Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 75 013 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemes reģionā, kamēr lēnākais bezdarba līmeņa kritums bijis Latgalē un Vidzemē.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,4%, kas arī ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem.Zemgalē reģistrētā be

zdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Latvijā šogad februāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada februāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 74 494 bezdarbnieki, kas ir par 1882 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 72 612 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis februāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 16,5%, otro mēnesi pēc kārtas uzrādot straujāko pieaugumu starp reģioniem mēneša laikā, - par 0,5 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis februārī pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis kāpis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,3%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Latvijā šogad janvāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada janvāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 72 612 bezdarbnieki, kas ir par 3007 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 69 605 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 16%, mēneša laikā uzrādot straujāko pieaugumu starp reģioniem, - par 0,6 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis janvārī pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis kāpis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8%, kā arī Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Latvijā šogad marta beigās reģistrētā bezdarba līmenis saglabājies 8,2% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada marta beigās NVA bija reģistrēti kopumā 74 232 bezdarbnieki, kas ir par 262 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 74 494 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6,2%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis joprojām bija Latgales reģionā - 16,5%, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš.

Arī Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis martā nav mainījies, mēneša beigās veidojot 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,1%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis sarucis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Latvijā šogad maija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,6% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada maija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 68 765 bezdarbnieki, kas ir par 2611 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 71 376 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās bija Rīgas reģionā - 5,7%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,9%, kas arī ir samazinājums par 0,3 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis maijā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kā arī Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

2023. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,9 procentpunktiem.

Šī gada 1. ceturksnī bija 59,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 3,7 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2022. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,7 %) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,1 %). 1. ceturksnī Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (5,3 %), bet zemāks nekā Lietuvā (7,7 %).

2023. gada 1. ceturksnī 33,9 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,4 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 8,8 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 3,8 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,4 tūkstošiem.

2023.gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6%, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins.

Salīdzinot ar 2022.gada decembri, bezdarba līmenis nav mainījies.

Sieviešu bezdarba līmenis decembrī saglabājās nemainīgs - 5,4%, taču vīriešu pieauga par 0,4 procentpunktiem līdz 7,9%.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7%, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2022.gada decembri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

2023.gada decembrī Latvijā bija 63,1 tūkstotis bezdarbnieku (26,0 tūkstoši sieviešu un 37,1 tūkstotis vīriešu), tas ir par 1,9 tūkstošiem vairāk nekā novembrī, un par 0,7 tūkstošiem vairāk nekā 2022.gada decembrī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits palielinājās par 1,8 tūkstošiem, savukārt sieviešu - par 0,2 tūkstošiem.

2023. gada jūlijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5 %, un kopš jūnija tas nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.

Gada laikā faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

Vīriešu bezdarba līmenis jūlijā saglabājās 8,3 %, taču sieviešu pieauga par 0,1 procentpunktu līdz 4,7 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,6 %, un kopš jūnija tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu. Salīdzinot ar 2022. gada jūliju, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

2023. gada jūlijā Latvijā bija 62,2 tūkstoši bezdarbnieku (22,4 tūkstoši sieviešu un 39,8 tūkstoši vīriešu), tas ir par 0,6 tūkstošiem vairāk nekā jūnijā, bet par 4,1 tūkstoti mazāk nekā 2022. gada jūlijā. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā nav mainījies, taču sieviešu pieaudzis par 0,6 tūkstošiem.

Latvijā bezdarbs nākamā gada beigās varētu būt ap 6-6,7% līmenī, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda, ka labā ziņa darba tirgū ir tā, ka, neskatoties uz nelielo ekonomikas lejupslīdi, bezdarbs Latvijā 2023.gadā nav pieaudzis. Uzņēmumi šobrīd nesteidzas samazināt darbinieku skaitu, jo iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazinās un Covid-19 pandēmijas laikā atsevišķi uzņēmumi, kas samazināja darbinieku skaitu, vēlāk saskarās ar grūtībām atrast jaunus darbiniekus.

"Tomēr lēnāka izaugsme darba tirgū ir jūtama, un tādēļ ļoti lielu bezdarba samazinājumu, visticamāk, nav pamats gaidīt. Kopš vasaras ir samazinājies darba sludinājumu skaits, un pēdējos ceturkšņos uzņēmēju aptaujās darbaspēka pieejamība retāk tiek norādīts kā galvenais šķērslis izaugsmei. Vienlaikus Vācijā bezdarbs pieaug jau vairāk nekā deviņus mēnešus, un bezdarbs 2023.gadā ir pieaudzis arī Igaunijā, kur gan ekonomikas lejupslīde ir bijusi izteiktāka nekā Latvijā," sacīja Āboliņš.

Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens sākumā bija labvēlīgi darba tirgum.

Iekšzemes kopproduktā pēc rekordliela krituma ceturkšņa ietvaros redzējām rekordlielu kāpumu izaugsmē. Uz šī fona uzlabojums darba tirgū trešajā ceturksnī ir bijis diezgan piezemēts – viennozīmīgi mazāks nekā tas, ko bijām pieraduši redzēt iepriekšējos trīs gados. Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī samazinājās līdz 8.4% un bija par 0.2 procentpunktiem mazāks nekā šī gada otrajā ceturksnī. Nodarbināto skaits atsāka augt, bet piesardzīgi.

Pēc strauja krituma aprīlī Nodarbinātības Valsts aģentūrā reģistrēto vakanču skaits tā arī nav uzrādījis atgūšanās pazīmes. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bezdarbnieku skaits ir par vairāk nekā trešo daļu lielāks (38%), bet nodarbināto skaits ir samazinājies par 2.7%. Varam secināt, ka atkopšanās ceļš darba tirgū ir diezgan lēns un nevienmērīgs.

Līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Simsone stāstīja, ka patlaban reģistrētā bezdarba līmenis ir 7,6% jeb ap 69 000 iedzīvotāji patlaban aktīvi meklē darbu.

Arī šīs krīzes radītās izmaiņas, kad lielākais bezdarba pieaugums bija novērojams Rīgā un Pierīgā, nav mainījis kopējo ainu, un Latgales reģions joprojām saglabājas ar visaugstāko reģistrēto bezdarba līmeni, viņa stāstīja.

NVA direktore skaidroja, ka rudenī un ziemā tradicionāli reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, arī ne krīzes apstākļos, un arī šogad tas tiek sagaidīts. "Jautājums ir pat to, cik lielā apjomā. Vai šīs krīzes radītās sekas ļoti spēcīgi ietekmēs arī reģistrētā bezdarba līmeni," viņa atzina.

Vaicāta, ar kādu bezdarba līmeni NVA ir gatava tikt galā, operējot ar esošajiem cilvēkresursiem, Simsone teica, ka ir grūti sniegt komentāru šādā griezumā, tomēr īstermiņa prognozes liecina un tam notiek gatavošanās, ka līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%. "Un tas ir arī apjoms, ko mēs spējam akumulēt," viņa uzsvēra.

Bezdarbs šā gada beigās Latvijā varētu veidot 7,3-8%, prognozēja banku analītiķi.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka darba meklētāju īpatsvars 2021.gada beigās jeb ceturtajā ceturksnī varētu būt 7,3% apmērā pretstatā apmēram 8% pagājušā gada nogalē. "Tātad gaidāma situācijas uzlabošanās, bet ne gluži pilna nodarbinātība," viņš teica.

Tostarp Strautiņš prognozēja, ka šogad strauji augs nodarbināto skaits nozarēs, kurās 2020.gadā tas samazinājās.

"Izmaiņu virziens darba tirgū 2021.gadā, protams, būs pretējs 2020.gada dinamikai, samazinoties bezdarbam un augot nodarbinātībai, taču gada vidējie skaitļi daudz neatšķirsies," viņš piebilda.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka spēcīgais Covid-19 otrais vilnis situāciju darba tirgū atkal pasliktinās un tuvākajā laikā bezdarbs pieaugs, tostarp novembrī darba tirgus vēl bija stabilitāte, bet, visticamāk, decembrī situācija mainījās, taču augstākā bezdarba virsotne varētu tikt sasniegta 2021.gada pirmajā ceturksnī.

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad septembra beigās bija 5,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā augusta beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

2024.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 44 483 bezdarbnieki, kas ir par 2287 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 46 770 bezdarbnieku.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā augusta beigās, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,3%, kas arī ir samazinājums par 0,2 procentpunktiem.

Visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemē un Vidzemē - par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot attiecīgi 4,7% un 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 879,9 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, informē Ekonomikas ministrija.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits ir samazinājies par 0,1% jeb 0,5 tūkstošiem, savukārt nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem atbilstošā vecuma grupā palielinājās līdz 64%, par 0,3 procentpunktu pārsniedzot iepriekšēja gada 1. ceturkšņa rādītāju.

Nodarbināto skaita samazinājumu gada griezumā ir ietekmējusi gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan arī kopējo nodarbināto skaita dinamiku turpina ietekmēt iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā.

Jāatzīmē, ka nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām saglabājās zemāks nekā kaimiņos - par 4,4 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024.gada 1. ceturksnī - 68,4%), bet par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (2024.gada 1. ceturksnī - 64,7%).

Faktiskais bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies līdz 7,3%, toties arvien vairāk pieaug spriedze atrast atbilstošus darbiniekus, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Kopumā situācija esot diezgan stabila un tipiska Latvijas darba tirgum un pašlaik NVA ir reģistrējušies nedaudz mazāk kā 66 000 cilvēku. Vasarā un rudens sākumā pieaug reģistrēto vakanču skaits - arī pašlaik ir vairāk nekā 20 000 reģistrētu brīvu darbavietu, tomēr krietni palielinājusies spriedze atrast piemērotus darbiniekus.

"Protams, neliela ietekme uz bezdarba līmeni ir Covid-19 krīzei, bet tā nav tik būtiska, lai par to satrauktos. Šo laika posmu mēs nevaram salīdzināt ar krīzi, kas tika piedzīvota 2008.gadā, lai gan ietekme ir uz atsevišķām nozarēm - tūrismu, ēdināšanu un viesmīlību, kuras vēl nav atguvušas to intensitāti, kāda parasti bija pirms Covid-19," stāstīja E. Simsone.

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Esam pieraduši, ka galvenais finanšu tirgu dzinējspēks ilgu laiku ir bijusi ASV centrālā banka, kas kopā ar pārējām centrālajām bankām ir īstenojusi kvantitatīvo mīkstināšanas programmu, samazinot procentu likmes līdz minimumam un pārpludinot finanšu tirgu ar likviditāti.

2021.gada beigās, beidzot atzīstot, ka inflācija nebūs pārejoša, ASV centrālā banka un pārējās centrālās bankas, beidza savu mīkstinošo monetāro politiku un 2022.gada sākumā pārgāja uz ierobežojošo monetāro politiku. Centrālajām bankām palielinot procentu likmes, cenas sāka krist gan kapitāla vērtspapīriem, gan garāka termiņa parāda vērtspapīriem. Ja iepriekš centrālo banku mīkstinošā politika veicināja finanšu tirgus instrumentu cenu kāpumu, tad tagad ierobežojošā monetārā politika veicina šo instrumentu cenas kritumu. Tomēr viena lieta paliek nemainīga - sliktās ziņas ekonomikai ir labas ziņas finanšu tirgiem.

Bezdarbam sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, gan ASV, gan Eiro zonā, kā arī citur pasaulē, bet iedzīvotāju patēriņam saglabājoties spēcīgam, ekonomiskā recesija paliek tikai par nākotnes perspektīvu. Šī iemesla dēļ, tirgus spēlētājiem reālās ekonomikas rādītāji ir tikai signāli centrālās bankas politikas izmaiņām, kas tiek balstīts uz vienu pamatprincipu - jo sliktāka būs ekonomiskā situācija, jo ātrāk centrālās bankas atkal pāries pie monetārās stimulācijas, kas savukārt pozitīvi ietekmēs finanšu instrumentu cenas.

Līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, pauda Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Saskaņā ar šonedēļ publicētajiem Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem šā gada trešajā ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 25 000 jeb 2,7%, salīdzinot ar 2019.gada trešo ceturksni. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto skaits faktiski saglabājies nemainīgs - pieaugums par 0,1%.

"Neraugoties uz kopējo ekonomisko aktivitāšu samazināšanos tautsaimniecībā, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū joprojām saglabājās augsts - 70,1% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem šā gada trešajā ceturksnī bija nodarbināti vai attiecīgi bija darba meklējumos," norādīja EM eksperts.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,4% 

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem....

Viņš piebilda, ka jau otro ceturksni pēc kārtas iedzīvotāju līdzdalības līmenis pieturās pie 70,1% robežas, kas ir augstākais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes rādītājs Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.

"Ekonomisko aktivitāšu kritums, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija ierobežojumu ieviešana gan pasaulē, gan Latvijā, kopumā atstāj būtisku ietekmi uz darba tirgu, ņemot vērā, ka primāri tiek skartas darbaspēka intensīvās nozares - transporta pakalpojumi un pasažieru pārvadājumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, tirdzniecība nozare, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi, mākslas un dažādas kultūras jomas, sporta centri un citas nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos," atzina Ozols.

Viņš atsaucās uz Valsts ieņēmuma dienesta datiem, kas liecina, ka tieši skartajās nozarēs šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti vairāk nekā 134 000 darba ņēmēju, kas ir aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem atbilstošajā periodā.

"Jaunākie nodarbinātības un bezdarba rādītāji vēlreiz apliecina, ka līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi kopumā ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, līdz ar to ļaujot daļēji saglabāt gan darbavietas, gan iedzīvotāju ienākumus. Tomēr neraugoties uz to, jāņem vērā, ka valsts intervences pasākumi var kompensēt ekonomisko aktivitāšu kritumu tikai īstermiņā, tādēļ ekonomiskajām aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī ilgstoši, arī krīzes ietekme uz darba tirgu var pieaugt," uzsvēra EM eksperts.

Ozols prognozēja, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits kopumā 2020.gadā varētu samazināties par 1,7%, bet bezdarba līmenis pieaugt līdz vidēji 8,3%.

"Situācija darba tirgū varētu uzlaboties sākot ar 2021.gada pavasara un vasaras sezonas aizsākšanos, pieaugot sezonas darbiem, gan kopumā nostabilizējoties situācijai ekonomikā. Vienlaikus jāņem vērā, ka nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas atkopšanos joprojām saglabājās augsta, līdz ar to turpmākā situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē kopumā lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri būs pieejama jaunā vakcīna, kā arī tās efektivitātes," sacīja EM pārstāvis.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. 2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Vienlaikus šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī. Nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni samazinājies par 25 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni pieaudzis par 0,7 tūkstošiem.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Lai arī līdz šim Covid-19 izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus, pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl ir tikai gaidāma, jo ziema dažās nozarēs būs ļoti grūta, prognozēja personālatlases kompānijas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.

"Bezdarbs, visdrīzāk, pieaugs. Darbinieku pieejamība tirgū jau ir palielinājusies, un tas savukārt koriģēs arī algas. Tāpat noteikti korekcijas parādīsies darba devēju un ņēmēju sadarbības veidā - arvien vairāk mēs redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku, uz projektiem. Būs daudz vairāk un elastīgāki nodarbinātības varianti," pauda Ārste-Avotiņa.

Viņa sacīja, ka, atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, pandēmija ir ietekmējusi vienlaicīgi visas nozares, visus uzņēmumus. Iepriekš vienmēr bija tā, ka noteiktus sektorus krīze skar pirmos, bet līdz pārējiem tās ietekme nonāk ar trīs mēnešu, pat pusgada novēlošanos un tie paspēj labāk sagatavoties. Tagad šajā situācijā visi ir iesviesti praktiski vienlaicīgi. Līdz ar to nav iespēju paskatīties, kā citi reaģē, kā tiek galā, un izmaiņas visās nozarēs notiek salīdzinoši ātrā tempā.

Igaunijas valdība apstiprinājusi un iesniegusi izskatīšanai parlamentā regulējuma projektu, kas paredz noteikt, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums automātiski mainīsies atkarībā no darba tirgus situācijas.

Regulējuma projekts paredz, ka bezdarbnieka pabalsts tiek izmaksāts ilgāku laika periodu tad, kad darba tirgus situācija ir slikta un bezdarbs pieaug. Savukārt periodos, kad darba atrašanas iespējas ir vieglākas un bezdarba līmenis ir zems, pabalsts tiks izmaksāts tā dēvēto bāzes laiku, informēja Igaunijas Sociālo lietu ministrijā.

Laikā, kad ekonomika stagnē, bezdarba pabalsta izmaksas periods tiks pagarināts par 60 dienām sociāli apdrošinātai personai, liecina regulējuma projekts. Sliktā ekonomikas situācijā, kad bezdarba līmenis ir augsts un vakanču nav daudz, pabalsta izmaksa automātiski tiks pagarināta par ne ilgāk kā 120 dienām.

Cilvēkiem, kuru bezdarba apdrošināšanas periods nepārsniedz piecus gadus, pabalsts tiks izmaksāts 180 kalendārās dienas un laikā, kad bezdarbs ir ierastā līmenī, pabalsta termiņš netiks pagarināts. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, pabalsta termiņš šādām personām tiks pagarināts par 60 dienām.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Valsts spēlē darba tirgus šahu  

Bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās...

Statistikas pārvaldē norādīja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10,4 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 37% līdz 26,6%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 0,3 tūkstošiem, un trešajā ceturksnī tas bija 21,5 tūkstoši.

Bezdarbs vīrusa ierobežojumu spīlēs 

Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens...

2020.gada trešajā ceturksnī jauniešu (15-24 gadi) bezdarba līmenis bija 14,8%, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,6 tūkstošiem un bija 8,8 tūkstoši.

Šogad trešajā ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 10,8% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 2,8 procentpunktiem.

2020.gada trešajā ceturksnī 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Šogad trešajā ceturksnī 29,9% jeb 414,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar otro ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā - par 6,4 tūkstošiem jeb 1,5%.

Trešajā ceturksnī 10,3 tūkstoši jeb 2,5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,5%, bet otrajā ceturksnī - 2,4%.

Šogad trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.