas ekonomikā kļūs vēl lielāka. Tajā varētu dzīvot 1,1 miljons iedzīvotāju, bezdarbs varētu samazināties līdz 5%, savukārt iekšzemes koprodukts uz vienu iedzīvotāju varētu veidot 15 000 eiro, kas būtu par 30% vairāk nekā līdz šim.

Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs, ir pārliecināts: «Rīgas plānošanas reģions pēc ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem ir lielākais reģions ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Ņemot vērā mūsu prognozes, varam secināt, ka tā loma tuvāko piecpadsmit gadu laikā tikai pieaugs un tas varētu kļūt par nozīmīgāko Baltijā.»

Rīgas plānošanas reģiona izstrādātā attīstības vīzija paredz, ka reģiona loma ekonomikā būtiski pieaugs, samazinoties bezdarbam, bet pieaugot iekšzemes kopproduktam. Aktīvo uzņēmumu skaits un uzņēmumi, kas darbojas inovāciju jomā, varētu pieaugt par 30%. Pieaugs arī lidostas Rīga loma, pasažieru skaitam sasniedzot 7,5 miljonus, bet tiešie reisi varētu pieaugt par 25%.

Veicot revīziju plānošanas reģionos par to funkciju izpildi, Valsts kontrole secinājusi, ka darbības nav jēgpilnas, tās tiek imitētas, šodien žurnālistiem pavēstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts ik gadu plānošanas reģioniem atvēl teju 19 miljonus eiro. Plānošanas reģioni tiem uzticētos uzdevumus mēģina pildīt, taču darbības tiek imitētas. Pēc Krūmiņas domām, skumjākais ir tas, ka darbību imitācijai tiek tērēti ievērojami valsts budžeta līdzekļi.

Valsts kontroles padomes locekle Marita Salgrāve skaidroja, ka iemesls tam ir robi normatīvajos aktos, kā arī nepietiekama uzraugošo iestāžu kontrole pār reģioniem. To nepietiekami dara gan Satiksmes ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Viens no būtiskākajiem uzdevumiem, kas plānošanas reģioniem ir uzticēts, ir pasažieru pārvadāšanas kompensācijām novirzītās naudas apsaimniekošana - Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, ka valsts piešķirtie līdzekļi tiek apsaimniekoti saimnieciski. Nav gūta pārliecība, ka 2011. un 2012.gadā izmaksātās kompensācijas no valsts budžeta ir izmaksātas pamatoti. «Ne tikai Valsts kontrole, bet arī paši plānošanas reģioni nevarēja izsekot izdevumiem,» teica Salgrāve.

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.