Ceturtdien notikušajā valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika piedāvāti trīs gadu valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu viens miljons latu pēc nominālvērtības, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 3,8 miljonus latu. Kopumā izsolē piedalījās pieci dalībnieki.

Jāpiebilst, ka trešdien notika trīs gadu valsts vērtspapīru konkurējošā daudzcenu izsole, un tajā dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 13,7 miljonu latu, kas 3,43 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu.

Tādējādi notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri četru miljonu latu apmērā.

Vērtspapīru dzēšanas termiņš ir 2016.gada 11.janvāris.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 1,3% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 1,163% apmērā.

Investoru acīs Latvijas kā aizņēmēja tēls turpina uzlaboties, ko apliecina arī pēdējā laikā vērojamo valsts ilgtermiņa aizņēmumu vērtspapīru izsoles, kuras liecina par procentu likmju samazināšanos. Tāpat ir vērts piezīmēt, ka, neraugoties uz mazajiem izsoļu apjomiem Latvijā, samazinās ienesīguma starpība starp mūsu valsts un analogu par finansiālās stabilitātes paraugu uzskatītās Vācijas analoga dzēšanas termiņa aizņēmuma vērtspapīru ienesīgums.

Šodien NASDAQ OMX Riga biržā notikušajā valsts desmit gadu obligāciju izsolē ar dzēšanas termiņu 2022. gada 27. oktobrī vērtspapīri tika izsolīti ar 3,3% ienesīguma likmi, kas ir apmēram par pus procentpunktu mazāk nekā šo vērtspapīru izsolē pirms trijām nedēļām. Kupona likme šīm obligācijām tika noteikta 5,25 % apmērā.

Attiecībā uz ienesīguma likmēm ir vērts piezīmēt, ka turpina samazināties starpība starp Latvijas un attiecīgu attīstīto valstu parāda vērtspapīru ienesīgumu. Ja kaut vai primitīvi salīdzinām šomēnes notikušas divas Latvijas desmit gadu obligāciju izsoles un šajā pašā brīdī esošo Vācijas šāda paša termiņa aizņēmumu vērtspapīru ienesīgumu otrreizējā tirgū, ir redzams, ka ienesīguma starpība triju nedēļu laikā ir sarukusi no 2,36 līdz 1,79 procentpunktiem.

Trešdienas un ceturtdienas valsts vērtspapīru izsolēs investoru pieprasījums pārsniedza piedāvāto apjomu, liecina Valsts kases dati.

Trešdien notika piecu gadu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2018.gada 10. oktobrī. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 22 miljonu latu, kas 2,44 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu.

Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri deviņu miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 2,8% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,216%. Kupona likme šīm obligācijām tika noteikta 2,125% apmērā.

Ceturtdien, 10. oktobrī, notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 12 mēnešu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu viens miljons latu pēc nominālvērtības.

Trešdien notikušajā mēnešu valsts vērtspapīru izsolē investoru pieprasījums atkal vairākas reizes pārsniedza piedāvāto apjomu, liecina Valsts kases dati.

Izsolē tika piedāvāti valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu šā gada 13.decembrī.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 30 miljonus latu, kas 3,75 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri astoņu miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 0,350% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 0,201%.

Ceturtdien, 13. jūnijā, notiks valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot sešu mēnešu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu divi miljoni latu pēc nominālvērtības.

Decembra Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēdē tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kurus finanšu tirgi (vismaz sākotnēji) interpretēja ļoti dažādi. Nemainot kopējo monetārās politikas nostāju, ECB pārstāvji atgādināja, ka neierobežoti ilgi šāda mēroga monetārā ekspansija nevar turpināties.

ECB Padome bāzes likmes nemainīja, bet pie nestandarta monetārās politikas lēmumiem ir vērts pakavēties atsevišķi.

Pirmais, ar ko tika pārsteigts finanšu tirgus, bija Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) mēneša apjoma samazinājums no 80 līdz 60 miljardiem eiro, sākot ar 2017. gada aprīli.

Lai gan finanšu tirgos pirms sēdes dominēja viedoklis, ka ar lielu varbūtību ECB Padome varētu lemt turpināt PSPP esošajā apjomā (80 miljardi eiro mēnesī) vēl 6 mēnešus, respektīvi, līdz 2017. gada septembrim, tika pieņemts lēmums par programmas pagarinājumu vismaz par 9 mēnešiem – līdz 2017. gada decembrim, bet ar mazāku mēneša iegāžu apjomu. Tas gan nenozīmē, ka kopējais monetārās politikas stimulēšanas rezultāts būs mazāks – 9 mēnešos tiks nopirkti vērtspapīri par 540 miljardiem eiro, kamēr 6 mēnešu pagarinājuma gadījumā šis apjoms būtu 480 miljardi eiro.

Ceturtdien, 12. septembrī notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot sešu mēnešu valsts parādavērtspapīrus par kopējo summu divi miljoni latu, informē Valsts kase.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 4,27 milj. latu. Tādējādi notikušajā izsolē pārdoti valsts parāda vērtspapīri divu miljonu latu apmērā.

Savukārt 11.septembrī, notika sešu mēnešu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2014.gada 14.martā.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 18,3 miljonus latu, kas 2,3 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 8 miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 0,35% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 0,233%.

Trešdien notikušajā trīs gadu valsts vērtspapīru izsolē dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 13,7 miljonu latu, kas 3,43 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu.

Tādējādi notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri četru miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases dati.

Vērtspapīru dzēšanas termiņš ir 2016.gada 11.janvāris.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 1,3% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 1,163%.

Ceturtdien, 29. augustā, notiks valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 3 gadu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu viens miljons latu pēc nominālvērtības.

Šīsnedēļas valsts parādzīmju izsolēs investoru pieprasījums atkal ievērojami pārsniedza piedāvāto apjomu.

Trešdien, 2. oktobrī, notika piecu gadu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2018.gada 4. oktobrī.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 22,21 miljonu latu, kas 2,8 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 8 miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 2,8% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,216%. Kupona likme šīm obligācijām tika noteikta 2,125% apmērā.

Ceturtdien notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 5 gadu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu 2 miljoni latu pēc nominālvērtības.

Ceturtdien notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, kurā tika piedāvāti piecu gadu valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu viens miljons latu.

Kā informē Valsts kase, izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 2,41 miljonu latu. Tādējādi notikušajā izsolē pilnībā tika pārdoti piedāvātie parāda vērtspapīri.

Trešdien notika piecu gadu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2018.gada 4. oktobrī.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 22,57 miljonus latu, kas 2,5 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 9 miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 2,8% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,294%. Kupona likme šīm obligācijām ir noteikta 2,125 % apmērā.

Trešdien notikušajā sešu mēnešu valsts vērtspapīru izsolē atkal tika pārdoti visas piedāvātās parādzīmes.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 18,3 miljonus latu, kas 2,3 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 8 miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 0,35% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 0,233%. Vērtspapīru dzēšanas termiņš ir 2014.gada 14. marts.

Ceturtdien, 12.septembrī, notiks valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot sešu mēnešu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu divi miljoni latu pēc nominālvērtības.

Trešdien trīs gadu valsts vērtspapīru izsolē dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 12,5 miljonus latu, kas 1,56 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu, liecina NASDAQ OMX Riga dati.

Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri astoņu miljonu latu apmērā.

Vērtspapīru dzēšanas termiņš ir 2016.gada 11.janvāris.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 1,300% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 1,109%.

Ceturtdien, 20. jūnijā, notiks valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot trīs gadu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu divi miljoni latu pēc nominālvērtības.

Šīsnedēļas valsts parāda vērtspapīru izsolēs atkal investoru pieprasījums vairākas reizes pārsniedza piedāvāto apjomu, liecina Valsts kases dati.

Trešdien notika 12 mēnešu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2014.gada 9.maijā. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 39,5 miljonus latu, kas 3,95 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 10 miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 0,45% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 0,3%.

Savukārt ceturtdien notikušajā valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika piedāvāti 12 mēnešu valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu 2 miljoni latu pēc nominālvērtības, bet izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 6,3 miljonus latu.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas divu gadu obligācijas par 25 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 8,6 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2022.gada 20.marts, vidējā svērtā likme izsolē bija mīnus 0,06% (iepriekšējā izsolē 20.maijā - 0%) un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 124 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 25 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties šogad 18.martā emitēto divu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada marta beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,36 miljardi eiro.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas piecu gadu obligācijas par 20 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām astoņas reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2025.gada 31.janvāris, vidējā svērtā likme izsolē bija mīnus 0,07% (iepriekšējā izsolē šogad 17.jūnijā - 0,037%) un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 159,61 miljona eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 20 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties 2019.gada 3.jūlijā emitēto piecu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada jūnija beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,62 miljardi eiro.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas septiņu gadu obligācijas par 20 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 5,9 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2027.gada 3.jūlijs, vidējā svērtā likme izsolē bija 0,009% (iepriekšējā izsolē šogad 1.jūlijā - 0,092%) un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 118,8 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 20 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties šogad 1.jūlijā emitēto septiņu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada jūnija beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,62 miljardi eiro.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas septiņu gadu obligācijas par 20 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 5,2 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2027.gada 3.jūlijs, vidējā svērtā likme izsolē bija 0,008% (iepriekšējā izsolē šogad 29.jūlijā - 0,009%), un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 105 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 20 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties šogad 1.jūlijā emitēto septiņu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada jūnija beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,62 miljardi eiro.

Šodien konkurējošā daudzcenu izsolē NASDAQ OMX Riga biržā gada termiņa obligācijas tika izsolītas ar vidēji svērto likmi 0,298%, liecina Valsts kases informācija. Valsts kase maksimālo likmi noteica 0,45% līmenī.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 30,9 miljonus latu, kas 3,86 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu (izsolē piedalījās pieci dalībnieki). Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 8 miljonu latu apmērā.

Rīt notiks arī valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot viena gada termiņa valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu 2,0 milj. latu pēc nominālvērtības.

Šo obligāciju dzēšanas termiņš ir 2014. gada 15. augusts.

Saglabājoties zema ienesīguma laikmetam pasaules finanšu tirgos, arī Latvijas valsts obligāciju ienesīgums izsolēs turpina dilt.

NASDAQ OMX Riga biržā konkurējošā daudzcenu izsolē valsts desmit gadu obligācijas šoduien tika pārdotas ar vidēji svērto likmi 3,199%. Valsts kase maksimālo peļņas likmi bija noteikusi 3,25% apmērā, bet kupona likme šim obligācijām ir 5,25%.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 5,59 milj. latu, kas 2,8 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 2 milj. latu apmērā.

Apmēram pirms mēneša šī paša dzēšanas termiņa obligācijas Valsts kasei izdevās pārdot ar 3,3% ienesīguma likmi.

Divas izsolēs konkurējošajā daudzcenu un nekonkurējošajā izsolē vakar un šodien pārdotas valsts trīs gadu parādzīmes par kopējo summu 10 miljoni latu, liecina valsts kases informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 1,300% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 1,109%.

Vakar izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 12,5 milj. latu, kas 1,56 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 8 milj. latu apmērā.

Savukārt šodien notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 3 gadu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu 2,0 milj. latu pēc nominālvērtības

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 2,650 milj. latu.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2016. gada 11. janvāris.

Trešdien notikušajā 12 mēnešu valsts vērtspapīru izsolē dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 24 miljonus latu, liecina Valsts kases dati.

Tādējādi pieprasījums trīs reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri astoņu miljonu latu apmērā.

Parādzīmju dzēšanas termiņš ir 2014.gada 18 jūlijs.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 0,45% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 0,298%.

Ceturtdien, 19. jūlijā, notiks valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 12 mēnešu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu divi miljoni latu pēc nominālvērtības.

Divās valsts parāda vērtspapīru izsolēs – konkurējošajā daudzcenu un nekonkurējošajā izsolē - pārdotas sešu mēnešu parādzīmes 10 miljonu latu vērtībā ar vidēji svērto ienesīguma likmi 0,201%, liecina Valsts kases informācija NASDDAQ OMX Riga biržai.

Konkurējošajā izsolē dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 30 milj. latu, kas 3,75 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Savukārt šodien nekonkurējošajā izsolē dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 4,975 milj. Latu.

Parādzīmju dzēšanas termiņš ir šā gada13.decembris.

Šodien, 11.februārī, stājas spēkā izmaiņas valsts vērtspapīru iegādes procesā, Latvijā ieviešot primāro dīleru sistēmu, informē Valsts kase.

Tās mērķis esot sekmēt valsts vērtspapīru tirgus attīstību un aktivitāti – jaunu aizņemšanās instrumentu veidošanos, investoru bāzes paplašināšanos, aktīvāku, likvīdāku un investoriem pievilcīgāku valsts vērtspapīru tirgu, kā arī ar valsts parāda apkalpošanu saistīto risku samazināšanu.

Primāro dīleru sistēmas ietvaros valsts vērtspapīru izsolēs varēs piedalīties kredītiestādes, kurām ir noslēgts primārā dīlera līgums ar Valsts kasi. Par primārajiem dīleriem kļuvušas šādas kredītiestādes – Citadele banka, DNB banka , Nordea Bank Finland Plc, SEB banka un Swedbank. Primāro dīleru sākotnējās grupas izveidošanai Valsts kase izvērtēja katras kredītiestādes līdzšinējo darbību valsts vērtspapīru tirgū un aktivitāti finanšu darījumos ar Valsts kasi valsts parāda un aktīvu vadības jautājumos. Arī citiem tirgus dalībniekiem būs iespēja pretendēt uz primārā dīlera statusu, kvalificējoties noteiktiem kritērijiem un iesniedzot pieteikumu Valsts kasei.

Trešdien notikušajā konkurējošā valsts vērtspapīru daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 8 miljonu latu apmērā.

Kā liecina Valsts kases informācija, vērtspapīru dzēšanas termiņš ir 2014. gada 31. janvāris.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 34,9 miljonus latu, kas 4,4 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 0,65% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 0,52%.

Ceturtdien, 31.janvārī, notiks valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 12 mēnešu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu divi miljoni latu pēc nominālvērtības.

Ceturtdien notikušajā valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika piedāvājot 12 mēnešu valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu divi miljoni latu pēc nominālvērtības.

Kā liecina Valsts kases dati, izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 4,85 miljonus latu.

Jāpiebilst, ka trešdien, 10.aprīlī, notika 12 mēnešu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2014.gada 11.aprīlī.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 37,25 miljonus latu, kas 3,725 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri desmit miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 0,55% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 0,356%.

Ceturtdien notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 12 mēnešu valsts parāda vērtspapīrus divu miljonu latu vērtībā, liecina Valsts kases dati.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 3,75 miljonus latu.

Trešdien, 17. jūlijā, notika 12 mēnešu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2014.gada 18 jūlijā.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 24 miljonus latu, kas trīs reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri astoņu miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 0,45% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 0,298%.