Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ainārs Ozols, SEB bankas prezidents, valdes priekšsēdētājs.
Kāpēc Jūs strādājat šajā bankā?
Tas ir darbs, kas paver plašu skatu uz apkārt notiekošo, ļauj būt kopā ar cilvēkiem un uzņēmumiem no visdažādākajām nozarēm gan brīžos, kad tie aug un attīstās, gan arī grūtākās situācijās. No malas varbūt šķiet, ka darbs bankā ir darbs ar cipariem, bet mana ikdiena lielākoties paiet, strādājot ar cilvēkiem – gan klientiem, gan kolēģiem. Tas man ļoti patīk un šķiet interesanti.
Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Man ir liels prieks par daudzajiem Latvijas uzņēmumiem, kuriem varam palīdzēt attīstīties, īstenot ambiciozus projektus un veiksmīgi konkurēt gan Eiropā, gan citur pasaulē. Izcils piemērs ir uzņēmums Latvijas Finieris, kas savā jomā ir starp globālajiem līderiem.
Priecē arī tas, ka pakāpeniski uzlabojas Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība – spēja atbildīgi plānot savus ienākumus un izdevumus, prasmes izmantot elektroniskos pakalpojumus. Svarīgi, ka uzlabojas arī cilvēku izpratne par datu drošību internetā, jo tas ļauj veiksmīgāk izvairīties no dažādiem krāpnieciskiem mēģinājumiem.
Man ir prieks arī par SEB bankas komandu, ar kuru kopā varam paveikt lielas un svarīgas lietas, piemēram, veiksmīgi pāriet uz eiro un palīdzēt to izdarīt arī klientiem.
Savukārt, bažas raisa, ka acīmredzamās lietās dažubrīd valsts līmenī pietrūkst izlēmīguma. Ikvienam skaidrs, ka sabiedrības interesēs ir aizliegt kaitīgā «spaisa» tirgošanu un to vajadzēja izdarīt daudz ātrāk. Tāpat ir skaidrs, ka jāierobežo agresīvās «ātro kredītu» kompānijas, taču kādu iemeslu dēļ tas nenotiek.
Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto banku?
Iepriecina, ka pakāpeniski aizvien lielāka sabiedrības daļa Latvijā spēj veidot uzkrājumus, atbildīgi plānot savu budžetu un domāt arī par savu labklājību vecumdienās. Cilvēki sākuši vairāk domāt ilgtermiņā, veidot savus finanšu plānus visai dzīvei, nevis tikai nākamajam mēnesim.
Apbēdina, ka turpina pastāvēt jomas, kur valsts ļauj veikliem darboņiem īstenot necaurspīdīgas shēmas, kuru rezultātā cieš godīgi uzņēmēji un nodokļu maksātāji. Šādas problēmas ir, piemēram, maksātnespējas jomā.
Vai ir kādas kļūdas, kuras nevarat piedot Latvijas vadītājiem – līdzšinējiem/esošajiem?
Tā ir bezatbildība par savu lēmumu sekām. Ne valsts pārvaldē, ne biznesa vidē nav pieļaujams pieņemt lēmumus, nerēķinoties ar šo lēmumu ilgtermiņa sekām un nedomājot par tiem, kam būs šīs sekas jārisina.
Vai darbinieku trūkumu izjūtat?
Mūsu darbinieki ātri aug un attīstās, un vēlas iet tālāk. Tādēļ, ja vēlamies viņus paturēt, mums jāspēj gan piedāvāt viņiem izaugsmes iespējas, gan atrast jaunus spēkus, ar ko aizpildīt iepriekšējo pozīciju. Protams, tas ir saistīts ar zināmām grūtībām, taču mums tās ir patīkamas grūtības. Esam gandarīti, ka SEB bankā darbinieku mainība ir zema. Mēs veidojam ilgtermiņa attiecības ne tikai ar klientiem, bet arī ar darbiniekiem, un daudzi kolēģi tāpat kā es bankā strādā 20 gadus un pat ilgāk.
Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā bankā?
Mēs kā banka varam veiksmīgi strādāt, jo mūsu klienti mums uzticas kā finanšu ekspertiem. Tādēļ savos darbiniekos augstu vērtējam ne vien profesionalitāti, bet arī augstu atbildības sajūtu un cieņu pret kolēģiem un klientiem.
Kādi ir bankas tuvākie un tālākie mērķi?
Bankai var klāties labi tikai tad, ja arī tās klientiem klājas labi, tādēļ turpināsim būt par uzticamu partneri saviem klientiem un atbalstīsim tos gan lielāku, gan mazāku mērķu sasniegšanai. Mūsu mērķis ir būt uzticamākajai bankai mūsu reģionā.
Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu. Kāds bija Jūsu pirmais darbs?
Sāku strādāt kā naktssargs Vecrīgā, Doma laukuma ēkā, kur kādreiz atradās Latvijas Hipotēku un zemes banka. Atceros, ka pirmajā dienā par pusstundu nokavēju darba sākumu, jo nevarēju atrast īsto ēku. Mana vecākā kolēģe toreiz nosprieda, ka no manis visdrīzāk nekas labs neiznāks, ja reiz jau pirmajā dienā nespēju ierasties laicīgi.
Kā un kad radies Jūsu pārstāvētās bankas nosaukums?
1856. gadā Vallenbergu ģimene dibināja Stokholmas tirgotāju banku (Stockholms Enskilda Bank), kas 1972. gadā apvienojās ar vēl vienu 19. gadsimtā dibinātu Zviedrijas banku – Skandināvijas banku (Skandinaviska Banken). SEB ir radies, apvienojot abu šo banku labākās tradīcijas, pieredzi un nosaukumus. Savukārt, Latvijā SEB ienāca 1998. gadā, kļūstot par Unibankas īpašnieku.
Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Veidojot jaunajām ģimenēm labvēlīgu vidi, kas palīdzētu gan šos cilvēkus noturēt Latvijā, gan dotu pozitīvu efektu demogrāfiskajai situācijai, nozīmīgs solis uz priekšu būtu efektīvas un pieejamas pirmā mājokļa valsts atbalsta programmas izveide. Šobrīd galvenais šķērslis jaunajām ģimenēm sava mājokļa iegādei ir, nevis nepietiekami ienākumi, bet gan uzkrājumu trūkums, kas neļauj segt pirmo iemaksu. Iespēju robežās arī pašlaik cenšamies jaunajām ģimenēm nākt pretim, taču, saglabājot atbildīgas kreditēšanas principus, ne vienmēr tas ir iespējams. Redzam, ka ar valsts iesaistīšanos būtu iespējams panākt labākus rezultātus.
Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?
Atzinīgi vērtēju, ka mūsu diplomātiem un ierēdņiem ir izdevies pārliecināt Eiropas Komisiju par nacionālās aviokompānijas airBaltic atbalsta pasākumu leģitimitāti. Objektīvi raugoties, šāda aviokompānija mūsu valstij ir liela priekšrocība, kas ļauj Rīgai nostiprināt savas pozīcijas kā Baltijas biznesa centram. Lieki sacīt, ka kaimiņi par to mūs nedaudz apskauž. Ja SEB grupai Baltijas valstīs jārīko kāds lielāks starptautiskais pasākums, par vietas izvēli nav diskusiju – tā ir Rīga!
Satraucošs temats ir grozījumi Maksātnespējas likumā par tā sauktā «nolikto atslēgu principa» ieviešanu. Šīs izmaiņas nav pārdomātas, jo vissmagāk to sekas izjutīs ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa – jaunās ģimenes un tie cilvēki, kas plāno tuvāko gadu laikā iegādāties savā īpašumā mājokli, jo bankas nespēs piedāvāt viņiem pieejamus nosacījumus. Tādēļ savu iespēju robežās esam iesaistījušies diskusijās ar lēmumu pieņēmējiem, lai skaidrotu šos riskus un mēģinātu kopīgi rast sabalansētu risinājumu.
Kurš ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?
Svaiga, paša cepta zivs.
Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Mani aizrāvusi velsiešu autora un vēsturnieka Kena Foleta (Ken Follett) triloģija par 20. gadsimta vēsturi. Esmu jau izlasījis divas grāmatas – pirmā stāsta par Pirmo pasaules karu, otrais sējums noslēdzas ar Otrā pasaules kara beigām. Tie ir stāsti gan par ģeopolitiku, gan par cilvēkiem, ko autors ir pratis sasaistīt ļoti aizraujošā veidā.
Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Man tik ļoti patika Kena Foleta pirmās divas grāmatas, ka, ilgi nedomājot, pasūtīju arī trešo. Gaidīju vienu mēnesi, otru, trešo, taču grāmatas kā nav, tā nav, un arī pacietība sāk beigties. Sāku pētīt kādēļ tā – izrādās, ka trešo grāmatu autors vēl nemaz nav paguvis uzrakstīt un tā iznāks tikai šī gada septembrī!
Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Esam sapratuši, ka nepietiek ar to, ka sekojam līdzi jaunumiem savā jomā, jo klienti sagaida, ka spēsim iet inovācijām pa priekšu. Domāju, ka tas attiecas arī uz citām jomām, tādēļ novēlu labas biznesa idejas un mērķtiecību, lai tās īstenotu! Tāpat novēlu arī paspēt izbaudīt Latvijas vasaru!
#1/8
#2/8
2014. gada 1. janvāris, plkst. 0:30 no SEB bankomāta izņemot pirmās eiro banknotes
#3/8
SEB Tenisa dienās, kur aicinām klientus un partnerus izmēģināt savas iemaņas tenisā, piedalījās arī bērni no SOS Bērnu ciemata.
#4/8
2013. gads, vakariņas ar žurnālistiem. Ainārs Ozols intervē LETA žurnālisti Airisu Ādamsoni.
#5/8
SEB MTB 11. sezonas atklāšana
#6/8
Ainārs Ozols piedalās atklātajā mācību stundā Mārupes pamatskolā, lai 4. klases skolēniem stāstītu par finanšu pasauli.
#7/8
SEB bankas un Latvijas valsts meži kampaņas Skābeklis atklāšanā 2010. gadā. Kampaņas laikā tika iesētas 2 177 063 egles un priedes
#8/8
SEB banka par katru 2013. gada Vienības velobrauciena dalībnieku ziedo asociācijai Dzīvesprieks vienu latu.
