Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Pirātisms Latvijā ir legāls, šodien Eiropas Savienības mājā notikušajā diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) autortiesību un blakustiesību aspektiem atzina SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve.

Viņa pauda sašutumu, ka no intelektuālā īpašuma radītājiem diskusijā pie apaļā galda ir pārstāvēta tikai LaIPA, bet pārējie sarunā iesaistītie ir valsts pārstāvji un Pirātu biedrība.

Mīlgrāve arī veltīja pārmetumus, ka diskusijā vārds vispirms tika dots Pirātu biedrības pārstāvim Danko Aleksejevam un tikai pēc tam LaIPA pārstāvei. Mīlgrāve norādīja, ka viņai diskusijā nav pieņemami atrasties vienlīdzīgās pozīcijās ar Pirātu biedrību, kuras pastāvēšanu akceptē arī valsts.

«Tātad mūsu valstī pirātisms ir legāls, jo Pirātu biedrība visās diskusijās tiek uztverta kā būtiska sastāvdaļa. Biedrības sacītais, ka pirātisms ir labs, tiek augsti vērtēts. Kāpēc popularizējam viedokli, ka pārkāpt intelektuālā īpašuma tiesības ir pieļaujami, ka tas ir valstiski atbalstāmi?» retoriski vaicāja Mīlgrāve.

Tokijas 2020.gada Vasaras olimpisko spēļu rīkotāji piektdien iepazīstināja ar «ievērojamiem» samazinājumiem budžetā, gada laikā no tā «nogriežot» 1,4 miljardus ASV dolāru (1,18 miljardus eiro).

Patlaban olimpisko spēļu budžets kopumā sastāda 1,35 triljonus jenu (10,6 miljardus eiro), organizatori norādījuši savā paziņojumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo budžeta versiju pirms gada, samazinājums sastāda 1,4 miljardus dolāru (1,18 miljardus eiro), savukārt salīdzinājumā ar šī gada maiju, kad tika publiskoti pagaidu budžeta aprēķini, tas samazināts par 300 miljoniem dolāru (252 miljoni eiro).

«Skatoties uz priekšu, «Tokyo 2020» turpinās meklēt iespējas samazināt izmaksas vēl vairāk, it īpaši sacensību pārvaldības, transporta, izmitināšanas un drošības jomās,» teikts rīkotāju paziņojumā.

«Tās vēl nebūs beigas centieniem samazināt izmaksas,» preses konferencē norādīja «Tokyo 2020» organizācijas komitejas galvenais atbildīgais par finansēm Hidemasa Nakamura.

Kriptokompāniju bums pēdējo gadu laikā ir uzņēmis apgriezienus, un ik gadu strauji audzis kopējais šo uzņēmumu piesaistīto investīciju apjoms, liecina "Crunchbase" dati.

2017.gada sākumā kriptokompānijas visā pasaulē piesaistīja 1,3 miljardus dolāru, bet gada noslēgumā šis skaitlis sasniedza jau 3,8 miljardus dolāru. 2018.gadā šī summa bija lielāka, sasniedzot 8,4 miljardus dolāru.

Nākamo 12 mēnešu laikā izaugsme turpinājās, un kopējais piesaistītā finansējuma apmērs 2019.gada beigās sasniedza 10,8 miljardus dolāru.

Kopš 2020.gada sākuma kriptokompānijas ir piesaistījušas vēl 1,7 miljardu dolāru investīcijas, un šajā gadā gan piesaistīto investīciju apmēru ietekmējusi pandēmija. Tādējādi kopumā pēdējo gadu laikā šī sektora uzņēmumiem izdevies piesaistīt 12,5 miljardus dolāru.

Pēdējie no veiksmīgākajiem piemēriem bijuši ASV kompānija "Robinhood", kas jūlijā paziņoja par jauna finansējuma etapa noslēgumu, kurā no esošajiem un jauniem investoriem izdevies piesaistīt 320 miljonus dolāru, kas ir lielākais finansējuma apjoms starp šīs nozares kompānijām šogad. Kompānija plānojusi uzlabot sau platformu, piedāvāt jaunus produktus un pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Kopējie zaudējumi, ko ASV nodarījusi viesuļvētra Irēna, varētu sasniegt septiņus miljardus ASV dolāru. Apdrošināšanas industrijai šis varētu būt viens no ļaunākajiem gadiem, atsaucoties uz agrīnajām Kinetic Analysis Corporation aplēsēm, vēsta New York Times.

Lielākie zaudējumi nodarīti Ņujorkai un Ņūdžersijai, pavēstījuši nozares eksperti. Lai gan vētras Irēna spēks svētdien - laikā, kad tā sasniedza Ņujorku, jau bija samazinājies, divos iepriekš minētajos apgabalos atrodas visvērtīgākie nekustamie īpašumi Atlantijas okeāna piekrastē.

Ja vētras nodarītie zaudējumi sasniegs septiņus miljardus ASV dolāru, tad Irēna kļūs par vienu no desmit vislielākos zaudējumus nodsarījušajām katastrofām ASV. Līdz šim «visdārgākā» nelaime ASV ir bijusi viesuļvētra Katrīna, kas plosījās 2005. gadā un nodarīja zaudējumus 45 miljardus ASV dolāru apmērā, neskaitot tās izmaksas, ko sedza Nacionālā Pārtikas apdrošināšanas programma. Otrā nelaime, kas nodarījusi lielākos zaudējumus ir 2001. gada 11. septembrī notikušie teroristu uzbrukumi Pasaules Tirdzniecības centram un Pentagonam, kas kopumā radījuši 23 miljardu ASV dolāru lielus materiālos zaudējumus.

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

ASV žurnāla Forbes krievu versijas apkopotā informācija liecina, ka 20 Krievijas bagātākie cilvēki šogad kopumā zaudējuši 73,4 miljardus dolāru (59,7 miljardus eiro).

Forbes apkopotā informācija attiecas uz laiku periodu no 12.februāra līdz 16.decembrim.

Žurnāls vēsta, ka vislielākos zaudējumus šogad cietis konglomerāta AFK Sistema lielākais īpašnieks Vladimirs Jevtušenkovs, kurš trīs mēnešus pavadīja mājas arestā saistībā ar izmeklēšanu par naftas uzņēmuma Bashneft akciju piesavināšanos un legalizēšanu.

Jevtušenkova bagātība šogad samazinājusies par 8,1 miljardu dolāru - līdz 900 miljoniem dolāru, tādējādi pazaudējot miljardiera statusu, lai arī viņš saglabājis 20.vietu Krievijas turīgāko cilvēku sarakstā.

Otrajā vietā vislielākos zaudējumus piedzīvojošo Krievijas bagātnieku sarakstā ieņem tērauda uzņēmuma NLMK vadītājs Vladimirs Ļisins, kura turība sarukusi par 7,5 miljardiem dolāru - līdz 8,7 miljardiem dolāru. Turklāt viņš bagātāko cilvēku sarakstā nokritis no ceturtās uz devīto vietu, vēsta Forbes.

Attīstības valstu «vidējais datorpirāts» ir 18-34 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo Ķīnā, strādā uzņēmumā ar mazāk nekā 100 darbiniekiem un lieto datoru savā darbā, liecina starptautiskās izpētes organizācijas Ipsos pēc starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas pasūtījuma veiktā aptauja Business Software Alliance (BSA).

Turklāt «vidējais pirāts» izsaka mērenu līdz stingru atbalstu intelektuālā īpašuma principiem kopumā. Piemēram, viņš ir pārliecināts, ka radošajiem cilvēkiem, kas rada jaunus autortiesību produktus, būtu jāsaņem par to atbilstoša atlīdzība, jo tas viņus rosinās radīt vairāk inovāciju un kopumā dos pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstībā, tehnoloģiju progresā un ekonomikas izaugsmē. Viņš teorētiski priekšroku dod legālai programmatūrai kā drošākai un uzticamākai, taču praktiskajā izvēlē nereti kļūst par pirātu. Tas tiek skaidrots ar izpratnes trūkumu par autora tiesībām, kā arī uzskatu, ka pirātisms ir vispārpieņemta parādība un sabiedrībā atzīta prakse un nav nekāda lielā riska tikt pieķertam.

Pirmdien 400 pasaules turīgāko cilvēku bagātības vērtība saruka par 69,2 miljardiem dolāru, liecina Bloomberg dati.

Tādējādi kopumā pasaules turīgākie cilvēki Lielbritānijas referenduma rezultāta dēļ zaudējuši 196,2 miljardus dolāru no savas bagātības.

Kā liecina Bloomberg miljardieru indeksa dati, viņu kopējais bagātības apmērs ir 3,8 triljoni dolāru, kas ir par 1,8% mazāk nekā gada sākumā.

Eiropas 92 bagātākie cilvēki pirmdien zaudēja 29,4 miljardus dolāru, kopējam kritumam divu dienu laikā sasniedzot 81,7 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma viņu bagātības apmērs ir sarucis par vairāk nekā 45,5 miljardiem dolāru jeb 5,1%.

Savukārt 150 bagātākie cilvēki no ASV un Kanādas pirmdien zaudējuši 26,7 miljardus dolāru, bet divu dienu laikā – 62,5 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma bagātības apmērs nav mainījies.

LG Electronics Inc. 2016. gadā strādājis ar 1,16 miljardu ASV dolāru pamatdarbības peļņu, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2015. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pieaugums noticis galvenokārt pateicoties struktūrvienību Home Appliance & Air Solution un Home Entertainment veiksmīgajiem darbības rezultātiem. Pērn kompānijas tirdzniecības apjoms veidojis 47,92 miljardus dolāru, bet tīrā peļņa sasniegusi 109,31 miljonu dolāru.

Uzņēmuma tirdzniecības apjoms 2016. gada ceturtajā ceturksnī bija 12,79 miljardi dolāru, kas ir par 11,7% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem un par 1,5% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā 2015. gadā. Gan Home Appliance & Air Solution, gan Home Entertainment struktūrvienība 2016. gadā reģistrējusi visu laiku augstāko pamatdarbības peļņu. Taču, ņemot vērā struktūrvienību Mobile Communications un Vehicle Components radītos zaudējumus, LG ceturtajā ceturksnī cietis tīros zaudējumus 223,98 miljonu dolāru apmērā.

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Izglītības iestādes nespēj nodrošināt tautsaimniecību ar atbilstošas kvalifikācijas jaunajiem speciālistiem, vienlaikus ir jomas, kurās jauno censoņu absolventu pat ir vairāk nekā darba vietu Latvijā un tas nozīmē darbu citā specialitātē vai arī doties peļņā uz ārzemēm.

Tādu ainu rāda absolventu Cv.lv publicēto vakanču skaits pēc amata kategorijām 2021. gadā iepretī augstskolu absolventiem pēc izglītības programmas. Būtiskākā kļūme pie jau tā dilstošās demogrāfijas ir tā, ka kadru trūkums ir tieši tajos tautsaimniecības sektoros, kuros iespējams radīt vislielāko pievienoto vērtību. Proti, šāda disonanse starp izglītību un praktisko pieprasījumu grauj nākotnes izaugsmes cerības.

Sapnis kļūt par direktoru jāierobežo

Dažādu nozaru uzņēmēji jau ilgstoši stāsta – trūkst visa veida inženieru, konstruktoru, tehnologu, ķīmiķu, IT speciālistu utt., bet no šīm atziņām, kas pēdējos gados pārvērtušies par klajiem SOS saucieniem, nekas nemainās. Jura Paidera pētījums atbilstoši CSP datiem par 2021. gada augstskolu absolventiem liecina, ka visvairāk diplomu (gandrīz 2,3 tūkstoši) saņēma absolventi vadības un administrēšanas specialitātēs.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta Ķīmijas tehnoloģijas procesu un aparātu laboratorija tikusi pie mūsdienīgām un kvalitatīvām iekārtām, pie kurām apgūt un pētīt ražošanas pamatprocesus.

«Līdz šim fakultātes studenti šos laboratorijas darbus veica ar ļoti novecojušu aparatūru; vienai no vecākajām iekārtām bija pat aptuveni 70 gadi un tai vieta atrastos tikai kā eksponātam muzejā. Līdz ar to bieži vien eksperimenti balansējuši arī uz drošības robežas. Līdz šim ķīmijas laboratorijas tika atjaunotas pakāpeniski, tāpēc prieks, ka ķīmijas tehnoloģijas laboratorijai piešķirtais finansējums ļāvis to iekārtot pilnībā,» saka Agnese Stunda-Zujeva, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta lektore.

RTU pārstāve norāda, ka Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte šobrīd ir vienīgā Latvijā, kurai ir šādi komplektēta laboratorija. Jaunais aprīkojums būs ļoti vērtīgs studiju procesā, jo kurss Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti ir viens no pamata kursiem jauno ķīmijas tehnologu apmācībā, un viņi ir tie cilvēki, kas nākotnē strādās ražošanā.

Spriežot pēc 2021. gada augstskolu absolventu sadalījuma, nākotnes Latvijā uz vienu kokapstrādes tehnologu būs 163 vadītāji un administratori, bet uz vienu diplomētu pārtikas tehnologu būs 25 juristi.

Latvijā augstāko izglītību var apgūt valsts pārvaldītās vai kontrolētās un finansētās augstskolās vai arī privātajās augstskolās. 2021. gadā privātajās augstākajās izglītības iestādēs bakalaura vai maģistra diplomu (ISCED 5.-8. līmenis) saņēma 3040 absolventi, savukārt valsts augstskolās - 11667 absolventi. Tas nozīmē, ka tikai 21% no visiem augstāko izglītību ieguvušajiem 2021. gadā pabeidza privāto augstskolu, bet visi pārējie pabeidza valsts sektora augstskolas.

No visiem privāto augstskolu absolventiem 75,7% apguva bakalaura un maģistra grādu … sociālajās zinātnēs, komerczinību un tiesību jomā.

Privātajās augstskolās 2021. gadā neviens diploms netika izsniegts izglītības un lauksaimniecības jomās. Šajās specialitātēs augstāko izglītību varēja apgūt tikai valsts augstskolā. Valsts augstskolas ir noteicošās arī veselības aprūpes un sociālās labklājības, kā arī inženierzinātņu speciālistu sagatavošanā.

ASV žurnāls Forbes izveidojis pirmo sarakstu ar pasaulē bagātākajiem cilvēkiem informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, kurā pirmo vietu ieņēmis datortehnoloģiju uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geitss.

Trešdien publiskotajā Forbes sarakstā norādīts, ka no 100 pasaulē turīgākajiem cilvēkiem IT nozarē 51 ir no ASV, bet 33 no Āzijas un astoņi no Eiropas.

Šo 100 cilvēku kopējā bagātība veido 842,9 miljardus dolāru (774,5 miljardus eiro), bet minimālajam turības apjomam, lai iekļūtu šajā sarakstā, jāsasniedz divus miljardus dolāru.

Geitss, kurš jau vairākkārt ticis atzīts par pasaulē bagātāko cilvēku, ieņem šī saraksta 1.vietu ar bagātību 79,6 miljardu dolāru apmērā.

Viņam seko biznesa programmatūras ražotāja Oracle līdzdibinātājs Lerijs Elisons ar 50 miljardiem dolāru, bet trešajā vietā ierindojies ASV interneta tirdzniecības giganta Amazon dibinātājs Džefs Bezoss, kura turība šogad pieaugusi par aptuveni 13 miljardiem dolāru un veido 47,8 miljardus dolāru.

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ starptautisko aviokompāniju tīrie zaudējumi šogad sasniegs 47,7 miljardus dolāru (39,7 miljardus eiro), nevis 38 miljardus dolāru (31,6 miljardus eiro), kā tika prognozēts decembrī, brīdina Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Zaudējumu prognozes palielināšanu IATA skaidro ar grūtībām kontrolēt koronavīrusa paveidus un lēnu iedzīvotāju vakcinēšanu atsevišķos reģionos.

Asociācija arī norāda, ka situācija starp reģioniem atšķiras. Ziemeļamerikas lidsabiedrībām šogad klāsies labāk, nekā gaidīts iepriekš, tām 11 miljardu dolāru zaudējumu vietā ciešot piecu miljardu dolāru zaudējumus, kas skaidrojams ar iekšzemes tirgus atlabšanu.

Taču prognozes Eiropai pasliktinājušās, ņemot vērā lēnu vakcinācijas programmu un ceļošanas ierobežojumu saglabāšanos. Eiropas aviokompānijas šogad zaudēs 22 miljardus dolāru, nevis 12 miljardus dolāru, kā prognozēts iepriekš.

Vienlaikus gaidāms, ka pasažieru plūsma Eiropas lidostas līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms krīzes, atgriezīsies vien 2025.gadā.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".