Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, ko noteica tirgus dalībnieku cerības uz «Breksita» atlikšanu. ASV un Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Britu mārciņas vērtības pieaugums notika pirms tam, kad Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru noraidīja izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja «Breksita» vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.

Tā kā bezvienošanās «Breksits» trešdien tika noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par «Breksita» atlikšanu.

«Potenciālā »Breksita« atlikšana palīdz uzturēt mārciņas vērtību, tomēr neziņa ierobežo tās kāpuma potenciālu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas delegācijas vienojās par deklarācijas projektu attiecībām pēc «Breksita».

ASV biržu indeksi nemainījās, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena – un biržas bija slēgtas.

Britu mārciņas padārdzināšanās dēļ saruka Londonas biržas indekss. Eiropas biržu indeksu kritumu sekmēja arī krasas naftas cenu svārstības, bažas par tirdzniecības karu un Itālijas budžeta problēmas.

Mārciņas vērtības straujais kāpums nedaudz tika nobremzēts, kad analītiķi secināja, ka pēcbreksita attiecību deklarācijas projektā ir maz kā tāda, kas attaisnotu šīs valūtas ilgtspējīgu padārdzināšanos.

«Neraugoties uz pozitīvo valodu, projekta tekstā ir grūti atrast daudz ko tādu, ko mēs jau nezinājām,» sacīja risku pārvaldības konsultāciju uzņēmuma JCRA analītiķis Džošua Robertss.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un pret eiro trešdien saruka, jo Lielbritānijas valdības lēmums uz laiku apturēt parlamenta darbu palielināja bezvienošanās Brexit iespējamību.

Akciju cenu dinamikā pasaulē bija dažādas tendences. ASV akciju cenas noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu, investoriem noliekot malā bažas par pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka parlamenta darba pārtraukums tiks pagarināts līdz 14.oktobrim, kas ir apmēram divas nedēļas pirms 31.oktobrī gaidāmās valsts aiziešanas no Eiropas Savienības (ES).

Britu mārciņas vērtība pret dolāru un pret eiro kritās par vairāk nekā 1%, bet vēlāk šis kritums daļēji samazinājās.

«Mārciņas krituma temps atkal demonstrē valūtas uzņēmību pret bailēm no Brexit,» sacīja tirdzniecības grupas FXTM tirgus analītiķis Hans Tans.

Britu mārciņas vērtība otrdien kritās, ko noteica saspīlējums jautājumā par «Breksita» vienošanos, bet ASV un Eiropas pasaules biržu indeksi lielākoties pieauga.

Lielbritānijas parlaments otrdienas vakarā atkārtoti noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Britu mārciņas vērtība pirms tam otrdien kritās, kad valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss paziņoja, ka Mejas pirmdien panāktas «Breksita» vienošanās izmaiņas nav mainījušas juridisko risku, ka Lielbritānija «uz nenoteiktu laiku un nebrīvprātīgi» iestrēgtu tā sauktajā pagaidu risinājumā Īrijas robežas jautājumā.

«Sterliņu mārciņa strauji kritās pēc Koksa paziņojuma,» sacīja «ThinkMarkets» analītiķis Naīms Aslams.

«Viņa viedoklis bija vissvarīgākais; tagad, kad viņš licis saprast, ka jaunākais darījums ir maznozīmīgs, durvis ir plati atvērtas sterliņu mārciņas kritumam.»

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ko noteica haotiskā Brexit procesa turpināšanās, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja mārciņas vērtības kritums. Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss nedaudz kritās.

Volstrītas indeksi palielinājās, stabilizējoties ASV obligāciju ienesīgumam.

Lielbritānijas valdība iecerējusi piektdien rīkot trešo parlamenta balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos.

«Mārciņa šodien palika zem spiediena,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems.

«Kritums ir bijis diezgan stabils un ne sevišķi dramatisks pēc dabas, bet šī kustība var iegūt impulsu dažu nākamo dienu laikā, ja pašreizējais politiskais strupceļš neizrādīs nekādas atslābuma pazīmes, šķietami atjaunojoties bezvienošanās [breksita] perspektīvām,» teica Čītems.

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Investoriem jābūt gataviem, ka līdz gada beigām vai nākamā gada sākumam Lielbritānijas mārciņa ar dolāru varētu sasniegt paritāti, raksta MarketWatch.

Pēc aizvadītās nedēļas negaidītā referenduma iznākuma mārciņas vērtība pret dolāru saruka par vairāk nekā 12%, pēc tam gan nedaudz atgūstot, tomēr pirmdien kritums turpinājās, un valūtas vērtība sasniedza jaunu 30 gadu zemāko atzīmi – 1,3121 dolāru.

«Mēs uzskatām, ka investoriem ir jāsagatavojas, ka mārciņas vērtība nākamo mēnešu laikā diezgan ievērojami vājināsies, kamēr vien ap Lielbritānijas tālāko rīcību saglabāsies neskaidrības,» uzskata Scotiabank galvenais valūtu stratēģis Šons Ozborns.

1980.gados mārciņas vērtība saruka līdz rekordzemam līmenim, reaģējot uz Lielbritānijas ekonomikas iekrišanu recesijā. Patlaban nav daudz iemeslu, kas varētu neļaut mārciņai šķērsot tehniskā atbalsta līmeni, un ja tā nokritīsies zem 1,30 dolāru līmeņa, kas ir atzīme, pie kuras Lielbritānijas valūta tirgojas patlaban, tas var likt tās vērtībai tuvāko mēnešu laikā sasniegt rekordzemus līmeņus.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ES valstu līderiem Briselē spriežot par Brexit atlikšanu, savukārt ASV biržu indeksi pieauga, investoriem uzskatot par mazsvarīgām bažas par ASV ekonomiku.

Mārciņas vērtība, kas tiek uzskatīta par barometru ieilgušajā Brexit sāgā, samazinājās, pieaugot bažām par iespējamu Lielbritānijas aiziešanu no ES bez vienošanās.

Lielbritānijas premjere Terēza Meja ieradās Briselē, lai pārliecinātu pārējo ES valstu līderus dot vairāk laika breksita īstenošanai.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēma piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, un Meja piekrita šim piedāvājumam.

«Investori trešo reizi šonedēļ ignorēja spēcīgos Lielbritānijas ekonomikas datus, jo viņu uzmanību novērsa breksita drāma,» sacīja «City Index» vecākā analītiķe Fiona Činkota, komentējot mārciņas vērtības krišanos.

Lielbritānijas mazumtirdzniecības noieta apjoms februārī pieauga par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Anglijas Banka tomēr pauda bažas, ka tālākas «neskaidrības» par Brexit var ievērojami ietekmēt uzņēmumu tēriņus.

ASV akciju cenas trešdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa optimistiskiem komentāriem par tirdzniecības sarunām ar Ķīnu.

ASV investori lielākoties pievērsa maz uzmanības Pārstāvju palātas uzsāktajai impīčmenta izmeklēšanai pret Trampu. Britu mārciņas vērtība kritās saistībā ar neskaidrību par breksitu, bet naftas cenas samazinājās pēc ziņojuma par ASV naftas rezervju palielināšanos. Trampa asās piezīmes par Ķīnu ANO Ģenerālajā asamblejā otrdien bija viens no ASV biržu indeksu samazināšanās faktoriem. Savukārt trešdien Tramps sacīja, ka tirdzniecības vienošanās ar Ķīnu var tikt noslēgta ātrāk, nekā tika gaidīts. Investori ieņēma nogaidošu nostāju pret uzsākto impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu.

Šāda reakcija «vedina uzskatīt, ka tirgus negrasās pārmērīgi uztraukties par izmeklēšanu šajā stadijā, kad [ziņu] virsraksti ir nopietni, bet svarīgu faktu ir maz,» rakstīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru pirmdien pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa plāno atgriezties Briselē, lai apspriestu «Breksita» vienošanās izmaiņas.

Londonas biržas indekss pirmdien pavisam nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV biržas pirmdien bija slēgtas, jo valstī bija brīvdiena – Mārtina Lutera Kinga diena.

Lielbritānija 29.martā var izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, ja parlaments nepanāks izstāšanās pagarināšanu vai netiks izstrādāts alternatīvs plāns, ar kuru būtu apmierināta arī Brisele.

«Ja vien britu premjere nav nodomājusi izdarīt politisku pašnāvību, [izstāšanās] pagarināšanas pieprasījums ir visticamākais scenārijs un ES, ļoti iespējams, piekritīs; tā būtu pozitīva notikumu attīstība, kas atkal paceltu britu mārciņas vērtību virzienā uz 1,30 ASV dolāriem par mārciņu,» prognozēja ADSS pētījumu vadītājs Konstantins Antis.

ASV biržu indeksi otrdien turpināja pieaugt pirms ASV prezidenta Donalda Trampa runas par stāvokli valstī, savukārt Londonas biržas indekss kāpa līdz divos mēnešos augstākajam līmenim, ko veicināja mārciņas vērtības kritums un energompānijas BP gada peļņas pieaugums.

Ievērojami pieauga arī citi Eiropas biržu indeksi. Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāri kritās pēc ziņas, ka aktivitāte Lielbritānijas pakalpojumu sektorā janvārī gandrīz apstājusies, kompānijām uztraucoties par gaidāmo «Breksitu».

Mārciņas vērtības kritums veicināja Londonas biržas indeksa FTSE 100 palielināšanos, jo tajā pārstāvētas lielās daudznacionālās kompānijas, kuru peļņa ir ASV dolāros un eiro.

«BP rezultāti un vājāka mārciņa ir uzdzinuši FTSE 100 līdz jaunam divu mēnešu maksimumam,» sacīja IG analītiķis Kriss Bošāns.

«Akciju tirgi visā pasaulē vēl arvien ir labā noskaņojumā,» viņš piebilda.

BP akcijas cena kāpa par vairāk nekā 5% pēc ziņas, ka tās neto gada peļņa pērn gandrīz trīskāršojusies līdz 9,4 miljardiem ASV dolāru (8,2 miljardiem eiro) naftas cenu pieauguma dēļ.

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

Investorus iedrošināja ziņa, ka ASV un Ķīnas līderi atsāk centienus atrisināt tirdzniecības karu pirms šomēnes plānotas sanāksmes Argentīnā.

«Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardillo sacīja, ka ASV uzņēmumu akciju cenas var pieredzēt spēcīgus kāpumus gada beigās, ja investori noticēs ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās iespējamībai un ja naftas cenas turpinās pieaugt.

ASV akciju cenas kopš pagājušās nedēļas bija sarukušas, investoriem samazinot aktivitāti pēc bažām par pieprasījuma vājināšanos, naftas cenu kritumu un globālās izaugsmes palēnināšanos.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas biržā nedaudz pieauga pēc 12 dienas ilguša krituma. Naftas kompāniju «Exxon Mobil» un «Chevron» akciju cenas palielinājās attiecīgi par 1% un 2%.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās pēc jauna parlamenta balsojuma saistībā ar Brexit, Eiropas biržu indeksi pieauga, bet ASV biržu indeksi lielākoties saruka.

Londonas biržas indekss palielinājās, ko veicināja mārciņas vērtības kritums, kas parasti sekmē daudznacionālo uzņēmumu akciju cenu celšanos.

«Mārciņa ir atkāpusies no daudzu mēnešu augstākajām vērtībām pret [ASV] dolāru un eiro, kas tika sasniegtas vakar pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments nobalsoja pret izstāšanos no ES bez vienošanās,» sacīja tirdzniecības grupas «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Parlaments pēc tam nolēma lūgt ES atlikt Brexit vismaz līdz jūnija beigām, bet bloķēja ierosinājumu sarīkot jaunu referendumu par izstāšanos no ES.

Jaunākie pavērsieni «Brexit karuselī», kā to nosauca XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems, veicināja piesardzīgu optimismu par mārciņas vērtības tālāko virzienu.

Britu mārciņas vērtība pirmdien kritās, turpinoties neskaidrībai par Brexit, bet ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Neskaidrība sasniedza kulmināciju, kad Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņoja, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Mārciņas vērtības kritums palīdzēja pieaugt Londonas biržas indeksam FTSE 100, jo šajā biržā ir pārstāvēti daudz multinacionālo uzņēmumu ar peļņu citās valūtās.

Eirozonā Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss palielinājās. Volstrītas biržu indeksi uzrādīja nelielus pieaugumus.

«Pateicoties mārciņas nedrošajam startam, FTSE varēja turpināt savu neseno kāpumu,» atzīmēja tirdzniecības grupas «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Valdot bažām par bezvienošanās breksitu, sterliņu mārciņas kurss otrdien sasniedza gadiem ilgi neredzētu zemu līmeni, taču sāka pieaugt pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons zaudēja svarīgā parlamenta balsojumā un šīs bažas mazinājās.

«Tirgi uzskata bezvienošanās breksitu Borisa Džonsona vadībā par sliktāko scenāriju, tāpēc uztver jebko, kas to apdraud, par pozitīvu mārciņai,» norādīja IG analītiķis Džošua Mahonijs.

Dienas sākumā mārciņas kurss noslīdēja līdz 1,1959 ASV dolāriem, kas bija zemākais līmenis kopš 1985.gada, ja neskaita īsu brīdi 2016.gadā, kad tas bija vēl zemāks.

Tomēr mārciņas kurss sāka kāpt, kad viens no valdošās Konservatīvās partijas deputātiem pirms svarīga balsojuma pārbēga pie opozīcijā esošajiem liberāldemokrātiem. Vēlāk parlaments nobalsoja par to, ka trešdien izskatīs likumprojektu, kas paredz bloķēt bezvienošanās breksitu.

ASV biržās akciju cenas saruka, reaģējot uz jaunajiem Savienoto Valstu muitas tarifiem Ķīnas precēm.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pārsvarā kritās, tirgu dalībniekiem reaģējot uz satraukumu par ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās izredzēm, nemieru atjaunošanos Honkongā, mārciņas vērtības kāpumu un politisko strupceļu Spānijā.

Pēc ievērojamiem kritumiem Āzijas biržās saruka arī akciju cenas Eiropā, un Londonas biržas indekss samazinājās par 0,4%. Arī Volstrītas indeksi lielākoties saruka, atkāpjoties no pagājušajā nedēļā sasniegtajiem rekordiem, bet «Dow Jones Industrial Average» nedaudz pieauga, pateicoties pozitīvām ziņām no uzņēmuma «Boeing».

«Akciju tirgi pārsvarā nonākuši zemākā līmeni, jo tirgu dalībnieki ir uztraukti par ASV-ĶĪnas tirdzniecības attiecībām, kā arī par vardarbību Honkongā,» sacīja «CMC Markets UK» analītiķis Deivids Madens. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga, palielinot ārējo spiedienu uz Londonas biržas indeksu, kura veidošanā piedalās vairākas daudznacionālās kompānijas ar peļņu dolāros.

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, bet britu mārciņas vērtība stabilizējās, tirgiem sagatavojoties jaunām neskaidrībām Brexit jomā un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) jaunāko sanāksmi tās politikas noteikšanai.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja rīkoja krīzes sarunas ar savas valdības ministriem pēc tam, kad parlamenta spīkers nolēma, ka Mejai ir jāpanāk izmaiņas likumdevēju divreiz noraidītajā Brexit dokumentā, lai tas tiktu nodots balsošanai trešo reizi.

Brexit neskaidrības tomēr kompensēja oficiālie dati, ka bezdarbs Lielbritānijā novembrī - janvārī samazinājies līdz 3,9% salīdzinājumā ar 4% trīs mēnešos līdz decembrim, un tas ir zemākais līmenis kopš 1975.gada.

Jaunākie dati arī liecina, ka Lielbritānijā strādājošo vidējie ienākumi, iekļaujot prēmijas, novembrī - janvārī gada griezumā palielinājušies par 3,4%, kas ir straujākais kāpums kopš 2008.gada jūlija.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Pasaules biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās, valdot neziņai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un pastāvot bažām par Indijas-Pakistānas bruņoto konfliktu, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pakistāna paziņoja, ka ir notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas. Indija savukārt pavēstīja, ka ir notriekusi Pakistānas iznīcinātāju, kas nogāzies Pakistānas robežas pusē, un zaudējusi vienu savu lidmašīnu.

«Augošais ģeopolitiskais saspīlējums dominē tirdzniecībā, izraisot globālo akciju cenu (..) krišanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Volstrītā indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» saruka, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers ziņoja par «reālu progresu» tirdzniecības sarunās ar Ķīnu, bet sacīja, ka ir jāpaveic ievērojams darbs, līdz tiks panākta galīga vienošanās.

Britu mārciņas vērtība trešdien svārstījās, sākumā pieaugot pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas solījuma atkāpties, ja parlaments atbalstīs viņas Brexit vienošanos, bet vēlāk samazinoties, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Meja sarunās ar deputātiem apsolīja atkāpties, tiklīdz tiks apstiprināta Brexit vienošanās, bet nenosauca demisijas datumu. Uzreiz pēc šī solījuma pieauga britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro, bet tā vēlāk kritās, jo Mejas plāns izskatījās nedrošs.

Volstrītas biržu indeksi kritās pēc satraukuma par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Investori apsvēra, cik nopietni uztvert ASV 10 gadu obligāciju ienesīguma kraso kritumu, kas tradicionāli ir ekonomikas vājuma pazīme vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums trešdien kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada decembra.

«Pircēji parādījās sesijas otrās daļas laikā,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans, kurš uzskata tirgus satraukumu par obligāciju ienesīgumu par pārmērīgu.