Covid-19 vakcīna visa cita starpā ir arī bizness. Nupat, informējot par savu šā gada otrā ceturkšņa sniegumu, savus finansiālos guvumus no Covid-19 pārdošanas ieskicēja viens no šīs vakcīnas izstrādātājiem un pārdevējiem ASV farmācijas nozares milzis Pfizer.

Kompānija paaugstināja savu šā gada ieņēmumu prognozi no Covid-19 vakcīnu pārdošanas līdz 33,5 miljardiem ASV dolāriem, kur iepriekš tika lēsts, ka šādu vakcīnu pārdošana tai šogad nozīmēs 26 miljardu ASV dolāru ieņēmumus (prognoze paaugstināta gandrīz par 30%.).

Pfizer arī atklāja, ka Covid-19 vakcīnu pārdošana tai šā gada otrajā ceturksnī nozīmējusi teju astoņus miljardus dolāru lielus ieņēmumus. Jānorāda, ka Pfizer Covid-19 vakcīnas gadījumā peļņa no tās pārdošanas šim uzņēmumam uz pusēm jādala ar citu kompāniju – Vācijas BioNTech.

Šobrīd, šķiet, izkristalizējies, ka pasaulē populārākās ir tieši Pfizer un Moderna radītās vakcīnas, kuras valstis sevišķi centīgi turpina pasūtīt uz lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanas fona. Savukārt, piemēram, AstraZeneca un Johnson & Johnson vakcīnas lielākā mērā aptver dažādas bažas par blakusefektiem. Tāpat lielākā mērā vērojamas šo vakcīnu piegādes problēmas, raksta, piemēram, Financial Times.

Nākamnedēļ, no 17.maija, varētu sākt pusaudžu no 16 gadiem vakcinēšanu pret Covid-19, liecina Veselības ministrijas (VM) ceturtdienas valdības sēdei iesniegtā prezentācija.

Potes saņemšanai jaunieši no 16 gadiem varēs pieteikties vietnē "manavakcina.lv" vai, zvanot pa tālruni 8989 vai sazinoties ar vakcinācijas kabinetu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē skaidroja, ka "manavakcina.lv" var pierakstīties tie jaunieši, kuriem ir iespēja vietnē autentificēties. Taču iespējams zvanīt arī pa tālruni 8989 un arī savam ģimenes ārstam, ja speciālists vakcinēšanas pakalpojumu nodrošina.

Primāri jauniešu no 16 līdz 18 gadiem vakcinēšana tiks nodrošināta masu vakcinēšanas centros, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ministrs. Jaunieši tiks potēti ar "Pfizer/Biontech" vakcīnu.

Saskaņā ar ministrijas datiem pašlaik lielāko vakcinēšanas aptveri nodrošina ārstniecības iestādes - 52% no visiem vakcinēšanas faktiem. 35% gadījumu potes tiek saņemtas ģimenes ārstu praksēs, bet 13% nodrošina klīniskās universitāšu slimnīcas.

Farmācijas uzņēmumi "Pfizer", "BioNTech" un "Moderna", pateicoties to izstrādātajām Covid-19 vakcīnām, kopumā ik sekundi nopelna vairāk nekā 1000 dolāru (874 eiro), kamēr pasaules nabadzīgajās valstīs vakcinācijas aptvere joprojām saglabājas zema, liecina organizācijas "People's Vaccine Alliance" veikts pētījums.

Organizācija lēš, ka šie trīs uzņēmumi šogad kopumā strādās ar 34 miljardu dolāru pirmsnodokļu peļņu, kas ir līdzvērtīgi vairāk nekā 1000 dolāru ik sekundi, 65 000 dolāru ik minūti vai 93,5 miljoniem dolāru dienā.

Pētījumā teikts, ka uzņēmumi vairumu izstrādāto Covid-19 vakcīnu pārdevuši bagātām valstīm, kamēr zemu ienākumu valstis atstātas novārtā.

"Tas ir absurds, ka tikai daži uzņēmumi ik stundu nopelna miljoniem dolāru, kamēr zemu ienākumu valstīs pret koronavīrusu pilnībā vakcinējušies tikai 2% cilvēku," norāda "People's Vaccine Alliance".

Organizācija vēsta, ka "Pfizer" un "BioNTech" zemu ienākumu valstīm nodrošinājuši mazāk nekā 1% no to kopējām vakcīnu piegādēm, bet "Moderna" piegādājusi vien 0,2%.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Farmācijas kompānijas "Pfizer" un "Moderna" paaugstinājušas Eiropas Savienībai (ES) cenas par savām Covid-19 vakcīnām, vēsta laikraksts "Financial Times".Farmācijas

giganti veikuši jaunas sarunas ar ES par vakcīnu piegādes līgumiem, kā cenu celšanas iemeslus minot inflāciju, sastrēgumu piegādes ķēdēs un augsto pieprasījumu pēc vakcīnām. Līdzīgs cenu kāpums gaidāms arī citos tirgos.

Kā vēsta "Financial Times", tagad "Pfizer-BioNTech" Covid-19 vakcīnas cena ir 19,50 eiro, salīdzinot ar 15,50 eiro iepriekš, bet "Moderna" vakcīnas cena tagad ir 21,49 eiro.

Vakcīnu piegādes līgumi grozīti pēc tam, kad klīnisko izmēģinājumu trešā fāze parādīja, ka abu kompāniju vakcīnas ir efektīvākas nekā konkurentiem.

Pētījumi parādīja, ka "Pfizer-BioNTech" Covid-19 vakcīnas efektivitāte ir 95%, bet "Moderna" - 94,1%.

Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji tiešsaistes akciju tirdzniecības platformā "freedom24.com" visbiežāk iegādājušies tehnoloģiju uzņēmuma "Apple" akcijas.

Privāto investoru uzmanības lokā ir bijušas arī uzņēmumu "Virgin Galactic" un "Ford Motor" akcijas, kas popularitātes ziņā attiecīgi ierindojas otrajā un trešajā vietā starp pirktākajām akcijām.

Akciju tirdzniecības platforma "freedom24.com" eiropiešiem piedāvā tiešu piekļuvi Amerikas akciju tirgum un ir vienīgais "Nasdaq" biržā kotētais Eiropas brokeris.

Desmit uzņēmumu akcijas, kuras visvairāk 2021.gadā iegādājušies Latvijas privātie investori, bija "Apple", "Virgin Galactic", "Ford Motor", "Tesla", "Pfizer", "Palantir Technologies", "PayPal", AMD, "Roku" un "Coca-Cola".

Savukārt visvairāk Latvijas iedzīvotāji ir pārdevuši "Activision Blizzard", "Spirit AeroSystems", "Apple", "Ford Motor", "Salesforce", "Pfizer", "Bed Bath & Beyond", "Meta Platforms", "Virgin Galactic" un "Inovio Pharmaceuticals" akcijas.

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

Kopš vakcinācijas procesa sākuma Latvijā izlietotas jau vairāk nekā miljons vakcīnu pret Covid-19 devas, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Pirmo poti pirmdien saņēma tikai 25% no aizvadītajā diennaktī kopumā vakcinētajiem. Pārējie saņēmuši vai nu vakcīnas pret Covid-19 otro devu, vai "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu.

Aizvadītajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši kopumā 13 186 cilvēki, no kuriem pirmo vakcīnas devu saņēmuši 3408 cilvēki, bet 8423 - vakcīnas otro devu. Vēl 1355 personas aizvadītajā dienā saņēmušas J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Tā kā vakcinētājiem dati par potēšanas faktu sistēmā jāievada trīs dienu laikā, kopumā vakcinēto iedzīvotāju skaits vēl var pieaugt.

ASV farmācijas kompānija "Pfizer" un Vācijas biotehnoloģiju uzņēmums "BioNTech" ceturtdien paziņoja, ka mēģinās panākt apstiprinājumu to izstrādātās Covid-19 vakcīnas trešās devas izmantošanai, lai palielinātu šīs vakcīnas efektivitāti laikā, kad izplatās jaunā koronavīrusa delta paveids un atsāk strauji pieaugt infekcijas gadījumu skaits Eiropā un ASV.

Delta paveids ir infekciozākais šī vīrusa paveids kopš globālās pandēmijas sākuma 2020.gada sākumā. Pirms vairākiem mēnešiem tas pirmoreiz tika konstatēts Indijā, bet ir strauji izplatījies un veicina Covid-19 gadījumu skaita straujāku kāpumu pat valstīs, kur ļoti aktīvi norit vakcinācija.

"Pfizer" un "BioNTech" paziņoja, ka paredz trešās devas augstu efektivitāti pret delta paveidu un tuvāko nedēļu laikā mēģinās panākt tās apstiprinājumu ASV, Eiropā un citos reģionos.

Notiekoša izmēģinājuma sākotnējie dati rāda, ka pēc trešās devas saņemšanas antivielu līmenis pret sākotnējo koronavīrusa variantu un beta paveidu, kas pirmoreiz konstatēts Dienvidāfrikā, palielinājies par piecām līdz 10 reizēm salīdzinājumā ar pirmo divu devu saņemšanu.

Eiropas Savienībai (ES) ir laiks "domāt par obligātu vakcināciju" pret Covid-19, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, vienlaikus uzsverot, ka par to izlems dalībvalstu valdības.

"Mana personīgā nostāja ir tāda, ka, manuprāt, ir saprotami un piemēroti šobrīd vadīt šo diskusiju," pavēstīja Leiena, uzsverot, ka trešdaļa no ES 450 miljoniem iedzīvotāju joprojām nav vakcinēti.

"Kā mēs varam veicināt un potenciāli domāt par obligātu vakcināciju Eiropas Savienībā? Tam ir vajadzīga diskusija. Tam ir vajadzīga kopīga pieeja. Taču tā ir diskusija, kas, manuprāt, ir jāvada," sacīja Leiena.

Vairākas ES valstis jau spērušas soļus šajā virzienā.

Austrija pavēstījusi par obligātu vakcināciju pret Covid-19 no 1.februāra. Vācija apsver iespēju sekot šim paraugam.

Grieķija otrdien pavēstīja, ka vakcinācija būs obligāta par 60 gadiem vecākiem cilvēkiem, Francija - ka no 15.janvāra Covid-19 pases tiks deaktivizētas pieaugušajiem, kas sešus mēnešus pēc pirmajām potēm nebūs saņēmuši balstvakcīnu.

Izraēla plāno noteikt stingrākus ierobežojumus, lai cīnītos pret Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos, izplatoties jaunā koronavīrusa delta paveidam, ceturtdien paziņoja premjerministra birojs.

Ja šos jaunos plānus apstiprinās parlaments, tad iekštelpu pasākumos ar vairāk nekā 100 cilvēkiem būs ļauts piedalīties tikai tiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir to pārslimojuši.

Viņiem arī vajadzēs valkāt sejas maskas, izņemot ēšanas un dzeršanas reizes.

Šo plānu kopīgi izstrādāja premjera birojs, Veselības ministrija un Ekonomikas ministrija.

Veselības ministrija ir paziņojusi, ka tā samazinātu karantīnas laiku tiem, kas kontaktējušies ar inficētiem cilvēkiem, un nevakcinētiem iedzīvotājiem, kas atgriežas valstī, no 10 dienām līdz septiņām dienām, ja ir negatīvs Covid-19 tests.

Izraēla kļuva par pionieri vakcinācijā pret Covid-19, kad tā ieguva miljoniem vakcīnas devu no ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" apmaiņā pret dalīšanos ar plašiem medicīniskiem datiem par šīs vakcīnas ietekmi.

Balstvakcinācija pret Covid-19 no 21.decembra pieejama trīs mēnešus pēc pirmreizējās vakcinēšanās, informē Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Ievērojot SARSCoV-2 vīrusa omikrona varianta straujo izplatību Eiropā un, lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatības risku Latvijā, Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi balstvakcinācijas saņemšanas intervālu. Tagad to var saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.

NVD norāda, ka balstvakcinācija ir viens no efektīvākajiem risinājumiem cīņā pret augstu saslimstību ar omikron variantu, kas mazina transmisiju īstermiņā un, iespējams, arī ilgtermiņā. To apliecinot pirmie Lielbritānijā analizētie dati par omikrona vīrusa izplatību, kur jaunatklāto gadījumu skaits divkāršojās ik pēc divām dienām.

Balstvakcīnu trīs mēnešus pēc otrās potes vakcinācijas varēs saņemt, sākot no 21.decembra.

Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas pavērtu zaļo gaismu vakcīnu pret Covid-19 pārdošanai ārvalstīm.

Ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka līdz šim iegādātās vakcīnas var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņemtu Ministru kabinets.

Vakcīnu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitītu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Patlaban Latvijas regulējumā nav atbilstoša regulējuma vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanai uz ārvalstīm, ņemot vērā arī to, ka vakcīnu atsavināšanai ir piemērojami arī noslēgtajos līgumos ar vakcīnu ražotājiem un ar Eiropas Komisiju iekļautie nosacījumi.

Otrdien pret Covid-19 vakcīnas pirmo devu saņemot vismaz 5538 cilvēkiem, ar vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu sapotēto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā pārsniedzis 21%, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Otrdien Latvijā poti pret Covid-19 kopumā saņēmuši 11 485 cilvēki, apmēram puse jeb 5538 no tiem vakar saņēmuši pirmo vakcīnas devu. Otro poti, noslēdzot vakcinācijas gaitu, saņēmuši 5173 cilvēki, savukārt 774 cilvēki aizvadītajā diennaktī sapotēti ar "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Līdz otrdienai ieskaitot vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā ir saņēmuši vismaz 401 945 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēgušas 129 396 personas. Par vakcinācijas procesu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Pandēmija būtiskai daļai finanšu tirgiem vismaz pagaidām ir bijis visai veiksmīgs posms. Tās laikā visai strauji pieaugusi, piemēram, daudzu biržā tirgotu uzņēmumu akciju cena.

Tāpat īstens spekulāciju tracis skāris virtuālās valūtas un citus visai riskantus aktīvus. Laikos, kad cenas pamatā aug, parasti rodas labs pamats fonam, kad parādās vesels lērums ar kādiem padomiem, kur cilvēkiem likt savu naudu. Jāņem gan vērā, ka kāda akla ticība šādiem padomdevējiem var būt riskanta – sevišķi, ja tas mijās ar solījumiem par "garantētu" un lielu peļņu.

Lai nu kā – Bloomberg tradicionāli mēģina aptaujāt vairākus ieguldījumu speciālistus par to, kur tie konkrētajā brīdī saož iespēju nopelnīt un šobrīd ieguldītu līdzekļus 10 tūkst. ASV dolāru apmērā.

Šobrīd populāri izcelt ieguldījumus tā saucamajās vērtības akcijās (value stocks). Tie mēdz būt sevi pierādījuši biznesa modeļi, kuru akcijas var mēģināt uzskatīt par nosacīti nenovērtām, ja salīdzina ar šī uzņēmuma dividendēm, peļņu un ienākumiem. Pretējā fronte ir tā saucamās izaugsmes akcijas. Parasti šie uzņēmumi darbojas strauji augošos tautsaimniecības sektoros un neaizraujas ar dividenžu maksāšanu, piemēram, tehnoloģiju kompānijas. No šīm kompānijām tiek ļoti daudz gaidīts, un to cenās mēdz būt jau ietverta strauja vien sagaidāmā to peļņas izaugsme. Kopumā Vanguard Value biržā tirgotā fonda daļas cena šogad ir palēkusies jau gandrīz par 20%. Tikmēr Vanguard Growth ETF cena augusi par 11%.

Viļņā no trešdienas sāk kursēt divi pilsētas autobusi, kuros cilvēki varēs vakcinēties pret Covid-19.

Kā pastāstījis Lietuvas galvaspilsētas pašvaldības vakcinācijas koordinators Kiprs Krasausks, šādi mobilie vakcinācijas punkti pirmām kārtām paredzēti, lai sapotētu pēc iespējas vairāk Viļņas sabiedriskā transporta darbinieku, bet vienlaikus tajos bez iepriekšējas reģistrācijas varēs vakcinēties arī iedzīvotāji, kuriem būs iespēja izvēlēties vai nu "Pfizer", vai "AstraZeneca" vakcīnu. Gaidīti arī cilvēki, kuri vēlas ātrāk saņemt otru vakcīnas devu.

Pēc viņa teiktā, pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā vakcinēti aptuveni 40% personāla, bet kopumā imunitāti ieguvuši apmēram puse autobusu un trolejbusu vadītāju un administrācijas darbinieku.

Viens no "vakcinācijas autobusiem" no trešdienas rīta gaida potēties gribētājus pie Viļņas Preses nama, bet otrs līdz plkst.15 atradīsies pie trolejbusu parka Antakalnes rajonā, bet vēlāk dosies uz autobusu parku Verķos, kur ap to laiku lielai daļai šoferu beidzas maiņa.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) varētu šonedēļ sasaukt ārkārtas valdības sēdi, lai lemtu par Covid-19 sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu, žurnālistiem norādīja premjers pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Runājot par Covid-19 sertifikāta derīguma termiņa iespējamo pagarinājumu, Kariņa ieskatā, ir jēga to darīt pēc iespējas drīzāk, lai jau šonedēļ par to varētu vienoties. Premjers atzīmēja, ka diskusijas par šo jautājumu ir bijušas arī vakardienas valdības sēdē. Tāpat sarunas turpināsies arī šodien starp ministrijām.

"Ja puses varētu panākt vienošanos un atzīt, ka tas būtu saprātīgi, es sasaukšu sēdi. Lai gan esmu izteicies publiski, manā ieskatā, tas būtu jādara, bet vienošanās valdības līmenī, starp ministriem šorīt vēl nav panākta," sacīja Kariņš.

Kā ziņots, Ministru kabinets par epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanu plāno vienoties nākamās nedēļas valdības sēdē 15.februārī. Tiek pieļauts, ka ierobežojumu mazināšana stātos spēkā no 1.marta.

Lietuvā pēc vakcinācijas pret Covid-19, negatīva testa vai šīs slimības pārslimošanas varēs saņemt "iespēju pasi", kas ļaus izmantot ierobežojumu atvieglojumus, ceturtdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Iespēju pase" tiek ieviesta no 24.maija. Tās īpašniekam būs atviegloti karantīnas noteikumi: ar šo pasi varēs apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, bārus un sabiedriskās iekštelpas] piedalīties lielos pasākumos.

"Iespēju pasi" varēs saņemt visi Lietuvas pilsoņi no 16 gadu vecuma, tā būs saistīta ar e-veselības sistēmu "e.sveikata", kurā ir visi dati par vakcināciju, Covid-19 pārslimošanu vai testa rezultātu.

"Iespēju pasi" varēs izsniegt divas nedēļas pēc tam, kad būs saņemta "BioNTech"/"Pfizer" vai "Moderna" vakcīnas otrā deva, vai arī četras nedēļas pēc "AstraZeneca" vai "Johnson & Johnson" vakcīnas saņemšanas. Tomēr "AstraZeneca" gadījumā noteikti ne vēlāk kā 12 nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas būs jāsaņem arī otrā deva.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, ko sekmēja labi uzņēmumu peļņas rādītāji un dati par ASV ekonomikas izaugsmi šī gada otrajā ceturksnī.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,9%, ko veicināja "AstraZeneca", "Shell", "Lloyds" un citu uzņēmumu pozitīvi peļņas rādītāji.

Kāpums bija arī Frankfurtes un Parīzes biržās, ko sekmēja "Volkswagen" un Francijas uzņēmuma "TotalEnergies" peļņa.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga un bija tuvu visu laiku rekordlīmeņiem pēc "Ford", "Comcast" un citu uzņēmumu labiem peļņas rādītājiem.

"Peļņas rādītāji vēl arvien ir ļoti daudzsološi," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaudzis par 6,5%, liecina ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskoti dati. Galvenie faktori, kas veicināja ekonomikas izaugsmi, bija iedzīvotāju tēriņi, eksports un vietējo pašvaldību izdevumi.

Farmācijas kompānija "Moderna" lūgusi ASV regulatoram apstiprināt izmantošanai savas Covid-19 vakcīnas otro balstdevu.

ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei lūgta atļauja izmantot "Moderna" vakcīnu "Spikevax" otrajai balstdevai, ja saņemta jebkuras ASV apstiprinātās vakcīnas pirmā balstdeva, paziņojusi "Moderna".

Tā norādījusi, ka lūgums pamatots arī ar datiem no ASV un Izraēlā veiktajiem pētījumiem par "Moderna" vakcīnas iedarbīgumu pret Covid-19 omikrona paveidu.

Pirms vairākām dienām arī farmācijas uzņēmumi "Pfizer" un "BioNTech" lūdza ASV regulatoram apstiprināt savas Covid-19 vakcīnas "Comirnaty" izmantošanu otrajai balstdevai, bet tikai cilvēkiem vecumā no 65 gadiem.

Uzņēmēji var iesaistīties savu darbinieku un citu sabiedrības grupu motivēšanā vakcinēties pret Covid-19, pirmdien žurnālistiem sacīja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

Plānots, ka birojs šonedēļ aicinās uzņēmējus iesaistīties iedzīvotāju motivēšanās saņemt vakcīnu pret Covid-19. Vakcinēšanas procesa organizētāji aicina darba devējus domāt par bonusiem saviem darbiniekiem, kas ir potējušies pret Covid-19, piemēram, papildu brīvdienu, piemaksu vai kādām citām priekšrocībām.

"Zinām, ka lielie uzņēmumi tiešām domā par saviem darbiniekiem, lai viņiem pēc vakcinēšanās fakta būtu ērti, un uzsver darbiniekiem, cik svarīgi ir vakcinēties," norādīja Juhņēviča.

Otrs virziens, ko vēlas attīstīt Vakcinācijas projekta nodaļa, ir dažādi bonusi, kuponi, dāvanas iedzīvotājiem par vakcinēšanos. Pēc Juhņēvičas paustā, tie varētu būt īpašie piedāvājumi vai kuponi no uzņēmumiem, ko varētu izsniegt lielajos vakcinācijas centros.

Vācijas biotehnoloģiju kompānija "BioNTech" šogad otrajā ceturksnī strādājusi ar gandrīz 2,8 miljardu eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 88,3 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn, teikts uzņēmuma paziņojumā.

"BioNTech" apgrozījums otrajā ceturksnī veidojis aptuveni 5,3 miljardus eiro, salīdzinot ar 41,7 miljoniem eiro pirms gada.

Miljardi no Covid-19 vakcīnu biznesa 

Covid-19 vakcīna visa cita starpā ir arī bizness. Nupat, informējot par savu...

Tikmēr janvārī-jūnijā uzņēmuma tīrā peļņa sasniegusi 3,9 miljardus eiro, salīdzinot ar gandrīz 142 miljonu eiro zaudējumiem pirms gada.

Apgrozījuma un peļņas straujais pieaugums saistīts ar lielo pieprasījumu pēc Covid-19 vakcīnas, ko "BioNTech" izstrādājusi sadarbībā ar ASV kompāniju "Pfizer".

Līdz 21.jūlijam uzņēmumi vairāk nekā 100 valstīs un reģionos piegādājuši aptuveni miljardu vakcīnas devu.

ASV prezidentam Džo Baidenam veiktā Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvs, ceturtdien pavēstīja Baidena administrācija, norādot, ka 79 gadus vecajam līderim ir viegli simptomi un ka viņš turpinās pilnībā veikt savus pienākumus, izolējoties Baltajā namā.

"Viņš ir pilnībā vakcinēts un saņēmis divas balstdevas, un viņam ir ļoti viegli simptomi," teikts Baltā nama paziņojumā, piebilstot, ka Baidens sācis lietot farmācijas uzņēmuma "Pfizer" ražotās pretkovida tabletes "Paxlovid".

"Atbilstoši Slimību kontroles centru vadlīnijām viņš izolēsies Baltajā namā un šajā laikā turpinās veikt visus savus pienākumus," norādīja Baltais nams.

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" patlaban nesaskata izdevīgumu kļūt par vakcīnu līgumražotāju, lai gan izpēte par iespējamo vakcīnas rūpnīcas projektu tiek turpināta, sacīja "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš uzsvēra, ka "Olainfarm" vakcīnu ražotnes projekts ir dzīvs, un uzņēmumā joprojām tiek analizēti šī projekta potenciālie ieguvumi un negatīvie aspekti.

Jautāts, vai šī analīze tiek veikta kopā ar citiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem, Buks atbildēja noliedzoši, piebilstot, ka "Olainfarm" pašlaik vairāk fokusējas uz darbu uzņēmuma iekšienē.

"Ja mums būtu jākļūst tikai par vakcīnu līgumražotāju, kas vienkārši izpilda "Pfizer" vai "AstraZeneca" pasūtījumu, tad tas mums nav izdevīgi un interesanti. Pašlaik mēs skatāmies plašāk un vērtējam savas iespējas arī citos segmentos, piemēram, biotehnoloģiju segmentā. Protams, tas ir daudzu gadu process, tas ir projekts uz sešiem astoņiem gadiem, bet tā ir nākotne," teica Buks.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunu procentlikmju paaugstināšanu, ko šonedēļ veiks ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi dienas gaitā svārstījās starp nelieliem kāpumiem un kritumiem, līdz tirdzniecības sesijas pēdējā stundā aktīva akciju pirkšana nodrošināja indeksu pieaugumu.

Kāpumu Volstrītā palīdzēja nodrošināt tehnoloģiju uzņēmumu, mazumtirgotāju, banku un rūpniecības kompāniju akcijas. "Apple" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Home Depot" akcijas cena - par 1,6%, "Bank of America" akcijas cena - par 1,7%, bet "United Airlines" akcijas cena kāpa par 3,3%.

Veselības aprūpes un nekustamo īpašumu kompāniju akciju cenas kritās, padarot kāpumu Volstrītā mērenāku. "Pfizer" akcijas cena saruka par 1,3%, bet "Welltower" akcijas cena - par 2,2%.

Tirdzniecības apjoms Volstrītā bija mazāks nekā parasti, jo vairums tirdzniecības dalībnieku neriskēja veikt lielas pārmaiņas pirms trešdienas pēcpusdienā gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmju politiku. "Neviens tiešām negrib pozicionēties pirms tā," sacīja "Horizon Investments" galvenais investīciju pārzinis Skots Ladners.