Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka, kura padomē atbildēja par komerctelevīziju nozares pārraudzību, paziņojusi par atkāpšanos no amata, vēsta Latvijas Televīzija.

Līdaka norādījusi, ka pašreizējā situācijā, kas izveidojusies ap NEPLP, viņa uzskata par neiespējamu turpināt darbu padomē.

«Ir izveidojusies situācija, kurai vajadzīgs risinājums. Diemžēl tā vietā, lai to meklētu, sabiedriskais medijs un padome tiek izmantoti kā politisks instruments savstarpējo rēķinu kārtošanā,» paudusi Līdaka.

NEPLP vadītāja Dace Ķezbere pauda, ka viņa pati vēl oficiāli nav informēta par Līdakas lēmumu atkāpties no amata - par to viņa uzzinājusi no masu medijiem. NEPLP vadītāja norādīja, ka informācija par Līdakas lēmumu viņai bija pārsteigums.

«Vēl no rīta mums bija ļoti īsa saruna, kur viņa [Līdaka] teica, ka ir ļoti satraukta par vakardienas Točki nad i raidījumu un to, kā viņai tur bija jāatbild. Es teicu, ka viņai ir sava motivācija, jo viņa vairākkārt bija uzsvērusi, ka nepiekrīt balsojumam [par LTV vadītāju]. Tā ir viņas motivācija un viņas izvēle,» sacīja Ķezbere.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi anulēt apraides atļauju patlaban Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai TV programmai "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain").

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pastāstīja, ka lēmums par apraides licences anulēšanu pieņemts saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Lēmums pieņemts, vērtējot pārkāpumu kopumu, kas pieļauti pēdējā laikā: valsts valodas celiņa nenodrošināšana pārraidēm, Krimas attēlošana kartē kā daļa no Krievijas teritorijas, Krievijas armijas saukšana par "mūsu armiju", iespējama atbalsta paušana Krievijas armijai. Tāpat vērtēta no Valsts drošības dienesta saņemtā informācija, kuras saturu Āboliņš neatklāja.

"Vērtējot likumpārkāpumu kopumu, NEPLP pārliecināta, ka "TV Rain" vadība neizprot un neapzinās pārkāpumu būtiskumu un nopietnību, tāpēc viņi nevar darboties Latvijas teritorijā," sacīja NEPLP vadītājs.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvo lietvedību par Pirmā Baltijas kanāla (PBK) 4.oktobra raidījumu «Cilvēks un likums».

Kā pēc padomes sēdes teica NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, raidījumā saskatāmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Konkrēti, iespējams, pārkāpts likuma 24.pants, kas nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Par minētā likuma pārkāpumu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 1500 latiem.

Tiks arī izvērtēts, vai minētais raidījums satur krimināltiesiska pārkāpuma pazīmes. NEPLP trīs dienu laikā pieprasīs paskaidrojumus no PBK.

Kā ziņots, šodien NEPLP vērtēja situāciju, kāda izveidojusies pēc PBK pārraides «Cilvēks un likums», kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA «Latvijas Televīzija» valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam, informēja NEPLP pārstāvji.

Lēmums stājas spēkā šodien, 28.decembrī, līdz ar tā pieņemšanas brīdi.

NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Tāpat 2016.gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu - «Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide» divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā.

NEPLP pārstāvji uzsvēra, ka saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017.gada beigām, bet LTV apguva nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada martam, kas nenotika. Tāpat 2018.gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta pirmā kārta ekspluatācijā līdz 17.decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā konstatēts būtisks sadārdzinājums - nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

Šodien debatēs Saeimas sēdē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tika pārmesta bezatbildība un no opozīcijas puses izskanēja aicinājums apsvērt iespēju mainīt padomes locekļus.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saskārusies ar satraucošu NEPLP bezatbildību un nespēju pusgada laikā izstrādāt bezmaksas televīzijas apraides modeli, šodien Saeimas debatēs sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

To viņa pauda debatēs par šodien Saeimā konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz konkursa rīkošanu uz bezmaksas televīzijas apraides brīvajām programmām.

Lai gan komisija aicināja NEPLP strādāt pie šī jautājuma, tas netika izdarīts termiņā. Tāpēc komisija pati izstrādāja šodien Saeimā konceptuāli atbalstītos grozījumus, skaidroja Mūrniece.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien lēma Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja «Olainfarm» mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu.

Savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču.

NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete uzsvēra, ka līdz ar jaunās valdes apstiprināšanu «sabiedriskajā televīzijā sākas jauni laiki». Pieņemot lēmumu, padome ņēma vērā pretendentu spēju un gribu savstarpēji sadarboties, kā arī izpratni par mediju vidi un sabiedriskajiem medijiem, uzsvēra Druviete.

Saskaņā ar Druvietes sacīto, Giels konkursa komisiju pārliecināja par savām vadības spējām, kompetenci un zināšanām, datu analītiku, spēju pieņemt lēmumus, kā arī par attīstības redzējumu. Savukārt Juhņēviča sevi pierādījusi ar spēju vadīt nacionālas nozīmes projektus, strādāt ar radošiem cilvēkiem. NEPLP guva pārliecību, ka viņa varēs nodrošināt kvalitatīvu saturu, sacīja Druviete.

Jautājums par Rīgas satiksmes reklāmu būtu jāvērtē Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), aģentūru BNS informēja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Vairāki Saeimas deputāti nosūtījuši vēstuli NEPLP, lūdzot izvērtēt Rīgas satiksmes reklāmas atbilstību likuma normām.

Vēstuli NEPLP pārsūtījis PTAC izvērtēšanai, attiecīgi informējot par to vēstules autorus, jo šādas reklāmas satura vērtēšana nav NEPLP, bet gan PTAC kompetencē, informēja padome.

NEPLP norādīja, ka tai nav tiesiska pamata konstatēt šādu neatbilstību, kamēr PTAC nav izvērtējis iespējamo likuma pārkāpumu un attiecīgo elektronisko plašsaziņas līdzekļu atbildību iespējamā pārkāpuma izdarīšanā. Konkrētā reklāma jāvērtē Reklāmas likuma un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma kontekstā, ņemot vērā sociālās atbildības principu, kas attiecināms uz visiem medijiem.

Kanāli Rīga TV24 un Re:TV februārī ir spējuši izpildīt sabiedrisko pasūtījumu, tā šodien, uzklausot revīzijas komisijas ziņojumu, secinājusi Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tās locekļi nolēmuši piešķirt abiem kanāliem finansējumu par februāri, savukārt OTV joprojām neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, tādēļ pagaidām paliek bez finansējuma.

Kā pastāstīja NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, OTV, ko nodrošina SIA Ogres televīzija, pagaidām nav saņēmusi maksājumu arī par janvāri, un nav zināms, kā situācija veidosies tālāk. OTV, kas uzvarēja konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu, nav izpildījusi daudzas nolikuma prasības.

Kā norādīja Dimants, ir noteikts, ka televīzijas izdevumi, izpildot sabiedrisko pasūtījumu, jāpārskaita no atsevišķa konta, kas nav ticis izdarīts. No citiem kontiem pārskaitītu naudu NEPLP neatmaksā. Padomei nav pārliecības, vai sižeti, kas tiek rādīti, patiešām atbilst sabiedriskā pasūtījuma izpildei, turklāt OTV joprojām nav bijusi spējīga izveidot televīzijas programmu un joprojām nav skaidrības arī par kanāla kopējo saturu. Tiesa, patlaban OTV ir iesniegusi papilddokumentus par februāri, kuri tiks vērtēti.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 22.decembrī apstiprināja jaunu, paplašinātu valsts SIA Latvijas Radio (LR) valdi.

Par LR valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi iecelts Aldis Pauliņš, ar balsu vairākumu – par LR valdes locekli programmu attīstības jautājumos Sigita Kirilka, par valdes locekli nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs.

Pašreizējā LR vienīgā valdes locekļa Jāņa Sikšņa, kurš kandidēja tikai uz valdes priekšsēdētāja amatu, pilnvaras ir spēkā līdz 2015.gada 15.janvārim, un jaunā valde ir iecelta uz trīs gadiem. Konkursa trešajā kārtā uz valdes priekšsēdētāja amatu līdzās A. Pauliņam un J.Siksnim piedalījās arī Vita Tērauda, bijusī domnīcas Providus direktore.

Saskaņā ar nolikumu par pretendentu apstiprināšanu valdes locekļu amatā NEPLP lēma, atklāti balsojot, un LR valdes locekļi amatos tika iecelti ar klātesošo NEPLP locekļu balsu vairākumu.

Arī par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju ieceltais Einārs Giels, kurš iepriekš strādāja par mārketinga tirgus datu analītiķi Latvijas farmācijas kompānijā «Olainfarm», nolēmis atteikties no sava amata.

«Gribu pateikties par to, ka atbalstījāt mani, kā LTV valdes priekšsēdētāja amata kandidātu, un vēl jo projām uzsveru, ka manas zināšanas un kompetences, lieti noderētu LTV stratēģijas izstrādē un realizācijā, bet saistībā ar lielo spiedienu, ko izraisījušas vairākas puses, labam menedžerim ir jāsaredz arī iespēja atkāpties, izvērtējot nākotnes perspektīvas. Gribu tikai visiem novēlēt, turpināt cīnīties un tiekties uz augstāku mērķu sasniegšanu. Jāatzīst, ka neko nepametu pusratā – vēl jo projām turpināšu pilnveidoties, rast iespēju sevi pierādīt. Izvērtējot visus notikumus, kas bija vērsti pret mani, kā pret personību nepamatotā formātā, bez jebkādas iespējas pierādīt pretējo, par ko liecina, ka tiek manipulēts ar žurnālistu neatkarīgo viedokli, gan arī ar NEPLP, kā neatkarīgo institūciju, es atsaucu savu kandidatūru. Jāatzīst, ka šī mašinērijā, kura kā izteicās Elita Veidemane sniega bumba, patiesi nokauj jebkādas cerības vienam stāties pretī tik intensīvam spiedienam. Man ļoti žēl, ka ir radusies šāda bezkompromisa situācija, kurā esam nonākuši šobrīd. Minētā situācija tikai norāda uz to, ka viens nav racējs, vajag lielāku sabiedrības atbalstu pārmaiņām. Novēlu LTV turpmāk atrast spēcīgus profesionāļus, kas nāk no LTV iekšienes un izaug, un pierāda, ka ir kur augt un tiekties, jo potenciāla ir daudz, to es saskatīju visos aspektos,» ierakstā savā Facebook profilā norāda E. Giels.

Nu jau bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants, kura atbrīvošana no amata pēdējās nedēļās tika pacelta mediju brīvības apdraudējuma līmenī, ir iespītējies un oficiāli informējis, ka neatmaksās valsts budžetā 305 eiro, kurus Valsts kontroles (VK) ieskatā 2013. gadā neattaisnoti notērējis taksometru braucieniem, kas nav saistīti ar NEPLP darbu - uz Biznesa augstskolu Turība lasīt lekcijas žurnālistikas studentiem, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šomēnes ir pieprasījis no NEPLP čekus un citu informāciju, kas attiecas uz šiem braucieniem, un apstiprina Dienai, ka ir sākta pārbaude, bet tās norises laikā par konkrētiem pasākumiem komentāru nebūs.

A. Dimants no vienas puses atzīst, ka šo disputu par taksometru rēķiniem var izmantot viņa kritiķi, pamatojot atstādināšanu no amata ar finanšu pārkāpumiem, bet vienlaikus uzstāj, ka šī viņam ir principa lieta, kurā nepiekāpsies. «Kāpēc man ir jāatmaksā, ja es nepiekrītu, ka braucu privātiem mērķiem, jo likums man atļauj apvienot abus darbus? Kas mums te ir - Staļina laiki, ka jākaisa sev pelni uz galvas? 300 eiro man ir liela nauda, man ir divi bērni un nav uzkrājumu. Es arī principa pēc netaisos to maksāt!» Dienai saka no amata pirms divām nedēļām atbrīvotais NEPLP priekšsēdētājs.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu uz trim mēnešiem ierobežot TV kanāla Rossija RTR retranslāciju Latvijā, informē NEPLP sekretariāta vadītājs Andris Ķēniņš.

Padome pagaidām neatklāj argumentāciju šādam lēmumam, solot par to informēt tuvākajā laikā. Ķēniņš vien pieminēja, ka lēmums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kā ziņots, NEPLP jau kādu laiku vērtē Latvijā retranslēto krievu telekanālu ziņu sižetu iespējamos pārkāpumus. Vairākas nedēļas padomes locekļi sēdēs skatījās Monitoringa centra vērtētos sižetus un apspriedās ar juristiem, lai pārkāpumus varētu likumiski pierādīt.

NEPLP lūgusi televīzijas un radio regulatoriem Zviedrijā un Lielbritānijā sniegt informāciju par abu minēto valstu jurisdikcijā esošo TV kanālu Rossija RTR un NTV-Mir ziņu raidījumiem, kas tiek retranslēti Latvijā, kā arī pieprasījusi Latvijā reģistrētajai SIA Pirmais Baltijas kanāls (PBK) šā gada janvāra un februāra ziņu ierakstus.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Aizvadīto nedēļu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kolektīvs pavadīja divos izbraukumu semināros zaļumos - divas dienas viesnīcā Rojā un divas atpūtas bāzē Salas ezera krastā Indrānos, vēsta laikraksts Diena.

Dienas rīcībā esošā Rojā notikušā pasākuma detalizētā programma atklāj vērienu, ar kādu nodokļu maksātāju nauda tērēta par maltīti un izklaidi. Turklāt izbraukuma semināri sarīkoti, neņemot vērā vien pirms diviem mēnešiem Valsts kontroles (VK) publiskoto revīzijas ziņojumu par NEPLP pērnā gada finanšu pārskatu, kur kā viens no pārkāpumiem norādīts līdzīga semināra rīkošana pagājušajā vasarā viesu namā Rūjienā. VK uzsvēra, ka šāda veida kolektīvo pasākumu finansēšana no valsts budžeta ir pretlikumīga.

Rojā notikušā «stratēģiskā» semināra «iekšējai lietošanai» veidotajā programmā smalki aprakstīta nevis darba kārtība, bet gan maltīšu sastāvdaļas un izklaides iespējas. Lai gan strādāšana pirmajā dienā tika paredzēta vien 4,5 stundas, padome dienu iesāka, pamatīgi iestiprinoties ar «mazajām brokastīm» - «divu veidu maizītes un saldā rabarberu plātsmaizīte, varētu būt arī auksti kūpināts lasis ar citronu un šķiņķa kornišonu maizītes, arī biskvīta ābolu plātsmaize (pašu cepta), zaļie salāti, kāds biezpieniņš, kaut kāds sīkumiņš, mazie sāļie groziņi ar siera krabju masu. Kafija, tēja, sula.» Pēc tam, kad Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vadība izklāstīja jaunas iniciatīvas nākamā gada budžeta periodam, restorānā baudīts otrais ēdiens «jubilejas stilā» ar trīs veidu gaļu un desertā - bubertu no lauku olām ar dzērveņu mērci. Tad atlika pārkāpt pāri obligātās programmas «astei» - pusstundu īsām kopsavilkuma debatēm un atvadīties no apmēram 20 semināra dalībniekiem, kuri devās atpakaļ uz Rīgu. Viesnīcā palika vien NEPLP kolektīvs, kas pēcpusdienu varēja veltīt «atpūtai, peldēšanai jūrā, muzeja vai radinieku apciemošanai», bet vakariņas tika organizētas «ārā pie upes, brīvā dabā, terasē pie jahtām», par pasākuma detaļām vēsta Diena.

Lai bezmaksas virszemes televīzijas apraidē no 2014.gada 1.janvāra būtu vairāk nekā divi televīzijas kanāli – LTV1 un LTV7, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būs jāorganizē konkurss sabiedriskā pasūtījuma ietvaros uz trim bezmaksas televīzijas apraidē esošajām kanālu vietām, piešķirot tām valsts budžeta finansējumu.

To paredz ceturtdien, 21.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar ko izveido jaunu televīzijas bezmaksas apraides modeli.

Izmaiņas likumā paredz, ka konkursā priekšroka dodama tiem pretendentiem, kuri nodrošinās, ka vismaz piektdaļa no nedēļas raidlaika aizņems Eiropas audiovizuālie darbi, kas sākotnēji veidoti latviešu valodā. Līgumu par sabiedriskā pasūtījuma izpildi NEPLP varēs slēgt uz laiku līdz trim gadiem.

Tāpat grozījumi likumā noteic, ka NEPLP konkursa nolikumā varēs paredzēt, ka tā katru gadu, konsultējoties ar elektronisko plašsaziņas līdzekli un ievērojot nosacījumus un pasūtījuma būtību, pārskata sabiedrisko pasūtījumu un izstrādā un apstiprina elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumu vai programmas gada plānu programmas daļai vai programmai, kas tiek veidota sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Administratīvā rajona tiesa šodien noraidījusi SIA Televīzijas kanāls Pro100TV lūgumu apturēt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumus konkursos par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerciālajām televīzijām, kas nodrošinās bezmaksas virszemes apraidi visā Latvijā.

NEPLP bija izsludinājusi trīs konkursus, lai nodrošinātu informatīvi dokumentālo, reģionālās tematikas, kā arī bērnu un jauniešu raidījumu veidošanu komerciālos medijos bezmaksas apraidē. Konkursos bija pieteikušies seši pretendenti, kas iesniedza septiņus pieteikumus.

Konkursā par informatīvi dokumentālo raidījumu veidošanu uzvarēja AS TV Latvija, kas nodrošina kanālu Rīga TV24, konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu uzvarēja SIA Ogres televīzija, kas nodrošina kanālu OTV, bet konkursā par reģionālā satura veidošanu uzvarēja SIA Vidzemes televīzija, kas nodrošina kanālu Re:TV.

Pamatojoties uz grozījumiem likumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šorīt nolēmusi aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistros televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pavēstīja, ka lēmums pieņemts, balstoties uz jauno likuma normu, kas paredz, ka Latvijā nedrīkst darboties programmas, kas reģistrētas valstī, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti un neatkarību.

Šāds lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu. Lēmums stāsies spēkā 9.jūnijā.

Aizliegto kanālu klāstā ir, piemēram, TV programma "E TV", "Иллюзион+", "Кино24", "Мир ТВ", "Охота и рыбалка", "Перец!", "Русский Иллюзион" un citi.

NEPLP jau iepriekš, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pieņēma virkni lēmumu, aizliedzot Latvijā rādīt galvenos Kremļa propagandas kanālus gan televīzijā, gan interneta vidē.

Pret Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieku Gintu Grūbi ierosināta pārbaude KNAB. Vienkāršoti lietas būtība ir šāda – G. Grūbe nosaka filmu mākslas prioritātes, pats pēc tam saņem naudu, pats iztērē un vēl uzrauga gatavo darbu pārraidīšanu televīzijā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Gints Grūbe pamatā ir filmu nozares darbonis, producents un scenārists, kurš kādu laiku piedalījies arī televīzijas raidījumu veidošanā, norāda laikraksts. Pirms diviem gadiem viņš tika ievēlēts arī NEPLP. Viņa tiešais darba pienākums ir uzraudzīt Latvijas Televīzijas darbību, taču tas viņam netraucē pelnīties arī citur. Viņš ir 50% kapitāldaļu īpašnieks producentu kantorī SIA Mistrus Media, vēl piedalās arī mākslinieciskajā padomē nodibinājumā Rīga 2014.

Pieļaujams, ka kino nozarē Gints Grūbe atrodas interešu konflikta stāvoklī: viņš ieņem Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāja posteni. Filmu padome ar savu darbu ietekmē valsts līdzekļus dalošā Nacionālā kinocentra darbību un formulē tos nosacījumus, pēc kuriem kinocentram jāvadās, dalot trūcīgo valsts finansējumu filmu nozarei.

Trešdien, 8.jūlijā, Saeimas deputāti atbalstīja lēmumprojektu par Aināra Dimanta atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata. Par A.Dimanta atbrīvošanu balsoja 50 deputāti, pret bija 8, bet atturējās 3 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

Deputāti arī noraidīja pārējos trīs lēmumprojektus par Aijas Dulevskas, Daiņa Mjartāna un Ivara Zviedra atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata.

Iesniegumu par NEPLP locekļu atlaišanu Saeimas Prezidijam 17.jūnijā iesniedza 11 deputāti. Prezidijs iesniegumu nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. 2.jūlijā komisija vienojās lēmumprojektus iesniegt Saeimas Prezidijam, lūdzot tos iekļaut tuvākajā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

NEPLP padomes locekli amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti, intervijā laikrakstam Diena norāda A/s SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis.

Fragments no intervijas

Vai ko mainītu sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus?

No vienas puses sabiedriskajiem medijiem nav sevi jāuztur no reklāmas naudām. Jo reklāmas naudas un dažādi sadarbības raidījumi būtiski ietekmē saturu, un es esmu par to, lai Latvijā būtu spēcīgi sabiedriskie mediji – pats galu galā esmu pirmos 17 profesionālās karjeras gadus nostrādājis valsts radio. Varu salīdzināt tos standartus, kādi bija savā laikā un kādi tie ir tagad. Diemžēl tie standarti ļoti kritušies. Tomēr, manuprāt, šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti. Ir tikai kaut kādas vispārējās frāzes par informatīvās telpas aizsardzību, demokrātiju, vārda brīvību.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 3.janvāra sēdē par VSIA Latvijas Televīzija (LTV) pagaidu valdes locekli iecēla LTV satura redaktori Vikiju Valdmani-Rozenbergu.

V.Valdmane-Rozenberga LTV valdes locekļa amata pienākumus pildīs no 2019.gada 4.janvāra līdz brīdim, kad tiks iecelts jauns LTV valdes loceklis.

Padome 2019.gada 10.janvārī plāno izsludināt konkursu uz divām vakantajām sabiedriskā medija valdes locekļu vietām.

Jau vēstīts, ka NEPLP 28.decembrī izteica neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam.

NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Konkursā sabiedrisko pasūtījumu saņēmušās SIA Ogres televīzija (OTV) kapitāla daļas, iespējams, varētu iegādāties nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja Gaida Bērziņa partneris, Administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms, liecina OTV pārstāvju sniegtās ziņas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Jau ziņots, ka OTV konkursā ieguva tiesības veidot bērnu un jauniešu programmu, kas no 1.janvāra tiks iekļauts virszemes bezmaksas apraidē.

Ogres novada domei pieder 14,43% OTV kapitāla daļu, taču tās plānots pārdot. Kā apstiprina NEPLP locekle Aija Dulevska, padome tikusi informēta, ka kapitāla daļas iegādāšoties jurists Krūms.

Krūms ir Bērziņa partneris juridiskajā birojā Baltic Law Offices (BLO), norādīts BLO mājaslapā.

Krūms aapstiprina, ka viņam ir interese par Ogres televīzijas kapitāla daļu iegādi un ir plāni attiecībā uz televīzijas kanālu. Taču komentārus par to viņš būšot gatavs sniegt tikai tad, kad būs noslēgti attiecīgi līgumi.

Lai arī bija paredzēts, ka no 1. janvāra MTG kanāli TV3 un LNT nebūs redzami bezmaksas virszemes apraidē, tomēr daļa šīs platformas skatītāju Rīgā, Liepājā un Kuldīgā var vērot TV3 un LNT savos ekrānos arī šobrīd, liecina DB apsekojums.

Tiesa, ja iepriekš bija pieejama TV3 un LNT programma ar raidījumu nosaukumiem, tad tā vietā tagad bija uzraksts: nav informācijas.

Daļai Lattelecom virszemes TV klientu – gan maksas, gan bezmaksas kanālu skatītājiem - īslaicīgi ir pieejami visi Ekonomiskās pakas kanāli. Tas saistīts ar virszemes TV modeļa maiņu un kanālu pārvietošanu no bezmaksas uz maksas paku, iemeslus DB skaidro Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom norāda, ka bezmaksas virszemes televīzijas skatītājiem, kas šobrīd vēl var redzēt TV3 un LNT, attiecīgie kanāli tiks atslēgti šodienas laikā.

Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija «Reportieri bez robežām» (RSF) aicina Latviju steidzami risināt problēmas sabiedriskajos medijos.

Organizācija ir informēta par situāciju Latvijas sabiedriskajos medijos, tostarp strīdu par darbinieku atalgojumu un neapmierinātību ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), informēja RSF.

Ņemot vērā pieejamo informāciju, RSF nākusi klajā ar aicinājumu nekavējoties risināt «satraucošo situāciju» un iekšējo konfliktu Latvijas Radio.

RSF Eiropas savienības un Balkānu valstu nodaļas vadītāja Polīna Adesa-Mevele uzsvēra, ka vispārējais budžeta spiediens rada satraucošu apdraudējumu ziņu un informācijas kvalitātei, ko ražo Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas, kas pārāk ilgi pakļautas stingriem finansiāliem ierobežojumiem.

«Mēs aicinām varasiestādes pievērst maksimālu uzmanību sabiedriskā radio darbinieku prasībām un izstrādāt stratēģiju, lai krīzi atrisinātu, cik drīz vien iespējams,» teikts organizācijas paziņojumā.