Ātrā ēdināšanas uzņēmuma "Hesburger" pārdošanas apjoms Latvijā 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, kāpis par 30,3%, sasniedzot 43,08 miljonus eiro, informē kompānijā.

Kopumā "Hesburger" pārdošanas apjoms Baltijas valstīs pērn sasniedza 128,52 miljonus eiro, no tā lielāko daļu veidojot Lietuvas tirgum. Salīdzinot ar 2021.gadu, Lietuvā pārdošanas apjoms pieaudzis par 30,47% un sasniedzis vairāk nekā 47,10 miljonus eiro. Turpretim Igaunijā pārdošanas apjoms kāpis par 28,07%, sasniedzot vairāk nekā 38,33 miljonus eiro.

"Hesburger" mārketinga un starptautiskās attīstības direktore Ieva Salmela komentē, ka 2022.gads ir bijis pārbaudījumiem pilns gan kara Ukrainā, gan energokrīzes un straujās inflācijas dēļ.

Pērn uzņēmums Latvijā veicis investīcijas Cēsīs, kur atvērta uzņēmuma 50. ēstuve, kā arī astoņu filiāļu renovācijā, uzlabojot to iekštelpas un āra infrastruktūru.

Somijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde "Hesburger" sākusi darbu Polijas galvaspilsētā Varšavā, informē kompānijā.

Polijā "Hesburger" darbosies atbilstoši jaunam konceptam, nodrošinot produkciju pasūtījumiem tikai piegādei uz mājām. "Hesburger" Polijā strādā astoņi cilvēki.

“Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela stāsta, ka šobrīd “Hesburger” restorāni atrodas Polijas kaimiņvalstīs: Lietuvā, Vācijā un Ukrainā. Izejvielas “Hesburger” Polijā tiek piegādātas no noliktavas un majonēzes ražotnes, kas atrodas Lietuvā, Kauņā.

“Mēs turpināsim aktīvi paplašināties ne tikai Polijā, bet arī citās valstīs. Šogad visvairāk pieaugs mūsu restorānu skaits Bulgārijā,” atklāj I.Salmela.

Patlaban "Hesburger" darbojas astoņās Eiropas valstīs, tostarp Somijā "Hesburger" ir 272 struktūrvienības, Lietuvā - 59, Latvijā - 51, Igaunijā - 50, Bulgārijā - 28, Ukrainā - septiņas, Vācijā - divas un Polijā - viena.

Ātrās ēdināšanas ķēde "Hesburger" investējusi 300 000 eiro pirmās filiāles atvēršanā Rumānijā, Rimniku Vilčā, informē uzņēmumā.

Rumānijā pirmā "Hesburger" platība ir 80 kvadrātmetri, un tas atrodas pilsētas iepirkšanās centra "Shopping City Ramnicu Valcea" ēdināšanas zonā.

"Hesburger" starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela norāda, ka nākotnē Rumānijā plānots atvērt vēl vairākas ēdināšanas vietas. Patlaban notiek pārrunas par atvēršanu vairākās Rumānijas pilsētās, tajā skaitā galvaspilsētā Bukarestē. Viņa atklāj, ka kopumā gada laikā "Hesburger" biznesa un tīkla attīstībā Rumānijā plānots ieguldīt astoņus miljonus eiro, atverot desmit jaunus "Hesburger".

Latvijā 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, "Hesburger" pārdošanas apjoms palielinājies par 25%, sasniedzot 53,92 miljonus eiro. Šogad uzņēmums Latvijā plāno atvērt vēl divas filiāles, kā arī uzsākt digitālo kasu sistēmu darbību. Savukārt Baltijā 2024.gadā kopumā paredzēts atvērt desmit jaunus "Hesburger".

Ieviešot tehnoloģiskus risinājumus pasūtījumu veikšanai, Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde “Hesburger” visos restorānos Latvijā ierīko digitālās pašapkalpošanas kases.

Kopējās projekta investīcijas ir 1, 5 miljoni eiro, un tā ietvaros kopumā tiks uzstādītas 107 šāda veida kases.

Projekts Latvijā tika aizsākts 2021. gadā, pakāpeniski ieviešot projekta administratīvās prasības, un pirmo pašapkalpošanās kasi uzstādot “Hesburger” restorānā Rīgā, Krasta ielā. Šobrīd projekts tuvojas noslēgumam, un līdz augusta vidum pašapkalpošanās kases tiks uzstādītas jau visos “Hesburger” restorānos Latvijā. Noslēdzošā digitālā pašapkalpošanās kase tiks uzstādīta Daugavpilī, “Hesburger” restorānā Rīgas ielā, kas pēc vērienīgas renovācijas tiks atvērts šī gada otrajā pusē.

“Līdztekus jaunu restorānu atvēršanai mēs investējam arī modernu tehnoloģisko risinājumu ieviešanā, tādēļ esam gandarīti, ka šis projekts jau pavisam drīz tiks veiksmīgi ieviests 51 uzņēmuma restorānā Latvijā,” stāsta Ieva Salmela, “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore.

Investējot 1,8 miljonus eiro, ātrās ēdināšanas restorānu ķēde “Hesburger” pēc apjomīgas rekonstrukcijas atklājusi atjaunotu restorānu Daugavpilī, Rīgas ielā.

Kā norāda “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela, līdztekus jaunu restorānu atvēršanai, uzņēmums turpina modernizēt arī esošos, kas apvieno mūsdienīgu dizainu ar praktisku funkcionalitāti.

Restorāns Daugavpilī ir izvietots divos stāvos ar kopējo platību 343,42 kvadrātmetri un restorāna iekštelpās ir pieejamas kopumā 90 sēdvietas.

“Līdzās tam, ka teju katru gadu atveram jaunus “Hesburger” restorānus, nemitīgi attīstam un uzlabojam arī esošo restorānu tīklu. Daugavpils restorāns ir piedzīvojis vērienīgu renovāciju, un tas atsāk darbību modernās, plašās telpās, kas pilnībā atbilst mūsdienu tirgus prasībām. Renovētajā restorānā esam ieviesuši jaunu interjera dizaina konceptu, kā arī integrējuši inovatīvus digitālos risinājumus, tostarp pašapkalpošanās kases, kas veicina darba efektivitāti un uzlabo klientu pieredzi. Būtiski uzsvērt, ka mūsu restorāni ir ne tikai vieta, kur piedāvājam ēdināšanas pakalpojumus, bet arī sniedzam stabilas darbavietas. Piemēram, “Hesburger” restorānā Daugavpilī strādās 18 darbinieki, nodrošinot, ka renovācijas laikā tiek saglabātas darba vietas esošajiem darbiniekiem, kā arī sniedzot jaunas darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem,” stāsta Ieva Salmela, “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore.

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes “Hesburger” pārdošanas apjoms Latvijā 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaudzis par 8,55% un sasniedzis 33,1 miljonu eiro.

Lai gan Covid-19 veselības krīze ir ieilgusi, uzņēmums ir atgriezies pie straujākas izaugsmes visās Baltijas valstīs, nākotnē plānojot jaunu restorānu atvēršanu un digitālo risinājumu ieviešanu.

“Mainīgās Covid-19 situācijas dēļ aizvadītais gads ir bijis izaicinājumiem bagāts. Taču mums ir liels gandarījums, ka esam spējuši atgriezties pie straujākas izaugsmes visās Baltijas valstīs. Sākotnēji nelielu trauksmi Latvijas biznesā radīja rudenī ieviestais “lokdauns”, taču tas bija pārāk īss periods, neatstājot būtisku ietekmi uz uzņēmuma finanšu rezultātiem. Kopumā veiksmīgos rezultātus pozitīvi ietekmējusi iedzīvotāju pirktspējas stabilizēšanās. Šogad turpinājām arī jaunu akcijas produktu ieviešanu, kas izraisīja lielu atsaucību klientu vidū, tā vienlaikus veicinot pārdošanas rezultātus. Tikmēr ieguldījumus esam veikuši restorānu renovācijā Ventspilī, Liepājā un Rīgā,” stāsta “Hesburger” mārketinga un starptautiskās attīstības direktore Ieva Salmela.

Investējot 1,5 miljonus eiro, ātrās ēdināšanas restorānu ķēde “Hesburger” atvērusi jaunu restorānu Cēsīs.

Tas šobrīd ir 50. uzņēmuma restorāns Latvijā.

Restorāns ir izveidots divos stāvos ar kopējo platību 270,9 m2.

“Iepriekšējos gados esam saņēmuši daudz jautājumu no mūsu klientiem, kāpēc “Hesburger” aizvien nav restorāna Cēsīs. Tāpēc, ņemot vērā klientu interesi, nolēmām, ka Cēsis ir viena no tām Latvijas pilsētām, kur vēlamies paplašināt mūsu restorānu tīklu. Lai ierīkotu restorānu, esam iegādājušies ēku Piebalgas ielā, un līdz ar restorāna atvēršanu esam nodrošinājuši 20 jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Ar laiku to skaits varētu palielināties līdz 25 darba vietām,” stāsta Ieva Salmela, “Hesburger” mārketinga un starptautiskās attīstības direktore.

Investējot 2 miljonus eiro, ātrās ēdināšanas restorānu ķēde “Hesburger” atvērusi jaunu restorānu Ogrē, kas ir kopumā 51. uzņēmuma restorāns Latvijā.

Restorāna ēka ir uzbūvēta divos stāvos ar kopējo platību 276,5 m2. Pirmajā stāvā atrodas restorāna telpas, bet otrajā stāvā – tehniskās telpas. Jaunajam restorānam ir “drive-in” jeb auto kase, savukārt vasaras mēnešos klientiem būs iespēja izmantot arī āra terasi.

“Līdz šim ogrēniešiem tuvākais mūsu restorāns ir bijis Salaspilī, tāpēc interese par “Hesburger” restorāna atvēršanu Ogrē jau gadiem ir bijusi ļoti augsta. Līdz ar restorāna atvēršanu Ogres pilsētā esam nodrošinājuši 20 jaunas darba vietas,” stāsta Ieva Salmela, “Hesburger” mārketinga un starptautiskās attīstības direktore.

“Hesburger” ir lielākā ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Somijā un Baltijā ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi nozarē. Latvijā šobrīd ir 51 restorāns. Uzņēmuma pārdošanas apjoms Latvijā 2022. gadā sasniedza 43,08 miljonus eiro.

Ātrās ēdināšanas restorāns “Hesburger” Bauskas novadā, Iecavā, ver durvis apmeklētājiem pēc aptuveni mēnesi ilgas rekonstrukcijas. Vērienīgajos atjaunošanas darbos uzņēmums investējis 300 000 eiro.

Restorānā veikta apkures sistēmas renovācija, tādējādi būtiski uzlabojot restorāna darbības energoefektivitāti. Uzstādīti digitālie ekrāni, un iekštelpas atjaunotas saskaņā ar “Hesburger” jauno interjera dizaina konceptu.

Atjaunota arī ēkas fasāde, un autobraucēju ērtībām restorāna teritorijā atjaunots asfalts. Atjaunotā auto kase uzlabos pasūtījumu veikšanas pieredzi tiem auto braucējiem, kas vēlas iegādāties maltīti līdzņemšanai.

Kā norāda Ieva Salmela, “Hesburger” mārketinga un starptautiskās attīstības direktore, katrā restorāna rekonstrukcijā dominē efektivitāte un ilgtspēja: “Energoefektivitāte, digitālie risinājumi, kas palīdz būt ilgtspējīgākiem, atjaunots restorāna interjers un eksterjers – tas viss kopā ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti mūsu klientiem Iecavā radīs mūsdienīgu un patīkamu pieredzi.”

Investējot 500 000 eiro, ātrās ēdināšanas restorānu ķēde “Hesburger” atklājusi restorānu Rīgā, Dzērbenes ielā.

Tas šobrīd ir 51. uzņēmuma restorāns Latvijā. Kā norāda “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela, uzņēmums šogad mērķtiecīgi turpina savu paplašināšanās stratēģiju tirgū, un kopumā šogad Latvijā plānots atvērt vēl 2 restorānus.

Restorāna ēka Rīgā, Dzērbenes ielā, ir uzbūvēta trijos stāvos ar kopējo platību 419 m2. Pirmajā un otrajā stāvā atrodas restorāna telpas, bet trešajā stāvā – tehniskās telpas. Jaunajam restorānam ir “drive-in” jeb auto kase, savukārt vasaras mēnešos klientiem būs iespēja izmantot arī āra terasi. Kopumā restorāna iekštelpās būs sēdvietas 90 klientiem.

“Tāpat kā pārējās Baltijas valstīs un citviet Eiropā, arī Latvijā īstenojam mūsu paplašināšanās stratēģiju, atverot jaunus restorānus. Līdztekus šodien atklātajam restorānam Rīgā, līdz gada beigām plānojam atklāt jaunus restorānus arī Tukumā un Alūksnē. Jāuzsver, ka iepriekš “Hesburger” restorāns šajā Rīgas pusē atradās faktiski blakus šodien jaunatvērtā restorāna ēkai. Šī ēku kompleksa attīstības plānu rezultātā nolēmām mūsu iepriekšējo restorānu pārcelt uz citu, pavisam no jauna celtu ēku Dzērbenes ielā, kas ļauj mums paplašināties un būt aizvien pieejamiem klientiem šajā Rīgas daļā, kur atrodamies jau vairāk nekā 10 gadus. Vienlaikus tā ir iespēja piedāvāt klientiem ēdināšanas pakalpojumus svaigi remontētās, modernizētās telpās. Jaunajā restorānā nodrošināsim arī darbavietas 20 cilvēkiem,” stāsta Ieva Salmela, “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore.

Energoresursu uzņēmums "Ignitis Latvija" investēs trīs miljonus eiro, lai attīstītu elektroauto uzlādes tīklu "Ignitis ON" pie 22 ātrās ēdināšanas vietām "Hesburger", informē "Ignitis Latvija" pārstāvji.

"Ignitis Latvija" noslēdzis līgumu ar "Hesburger". Astoņas īpaši ātrās elektromobiļu uzlādes stacijas atradīsies Rīgā, savukārt pārējās - citās vietās Latvijā. Stacijās tiks uzstādītas vairākas uzlādes iekārtas, katras jaudai sasniedzot vismaz 150 kilovatus (kW), kas nodrošinās, ka elektromobiļu uzlāde aizņems aptuveni 30 minūtes.

Kā norāda "Ignitis Latvija" pārstāvji saskaņā ar Auto asociācijas datiem, elektromobiļu daudzums Latvijā 2040.gadā sasniegs 440 000 elektromobiļu, kas būs aptuveni viena trešdaļa no kopējā automobiļu skaita Latvijā. Uz šo brīdi ekspluatācijā ir nepilni 3000 elektromobiļu, savukārt līdz šī gada beigām tiek prognozēts, ka Latvijā tiks ekspluatēti 3644 elektromobiļi. 2025.gada beigās elektromobiļu skaits pieaugs līdz aptuveni 15 000, bet 2030.gadā - jau vairāk nekā 60 000, tāpēc atbilstošas infrastruktūras attīstīšana visā Latvijā ir svarīga.

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Degvielas mazumtirgotājs SIA "Neste Latvija" pagājušajā gada rudenī nolēmis slēgt visus piecus bezkontakta pašapkalpošanās veikalus "Neste Easy Deli", sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Neste Latvija" ir vienojies ar pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Narvesen", ka janvārī šajos veikalos sāks strādāt "Narvesen" ar sava koncepta veikaliem, kuros būs arī pārdevējs.

Viņš atgādināja, ka "Neste Latvija" pirmo bezkontakta pašapkalpošanās veikalu atvēra 2021.gadā, papildinot, ka pārdoto preču apjoms nebija tāds, lai varētu segt uzņēmuma ieguldītās investīcijas.

"Mūsuprāt, tas ir ļoti labs koncepts, kas noteikti nākotnē attīstīsies, bet laikam mēs šajā tirgū iegājām par ātru. Arī Somijā tika pieņemts lēmums par veikalu slēgšanu," sacīja Beiziķis.

Viņš arī sacīja, ka tehnoloģijas, ko var izmantot šādos veikalos, pašlaik mainās ļoti strauji, kas prasa jaunas investīcijas, papildinot, ka visdrīzāk vēl ir nedaudz jānogaida, lai attīstās tehnoloģijas, un klientiem var piedāvāt vislabāko koncepciju.

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir nepieciešama dažu mājasdarbu izpilde, no kuriem būtiskākie ir tehniskie risinājumi pieaugošo izmaksu samazināšanai, kā arī valdības lēmums par šādas ieceres atbalsta formu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Viņš atzīst, ka pirmā kuģa ar sašķidrināto gāzi uzņemšanai Skultes ostā 2024. gada rudenī var būt nepieciešams pagaidu risinājums - peldoša barža ar regazifikācijas iekārtām, bet iecerētās platformas piegāde notiks vēlāk.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.februāra numurā lasi:

Statistika

Jaunajiem uzņēmumiem trūkst jaudas

Tēma

Zelta robežsargi

Uzņēmējdarbība

Krīzes radītais iespēju laiks

Ražošana

Prognozē kārtējo izaugsmes gadu. Uzņēmuma AE Partner prokūriste Jolanta Pavītola

Viedo enerģijas risinājumu uzņēmums Ignitis, kas pārvalda Lietuvā lielāko elektrisko transportlīdzekļu ātrās uzlādes tīklu Ignitis ON, ir uzstādījis Baltijā pirmo 400 kW uzlādes staciju, kas sniedz iespēju elektroauto uzlādēt aptuveni 7 minūtēs. Tā patlaban ir jaudīgākā elektroauto uzlādes stacija Baltijas reģionā.

Kā norāda Ignitis elektroauto tīkla attīstības vadītājs Andrius Šeršniovas, šis ir vēsturisks notikums un nozīmīgs uzņēmuma sasniegums, kas liecina par straujo tehnoloģiju attīstību šajā tirgus segmentā. Īpaši jaudīgā uzlādes stacija atrodas Viļņā līdzās noslogotajam maģistrālajam ceļam blakus Gariūnu tirgum un ātrās ēdināšanas restorānam Hesburger.

Andrius Šeršniovas uzsver, ka šodien notikusī Baltijā jaudīgākās uzlādes stacijas atklāšana ir daļa no Ignitis ON ambiciozajiem stratēģiskajiem plāniem paplašināt viedos risinājumos balstīto elektroauto uzlādes infrastruktūru Baltijā, padarot to ērtu autovadītājiem un vienlaikus sekmējot energoefektivitāti un vides ilgtspējību.

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar digitālo Covid-19 sertifikātu uzņēmēji vērtē divējādi - aptaujātie ēdinātāji no vienas puses pauž prieku par iespēju atsākt darbu lielākā apjomā, no otras puses bažas rada sistēmas praktiskā puse.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa skaidroja, ka valdības lēmums atļaut sniegt ēdināšanas pakalpojumus arī restorāna iekštelpās vērtējams pozitīvi, taču neizprotama šķiet prasība pēc divu metru distances ievērošanas un sejas aizsargmasku lietošanas personām ar derīgu Covid-19 sertifikātu.

"Sajūta, ka ar vienu roku mums dod, bet ar otru atkal atņem, jo šādi nosacījumi tomēr atkal jau ir stipri ierobežojoši, un nevaram cerēt uz pirmskrīzes ierastās klientu plūsmas un dinamikas atjaunošanu," piebilda Auziņa.

Atļauj ēdināšanu iekštelpās 

No otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu...

"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela atzina, ka lēmums viennozīmīgi ir pozitīvs solis visai ēdināšanas nozarei, ļaujot nosacīti atgriezties pirmspandēmijas darbības režīmā. Tomēr bažas sagādā sistēmas praktiskā puse.

"Šobrīd gan vēl nav skaidrs, kā šī kontroles sistēma strādās praktiski un kādas papildu funkcijas būs jāveic mūsu restorānu darbinieku komandām, taču esam gatavi pielāgoties, lai mūsu klienti varētu baudīt maltītes restorānu iekštelpās," pauda Salmela.

Arī restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš pauda atzinīgu vērtējumu par valdības lēmumu. Viņš gan sacīja, ka gadījumā, ja vakcinētiem būs jābūt arī visiem darbiniekiem, ne tikai apmeklētājiem, tas varētu radīt sarežģījumus, jo līdz šim no kompānijā strādājošajiem vēlmi vakcinēties izrādījuši aptuveni 70%. Savukārt atlikušie 30% no vakcīnas attiekušies.

Tāpat Bērziņš piebilda, ka "Vairāk saules" ir ģimenes restorāns, tādēļ to varētu ietekmēt noteiktie vecuma ierobežojumi. Taču kopumā restorānu līdzīpašnieks pauda prieku, ka sabiedriskās ēdināšanas nozare var lēnām atgriezties ierastajā ritmā.

Kopumā no septiņiem "Vairāk saules" restorāniem patlaban atvērti ir seši, savukārt septītais durvis vērs pēc mēneša. Šim restorānam nav terases, tādēļ tā darbiniekiem tika piešķirts mēneša atvaļinājums. "Par šo [atļauju ēdināt iekštelpās] varēja lemt nedaudz laicīgāk," komentēja līdzīpašnieks.

"Lido" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka nav skaidrības kā šī sistēma darbosies, taču patlaban tiek rūpīgi plānots, kā kompānijai strādāt jauno noteikumu apstākļos.

Savukārt Bērziņš piebilda, ka kopumā sistēmai nevajadzētu radīt lielas sarežģītības, it īpaši ja attiecīgo dokumentu pārbaude notiks elektroniski. Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka būs arī tādi cilvēki, kas mēģinās šmaukties un apmeklēt sabiedriskos ēdinātājus bez nepieciešamās dokumentācijas.

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās, paredz ceturtdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Tāpat ēdinātājiem iekštelpās būs jānodrošina vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošām personām. Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam būs jāizsniedz individuāli, bet pēc katras ēdienreizes galdiņus jādezinficē.

Paredzēts, ka ēdinātājiem būs arī jānodrošina regulāra telpu ventilācija vai dabīga vēdināšana.

Iekštelpās klientiem būs jālieto sejas un deguna aizsegi, izņemot laika posmu, kad personas atrodas pie galdiņa.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beidz ne vēlāk kā plkst.24. Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.24 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

EM skaidroja, ka patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts ēdienu izsniegt līdzņemšanai vai ēst ārā. Tāpat, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī un ņemot vērā, ka būtiskai daļai sabiedriskās ēdināšanas vietu nav ārā vai to kapacitāte nav pietiekama ekonomiski pamatotai darbības atsākšanai, kā arī, laika apstākļi ne vienmēr paredz komfortablu iespēju atrasties terasē, EM uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt epidemioloģiski drošas, atbildīgas un fizisko un emocionālo veselību veicinošas atpūtas iespējas iekštelpās.

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.